”Pēc dabas es esmu kautrīga, un man trūkst pārliecības par sevi,” atzīst Sāra *. ”Tāpēc es nejūtos ērti, atrodoties starp cilvēkiem, kas ir ļoti pārliecināti par sevi un vienmēr cenšas panākt savu. Turpretī, esot kopā ar kādu, kas ir lēnprātīgs un pazemīgs, es jūtos brīvi un nepiespiesti. Man nav grūti šādam cilvēkam atklāti stāstīt par to, kā es jūtos un kādas problēmas pieredzu. Mani labākie draugi ir tieši tādi.”

Sāras teiktais atklāj, ka lēnprātība ir īpašība, kas piesaista citus. Tā arī priecē Jehovu. Viņa Rakstos ir izteikts mudinājums: ”Tērpieties.. lēnprātībā.” (Kol. 3:12.) Kas ir lēnprātība? Kā to izpauda Jēzus? Un kā šī īpašība var padarīt mūs laimīgākus?

Lēnprātībai ir raksturīgs rāmums un miermīlība. Lēnprātīgs cilvēks izturas pret citiem laipni un saspringtās situācijās saglabā mieru un savaldību.

Lēnprātība liecina par iekšēju spēku. Grieķu valodas vārds, kas Bībelē tulkots ”lēnprātība”, tika lietots, runājot par pieradinātu zirgu. Šāds zirgs joprojām ir spēcīgs, taču dresūra tam ir iemācījusi kontrolēt savu spēku. Līdzīgi, ja mēs esam lēnprātīgi, mēs iegrožojam savas nepilnīgās noslieces un saglabājam mieru ar citiem.

Kāds no mums varētu nospriest: ”Es pēc dabas neesmu maigs un lēnprātīgs.” Mēs dzīvojam pasaulē, kur daudzi ir nepacietīgi un uzstāj uz savu, tāpēc būt lēnprātīgiem nepavisam nav viegli. (Rom. 7:19.) Lai attīstītu lēnprātību, ir jāpieliek pūles, taču Jehovas svētais gars stiprinās mūsu apņēmību to darīt. (Gal. 5:22, 23.) Kāpēc ir vērts attīstīt lēnprātību?

Lēnprātība ir īpašība, kas piesaista citus. Kā redzams no raksta sākumā minētās Sāras vārdiem, mēs jūtamies labi un mierīgi, kad esam kopā ar kādu, kas ir lēnprātīgs. Izcils lēnprātības un laipnības paraugs ir Jēzus. (2. Kor. 10:1.) Pat bērni, kas viņu tikpat kā nepazina, vēlējās atrasties viņa tuvumā. (Marka 10:13—16.)

Lēnprātība aizsargā mūs un tos, kas ir ap mums. Ja mēs esam lēnprātīgi, mēs neesam viegli aizkaitināmi un nereaģējam dusmīgi. (Sal. Pam. 16:32.) Tā mēs izvairāmies no vainas sajūtas, kas rodas tad, ja esam kādu sāpinājuši — īpaši kādu, ko mīlam. Un lēnprātība  pasargā arī cilvēkus, kas ir ap mums, jo viņiem nav jācieš mūsu nesavaldības dēļ.

Kaut arī uz Jēzus pleciem gūlās liela atbildība un viņš bija ļoti aizņemts, viņš pret visiem izturējās lēnprātīgi. Jēzus dienās daudzi bija nopūlējušies un smagu nastu mākti, un viņiem bija vajadzīgi jauni spēki. Viņiem noteikti bija ļoti mierinoši dzirdēt Jēzus vārdus: ”Nāciet pie manis, ..jo es esmu lēnprātīgs un sirdī pazemīgs.” (Mat. 11:28, 29.)

Kā mēs varam attīstīt tādu lēnprātību, kāda bija Jēzum? Mums jāiedziļinās Bībelē, lai uzzinātu, kā Jēzus izturējās pret cilvēkiem un kā viņš rīkojās sarežģītās situācijās. Nonākot situācijās, kas pārbauda mūsu lēnprātību, mums jāpūlas rīkoties tā, kā rīkojās Jēzus. (1. Pēt. 2:21.) Padomāsim par trim faktoriem, kas Jēzum palīdzēja būt lēnprātīgam.

Jēzus bija sirdī pazemīgs. Jēzus sacīja, ka viņš ir ”lēnprātīgs un sirdī pazemīgs”. (Mat. 11:29.) Bībelē šīs īpašības ir minētas kopā, jo lēnprātība ir cieši saistīta ar pazemību. (Efes. 4:1—3.) Kāpēc tā ir?

Pazemība mums palīdz nekļūt pārāk svarīgiem pašiem savās acīs, kā arī nebūt pārlieku jūtīgiem. Kā Jēzus reaģēja, kad citi viņu nepatiesi apvainoja, saukdami par ”rīmu un dzērāju”? Viņš atspēkoja šos pārmetumus ar to, kā dzīvoja, un lēnprātīgi norādīja, ka ”par gudrību liecina tās darbi”. (Mat. 11:19.)

Ja kāds neapdomīgi izsakās par mūsu tautību, dzimumu vai to, no kādas vides esam nākuši, centīsimies izpaust lēnprātību. Pīters, kāds draudzes vecākais, kas dzīvo Dienvidāfrikas Republikā, sacīja: ”Ja mani ir aizkaitinājuši kāda cilvēka vārdi, es sāku domāt: kā uz to būtu reaģējis Jēzus?” Viņš piebilst: ”Es esmu iemācījies neuztvert sevi pārāk nopietni.”

Jēzus ņēma vērā to, ka cilvēki ir nepilnīgi. Jēzus mācekļiem bija labi nodomi, bet reizēm savas nepilnības dēļ viņiem tos neizdevās īstenot. Piemēram, vakarā pirms Jēzus nāves Pēteris, Jēkabs un Jānis nepalika nomodā, lai sniegtu Jēzum emocionālu atbalstu, kā viņš to bija lūdzis. Jēzus saprata, ka ”gars gan ir apņēmīgs, bet miesa ir vāja”. (Mat. 26:40, 41.) To apzinoties, viņš nekļuva neapmierināts ar saviem apustuļiem.

Mendija, kāda mūsu māsa, kas agrāk bija ļoti prasīga pret citiem, tagad no sirds pūlas sekot Jēzus paraugam. Viņa stāsta: ”Es cenšos paturēt prātā, ka visi cilvēki ir nepilnīgi, un saskatīt citos labo — to, ko viņos redz Jehova.” Vai Jēzus līdzjūtīgā attieksme pret nepilnīgiem cilvēkiem var palīdzēt arī jums izturēties pret citiem ar lēnprātību?

Jēzus atstāja visu Jehovas ziņā. Būdams uz zemes, Jēzus bija gatavs paciest netaisnīgu izturēšanos. Viņš tika nepareizi saprasts, nicināts un pat spīdzināts. Tomēr viņš saglabāja lēnprātību, jo ”nodeva sevi tā rokās, kurš spriež taisnīgi”. (1. Pēt. 2:23.) Jēzus zināja, ka viņa debesu Tēvs viņam palīdzēs izturēt un īstajā laikā atrisinās visas netaisnības.

Ja, pieredzot netaisnību, mēs reaģētu uz to ar dusmām, mēs varētu padarīt situāciju tikai sliktāku. Tāpēc Dieva Rakstos mums tiek atgādināts: ”Ar cilvēka dusmām nevar panākt Dieva taisnību.” (Jēk. 1:20.) Pat tad, ja mūsu dusmas ir pamatotas, mēs nepilnības dēļ varētu reaģēt nepareizi.

Katija, kāda kristiete, kas dzīvo Vācijā, agrāk vadījās pēc principa: ja tu par sevi nepastāvēsi, neviens tev nepalīdzēs. Taču, kad viņa iemācījās paļauties uz Jehovu, viņas attieksme mainījās. ”Man vairs nav visu laiku jāieņem aizsardzības pozīcija,” viņa stāsta. ”Man nav jābaidās izturēties lēnprātīgi, jo es zinu, ka Jehova visu kontrolē.” Ja jūs esat pieredzējuši netaisnību, jūs varat saglabāt lēnprātību, paļaujoties uz Dievu, kā to darīja Jēzus.

Jēzus norādīja, ka lēnprātība ir būtisks priekšnosacījums, lai mēs būtu laimīgi. ”Laimīgi lēnprātīgie,” viņš teica. (Mat. 5:5.) Pievērsīsim  uzmanību tam, kā lēnprātība mums nāk par labu dažādās situācijās.

Lēnprātība mazina spriedzi laulībā. ”Es daudzkārt biju sāpinājis sievu ar saviem vārdiem, pasakot viņai kaut ko tādu, ko patiesībā nebiju domājis,” atzīst Roberts — kāds kristietis, kas dzīvo Austrālijā. ”Taču pārsteidzīgus, dusmās izteiktus vārdus nevar padarīt par nebijušiem. Kad redzēju, cik stipri esmu viņu sāpinājis, es jutos ļoti slikti.”

”Mēs visi bieži klūpam” savā runā, un neapdomīgi vārdi var iedragāt attiecības laulībā. (Jēk. 3:2.) Saspringtās situācijās lēnprātība palīdz saglabāt mieru un valdīt pār savu mēli. (Sal. Pam. 17:27.)

Roberts ļoti pūlējās kļūt miermīlīgāks un attīstīt savaldību. Kāds tam ir bijis iznākums? ”Tagad, ja mums ar sievu rodas kādas domstarpības, es cenšos viņu uzmanīgi uzklausīt, runāt laipni un valdīt par savām emocijām,” viņš stāsta. ”Mūsu attiecības ir ievērojami uzlabojušās.”

Lēnprātība palīdz veidot un uzturēt labas attiecības ar citiem. Tiem, kas mēdz ātri apvainoties, parasti nav daudz draugu. Turpretī lēnprātība mums ļauj ”saglabāt gara vienotību” un būt ”savienotiem ar miera saiti”. (Efes. 4:2, 3.) Iepriekš minētā Katija saka: ”Lēnprātība man ir palīdzējusi saskarsmi ar citiem padarīt patīkamāku, kaut arī ar dažiem cilvēkiem būt kopā nav viegli.”

Lēnprātība sniedz iekšēju mieru. Bībelē ir norādīts, ka ”gudrība, kas nāk no augšas,” ir saistīta ar lēnprātību un mieru. (Jēk. 3:13, 17.) Lēnprātīgam cilvēkam ir ”mierīga sirds”. (Sal. Pam. 14:30.) Mārtins, kas ir pūlējies attīstīt lēnprātību, stāsta: ”Tagad es esmu daudz piekāpīgāks un vairs neuzstāju, lai viss notiktu pēc mana prāta. Es esmu laimīgāks un izjūtu daudz lielāku iekšēju mieru.”

Tiesa, attīstīt lēnprātību var nebūt viegli. ”Godīgi sakot, joprojām gadās reizes, kad es iekšēji sāku dusmās vārīties,” atzīst kāds brālis. Taču Jehova, kas mūs mudina tiekties pēc lēnprātības, mums palīdzēs šajā cīņā. (Jes. 41:10; 1. Tim. 6:11.) Viņš mūs var ”sagatavot līdz galam” un ”darīt.. stiprus”. (1. Pēt. 5:10.) Ar viņa palīdzību mēs, tāpat kā apustulis Pāvils, spēsim atspoguļot ”Kristus lēnprātību un laipnību”. (2. Kor. 10:1.)