1., 2. a) Kāpēc gados jauni kristieši var uzvarēt cīņā ar Sātanu un dēmoniem? (Sk. attēlu raksta sākumā.) b) Ko mēs tālāk apskatīsim?

APUSTULIS Pāvils kristiešus salīdzināja ar kareivjiem. Lai gan mūsu cīņa ir garīga, nevis burtiska, mūsu pretinieki ir īsti. Sātans un dēmoni ir prasmīgi karotāji ar milzīgu pieredzi. Tāpēc varētu šķist, ka mums nav tikpat kā nekādu izredžu uzvarēt. Gados jauni kristieši varētu izskatīties īpaši neaizsargāti. Vai gan viņi varētu uzvarēt cīņā ar tik varenām un ļaunām garīgām būtnēm? Jā, viņi to var, un patiesībā viņi jau uzvar! Viņi to spēj, jo ”top aizvien stiprāki Kungā”. Taču viņiem palīdz vēl kaut kas. Līdzīgi labi apmācītiem kareivjiem, kas ir sagatavojušies kaujai, viņi ir tērpušies ”pilnā apbruņojumā, ko dod Dievs”. (Nolasīt Efesiešiem 6:10—12.)

² Kad Pāvils minēja bruņojumu, kādā jātērpjas kristiešiem, viņam, iespējams, prātā bija romiešu kareivju bruņojums. (Ap. d. 28:16.) Apskatīsim, kāpēc šis salīdzinājums ir tik piemērots. Mēs arī pievērsīsim uzmanību tam, ko daži jaunieši saka par grūtībām un ieguvumiem, kas ir saistīti ar garīgā bruņojuma nēsāšanu.

3., 4. Kādā ziņā Bībelē atklātā patiesība līdzinās romiešu kareivja jostai?

³ Nolasīt Efesiešiem 6:14. Romiešu kareivja jostai bija metāla plāksnītes, kas sargāja viņa jostasvietu. Tā bija veidota, lai balstītu bruņas un tādā veidā mazinātu to smagumu. Dažkārt pie jostas varēja arī piestiprināt zobenu un dunci. Ar cieši apjoztu jostu kareivis varēja droši doties kaujā.

⁴ Līdzīgi šādai jostai, patiesība, ko mēs mācāmies no Dieva Rakstiem, mūs aizsargā no garīga posta, ko mums var nodarīt viltus mācības. (Jāņa 8:31, 32; 1. Jāņa 4:1.) Jo vairāk mēs iemīlam to, ko Dievs mums māca, jo vieglāk mums ir valkāt mūsu ”bruņas”, tas ir, dzīvot saskaņā ar viņa taisnīgajām normām. (Ps. 111:7, 8; 1. Jāņa 5:3.) Turklāt, ja mēs skaidri saprotam Bībeles mācības, mēs ar pārliecību varam aizstāvēt savus uzskatus. (1. Pēt. 3:15.)

5. Kāpēc mums vienmēr jārunā patiesība?

⁵ Ja mēs, tēlaini izsakoties, esam cieši apjozuši Bībeles patiesību, mēs vēlēsimies dzīvot saskaņā ar to, kā arī vienmēr runāt to, kas ir patiess. Kāpēc mums jāsargās teikt nepatiesību? Tāpēc, ka meli vienmēr ir bijuši viens no Sātana efektīvākajiem ieročiem. Meli kaitē gan tam, kurš tos saka, gan tam, kurš tiem notic. (Jāņa 8:44.) Tāpēc, kaut arī esam nepilnīgi, mēs darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai nekad nemelotu. (Efes. 4:25.) Taču tas ne vienmēr ir viegli. Ebigeila, kurai ir 18 gadi, saka: ”Reizēm var šķist, ka nav vērts teikt patiesību, it īpaši tad, ja samelojot var izkļūt no sarežģītas situācijas.” Kāpēc viņa tomēr cenšas vienmēr runāt patiesību? Viņa paskaidro: ”Esot patiesa, es saglabāju tīru sirdsapziņu Jehovas priekšā. Un mani vecāki un draugi zina, ka man var uzticēties.” 23 gadus vecā Viktorija atzīst: ”Runājot patiesību un iestājoties par to, kam mēs ticam, mēs varam pieredzēt sliktu izturēšanos. Bet ieguvums vienmēr ir daudz lielāks: mēs kļūstam drošāki, jūtamies tuvāki Jehovam un iemantojam to cilvēku cieņu, kuri mūs mīl.” Tik tiešām, ir vērts gādāt, lai mēs vienmēr būtu cieši apjozuši patiesības jostu!

6., 7. Kāpēc Jehovas taisnīgās normas var salīdzināt ar bruņām?

⁶ Romiešu kareivji pirmajā gadsimtā mēdza nēsāt bruņas, kas bija darinātas no horizontāli izkārtotām dzelzs plāksnēm, kuras daļēji pārklāja cita citu. Šīs plāksnes bija izliektas, lai labāk piegulētu augumam, un sastiprinātas ar ādas siksnām un metāla āķiem vai sprādzēm. Arī kareivja plecu daļu aizsargāja ar ādas sloksnēm sastiprinātas dzelzs plāksnes. Šādas bruņas zināmā mērā ierobežoja kareivja kustības, un viņam regulāri bija jāpārbauda, vai metāla plāksnes stipri turas savās vietās. Taču bruņas arī aizsargāja viņa sirdi un citus svarīgus orgānus no bultām un zobena cirtieniem.

⁷ Jehovas taisnīgās normas, kas aizsargā mūsu simbolisko sirdi, var salīdzināt ar šādām bruņām. (Sal. Pam. 4:23.) Tāpat kā kareivis nekad nemainītu dzelzs bruņas pret bruņām no neizturīgāka metāla, mēs nekad negribētu mainīt Jehovas noteiktās labā un ļaunā normas pret to, kas šķiet pareizs mūsu pašu acīs. Mūsu spriestspēja nedarbojas tik nevainojami, lai sniegtu mums nepieciešamo aizsardzību. (Sal. Pam. 3:5, 6.) Tāpēc mums regulāri jāpārbauda, vai Jehovas dāvāto garīgo bruņu ”dzelzs plāksnes” joprojām stipri turas savās vietās un sargā mūsu sirdi.

8. Kāpēc ir vērts turēties pie Jehovas normām?

 ⁸ Vai jums reizēm ir sajūta, ka Jehovas normas jūs apgrūtina vai ierobežo jūsu brīvību? Denjels, kam ir 21 gads, saka: ”Skolotāji un skolasbiedri mēdza smieties par mani, jo es dzīvoju pēc Bībeles normām. Es kļuvu nedrošs un jutos nomākts.” Kas viņam palīdzēja atgūties? ”Ar laiku es sāku pamanīt, kādu labumu dod Jehovas normu ievērošana. Daži no maniem paziņām sāka lietot narkotikas, citi tika izslēgti no skolas. Bija skumji redzēt, kā izvēršas viņu dzīve. Jehova mūs tiešām aizsargā.” Piecpadsmitgadīgā Medisona stāsta: ”Lai turētos pie Jehovas normām un nepārņemtu vienaudžu viedokli par to, kas ir stilīgi un jautri, man ir jāizcīna īsta cīņa.” Kas viņai palīdz? ”Es sev pastāvīgi atgādinu, ka pārstāvu Jehovu un kārdinājumi ir tikai veids, kā Sātans raida manā virzienā savas bultas. Pēc uzvaras kārtējā cīņā es jūtos patiesi gandarīta.”

9.—11. a) Kādus simboliskus apavus kristieši apauj? b) Kas mums var palīdzēt justies drošāk, sludinot labo vēsti?

⁹ Nolasīt Efesiešiem 6:15. Romiešu kareivis, kas nebija apāvis kājas, nebija gatavs doties kaujā. Parasti kareivja sandales bija izgatavotas no trijām ādas kārtām, kas bija sastiprinātas kopā, tāpēc šie apavi bija ļoti izturīgi. Turklāt tie bija ērti un nodrošināja izcilu stabilitāti.

¹⁰ Romiešu kareivji apāva kājas, lai dotos karā, savukārt kristieši pārnestā nozīmē apauj kājas, lai nestu citiem miera vēsti. (Jes. 52:7; Rom. 10:15.) Taču reizēm, lai izmantotu iespējas sludināt, ir vajadzīga drosme. ”Man bija bail sludināt klasesbiedriem,” atzīst Bo, kuram ir 20 gadi. ”Šķiet, es kaunējos to darīt. Atskatoties atpakaļ, es nesaprotu, kāpēc tā bija. Tagad es ļoti labprāt sludinu saviem vienaudžiem.”

¹¹ Daudzi jaunieši ir pamanījuši, ka viņiem ir daudz vieglāk sludināt tad, ja viņi ir labi sagatavojušies. Ko varētu darīt, lai sagatavotos? Džūlija, kurai ir 16 gadi, dalās pieredzē: ”Es turu skolas somā mūsu literatūru un cenšos ieklausīties savos klasesbiedros, lai uzzinātu, kādas ir viņu domas un uzskati. Tad man ir vieglāk saprast, kas viņiem varētu palīdzēt. Kad esmu sagatavojusies, es varu ar viņiem runāt par to, kas nāktu par labu tieši viņiem.” 23 gadus vecā Makenzija atzīmē: ”Ja mēs izturamies laipni un protam klausīties, mēs varam saprast, kas notiek mūsu vienaudžu dzīvē. Es cenšos izlasīt visu jauniešiem paredzēto informāciju, ko publicē mūsu organizācija. Tas man palīdz pievērst vienaudžu uzmanību domām no Bībeles vai materiāliem no mūsu interneta vietnes, kas viņiem varētu būt noderīgi.” Kā redzams no šo jauniešu teiktā, jo labāk jūs būsiet sagatavojušies sludināt, jo labāk jūsu simboliskie apavi turēsies kājās.

12., 13. Kādas ir dažas no Sātana ”degošajām bultām”?

¹² Nolasīt Efesiešiem 6:16. Romiešu kareivja bruņojumā ietilpa liels taisnstūra vairogs. Tas aizsedza viņa augumu no pleciem līdz ceļgaliem un aizsargāja viņu no zobenu cirtieniem, šķēpu triecieniem un bultu krusas.

¹³ Dažas no ”degošajām bultām”, ko Sātans varētu raidīt mūsu virzienā, ir meli par Jehovu. Sātans grib, lai mēs domātu, ka Jehova mūs nemīl un mēs viņam esam vienaldzīgi. Deviņpadsmitgadīgā  Ida, kas pastāvīgi cīnās ar nevērtības sajūtu, atzīst: ”Man bieži ir šķitis, ka Jehova ir tālu no manis un ka viņš nevēlas būt mans draugs.” Kā viņa rīkojas, kad pieredz šādu ”uzbrukumu”? ”Draudzes sapulces ļoti stiprina manu ticību,” viņa stāsta. ”Agrāk es tajās vienkārši sēdēju un nekad neatbildēju, jo domāju, ka neviens negribēs dzirdēt, ko es saku. Taču tagad es gatavojos sapulcēm un cenšos tajās divas vai trīs reizes atbildēt. Tas nav viegli, taču, to darot, es jūtos daudz labāk. Liels uzmundrinājuma avots ir arī brāļi un māsas. Pēc sapulcēm es vienmēr aizeju ar apziņu, ka Jehova mani mīl.”

14. Ko var mācīties no Idas pieredzētā?

¹⁴ Romiešu kareivja vairogs nevarēja mainīt izmēru. Bet, kā redzams no Idas pieredzētā, mūsu ”ticības vairogs” var vai nu sarauties, vai kļūt lielāks. Tas ir atkarīgs no mums pašiem. (Mat. 14:31; 2. Tes. 1:3.) Ja mēs vēlamies, lai mūsu ”ticības vairogs” mūs aizsargātu, mums ir jārūpējas, lai mūsu ticība augtu.

15., 16. Kādā ziņā cerība līdzinās bruņucepurei?

¹⁵ Nolasīt Efesiešiem 6:17. Romiešu kājnieka bruņucepure bija veidota tā, lai aizsargātu viņa galvu un kaklu. Dažām bruņucepurēm bija rokturis, aiz kura kareivis to varēja nest.

¹⁶ Tāpat kā bruņucepure aizsargāja kareivja smadzenes, ”cerība uz glābšanu” sargā mūsu prātu. (1. Tes. 5:8; Sal. Pam. 2:11.) Cerība mums palīdz turēt prātā  Dieva solījumus un pareizi raudzīties uz problēmām. (Ps. 27:1, 14; Ap. d. 24:15.) Ja vēlamies, lai mūsu ”bruņucepure” mūs aizsargā, mums tā ir jātur galvā, nevis jānes rokā.

17., 18. a) Kā Sātans varētu mūs pamudināt novilkt mūsu bruņucepuri? b) Kā mēs varam apliecināt, ka neesam ļāvuši Sātanam mūs apmānīt?

¹⁷ Kā Sātans mūs varētu pamudināt novilkt mūsu bruņucepuri? Atcerēsimies, kā viņš rīkojās Jēzus gadījumā. Sātans zināja, ka Jēzum bija cerība nākotnē valdīt pār cilvēci. Taču Jēzum bija jāgaida līdz Jehovas noteiktajam laikam. Turklāt pirms tam viņam bija jāpieredz ciešanas un jāmirst. Tāpēc Sātans viņam piedāvāja iespēju kļūt par valdnieku ātrāk. Sātans apsolīja, ka tad, ja Jēzus viņu vienu reizi pielūgs, viņš tam uzreiz dāvās varu pār pasauli. (Lūk. 4:5—7.) Līdzīgi viņš rīkojas arī mūsu gadījumā. Sātans zina, ka Jehova mums ir apsolījis materiālu labklājību jaunajā pasaulē. Bet, lai pieredzētu šī solījuma īstenošanos, mums ir jāgaida un tikmēr, iespējams, pat jāpieredz grūtības. Tāpēc Sātans mūs kārdina ar dažādām iespējām baudīt ērtu dzīvi jau tagad. Viņš vēlas, lai mēs vispirms tiektos pēc materiāliem labumiem un valstību atstātu otrajā plānā. (Mat. 6:31—33.)

¹⁸ Daudzi kristīgi jaunieši nav ļāvuši Sātanam sevi šādi apmānīt. Piemēram, Kiana, kurai ir 20 gadi, saka: ”Es zinu, ka vienīgi Dieva valstība atrisinās visas mūsu problēmas.” Kā šī cerība ietekmē viņas domas un rīcību? ”Cerība dzīvot paradīzē man palīdz saglabāt pareizu viedokli par laicīgiem mērķiem,” viņa paskaidro. ”Es necenšos pilnā mērā izkopt savus talantus vai arī kāpt pa karjeras kāpnēm, bet gan ieguldu savu laiku un spēku, lai īstenotu garīgus mērķus.”

19., 20. Kā mēs varam aizvien prasmīgāk izmantot Dieva vārdus?

¹⁹ Romiešu kareivji izmantoja zobenus, kas bija apmēram pusmetru gari. Viens no iemesliem, kāpēc viņi spēja tos prasmīgi izmantot, bija tas, ka viņi katru dienu vingrinājās.

²⁰ Pāvils ar zobenu salīdzināja Dieva vārdus. Mums ir jāmācās prasmīgi izmantot šo Jehovas dāvāto ”zobenu”, jo tad mēs varēsim aizvien labāk aizstāvēt savus uzskatus citu priekšā, kā arī labot paši savu domāšanu. (2. Kor. 10:4, 5; 2. Tim. 2:15.) Kā mēs varam uzlabot savas iemaņas? 21 gadu vecais Sebastjans stāsta, kā rīkojas viņš: ”No katras Bībeles nodaļas, ko es izlasu, es izrakstu vienu pantu. Es veidoju sarakstu ar mīļākajām Rakstu vietām. Tas man palīdz saskaņot savas domas ar Jehovas domām.” Iepriekšminētais Denjels saka: ”Lasot Bībeli, es cenšos pamanīt pantus, kas, manuprāt, varētu palīdzēt cilvēkiem, ko satieku sludināšanā. Esmu ievērojis, ka cilvēki ir daudz atsaucīgāki, ja redz, ka mēs degam par to, ko mācām no Bībeles, un no sirds cenšamies viņiem palīdzēt.”

21. Kāpēc mums nav jābaidās no Sātana un dēmoniem?

²¹ Kā var redzēt no rakstā minēto jauniešu teiktā, mums nav jābaidās no Sātana un dēmoniem. Lai gan mūsu pretinieki ir spēcīgi, viņi nav neuzveicami. Bez tam viņi ir mirstīgi. Pavisam drīz, Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā, viņi tiks ieslodzīti un atradīsies pilnīgas bezdarbības stāvoklī. Pēc tam viņi tiks iznīcināti. (Atkl. 20:1—3, 7—10.) Mēs pazīstam savu ienaidnieku un zinām viņa nolūkus un paņēmienus. Ar Jehovas palīdzību mēs spējam stāties viņam pretī!