1. Kāpēc daudziem brāļiem un māsām bieži trūkst vēlēšanās studēt Bībeli?

 ŠAJĀS pēdējās dienās nopelnīt iztiku nebūt nav viegli. Liela daļa mūsu ticības biedru strādā garas stundas, lai sagādātu savai ģimenei pašu nepieciešamāko. Citi vairākas stundas dienā pavada ceļā, lai nokļūtu darbavietā un atpakaļ. Tāpat daudzi pelna iztiku ar smagu fizisku darbu. Nav brīnums, ka dienas beigās šie brāļi un māsas jūtas pārguruši un daudziem no viņiem prāts it nemaz nenesas uz Bībeles pētīšanu.

2. Kad jūs izbrīvējat laiku, lai iedziļinātos Bībelē?

² Lai arī kādi būtu mūsu apstākļi, mums ir jāatrod laiks saturīgai Bībeles un mūsu publikāciju pētīšanai. No tā ir atkarīgas mūsu attiecības ar Jehovu un izredzes uz mūžīgu dzīvi. (1. Tim. 4:15, 16.) Lai iedziļinātos Bībelē, daži ceļas agri no rīta, jo tad viņu mājās ir kluss un galva pēc naktsmiera ir skaidra. Savukārt citi lasīšanai un pārdomām izbrīvē kādu mierīgu brīdi vakarā.

3., 4. Kādas izmaiņas pēdējā laikā ir ieviestas, un kāpēc?

³ Jūs noteikti piekritīsiet, ka ir svarīgi atrast laiku Bībeles studēšanai. Bet kas mums būtu jāstudē? Kāds varbūt teiktu: ”Mums ir tik daudz, ko lasīt. Kā lai es tam visam atrodu laiku!” Daži paspēj izlasīt visas publikācijas un apskatīt visus videomateriālus, kas mums tiek sagādāti, bet citiem tas neizdodas. Vadošā padome to labi saprot. Tāpēc nesen tika pieņemts lēmums samazināt gan iespiestā, gan elektroniskā formātā izdotā materiāla apjomu.

 ⁴ Piemēram, vairs netiek izdota Jehovas liecinieku gadagrāmata, jo par daudziem uzmundrinošiem gadījumiem no kalpošanas var uzzināt vietnē jw.org^®, kā arī internettelevīzijas JW Broadcasting^® ikmēneša raidījumos. Žurnāla Sargtornis izdevums izplatīšanai un žurnāls Atmostieties! tagad iznāk tikai trīs reizes gadā. Šīs izmaiņas tika ieviestas nevis tāpēc, lai mums būtu vairāk laika citām nodarbēm, bet gan tāpēc, lai mēs varētu vairāk laika veltīt tam, ”kas ir svarīgākais”. (Filip. 1:10.) Apskatīsim, kā noteikt, kas ir svarīgākais, un kā gūt pēc iespējas lielāku labumu no Bībeles pētīšanas.

5., 6. Kādi materiāli mums noteikti būtu rūpīgi jāizpēta?

⁵ Kas mums būtu jāpēta pirmām kārtām? Mums katru dienu ir jāatvēl laiks, lai iedziļinātos Bībelē. Tagad darbdienu sapulcēs ir jāapskata īsāki Bībeles fragmenti. Tas ir tādēļ, lai mums būtu vairāk laika pārdomāt un izpētīt to, ko lasām. Mūsu mērķim ir jābūt nevis vienkārši izlasīt nedēļai paredzēto Bībeles fragmentu, bet gan panākt, lai Bībele ietekmētu mūsu sirdi un palīdzētu tuvoties Jehovam. (Ps. 19:15.)

⁶ Kas vēl mums būtu rūpīgi jāizpēta? Mums ir jāizpēta materiāls, kas paredzēts Sargtorņa apspriešanai un draudzes Bībeles nodarbībai, kā arī pārējām darbdienas sapulces daļām. Vēl mums būtu jāizlasa katrs Sargtorņa un Atmostieties! numurs.

7. Ko darīt, ja mēs nespējam izlasīt un apskatīt visus materiālus, kas ir pieejami mūsu interneta vietnē un internettelevīzijā?

⁷ Kāds varbūt teiks: ”Bet kā ir ar materiāliem, kas pieejami mūsu interneta vietnē un mūsu internettelevīzijā? To ir tik daudz!” Minēsim kādu piemēru. Viesnīcas restorānā tiek sagatavotas bagātīgas bufetes tipa brokastis. Apmeklētāji visdrīzāk nevar nogaršot pilnīgi visu, kas atrodas uz galda. Tāpēc viņi izvēlas tikai dažus no ēdieniem. Kaut ko līdzīgu var teikt par garīgo uzturu. Ja jūs nespējat izlasīt un apskatīt visu, kas tiek sagādāts elektroniskā formātā, nenolaidiet rokas. Izlasiet un noskatieties to, ko jūs varat. Bet tagad aplūkosim, ko nozīmē studēt un kā no studēšanas gūt pēc iespējas lielāku labumu.

8. Kādus ieteikumus mēs varam izmantot, gatavojoties Sargtorņa apspriešanai, un kā tie mums var nākt par labu?

⁸ Studēt nenozīmē ātri izlasīt materiālu un pasvītrot atbildes. Studēšana prasa piepūli un koncentrēšanos. Piemēram, gatavojoties Sargtorņa apspriešanai, vispirms izlasiet ieskatu, kas atrodas attiecīgā raksta sākumā. Pēc tam pārdomājiet raksta nosaukumu, virsrakstus un atkārtojuma jautājumus. Tad lēnām un uzmanīgi lasiet rakstu. Pievērsiet uzmanību teikumiem, kas norāda, par ko katrā rindkopā ir runa (parasti tas ir rindkopas pirmais teikums). Lasot rakstu, mēģiniet saprast, kā rindkopās ietvertās domas ir saistītas ar virsrakstiem un raksta tēmu. Pierakstiet visus nepazīstamos vārdus un jautājumus, ko vēlaties izpētīt sīkāk.

9. a) Kāpēc, gatavojoties Sargtorņa apspriešanai, mums ir jāpārdomā rakstā norādītie Bībeles panti, un kā mēs to varam darīt? b) Kāpēc, kā ir redzams no Jozuas 1:8, nepietiek Bībeles pantus tikai izlasīt?

⁹ Sargtorņa apspriešanā tiek pētīta Bībele. Tāpēc, gatavojoties šai sapulcei,  pārdomājiet rakstā norādītos Bībeles pantus, jo īpaši tos, kas sapulces laikā tiks nolasīti. Pievērsiet uzmanību, kuri vārdi vai frāzes Bībeles pantos pamato rindkopā izteiktās domas. Tāpat pārdomājiet, kā jūs varat likt lietā Bībeles pantos izlasīto. (Nolasīt Jozuas 1:8.)

10. Kāpēc, saskaņā ar Ebrejiem 5:14, vecākiem ir jāvelta laiks tam, lai bērniem mācītu studēt Bībeli?

¹⁰ Ir saprotams, ka vecāki vēlas, lai viņu bērniem ģimenes vakars Jehovas pielūgsmei būtu kaut kas patīkams. Tiesa, vecākiem ir jāplāno, ko tieši tajā apskatīt, tomēr viņiem nav katru nedēļu jāizdomā kādas aizraujošas nodarbes. Lai gan ģimenes vakarā var iekļaut ikmēneša internettelevīzijas raidījuma skatīšanos un reizēm darīt kaut ko īpašu — piemēram, gatavot Noasa šķirsta maketu —, vecākiem jāmāca bērniem, kā studēt Bībeli. Bērniem ir jāiemācās gatavoties draudzes sapulcēm un atrast informāciju par jautājumiem, ar ko viņi saskaras skolā. (Nolasīt Ebrejiem 5:14.) Ja bērni būs mācījušies studēt Bībeli, viņiem būs vieglāk būt uzmanīgiem sapulcēs un kongresos, pat ja netiks rādīti video. Protams, tas, cik ilgi vecāki katru reizi studē ar bērnu, ir atkarīgs no bērna vecuma un iespējām.

11. Kāpēc ir svarīgi Bībeles skolniekiem mācīt personiski studēt Bībeli?

¹¹ Arī mūsu Bībeles skolniekiem ir jāmācās studēt Bībeli. Kad cilvēks ir tikai sācis mācīties Bībeli, mēs esam priecīgi, ja, gatavojoties nodarbībām vai draudzes sapulcēm, viņš pasvītro atbildes uz jautājumiem. Taču ar to ir par maz. Mums Bībeles skolniekiem ir jāmāca pašiem pētīt dažādus jautājumus un rūpīgi iedziļināties Bībelē. Kāpēc tas ir svarīgi? Tad, ja viņiem radīsies kādas problēmas, viņi nevis uzreiz vērsīsies pēc palīdzības pie kāda no draudzes, bet gan paši pratīs atrast noderīgus principus mūsu publikācijās.

12. Kādi varētu būt mūsu mērķi, kad studējam Bībeli?

¹² Ja jūs esat cilvēks, kam nepatīk kaut ko sistemātiski un dziļi pētīt, jūs varbūt domājat, ka Bībeles studēšana jums nekad neiepatiksies. Tomēr jūs varat kaut ko darīt lietas labā. Sāciet ar īsām studēšanas reizēm un pakāpeniski atvēliet Bībeles pētīšanai aizvien vairāk laika. Paturiet prātā, kāpēc jūs iedziļināties Bībelē. Protams, mūsu galvenais mērķis ir tuvoties  Jehovam. Taču ir arī mazāki mērķi, piemēram, atbildēt uz jautājumu, ko mums kāds ir uzdevis, vai izpētīt, kā risināt problēmu, ar kuru saskaramies.

13. a) Paskaidrojiet, ko varētu darīt jaunieši, lai skolā aizstāvētu savu ticību! b) Kā jūs varat likt lietā padomu, kas atrodams Kolosiešiem 4:6?

¹³ Piemēram, jaunieši, ko jūs varētu darīt, lai aizstāvētu savu ticību skolā? Iespējams, jūsu klasesbiedri tic evolūcijas teorijai. Jūs gribētu viņiem paskaidrot, kas par šo jautājumu teikts Bībelē, bet varbūt domājat, ka to nespēsiet. Tas ir labs iemesls šo jautājumu kārtīgi izpētīt. Jūs varētu izvirzīt divus mērķus. Pirmkārt, stiprināt savu pārliecību, ka Dievs ir visa Radītājs, un, otrkārt, uzlabot prasmi aizstāvēt patiesību. (Rom. 1:20; 1. Pēt. 3:15.) Vispirms jūs varētu padomāt: kādus argumentus mani klasesbiedri ir minējuši, lai pamatotu evolūcijas teoriju? Pēc tam, izmantojot mūsu publikācijas, veiciet rūpīgu izpēti. Jūs redzēsiet, ka aizstāvēt savus uzskatus nav tik grūti, kā sākumā varbūt liekas. Daudzi tic evolūcijai tikai tāpēc, ka kāds, kuru viņi ciena, ir teicis, ka evolūcija ir pierādīts fakts. Pat ar vienu vai diviem argumentiem, ko būsiet atraduši, varētu pietikt, lai šo jautājumu paskaidrotu klasesbiedram, kurš patiešām vēlas to izprast. (Nolasīt Kolosiešiem 4:6.)

14.—16. a) Kā var labāk iepazīt Bībeles grāmatu, par kuru jums nav daudz zināšanu? b) Kā 16. rindkopā norādītie Bībeles panti palīdz iegūt plašāku priekšstatu par Amosa grāmatu? (Sk. ” Ļaujiet Bībelei ”atdzīvoties”!”.)

¹⁴ Pieņemsim, ka drīzumā draudzes sapulcē ir paredzēts apskatīt kādu no tā saukto mazo praviešu grāmatām, par kuru jūs varbūt neko daudz nezināt. Vispirms jūs varētu vairot savu interesi par to, ko pravietis ir uzrakstījis. Kā to var panākt?

¹⁵ Pārdomājiet šādus jautājumus: ”Ko es zinu par šīs grāmatas sarakstītāju? Kas viņš bija? Kur viņš dzīvoja, un kāda bija viņa nodarbošanās?” Plašāka informācija par pravieti palīdzēs saprast, kāpēc savā grāmatā viņš ir lietojis noteiktus vārdus vai piemērus. Lasot Bībeli, pievērsiet uzmanību vārdiem, kas raksturo šī cilvēka personību.

¹⁶ Jums arī varētu būt noderīgi uzzināt, kad šī grāmata tika sarakstīta. To var noskaidrot, apskatot Bībeles grāmatu sarakstu, kas atrodams Bībeles Jaunās pasaules tulkojumā (angļu un citās valodās). Vēl jūs varat ielūkoties tabulā, kurā norādīti praviešu un ķēniņu darbības laiki (sk. Jaunās pasaules tulkojuma pārstrādāto izdevumu, pielikumu A6). Tāpat ir noderīgi noskaidrot, kādi bija apstākļi laikā, kad konkrētā Bībeles grāmata tika sarakstīta. Pret kādu nepareizu attieksmi vai rīcību pravietis iestājās? Kas bija viņa laikabiedri? Lai iegūtu skaidrāku priekšstatu, jums, iespējams, vajadzēs ieskatīties, kas teikts citās Bībeles grāmatās. Piemēram, vairāk informācijas par notikumiem pravieša Amosa dzīves laikā var iegūt, izpētot Amosa 1:1 pievienotās norādes uz citiem Bībeles pantiem (sk. Jaunās pasaules tulkojumu). Tur minēti panti no 2. Ķēniņu un 2. Laiku grāmatas. Tāpat jūs varat izlasīt Hozejas grāmatu, jo viņš, iespējams, bija Amosa laikabiedrs. Šie Bībeles fragmenti palīdz iegūt plašāku ieskatu par to, kādā laikā dzīvoja Amoss. (2. Ķēn. 14:25—28; 2. Laiku 26:1—15; Hoz. 1:1—11; Am. 1:1.)

17., 18. Izmantojot rindkopās minētos vai citus piemērus, paskaidrojiet, kā pārdomas par šķietami nenozīmīgām detaļām Bībeles studēšanu var padarīt aizraujošu!

¹⁷ Ir labi, ja, lasot Bībeli, mūsos ir vēlēšanās uzzināt kaut ko vairāk. Pieņemsim, ka jūs lasāt Caharijas grāmatas 12. nodaļu, kurā pravietots par Mesijas nāvi. (Cah. 12:10.) Jūs esat tikuši līdz 12. pantam, kurā teikts, ka ”Nātāna nama cilts” vaimanās par Mesijas nāvi. Lai gan pirmajā mirklī tā varētu šķist nenozīmīga detaļa, jūs apstājaties un padomājat: ”Kāda saistība Nātāna namam ir ar Mesiju? Kā es to varētu noskaidrot?” Jūs sākat ”izmeklēšanu”. Pie šī Bībeles panta (sk. Jaunās pasaules tulkojumu) ir norāde uz 2. Samuēla 5:13, 14. No šiem pantiem jūs uzzināt, ka Nātāns bija viens no ķēniņa Dāvida dēliem. Nākamā norāde ir Lūkas 3:23, 31, un šajos pantos jūs izlasāt, ka Jēzus pa Marijas līniju bija Nātāna pēcnācējs. (Sk. ”Lasītāju jautājumus” 2017. gada augusta Sargtornī, 32. lpp., 4. rk.) Tas kļūst aizraujoši! Jūs zinājāt, ka Mesijam bija jābūt Dāvida pēcnācējam. (Mat. 22:42.) Bet Dāvidam bija vairāk nekā 20 dēlu. Taču Caharija norādīja, ka tieši Nātāna namam būs īpašs iemesls sērot par Jēzus nāvi.

¹⁸ Apskatīsim vēl vienu piemēru. Lūkas evaņģēlija pirmajā nodaļā stāstīts, kā pie Marijas ieradās eņģelis Gabriēls un paziņoja, ka viņai piedzims dēls. Eņģelis pavēstīja: ”Viņš būs dižens, un viņu sauks par Visaugstākā Dēlu, un Jehova, Dievs, viņam piešķirs viņa tēva Dāvida troni. Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi.” (Lūk. 1:32, 33.) Parasti mēs varbūt  pievēršam lielāku uzmanību Gabriēla vēsts sākuma daļai — vārdiem, ka Jēzu sauks par ”Visaugstākā Dēlu”. Taču Gabriēls arī paredzēja, ka Jēzus valdīs. Padomāsim: kā Marija varēja uztvert šos vārdus? Vai, viņasprāt, Gabriēla teiktais nozīmēja, ka Jēzus stāsies ķēniņa Hēroda vai kāda viņa pēcteča vietā un valdīs pār izraēliešiem? Ja tā notiktu, viņa, būdama ķēniņa māte, iegūtu augstu stāvokli un dzīvotu ķēniņa galmā. Tomēr Bībelē nav rakstīts, ka sarunā ar Gabriēlu Marija būtu par kaut ko tādu ieminējusies. Tāpat Bībelē nekur nav teikts, ka Marija jebkad būtu lūgusi, lai viņai tiktu piešķirts īpašs stāvoklis Jēzus valstībā, kā to bija darījuši divi viņa mācekļi. (Mat. 20:20—23.) Pārdomas par šīm detaļām palīdz vēl labāk saprast, ka Marija bija ļoti pazemīga sieviete.

19., 20. Kādi, saskaņā ar Jēkaba 1:22—25 un 4:8, ir mūsu mērķi, kad pētām Bībeli un mūsu publikācijas?

¹⁹ Paturēsim prātā: pētot Bībeli un uz Bībeli balstītās publikācijas, mūsu galvenais mērķis ir tuvoties Jehovam. Tāpat mēs vēlamies arvien labāk izprast, kādi mēs esam savā dziļākajā būtībā un kādas izmaiņas mums ir jāveic, lai priecētu Dieva sirdi. (Nolasīt Jēkaba 1:22—25; 4:8.) Tāpēc katru reizi pirms iedziļināšanās Bībelē mums ir jāvēršas pie Jehovas ar lūgumu, lai viņš mums dāvā savu garu. Mums ir jālūdz, lai Jehova mums palīdz gūt pēc iespējas lielāku labumu no materiāla, ko pētām, un raudzīties uz sevi tā, kā uz mums raugās viņš.

²⁰ Ar darbiem apliecināsim, ka ņemam vērā psalmu sacerētāja vārdus: ”Svētīgs tas cilvēks, ..kam prāts saistās pie Tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību. [..] Viss, ko viņš dara, tam labi izdodas.” (Ps. 1:1—3.)