1. Kas daudzus pārsteidza, kad viņi sāka dalīties Bībeles vēstī ar citiem?

VAI jūs atceraties, kā jūs jutāties, kad sapratāt, ka esat atraduši patiesību? Bībeles mācības, ko bijāt uzzinājuši, jums šķita tik skaidras! Jūs domājāt, ka visi būs priecīgi, uzzinot to, kam jūs esat sākuši ticēt. Jūs bijāt pārliecināti, ka Bībeles vēsts dāvās viņiem jēgpilnu dzīvi jau tagad, kā arī sniegs brīnišķīgu cerību uz nākotni. (Ps. 119:105.) Tāpēc jūs ar sajūsmu dalījāties iegūtajās zināšanās ar saviem draugiem un tuviniekiem. Taču kāda bija viņu reakcija? Jums par pārsteigumu, daudzi nevēlējās pieņemt to, ko jūs viņiem stāstījāt.

2., 3. Kā lielākā daļa cilvēku reaģēja uz Jēzus sludināto vēsti?

² Mums nebūtu jājūtas pārsteigtiem, ja citi neatsaucas uz mūsu sludināto vēsti. Laikā, kad uz zemes kalpoja Jēzus, lielākā daļa cilvēku noraidīja viņa sludināto vēsti un nekļuva par viņa sekotājiem, kaut arī viņš darīja brīnumus, kas liecināja par Dieva atbalstu. Piemēram, Jēzus piecēla no nāves Lācaru — tas bija brīnums, ko nevarēja noliegt pat viņa pretinieki. Tomēr jūdu reliģiskie vadītāji neatzina, ka Jēzus ir Mesija. Viņi pat gribēja nogalināt gan Jēzu, gan Lācaru. (Jāņa 11:47, 48, 53; 12:9—11.)

³ Jēzus zināja, ka vairākums cilvēku neatzīs viņu par Mesiju. (Jāņa 5:39—44.) Jāņa Kristītāja mācekļiem viņš sacīja: ”Laimīgs ir tas, kurš par mani nešaubās.” (Mat. 11:2, 3, 6.) Kāpēc tik daudzi noraidīja Jēzu?

4. Par ko ir runa šajā rakstā?

⁴ Šajā un nākamajā rakstā mēs pievērsīsim uzmanību  vairākiem iemesliem, kāpēc daudzi cilvēki pirmajā gadsimtā neticēja Jēzum. Mēs arī apskatīsim, kāpēc mūsdienās daudzi noraida mūsu sludināto vēsti. Pats galvenais, mēs aplūkosim, kāpēc mums ir pamats nešaubīgi ticēt Jēzum un neļaut nekam mūs atturēt no sekošanas viņam.

5. Kāpēc daži uzskatīja, ka Jēzus nevar būt gaidāmais Mesija?

⁵ Daudziem par klupšanas akmeni kļuva tas, kāda bija Jēzus izcelsme. Viņi atzina, ka Jēzus ir lielisks skolotājs un ka viņš dara brīnumus, taču viņu acīs viņš bija tikai vienkārša namdara dēls. Turklāt viņš bija no Nācaretes — pilsētas, kas tika uzskatīta par necilu un neievērojamu. Pat Nātānaēls, kas vēlāk kļuva par Jēzus mācekli, bija sacījis: ”Vai no Nācaretes var nākt kaut kas labs?” (Jāņa 1:46.) Nātānaēls, iespējams, domāja, ka Nācarete — pilsēta, kurā dzīvoja Jēzus, — ir pārāk nenozīmīga. Vai arī viņam prātā bija Mihas 5:2 lasāmais pravietojums, kurā bija paredzēts, ka Mesija piedzims Betlēmē, nevis Nācaretē.

6. Kas cilvēkiem Jēzus dienās būtu palīdzējis saprast, ka viņš ir Mesija?

⁶ Kas teikts Bībelē? Pravietis Jesaja bija paredzējis, ka Jēzus ienaidnieki neiedziļināsies tajā, kāda bija ”viņa [Mesijas] izcelsme”. (Jes. 53:8.) Pravietojumos bija minētas daudzas ar Mesijas izcelsmi saistītas detaļas. Ja Jēzus laikabiedri būtu veltījuši laiku tam, lai izpētītu faktus, viņi būtu uzzinājuši, ka Jēzus bija piedzimis Betlēmē un ka viņš bija ķēniņa Dāvida pēcnācējs. (Lūk. 2:4—7.) Jēzus dzimšanas vieta saskanēja ar pravietojumu, kas lasāms Mihas 5:2. Kur tad bija problēma? Cilvēki pārāk ātri izdarīja secinājumus. Viņi nebija noskaidrojuši visus faktus un tāpēc noraidīja Jēzu.

7. Kāpēc mūsdienās daudzi nevēlas uzklausīt Jehovas kalpus?

⁷ Vai līdzīga problēma pastāv arī mūsdienās? Jā, pastāv. Lielākā daļa cilvēku, kas kalpo Jehovam, nav turīgi un neieņem sabiedrībā nozīmīgu stāvokli. Tāpēc daudzi uz viņiem raugās kā uz ”neizglītotiem un vienkāršiem cilvēkiem”. (Ap. d. 4:13.) Daži uzskata, ka Jehovas kalpi nevar mācīt citiem Bībeli, jo viņi nav ieguvuši vispāratzītu teoloģisko izglītību. Citi apgalvo, ka Jehovas liecinieki ir ”amerikāņu reliģija”, kaut arī Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvo tikai kādi 14 procenti no visiem Jehovas lieciniekiem. Vēl citiem ir stāstīts, ka Jehovas liecinieki neatzīst Jēzu. Gadu gaitā Jehovas kalpi ir tikuši saukti par ”komunistiem”, ”amerikāņu spiegiem” un ”ekstrēmistiem”. Daudzi nevēlas kļūt par Jehovas lieciniekiem tāpēc, ka ir dzirdējuši šādu informāciju un nav noskaidrojuši vai vēlējušies atzīt visus faktus.

8. Kas, saskaņā ar Apustuļu darbiem 17:11, cilvēkam ir jādara, ja viņš vēlas noskaidrot, kas mūsdienās ir patiesie Dieva kalpi?

⁸ Kā rīkoties, lai šajā ziņā nepakluptu? Ir jānoskaidro fakti. Tieši to bija apņēmies darīt evaņģēlija sarakstītājs Lūka. Viņš pūlējās ”no iesākuma visam rūpīgi izsekot”. Viņš gribēja, lai viņa evaņģēlija lasītāji ”pārliecinātos, cik uzticams ir viss”, ko viņi bija mācījušies par Jēzu. (Lūk. 1:1—4.) Berojā dzīvojošie jūdi šajā ziņā rīkojās līdzīgi Lūkam. Kad viņi bija dzirdējuši vēsti par Jēzu, viņi salīdzināja šo informāciju ar to, kas teikts Ebreju rakstos, lai pārliecinātos, vai dzirdētais  ir patiesība. (Nolasīt Apustuļu darbus 17:11.) Tātad ir svarīgi izpētīt faktus. Ir jāsalīdzina tas, ko māca Jehovas kalpi, ar to, kas teikts Bībelē, un ir jāiepazīst Jehovas tautas mūsdienu vēsture. Ja cilvēks pārbauda faktus, viņš neļauj aizspriedumiem un baumām aizmiglot viņa skatienu.

9. Kas notika, kad Jēzus atteicās parādīt zīmi no debesīm?

⁹ Daļai cilvēku Jēzus dienās nepietika tikai dzirdēt viņa mācības. Viņi gribēja kaut ko vairāk. Viņi pieprasīja, lai Jēzus ”parāda kādu zīmi no debesīm” un tā pierāda, ka ir Mesija. (Mat. 16:1.) Iespējams, šīs prasības pamatā bija nepareiza sapratne par Daniēla 7:13, 14. Taču vēl nebija pienācis Jehovas noteiktais laiks, kad jāīstenojas šim pravietojumam. Lai pārliecinātos par to, ka Jēzus ir Mesija, ar viņa mācībām bija pietiekami. Kad viņš atteicās cilvēkiem rādīt kādu zīmi, tie viņu noraidīja. (Mat. 16:4.)

10. Kā Jēzus dzīvē piepildījās tas, ko par Mesiju bija rakstījis Jesaja?

¹⁰ Kas teikts Bībelē? Pravietis Jesaja par Mesiju rakstīja: ”Viņš nekliegs un neklaigās, un viņa balss nebūs dzirdama ielās.” (Jes. 42:1, 2.) Jēzus veica savu kalpošanu, necenšoties pievērst sev nevajadzīgu uzmanību. Viņš nebūvēja iespaidīgus tempļus, nevalkāja kādu īpašu, greznu apģērbu un neprasīja, lai citi viņu uzrunātu pagodinošos titulos. Kad Jēzus tika tiesāts un izšķīrās jautājums par viņa dzīvību vai nāvi, viņš nemēģināja iespaidot ķēniņu Hērodu un atteicās tam parādīt kādu brīnumu. (Lūk. 23:8—11.) Kaut arī Jēzus reizēm veica brīnumus, galvenais viņam bija sludināt labo vēsti. ”Tāpēc es esmu atnācis,” viņš sacīja saviem mācekļiem. (Marka 1:38.)

11. Kādi nepareizi uzskati ir daudziem?

¹¹ Vai līdzīga problēma pastāv arī mūsdienās? Jā, pastāv. Mūsdienās daudzus  iespaido milzīgas katedrāles ar dārgiem mākslas darbiem, garīdznieki, ko dēvē pagodinošos titulos, un ceremonijas, kuru nozīmi vai izcelsmi lielākā daļa ir aizmirsusi. Taču dievkalpojumos viņi tikpat kā neko neiemācās par Dievu un viņa nodomiem. Bet tie, kas apmeklē mūsu sapulces, uzzina, ko Jehova no cilvēkiem prasa un kā dzīvot saskaņā ar viņa gribu. Mūsu valstības zāles ir tīras un ērtas, bet tās nav grezni un bagātīgi izrotātas. Un tie, kam draudzē ir uzticēta vadība, nenēsā īpašus tērpus un netiek saukti pagodinošos titulos. Mūsu mācību un uzskatu pamatā ir tas, kas teikts Bībelē. Tomēr daudzi noraida mūsu sludināto vēsti, jo veids, kā mēs pielūdzam Dievu, viņiem šķiet pārāk vienkāršs un tas, ko mēs mācām, nesaskan ar to, ko viņi vēlētos dzirdēt.

12. Uz ko ir jābūt balstītai mūsu ticībai, kā izriet no Ebrejiem 11:1, 6?

¹² Kā rīkoties, lai šajā ziņā nepakluptu? Apustulis Pāvils kristiešiem, kas dzīvoja Romā, rakstīja: ”Lai ticētu, vispirms ir jādzird, bet dzirdēt var tikai tad, ja kāds stāsta par Kristu.” (Rom. 10:17.) Tātad mēs stiprinām savu ticību, pētot Bībeli, nevis piedaloties reliģiskās ceremonijās, kuras ir pretrunā ar Bībeli, lai arī cik iespaidīgas vai patīkamas tās šķistu. Mums jāveido stipra ticība, kas balstīta uz precīzām zināšanām, jo ”bez ticības nav iespējams patikt Dievam”. (Nolasīt Ebrejiem 11:1, 6.) Mums nav nepieciešams redzēt iespaidīgu zīmi no debesīm, lai mēs varētu būt droši, ka esam atraduši patiesību. Ar rūpīgu iedziļināšanos Bībeles mācībās ir pietiekami, lai iegūtu šādu pārliecību un kliedētu jebkādas šaubas.

13. Kāpēc daudzi nosodīja Jēzu?

¹³ Jāņa Kristītāja mācekļi bija nesaprašanā par to, ka Jēzus mācekļi negavē. Jēzus paskaidroja, ka viņa mācekļiem nav iemesla gavēt, kamēr viņš vēl ir dzīvs.  (Mat. 9:14—17.) Tomēr farizeji un citi Jēzus pretinieki nosodīja viņu, jo viņš neievēroja viņu paražas un tradīcijas. Viņi kļuva dusmīgi, kad Jēzus sabatā dziedināja slimos. (Marka 3:1—6; Jāņa 9:16.) No vienas puses, viņi uzsvēra savu dievbijību, apgalvojot, ka godā sabatu, taču, no otras puses, ar saviem darbiem viņi parādīja necieņu pret templi, tajā tirgojoties. Viņi saniknojās, kad Jēzus viņus par to nosodīja. (Mat. 21:12, 13, 15.) Savukārt tie, kam Jēzus sludināja sinagogā Nācaretē, sadusmojās, kad viņš, minēdams piemērus no pagātnes, norādīja uz viņu savtīgumu un ticības trūkumu. (Lūk. 4:16, 25—30.) Daudzi noraidīja Jēzu, jo viņš nerīkojās tā, kā viņi bija gaidījuši. (Mat. 11:16—19.)

14. Kāpēc Jēzus nosodīja cilvēku tradīcijas, kas nebija saskaņā ar Svētajiem Rakstiem?

¹⁴ Kas teikts Bībelē? Jehova ar sava pravieša Jesajas starpniecību sacīja: ”Šī tauta man tuvojas tikai vārdos, viņi godā mani ar lūpām, taču viņu sirds ir tālu no manis, un visa viņu bijība pret mani — tikai cilvēku izdomāti likumi, kas viņiem iemācīti.” (Jes. 29:13.) Jēzus pamatoti nosodīja cilvēku tradīcijas, kas nebija saskaņā ar Svētajiem Rakstiem. Tie, kam cilvēku izdomātie likumi un paražas bija svarīgākas par Rakstiem, atraidīja Jehovu un viņa sūtīto Mesiju.

15. Kas daudziem cilvēkiem nepatīk Jehovas lieciniekos?

¹⁵ Vai līdzīga problēma pastāv arī mūsdienās? Jā, pastāv. Daudzi ir neapmierināti, ka Jehovas liecinieki neievēro tradīcijas, kas ir pretrunā ar Bībeli, piemēram, nesvin dzimšanas dienas un Ziemassvētkus. Citi ir dusmīgi, ka Jehovas liecinieki nepiedalās patriotiskās ceremonijās vai arī neievēro bēru paražas, kas nesaskan ar Bībeli. Tie, kurus aizskar Jehovas liecinieku nostāja šajos jautājumos, iespējams, tic, ka viņi paši kalpo Dievam viņam patīkamā veidā. Tomēr viņu kalpošana nevar būt patīkama Dievam, ja viņi dod priekšroku šīs pasaules tradīcijām, nevis skaidrajām mācībām, kas atrodamas Bībelē. (Marka 7:7—9.)

16. Kas, saskaņā ar Psalmu 119:97, 113, 163—165, mums ir jādara, un no kā mums jāvairās?

¹⁶ Kā rīkoties, lai šajā ziņā nepakluptu? Mums ir jāattīsta stipra mīlestība pret Jehovas likumiem un principiem. (Nolasīt Psalmu 119:97, 113, 163—165.) Ja mēs mīlam Jehovu, mēs noraidīsim jebkādas tradīcijas, kas viņam nepatīk. Mēs nepieļausim, ka mūsu dzīvē kaut kas kļūtu svarīgāks par mūsu attiecībām ar Jehovu.

17. Ko daudzi gaidīja no Mesijas?

¹⁷ Daudzi Jēzus laikabiedri vēlējās tūlītējas politiskas pārmaiņas. Viņi gaidīja, ka Mesija viņus atbrīvos no romiešu jūga. Taču, kad ļaudis mēģināja iecelt Jēzu par ķēniņu, viņš no tā atteicās. (Jāņa 6:14, 15.) Citi, viņu vidū priesteri, bažījās, ka Jēzus grasās veikt politiskas pārmaiņas, kas varētu sadusmot romiešus, kuri reliģiskajiem vadītājiem bija piešķīruši zināmu varu. Šādas raizes par politiskiem jautājumiem daudziem kļuva par iemeslu, kādēļ viņi noraidīja Jēzu.

18. Ko daudzi Jēzus laikabiedri neņēma vērā?

¹⁸ Kas teikts Bībelē? Kaut arī daudzi pravietojumi norādīja, ka Mesija galu galā būs uzvarām vainagots karotājs, citos pravietojumos bija teikts, ka vispirms viņam ir jāmirst par cilvēku grēkiem.  (Jes. 53:9, 12.) Kāpēc tad lielai daļai jūdu šajā jautājumā bija maldīgi priekšstati par Mesiju? Daudzi Jēzus laikabiedri neņēma vērā pravietojumus, kuros netika solīts tūlītējs risinājums viņu problēmām. (Jāņa 6:26, 27.)

19. Kas daudziem traucē pieņemt mūsu vēsti?

¹⁹ Vai līdzīga problēma pastāv arī mūsdienās? Jā, pastāv. Daudzi ir negatīvi noskaņoti pret mums, jo mēs saglabājam neitralitāti politiskos jautājumos. Viņi uzskata, ka mums būtu jāpiedalās vēlēšanās. Tomēr mēs apzināmies, ka tad, ja mēs izvēlētos, lai pār mums valdītu kāds cilvēks, mēs noraidītu Jehovas valdīšanu. (1. Sam. 8:4—7.) Cilvēkiem arī var šķist, ka mums būtu jābūvē skolas un slimnīcas un jānodarbojas ar cita veida labdarību. Viņi noraida mūsu vēsti, jo mēs galveno uzmanību pievēršam sludināšanai, nevis šīs pasaules aktuālo problēmu risināšanai.

20. Kam, kā ir uzsvērts Mateja 7:21—23, būtu jābūt galvenajam mūsu dzīvē?

²⁰ Kā rīkoties, lai šajā ziņā nepakluptu? (Nolasīt Mateja 7:21—23.) Galvenā uzmanība mums ir jāpievērš darbam, ko Jēzus ir uzdevis saviem sekotājiem. (Mat. 28:19, 20.) Mēs nedrīkstētu pieļaut, ka mūs no tā novērstu šīs pasaules politiskās un sociālās problēmas. Mēs mīlam cilvēkus, un mums nav vienaldzīgas grūtības, ko viņi pieredz, taču mēs zinām, ka būtiskākais, ko varam darīt viņu labā, ir mācīt viņiem par Dieva valstību un palīdzēt izveidot draudzību ar Jehovu.

21. Kas mums jāapņemas?

²¹ Šajā rakstā mēs apskatījām četrus iemeslus, kuru dēļ daudzi nepieņēma Jēzu pirmajā gadsimtā, un to, kādu līdzīgu iemeslu dēļ daudzi noraida Jēzus sekotājus mūsdienās. Bet tie nav vienīgie iemesli, kas cilvēku var atturēt no sekošanas Jēzum. Nākamajā rakstā ir pievērsta uzmanība vēl četriem iemesliem. Būsim apņēmības pilni neļaut nekam mūs novērst no sekošanas Jēzum un gādāsim par to, lai mūsu ticība būtu stipra!