1., 2. Ar kādām grūtībām saskaras daudzi Jehovas kalpi?

APUSTULIS Pāvils mudināja Timoteju — un būtībā visus kristiešus — ”pienācīgi izpildīt savu kalpošanu”. (2. Tim. 4:5.) Mums visiem jāņem vērā šie Pāvila vārdi. Taču reizēm tas nav viegli. Daudziem mūsu brāļiem un māsām sludināšana prasa lielu drosmi. (2. Tim. 4:2.) Piemēram, tā ir mūsu ticības biedriem, kas dzīvo zemēs, kur Jehovas liecinieku darbība ir ierobežota vai aizliegta. Viņi sludina, kaut arī apzinās, ka tā viņi riskē ar savu brīvību.

² Jehovas kalpiem ir jātiek galā ar dažādām grūtībām, kas tiem var laupīt prieku un atņemt spēku. Piemēram, daudziem ir jāstrādā garas stundas, lai sagādātu ģimenei pašu nepieciešamāko. Viņi vēlētos vairāk piedalīties sludināšanā, bet nedēļas beigās viņu spēki ir izsīkuši. Citi nevar kalpošanā darīt tik daudz, cik gribētu, hronisku slimību vai gadu nastas dēļ, un starp viņiem ir arī tādi, kas pat nespēj iziet no mājas. Vēl citus bieži pārņem bezvērtīguma sajūta. Kāda māsa, vārdā Marija *, kas dzīvo Tuvajos Austrumos, atzina: ”Cīņa ar negatīvām emocijām mani pilnīgi iztukšo un liek justies vainīgai, jo tā laupa laiku un spēkus, ko es būtu gribējusi veltīt sludināšanai.”

3. Par ko ir runa šajā rakstā?

³ Lai kādas grūtības būtu mūsu dzīvē, Jehova mums var dot spēku, lai mēs spētu izturēt un viņam kalpot, cik vien ļauj mūsu apstākļi. Pirms noskaidrosim, kā Jehova mums var palīdzēt, apskatīsim, kā viņš stiprināja Pāvilu un Timoteju, lai viņi ”pienācīgi izpildītu savu kalpošanu” arī grūtībās.

4. Kādas grūtības pieredzēja Pāvils?

⁴ Pāvils pieredzēja daudz grūtību, tāpēc viņam bija vajadzīgs stiprinājums. Jo īpaši tas bija vajadzīgs tad, kad viņš tika pērts, nomētāts ar akmeņiem un kad nonāca ieslodzījumā. (2. Kor. 11:23—25.) Pāvils atzina, ka reizēm viņam nācās cīnīties ar negatīvām emocijām. (Rom. 7:18, 19, 24.) Tāpat viņam bija jāpacieš ”dzelonis miesā” — iespējams, kāda veselības problēma, kas viņu tā nomocīja, ka viņš karsti lūdza, lai Dievs viņu no tās atbrīvotu. (2. Kor. 12:7, 8.)

5. Ko Pāvilam izdevās paveikt par spīti grūtībām?

⁵ Jehova stiprināja Pāvilu, lai Pāvils spētu turpināt kalpošanu par spīti grūtībām. Atcerēsimies, cik daudz Pāvilam izdevās paveikt! Piemēram, kad viņš Romā atradās mājas arestā, viņš dedzīgi aizstāvēja labo vēsti ebreju reliģisko vadītāju un, iespējams, varas pārstāvju priekšā. (Ap. d. 28:17; Filip. 4:21, 22.) Viņš sludināja daudziem pretoriāņiem un visiem, kas viņu apmeklēja. (Ap. d. 28:30, 31; Filip. 1:13.) Tajā laikā Pāvils uzrakstīja vairākas Dieva iedvesmotas vēstules, kas līdz pat mūsu dienām ir ļoti noderīgas patiesajiem kristiešiem. Turklāt Pāvila priekšzīme stiprināja Romas kristiešus, un tie ”ar vēl lielāku drosmi bezbailīgi vēstīja Dieva vārdus”. (Filip. 1:14.) Lai gan reizēm Pāvils nevarēja darīt tik daudz, cik būtu gribējis, viņš vienmēr darīja pašu labāko, kas konkrētajā situācijā bija iespējams, un tas ”tikai sekmēja labās vēsts izplatīšanos”. (Filip. 1:12.)

6. Kas Pāvilam palīdzēja pienācīgi izpildīt kalpošanu, kā redzams 2. Korintiešiem 12:9, 10?

⁶ Pāvils saprata, ka viņš it visu kalpošanā Jehovam paveica nevis saviem spēkiem, bet gan ar Jehovas spēku. Pāvils atzina, ka Dieva spēks ”pilnā mērā izpaudās” tajos brīžos, kad viņš pats bija vājš. (Nolasīt 2. Korintiešiem 12:9, 10.) Jehova ar savu svēto garu stiprināja Pāvilu, lai Pāvils spētu pienācīgi izpildīt savu kalpošanu pat tad, kad viņš pieredzēja vajāšanas, tika apcietināts un saskārās ar citām grūtībām.

7. Kādas grūtības bija Timotejam?

⁷ Dieva spēks bija vajadzīgs arī gados jaunajam Pāvila līdzgaitniekam Timotejam.  Timotejs pavadīja Pāvilu garos misijas ceļojumos. Turklāt Pāvils sūtīja Timoteju uz daudzām draudzēm, lai uzmundrinātu šo draudžu kristiešus. (1. Kor. 4:17.) Timotejs varēja justies nepiemērots šo pienākumu veikšanai. Iespējams, tāpēc Pāvils viņam rakstīja: ”Lai neviens tevi nenicina tavas jaunības dēļ.” (1. Tim. 4:12.) Zīmīgi, ka tajā laikā Timotejam bija savs ”dzelonis miesā” — Bībelē ir pieminēta viņa ”biežā slimošana”. (1. Tim. 5:23.) Bet Timotejs zināja, ka Jehova ar savu vareno svēto garu viņu stiprinās, lai viņš spētu gan sludināt labo vēsti, gan palīdzēt ticības biedriem. (2. Tim. 1:7.)

8. Kā Jehova stiprina savus kalpus?

⁸ Jehova saviem kalpiem dod ”neparastu spēku”, lai tie vienmēr spētu veikt viņa uzticēto kalpošanu. (2. Kor. 4:7.) Tālāk rakstā ir apskatīti četri veidi, kā Jehova mūs stiprina un palīdz saglabāt uzticību viņam: viņš ļauj vērsties pie viņa lūgšanās, viņš ir sagādājis Bībeli, dāvājis mums ticības biedrus un ir uzdevis sludināt.

9. Kā mums var palīdzēt lūgšanas?

⁹ Lūgšanas. Kā var lasīt Efesiešiem 6:18, Pāvils mudināja lūgt Dievu ”katrā piemērotā brīdī”. Ja mēs tā darīsim, Dievs mums dos spēku. Mūsu brālis Džonijs, kas dzīvo Bolīvijā, izjuta, kā Dievs viņu atbalstīja nopietnos pārbaudījumos. Vienā un tajā pašā laikā smagi saslima Džonija sieva un abi vecāki, un viņam bija jārūpējas par visiem trim. Džonija māte nomira. Viņa sieva un tēvs atlaba, bet tikai pēc ilga laika. ”Sevišķi smagos brīžos man vienmēr palīdzēja tas, ka es lūdzu Jehovu un stāstīju viņam, kā es jūtos,” atcerējās Džonijs. Jehova viņam deva spēku izturēt. Grūts laiks bija jāpiedzīvo draudzes vecākajam, vārdā Ronalds, kas arī dzīvo Bolīvijā. Viņš uzzināja, ka viņa mātei ir vēzis, un jau pēc mēneša māte nomira. Kā Ronalds izturēja? Viņš sacīja: ”Lūgšanās es stāstīju Jehovam visu, kas man uz sirds. Es zinu, ka viņš mani saprot labāk nekā jebkurš cits — daudz labāk, nekā es pats sevi.” Dažkārt mūs var pārņemt sajūta, ka vairs nav spēka izturēt, un mēs nezinām, par ko īsti lūgt. Bet Jehova mūs aicina vērsties pie viņa lūgšanās pat tad, ja mums ir grūti savas domas un jūtas ietērpt vārdos. (Rom. 8:26, 27.)

10. Kāpēc ir svarīgi lasīt un pārdomāt Bībeli, kā izriet no Ebrejiem 4:12?

¹⁰ Bībele. Lai gūtu spēku un mierinājumu, apustulis Pāvils iedziļinājās Svētajos Rakstos, un arī mums ir jārīkojas tāpat. (Rom. 15:4.) Kad mēs lasām Bībeli un to pārdomājam, Jehova ar savu garu mums palīdz labāk saprast, kā lasītais attiecas uz mūsu situāciju. (Nolasīt Ebrejiem 4:12.) Jau minētais Ronalds teica: ”Es esmu priecīgs, ka man ir izveidojies paradums katru vakaru izlasīt kādu Bībeles fragmentu. Es daudz domāju par Jehovas īpašībām un par to, kā viņš ar mīlestību gādā par saviem kalpiem. Tā es gūstu jaunus spēkus.”

11. Kā Bībeles lasīšana stiprināja kādu mūsu māsu, ko māca lielas bēdas?

¹¹ Pārdomas par to, ko esam izlasījuši Bībelē, mums ļauj pareizā gaismā raudzīties uz savu situāciju. Kādai māsai, kurai nomira vīrs, draudzes vecākais ieteica vēlreiz pārlasīt un pārdomāt Ījaba grāmatu. Sākumā, lasot Ījaba grāmatu, viņa nosodīja Ījabu par nepareizu domāšanu. Savā prātā viņa it kā teica: ”Ījab, pārstāj domāt tikai par savām nelaimēm!” Bet tad viņa atskārta, ka viņas domāšana būtībā ir tāda  pati kā Ījabam. Šī atziņa mūsu māsai ļoti palīdzēja — viņa saprata, ka viņai vairāk jādomā par Jehovu un viņa dāvāto cerību, nevis par savām bēdām. Tas stiprināja mūsu māsu un palīdzēja viņai pārvarēt zaudējuma sāpes.

12. Kā Jehova mūs stiprina ar ticības biedru starpniecību?

¹² Ticības biedri. Jehova stiprina kristiešus arī ar ticības biedru starpniecību. Pāvils rakstīja, ka viņš ilgojas redzēt savus garīgos brāļus un māsas, lai visi ”gūtu savstarpēju uzmundrinājumu”. (Rom. 1:11, 12.) Raksta sākumā minētā Marija stāstīja, kāds atbalsts viņai ir ticības biedri. Viņa sacīja: ”Jehova ir pamudinājis rīkoties arī tādus brāļus un māsas, kuriem nav ne mazākās jausmas par to, kas mani nomoka. Man pateica kaut ko uzmundrinošu vai atsūtīja kartīti, un tas vienmēr bija tieši tas, kas vajadzīgs. Tas man palīdzēja atklāti runāt par savām izjūtām ar citām māsām, kuras ir pārdzīvojušas kaut ko līdzīgu, un mācīties no viņu pieredzes. Arī draudzes vecākie man liek justies augstu vērtētai.”

13. Kā mēs varam draudzes sapulcēs cits citu uzmundrināt?

¹³ Viena no labākajām iespējām uzmundrināt citam citu paveras draudzes sapulcēs. Kad mēs esam sapulcē, mēs varam stiprināt citus — teikt viņiem sirsnīgus vārdus un pateikties par to, ko viņi dara. Piemēram, reiz kāds draudzes vecākais, vārdā Pīters, pirms sapulces māsai, kurai ir seši bērni un kuras vīrs nav Jehovas liecinieks, teica: ”Ir tik jauki redzēt tevi ar bērniem! Jūs vienmēr esat sagatavojušies sapulcei, un tavi bērni ikreiz atbild.” Māsu šie vārdi ļoti aizkustināja, un viņa ar asarām acīs sacīja: ”Tu pat nevari iedomāties, cik svarīgi man to bija dzirdēt!”

14. Kā mūs pašus ietekmē tas, ka mēs stāstām citiem Bībeles vēsti?

¹⁴ Sludināšana. Stāstot Bībeles patiesību citiem, mēs paši gūstam jaunus spēkus neatkarīgi no tā, vai cilvēki mūs uzklausa vai ne. (Sāl. pam. 11:25.) Mūsu māsa, vārdā Steisija, pārliecinājās, kādu uzmundrinājumu dod sludināšana. Kad no draudzes izslēdza viņas radinieku, viņa jutās satriekta un viņu nelika mierā doma, vai viņa nebūtu varējusi darīt vēl kaut ko, lai palīdzētu savam radiniekam. Steisija nevarēja vien beigt par to pārdzīvot. Kas viņai palīdzēja šajā sarežģītajā situācijā? Tā bija sludināšana. Kad viņa sludināja, tad viņa domāja par cilvēkiem savā teritorijā un par to, kā tiem palīdzēt. Viņa stāstīja: ”Tajā laikā es satiku kādu sievieti, kas vēlējās mācīties Bībeli, un viņas garīgā izaugsme bija ļoti strauja. Tā man bija īsta Jehovas dāvana, kas mani ļoti uzmundrināja. Es tiešām varu teikt, ka man visvairāk palīdz sludināšana.”

15. Ko mēs varam mācīties no mūsu māsas Marijas?

¹⁵ Dažus varbūt nomāc apziņa, ka viņi nespēj sludināšanā darīt tik daudz, cik vēlētos. Tādā gadījumā ir vērtīgi atcerēties, ka Jehova ir apmierināts ar mūsu veikumu, ja vien mēs darām pašu labāko, ko spējam. To saprata iepriekšminētā Marija. Kad viņa pārcēlās uz svešvalodas draudzi, sākumā viņai gāja grūti. Marija atcerējās: ”Diezgan ilgu laiku bija tā, ka sapulcē es varēju nolasīt tikai kādu Bībeles pantu vai atbildēt pavisam īsi, bet sludināšanā es varēju tikai iedot bukletu.” Viņa salīdzināja sevi ar citiem sludinātājiem, kas labi prata šo valodu, un jutās nekam nederīga. Taču vēlāk viņa mainīja domas. Viņa saprata, ka viņa ir noderīga Jehovam arī tad, ja nespēj kaut ko izdarīt tik labi kā citi. Marija  ir secinājusi: ”Bībeles patiesība ir bezgala vienkārša, un šī patiesība ir tā, kas maina cilvēku dzīvi.”

16. Kā mūsu ticības biedri, kas ir spiesti visu laiku atrasties mājās, var gūt spēku?

¹⁶ Iespējams, mēs savas veselības dēļ vairs nevaram iziet no mājas, taču vēlamies sludināt. Jehova to redz un augstu vērtē. Ja mēs esam tādā situācijā, mēs varam sludināt saviem aprūpētājiem un medicīnas darbiniekiem. Galvenais ir nesalīdzināt, cik daudz mēs darījām agrāk un cik daudz spējam tagad, jo tas mūs tikai sarūgtinātu. Mums jācenšas saskatīt, kā Jehova mums palīdz šobrīd, jo tā mēs gūsim spēku un varēsim izturēt jebkādus pārbaudījumus, nezaudējot prieku.

17. Ko mēs varam mācīties no Pulcētāja 11:6, ja ir runa par sludināšanu?

¹⁷ Mēs nezinām, kuras no mūsu iesētajām patiesības sēklām sāks dīgt un augt. (Nolasīt Pulcētāja 11:6.) Lūk, kādu gadījumu pieredzēja mūsu māsa, vārdā Barbara, kurai ir vairāk nekā 80 gadu un kura regulāri sludina pa telefonu, kā arī raksta vēstules, lai dalītos ar citiem Bībeles vēstī. Vienai no savām vēstulēm viņa pievienoja 2014. gada 1. marta žurnālu Sargtornis *, kurā bija lasāms raksts ”Ko Dievs ir paveicis jūsu labā”. Mūsu māsa nemaz nenojauta, ka šo vēstuli saņēma kāds vīrs un sieva, kas agrāk bija bijuši Jehovas liecinieki. Abi daudz reižu pārlasīja žurnālu. To lasot, vīram šķita, ka Jehova uzrunā tieši viņu. Šī ģimene atsāka apmeklēt sapulces un pēc vairāk nekā 27 gadu pārtraukuma atkal kļuva par Jehovas lieciniekiem. Mēs varam tikai iztēloties, cik priecīga bija Barbara, redzot savas sludināšanas augļus!

18. Kas mums jādara, lai saņemtu spēku no Dieva?

¹⁸ Jehova ir devis daudz iespēju saņemt viņa vareno spēku. Viņš mums ļauj vērsties pie viņa lūgšanās, viņš ir sagādājis Bībeli, viņš mums ir dāvājis ticības biedrus un ir uzdevis sludināt. Ja izmantojam visu, ko Jehova ir devis, lai mēs gūtu spēku, mēs apliecinām, ka ticam viņa spējai gādāt par mums. Vienmēr paļausimies uz mūsu debesu Tēvu, kas vēlas ”stiprināt tos, kuru sirds ir pilnībā uzticīga viņam”! (2. Laiku 16:9.)