1., 2. a) Kā tie, kas sludina vietās, kur cilvēki nav īpaši atsaucīgi, var būt mums par uzmundrinājuma avotu? (Sk. attēlu raksta sākumā.) b) Ko Jēzus teica par sludināšanu savā ”dzimtajā pusē”? (Sk. zemsvītras piezīmi.)

SERDŽO UN OLINDA ir precēts pāris, kas dzīvo ASV. Viņiem abiem ir pāri 80 gadiem, un viņi kalpo par pionieriem. Pēdējā laikā viņiem stipri sāp kājas, un tas apgrūtina staigāšanu. Tomēr viņi katru rītu dodas uz vienu no pilsētas laukumiem, kā viņi to ir darījuši jau gadu desmitiem. Viņi tur ierodas septiņos no rīta un netālu no autobusu pieturas daudzajiem garāmgājējiem piedāvā mūsu literatūru. Lai gan lielākā daļa vienaldzīgi iet viņiem garām, šis pāris paliek savā vietā un draudzīgi uzsmaida tiem, kas uz viņiem paskatās. Ap dienas vidu viņi lēnām dodas mājup. Nākamajā dienā septiņos no rīta viņi atkal ir tajā pašā vietā. Tā viņi sludina sešas dienas nedēļā, visu cauru gadu.

² Līdzīgi Serdžo un Olindai, daudzi Dievam uzticīgi brāļi un māsas visā pasaulē gadu desmitiem sludina savā dzimtajā pusē, kur cilvēki nav īpaši atsaucīgi. Ja arī jūs sludināt šādā  teritorijā, jūs esat pelnījuši sirsnīgu uzslavu par savu izturību. * Jūsu nelokāmība kalpošanā Jehovam ir uzmundrinājuma avots daudziem — pat pieredzējušiem ticības biedriem. Pievērsiet uzmanību tam, ko ir teikuši daži rajona pārraugi. ”Kad es sludinu kopā ar šādiem uzticīgiem brāļiem un māsām, es gūstu jaunus spēkus, redzot viņu labo priekšzīmi.” ”Viņu uzticība Jehovam mudina mani pašu kalpošanā būt neatlaidīgam un drosmīgam.” ”Viņu priekšzīme sasilda manu sirdi.”

3. Kādus trīs jautājumus mēs apskatīsim, un kāpēc?

³ Lai stiprinātu apņēmību arī turpmāk pildīt Jēzus uzticēto uzdevumu sludināt, apskatīsim trīs jautājumus: kāpēc mēs palaikam varētu justies apbēdināti? Kā mēs varam ”nest augļus”? Kas mums var palīdzēt būt izturīgiem kalpošanā?

4. a) Kā daudzu ebreju negatīvā attieksme ietekmēja Pāvilu? b) Kāpēc Pāvils tā jutās?

⁴ Vai jūs kādreiz ir sarūgtinājis tas, ka cilvēki jūsu teritorijā nevēlas uzklausīt labo vēsti? Ja tā ir, jums droši vien nav grūti saprast apustuļa Pāvila izjūtas. Savas aptuveni 30 gadu ilgās kalpošanas laikā viņš daudziem palīdzēja kļūt par Kristus mācekļiem. (Ap. d. 14:21; 2. Kor. 3:2, 3.) Tomēr starp viņiem nebija daudz ebreju. Tieši pretēji, lielākā daļa ebreju pret viņu izturējās noraidoši, un bija pat tādi, kas viņu vajāja. (Ap. d. 14:19; 17:1, 4, 5, 13.) Kā Pāvila tautiešu naidīgā attieksme viņu ietekmēja? Viņš atklāti atzina: ”Es saku patiesību Kristū, ..sirdī man ir lielas bēdas un nemitīgas sāpes.” (Rom. 9:1—3.) Kāpēc Pāvils tā jutās? Viņa sirdī kvēloja vēlme sludināt. Viņš sludināja ebrejiem, jo tie viņam patiesi rūpēja. Viņam bija sāpīgi redzēt, ka tie neatsaucas uz Dieva žēlsirdību.

5. a) Kas mūs mudina sludināt? b) Kāpēc ir dabiski, ka sludināšanā mēs reizēm varam justies sarūgtināti?

⁵ Līdzīgi Pāvilam, mēs sludinām citiem tāpēc, ka viņi mums patiesi rūp. (Mat. 22:39; 1. Kor. 11:1.) No pašu pieredzes mēs zinām, ka tos, kas izlemj kalpot Jehovam, gaida bagātīgas svētības. Mēs vēlamies, lai cilvēki, kas dzīvo mūsu sludināšanas teritorijā, uzzinātu, cik daudz viņi var iegūt, atsaucoties uz labo vēsti. Tāpēc mēs atkal un atkal viņus aicinām uzzināt patiesību par Jehovu un viņa nodomu, kas saistīts ar cilvēkiem. Sludinot mēs viņiem it kā sakām: ”Mēs jums esam atnesuši brīnišķīgu dāvanu. Lūdzu, pieņemiet to!” Tāpēc, kad cilvēki šo dāvanu atsakās pieņemt, mums, tāpat kā Pāvilam, var sāpēt sirds. Šādas izjūtas liecina nevis par ticības trūkumu, bet gan par to, ka mēs mīlam cilvēkus un vēlamies viņiem palīdzēt. Kaut arī mēs reizēm jūtamies apbēdināti, mēs nepārstājam sludināt. Elena, kas jau vairāk nekā 25 gadus kalpo par pionieri, teica: ”Sludināšana nav viegls darbs. Taču nav darba, ko es darītu labprātāk.” Daudzi no mums noteikti piekrīt viņas vārdiem.

6. Kādu jautājumu mēs aplūkosim?

⁶ Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka, neatkarīgi no tā, kur mēs sludinām, mūsu kalpošana var būt sekmīga? Lai atbildētu uz šo svarīgo jautājumu, apskatīsim divas Jēzus līdzības, kurās norādīts,  ka visiem viņa sekotājiem ”jānes augļi”. (Mat. 13:23.) Pirmā no tām ir par vīnogulāju.

7. a) Ko attēlo līdzībā minētais ”vīnkopis”, ”vīnogulājs” un ”zari”? b) Kāds jautājums mums vēl jānoskaidro?

⁷ Nolasīt Jāņa 15:1—5, 8. Pievērsiet uzmanību, ka Jēzus saviem apustuļiem sacīja: ”Mans Tēvs ar to tiek pagodināts, ka jūs nesat daudz augļu un pierādāt, ka esat mani mācekļi.” Jēzus paskaidroja, ka Jehova ir ”vīnkopis”, viņš pats ir ”patiesais vīnogulājs” un viņa mācekļi ir ”zari” *. Bet ko nozīmē nest augļus? Šajā līdzībā Jēzus tieši nepateica, kas ir domāts ar augļiem, bet viņš pieminēja kādu nozīmīgu detaļu, kas palīdz noskaidrot atbildi uz šo jautājumu.

8. a) Kāpēc šajā līdzībā ar augļiem nevar būt domāti jauni mācekļi? b) Ko var teikt par visu, ko Jehova prasa no saviem kalpiem?

⁸ Runādams par savu Tēvu, Jēzus teica: ”Ikvienu manu zaru, kas nenes augļus, viņš nogriež.” No šiem vārdiem izriet, ka Jehova mūs uzskata par saviem kalpiem vienīgi tad, ja mēs nesam augļus. (Mat. 13:23; 21:43.) Tātad šajā līdzībā ar augļiem, kas jānes ikvienam kristietim, nevar būt domāti jauni mācekļi. (Mat. 28:19.) Pretējā gadījumā uzticīgi Jehovas kalpi, kuriem nav bijusi iespēja palīdzēt kādam kļūt par Kristus mācekli, jo viņi sludina vietā, kur cilvēki neatsaucas uz labo vēsti, būtu kā līdzībā minētie zari, kas nenes augļus. Taču tas nekādā ziņā tā nevarētu būt! Kāpēc tā var teikt? Tāpēc, ka mēs nevienu nevaram piespiest kļūt par Kristus mācekli. Jehova ir mīlošs Dievs, un viņš nekad neprasītu no saviem kalpiem kaut ko tādu, ko tie nemaz nespēj. Viņš no mums prasa tikai to, kas ir mūsu spēkos. (5. Moz. 30:11—14.)

9. a) Ko nozīmē ”nest augļus”? b) Kādu līdzību mēs apskatīsim, un kāpēc?

⁹ Bet ko tādā gadījumā nozīmē ”nest augļus”? Tam ir jābūt kaut kam tādam, ko mēs visi spējam darīt. Kādu darbu Jehova ir uzticējis visiem saviem kalpiem? Viņš mums ir licis sludināt labo vēsti par viņa valstību. * (Mat. 24:14.) To, ka labās vēsts sludināšana ir viens no galvenajiem veidiem, kā mēs ”nesam augļus”, apstiprina Jēzus līdzība par sējēju. Apskatīsim to.

10. a) Ko līdzībā par sējēju attēlo ”sēkla” un ”augsne”? b) Kādu ražu nes kviešu stiebrs?

¹⁰ Nolasīt Lūkas 8:5—8, 11—15. Līdzībā par sējēju sēkla ir ”Dieva vārds” jeb vēsts par valstību. Augsne attēlo cilvēka simbolisko sirdi. Sēkla, kas krīt labā zemē, iesakņojas, sāk dīgt un izaug, teiksim, par kviešu stiebru. Tad tā ”nes simtkārtīgu ražu”. Bet kādu ”ražu” nes kviešu stiebrs? Vai tas nes mazus kviešu stiebriņus? Nē, tas nes graudus jeb jaunas sēklas, no kurām var izaugt jauni stiebri. Šajā līdzībā ir teikts, ka viena sēkla nes simtkārtīgu ražu. Kā tas attiecas uz sludināšanu?

11. a) Kā līdzība par sējēju attiecas uz sludināšanu? b) Kā mēs nesam jaunas valstības sēklas?

¹¹ Pieņemsim, ka pirms vairākiem gadiem mūsu kristīgie vecāki vai citi Jehovas liecinieki mums pirmo reizi pastāstīja vēsti par Dieva valstību. Viņi priecājās, redzot, ka mēs pieņemam šo vēsti. Var teikt, ka viņu iesētā sēkla bija kritusi labā augsnē. Tā iesakņojās, izdzina  asnu un auga, līdz bija gatava nest ražu. Gluži kā kviešu stiebrs nes nevis jaunus stiebrus, bet jaunas sēklas, mūsu nestā raža ir nevis jauni mācekļi, bet gan jaunas valstības sēklas. * Kā mēs nesam jaunas valstības sēklas? Katru reizi, kad mēs sludinām vēsti par Dieva valstību, mēs, tēlaini izsakoties, sējam tādas pašas sēklas kā tā, kas tika iesēta mūsu sirdī. (Lūk. 6:45; 8:1.) Tātad, kā izriet no šīs līdzības, kamēr mēs turpinām sludināt vēsti par valstību, mēs ”nesam augļus, būdami izturīgi”.

12. a) Ko var mācīties no Jēzus līdzībām par vīnogulāju un par sējēju? b) Kā tas, ko no šīm līdzībām var mācīties, ietekmē jūs?

¹² Ko mēs mācāmies no Jēzus līdzībām par vīnogulāju un par sējēju? Šīs līdzības mums palīdz saprast, ka tas, vai mēs ”nesam augļus”, ir atkarīgs nevis no tā, vai cilvēki, kuriem mēs sludinām, atsaucas uz labo vēsti, bet gan no tā, vai mēs turpinām uzticīgi sludināt. Pāvils izteica līdzīgu domu: ”Katrs saņems algu pēc sava darba.” (1. Kor. 3:8.) Kā redzams, alga tiek maksāta par darbu, nevis par šī darba rezultātiem. Matilda, kas jau 20 gadus kalpo par pionieri, sacīja: ”Ir ļoti iepriecinoši apzināties, ka Jehova atalgo mūsu centienus.”

13., 14. Kādu iemeslu dēļ, saskaņā ar Romiešiem 10:1, 2, Pāvils neatmeta ar roku tiem, kas negatīvi reaģēja uz vēsti par valstību?

¹³ Kā mēs varam ”nest augļus, būdami izturīgi”? Kā jau bija apskatīts, Pāvilu ļoti apbēdināja ebreju negatīvā reakcija uz valstības vēsti. Tomēr viņš saviem tautiešiem neatmeta ar roku. Pievērsiet uzmanību, ko viņš par tiem vēlāk rakstīja vēstulē Romas kristiešiem: ”Es no sirds vēlos, lai tie tiktu izglābti, un par to karsti lūdzu Dievu. Jo es varu apliecināt, ka tiem ir dedzība par Dievu, bet nav pareizas izpratnes.” (Rom. 10:1, 2.) Kādus iemeslus turpināt sludināt ebrejiem Pāvils šeit minēja?

 ¹⁴ Pirmkārt, Pāvils teica, ka viņš sludināja ebrejiem, jo ”no sirds vēlējās, lai tie tiktu izglābti”. (Rom. 11:13, 14.) Otrkārt, Pāvils rakstīja, ka viņš ”par to karsti lūdza Dievu”. Viņš lūdzās, lai Dievs palīdz atsevišķiem cilvēkiem ebreju tautā pieņemt vēsti par valstību. Treškārt, Pāvils piebilda, ka ”tiem ir dedzība par Dievu”. Viņš saskatīja šajos cilvēkos labo un redzēja viņu potenciālu. Pāvils labi zināja, ka tad, ja godprātīgu cilvēku dedzība tiek ievirzīta pareizā gultnē, viņi var kļūt par dedzīgiem Kristus mācekļiem, kā tas bija noticis ar viņu pašu.

15. Kā mēs varam līdzināties Pāvilam? Pastāstiet, ko ir teikuši daži brāļi un māsas!

¹⁵ Kā mēs varam līdzināties Pāvilam? Pirmkārt, mums jācenšas saglabāt neviltotu vēlēšanos atrast tos, kam varētu būt ”pareiza attieksme, lai iegūtu mūžīgu dzīvi”. Otrkārt, mums dedzīgi jālūdz, lai Jehova atver šo cilvēku sirdi. (Ap. d. 13:48; 16:14.) Silvāna, kas gandrīz 30 gadus kalpo par pionieri, saka: ”Pirms es dodos uz kādu māju savā teritorijā, es lūdzu, lai Jehova man dod pozitīvu prāta nostāju.” Vēl mēs varam lūgt, lai viņa eņģeļi mūs vada pie cilvēkiem, kas vēlētos uzklausīt labo vēsti. (Mat. 10:11—13; Atkl. 14:6.) Roberts, kas jau vairāk nekā 30 gadus kalpo par pionieri, izteicās: ”Sadarboties ar eņģeļiem, kuri zina, kas notiek mājas iemītnieku dzīvē, ir ļoti aizraujoši.” Treškārt, mums jācenšas cilvēkos saskatīt labo un jāmēģina saredzēt viņu potenciālu. Kāds draudzes vecākais, kuru sauc Karls un kurš ir kristījies vairāk nekā pirms 50 gadiem, stāsta: ”Es meklēju kaut vai visniecīgākās pazīmes, kas liecinātu par cilvēka interesi. Tas varētu būt smaids, laipns skatiens vai godīgs jautājums.” Nav šaubu, ka, līdzīgi Pāvilam, arī mēs varam ”nest augļus, būdami izturīgi”.

16., 17. a) Ko mēs varam mācīties no Salamana Mācītāja 11:6? b) Kā mūsu sludināšana var ietekmēt tos, kas mūs vēro?

¹⁶ Pat ja mums šķiet, ka vēsts par Dieva valstību, ko mēs sludinām, nesasniedz cilvēku sirdi, mums nebūtu jānovērtē par zemu tas, ko mēs paveicam sludinot. (Nolasīt Salamana Mācītāja 11:6.) Tiesa, daudzi mūs neuzklausa, taču viņi mūs vēro. Viņi pamana mūsu tīro un kārtīgo apģērbu, pieklājīgo uzvedību un sirsnīgo smaidu. Ar laiku tas kādam var palīdzēt saprast, ka viņa negatīvajam viedoklim par mums nav pamata. To pieredzēja raksta sākumā minētie Serdžo un Olinda.

¹⁷ Serdžo pastāstīja: ”Slimības dēļ mēs kādu laiku nevarējām doties uz laukumu, kur bijām paraduši sludināt. Kad mēs tur atgriezāmies, garāmgājēji jautāja: ”Kas bija noticis? Mums jūsu pietrūka!” Olinda smaidot piebilda: ”Autobusu šoferi mums māja ar roku, un daži, braucot garām, uzsauca: ”Jūs darāt labu darbu!” Vairāki pat palūdza mūsu žurnālus.” Un kāds vīrietis, Serdžo un Olindai par lielu pārsteigumu, pienāca pie literatūras stenda, pasniedza viņiem puķu pušķi un pateicās par to, ko viņi dara.

18. Kāpēc jūs esat apņēmušies arī turpmāk ”nest augļus, būdami izturīgi”?

¹⁸ Kamēr vien mēs ”neļaujam mieru savai rokai”, sējot valstības sēklas, mēs dodam vērtīgu ieguldījumu tajā, lai labā vēsts tiktu sludināta ”par liecību visām tautām”. (Mat. 24:14.) Pats galvenais, mēs varam izjust dziļu prieku, apzinoties, ka Jehova raugās uz mums ar labvēlību, jo viņš mīl visus, kas ”nes augļus, būdami izturīgi”.