TĀ KĀ mēs dzīvojam grūtos laikos, mums ir jāpūlas, lai iegūtu mieru. Pat ja mēs izjūtam zināmu mieru, to saglabāt ne vienmēr ir viegli. Kas Bībelē ir teikts par to, kā iegūt īstu mieru? Un kā mēs varam palīdzēt to iegūt arī citiem?

Mēs varam izjust patiesu mieru tad, ja jūtamies droši un mūs nenomāc lielas raizes. Tāpat mums ir jāveido tuvas attiecības ar citiem, jo īpaši ar Dievu. Tieši tuva draudzība ar Jehovu ir galvenais priekšnosacījums, lai iegūtu patiesu un nezūdošu mieru. Kā mēs varam attīstīt draudzību ar viņu?

Ievērojot Jehovas taisnīgos norādījumus un principus, mēs apliecinām, ka paļaujamies uz viņu un vēlamies uzturēt ar viņu mierīgas attiecības. (Jer. 17:7, 8; Jēk. 2:22, 23.) Ja mēs tā darām, Jehova mums tuvojas un dāvā mums iekšēju mieru. Jesajas 32:17 ir teikts: ”Taisnība atnesīs mieru, taisnība dos mieru un paļāvību uz mūžiem!” (LB-2012.) No sirds paklausot Jehovam, mēs varam iegūt patiesu iekšēju mieru. (Jes. 48:18, 19.)

Attīstīt patiesu mieru mums palīdz arī kāda brīnišķīga mūsu debesu Tēva dāvana — viņa svētais gars. (Ap. d. 9:31.)

Apustulis Pāvils mieru minēja kā trešo no ”gara augļiem”. (Gal. 5:22, 23.) Tā kā patiess miers nav iegūstams bez Dieva gara, mums ir jāļauj svētajam garam sevi ietekmēt. Apskatīsim, kā Dieva gars mums var palīdzēt iegūt mieru.

Pirmkārt, mēs varam attīstīt šo gara augli, regulāri lasot Dieva iedvesmotos Rakstus. (Ps. 1:2, 3.) Ja mēs pārdomājam Bībelē teikto, Jehovas gars mums palīdz saprast,  kādas ir Jehovas domas par dažādiem jautājumiem. Piemēram, mēs redzam, kas Jehovu mudina saglabāt mieru un kāpēc miers viņam ir tik svarīgs. Liekot lietā to, ko mācāmies no Bībeles, mēs izjūtam aizvien lielāku mieru savā dzīvē. (Sal. Pam. 3:1, 2.)

Otrkārt, mums Dievam ir jālūdz svētais gars. (Lūk. 11:13.) Jehova ir apsolījis, ka tad, ja meklēsim viņa palīdzību, viņa ”miers, kas pārspēj visu sapratni,” sargās mūsu ”sirdi un prātu Kristū Jēzū”. (Filip. 4:6, 7.) Ja mēs regulāri vēršamies pie Jehovas un lūdzam viņam svēto garu, viņš mums dāvā iekšēju mieru, ko var iegūt tikai viņa draugi. (Rom. 15:13.)

Rīkojoties saskaņā ar Bībeles padomiem, daudzi savā dzīvē ir veikuši izmaiņas, kas viņiem ir ļāvušas izjust iekšēju mieru, kā arī izveidot mierīgas attiecības ar citiem cilvēkiem un Jehovu.

Daži pirms kļūšanas par kristiešiem ir bijuši ”ātri un dusmīgi”, bet tagad attiecībās ar citiem viņi ir kļuvuši daudz iejūtīgāki, laipnāki, pacietīgāki un miermīlīgāki. * (Sal. Pam. 29:22.) Apskatīsim, kā diviem mūsu ticības biedriem izdevās pārvarēt dusmas un izveidot mierīgas attiecības ar citiem.

Deivida negatīvā domāšana ietekmēja to, kā viņš runāja ar citiem. Pirms viņš kļuva par Jehovas liecinieku, viņš bieži kritizēja citus un ar saviem ģimenes locekļiem mēdza runāt skarbi. Ar laiku Deivids saprata, ka viņam ir jāmainās un jākļūst miermīlīgākam. Ko viņš darīja, lai to panāktu? Viņš stāsta: ”Es sāku likt lietā Bībeles principus un izturēties pret saviem tuviniekiem ar lielāku cieņu. Iznākumā auga arī viņu cieņa pret mani.”

Reičelu bija ietekmējusi vide, kādā viņa uzauga. Viņa atzīst: ”Man joprojām ik pa laikam ir jāsavaldās, lai neļautos dusmām, jo es uzaugu ģimenē, kurā dusmu uzliesmojumi bija ierasta lieta.” Kas viņai palīdzēja kļūt miermīlīgākai? Viņa paskaidro: ”Es  bieži vērsos pie Jehovas, lūdzot viņa palīdzību.”

Tie ir tikai divi no daudziem piemēriem, kas parāda, kā Bībeles principu izmantošana un paļaušanās uz Dieva svēto garu palīdz iegūt mieru. Kaut arī mēs dzīvojam naidpilnā pasaulē, mēs varam iegūt iekšēju mieru, kas sekmē saskanīgas attiecības ar ģimenes locekļiem un ticības biedriem. Taču Jehova mūs mudina ”saglabāt mieru ar visiem cilvēkiem”. (Rom. 12:18.) Vai tas tiešām ir iespējams? Un kā mums nāk par labu tas, ka pūlamies saglabāt mieru ar citiem?

Sludinot citiem miera vēsti — labo vēsti par Dieva valstību —, mēs viņiem piedāvājam kaut ko vērtīgu. (Jes. 9:5, 6; Mat. 24:14.) Mēs esam priecīgi, ka daudzi uz šo vēsti ir atsaukušies. Tagad viņus vairs nepārņem dusmas un izmisums par to, kas notiek apkārt. Viņi ir ieguvuši patiesu cerību uz nākotni un cenšas ”meklēt mieru un dzīties pēc tā”. (Ps. 34:15.)

Diemžēl ne visi uz mūsu sludināto vēsti atsaucas labvēlīgi, vismaz ne sākumā. (Jāņa 3:19.) Tomēr pat šādos gadījumos Dieva gars mums palīdz izturēties miermīlīgi un ar cieņu. Šādi izturoties, mēs sekojam Jēzus norādījumiem par sludināšanu, kas lasāmi Mateja evaņģēlija 10. nodaļas 11. līdz 13. pantā. Jēzus deva padomu: ”Kad jūs ieejat namā, sveiciniet tā iemītniekus. Ja nams ir cienīgs, tad lai miers, ko tam vēlat, ienāk tajā, bet, ja tas nav cienīgs, lai jūsu miers atgriežas pie jums.” Rīkojoties saskaņā ar šiem Jēzus vārdiem, mēs varam nezaudēt mieru un saglabāt iespēju citreiz palīdzēt tiem, kas pašreiz ir noskaņoti nelabvēlīgi.

Tāpat mēs sekmējam mieru, ja ar cieņu izturamies pret varas pārstāvjiem, arī pret tiem, kas liek šķēršļus mūsu darbībai. Piemēram, kādā Āfrikas valstī aizspriedumu dēļ varas iestādes neļāva mums būvēt valstības zāles. Brāļi vēlējās atrisināt radušos problēmu mierīgā ceļā, tāpēc kādam brālim, kas agrāk bija kalpojis šajā Āfrikas valstī par misionāru, tika uzticēts apmeklēt šīs valsts vēstnieku Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā. Mūsu brālim vajadzēja pastāstīt vēstniekam par Jehovas liecinieku miermīlīgo darbību šajā Āfrikas valstī. Kā viņam veicās?

Viņš atceras: ”Kad es ienācu vēstniecībā, pēc sekretāres apģērba es secināju, ka viņa pieder pie tautības, kuras valodu es biju mācījies. Tāpēc es ar viņu sasveicinājos viņas dzimtajā valodā. Pārsteigta viņa man pajautāja: ”Kāds ir jūsu nāciena mērķis?” Es viņai taktiski paskaidroju, ka vēlos satikt vēstnieku. Viņa piezvanīja vēstniekam, kurš atnāca un sasveicinājās ar mani savā dzimtajā valodā. Pēc tam es viņam varēju pastāstīt par Jehovas liecinieku darbību, un viņš mani uzmanīgi uzklausīja.”

Tas, ko brālis pastāstīja, kā arī viņa cieņpilnā attieksme kliedēja nepareizos priekšstatus, kādi vēstniekam bija par Jehovas lieciniekiem, un ievērojami mazināja tā aizspriedumus. Pēc kāda laika šīs Āfrikas valsts valdība atcēla ierobežojumus, kas skāra valstības zāļu būvniecību. Brāļi bija ļoti priecīgi par šādu iznākumu. Tiešām, izturoties pret citiem ar cieņu, var panākt daudz laba, arī sekmēt mieru.

Mūsdienās Jehovas kalpi dzīvo garīgajā paradīzē, kurā valda miers. Mēs varam vairot šo mieru, ja attīstām šajā rakstā apskatīto svētā gara augli. Pats galvenais, šādi mēs iegūstam Jehovas labvēlību un izredzes pārpilnībā baudīt mieru viņa izveidotajā jaunajā pasaulē. (2. Pēt. 3:13, 14.)