1., 2. Ko rakstīja kāds sociologs, un kas ir apskatīts šajā rakstā?

MILJONIEM cilvēku apgalvo, ka tic Jēzum, bet viņi nerīkojas saskaņā ar to, ko viņš mācīja. (2. Tim. 4:3, 4.) Kāds sociologs pat rakstīja: ”Ja mūsdienās dzīvotu vēl viens ”Jēzus”, kas mācītu to pašu, ko mācīja īstais Jēzus.., vai mūsu attieksme pret viņu būtu tāda pati kā cilvēkiem pirms diviem tūkstošiem gadu? [..] Atbilde ir: jā, tā būtu tāda pati — mēs viņu atraidītu.”

² Pirmajā gadsimtā daudzi dzirdēja, ko māca Jēzus, un redzēja viņa veiktos brīnumus, bet viņi nenoticēja Jēzum. Kāpēc tā bija? Iepriekšējā rakstā tika apskatīti četri iemesli, kāpēc daudziem par klupšanas akmeni kļuva tas, ko Jēzus mācīja un darīja. Pievērsīsim uzmanību vēl četriem iemesliem un noskaidrosim, kāpēc mūsdienās daudzi neatsaucas uz vēsti, ko sludina Jēzus sekotāji, un kā mēs varam nepieļaut, ka mums kaut kas kļūtu par klupšanas akmeni. Kā tika minēts iepriekšējā rakstā, arī šajā rakstā apskatītās domas būs īpaši noderīgas tiem, kas vilcinās kļūt par Jehovas lieciniekiem.

3. Kas dažiem Jēzus rīcībā nepatika?

³ Dzīvodams uz zemes, Jēzus pavadīja laiku ar visdažādākajiem cilvēkiem. Dažkārt viņš ēda kopā ar bagātiem un ietekmīgiem cilvēkiem, taču viņš pavadīja daudz laika arī ar nabadzīgiem un dzīves grūtību māktiem ļaudīm.  Jēzus bija līdzjūtīgs pret tiem, kuri tika uzskatīti par grēciniekiem. Dažiem reliģiskajiem vadītājiem nepatika tas, ko darīja Jēzus, un tie viņa mācekļiem pārmeta: ”Kāpēc jūs ēdat un dzerat kopā ar nodokļu ievācējiem un grēciniekiem?” Jēzus šiem paštaisnajiem cilvēkiem sacīja: ”Ne jau veselajiem vajag ārstu, bet slimajiem. Es esmu nācis aicināt uz grēku nožēlu nevis taisnos, bet grēciniekus.” (Lūk. 5:29—32.)

4. Kas, saskaņā ar Jesajas pravietojumu, ebrejiem bija jāzina par Mesiju?

⁴ Kas teikts Bībelē? Jau ilgi pirms Mesijas parādīšanās pravietis Jesaja paredzēja, ka pasaule Mesiju atraidīs. Pravietojumā bija teikts: ”Viņu nicināja, un ļaudis no viņa vairījās.. Šķita, it kā viņa seja mūsu skatam būtu apslēpta. Viņu nicināja, un mēs viņu uzskatījām par niecību.” (Jes. 53:3.) Saskaņā ar šo pravietojumu, bija gaidāms, ka ”ļaudis no viņa vairīsies”, un ebrejiem pirmajā gadsimtā tas bija jāzina.

5. Kā daudzi raugās uz Jēzus sekotājiem?

⁵ Vai līdzīga problēma pastāv arī mūsdienās? Jā, pastāv. Daudzi garīdznieki priecājas, ja viņu draudzēm pievienojas tie, kas ir ievērojami, bagāti un tiek uzskatīti par gudriem. Garīdzniekus pat neuztrauc tas, ka bieži vien šādiem cilvēkiem ir zema morāle un tie dzīvo pretrunā ar Dieva normām. Tie paši garīdznieki ar nicinājumu raugās uz dedzīgajiem un morāli tīrajiem Jehovas kalpiem, jo tie, kas kalpo Jehovam, nav ievērojamas personas pēc pasaules mērauklas. Taču, kā uzsvēra apustulis Pāvils, Dievs ir izraudzījies tos, kas ir ”zemi un nicināti”. (1. Kor. 1:26—29.) Jehovam ir dārgi visi viņa uzticīgie kalpi.

6. Kādam ir jābūt mūsu viedoklim par Dieva kalpiem, kā izriet no Jēzus vārdiem Mateja 11:25, 26?

⁶ Kā rīkoties, lai šajā ziņā nepakluptu? (Nolasīt Mateja 11:25, 26.) Neļausim, ka mūs ietekmē pasaules viedoklis par Dieva kalpiem! Vienmēr atcerēsimies, ka Jehova savas gribas īstenošanai izmanto tikai pazemīgus cilvēkus. (Ps. 138:6.) Paturēsim prātā to, cik daudz viņš ir paveicis, izmantojot cilvēkus, kas pasaulē netiek uzskatīti par ”gudriem un mācītiem”.

7. Kāpēc Jēzus nosauca farizejus par liekuļiem, un kā farizeji reaģēja?

⁷ Jēzus drosmīgi nosodīja reliģisko vadoņu liekulīgo rīcību. Piemēram, viņš atmaskoja farizejus, kas lielu uzmanību pievērsa ceremoniālai roku mazgāšanai, bet negādāja par saviem vecākiem. (Mat. 15:1—11.) Mācekļus Jēzus vārdi acīmredzot pārsteidza. Viņi Jēzum teica: ”Vai tu zini, ka farizeji ir ņēmuši ļaunā tavus vārdus?” Bet Jēzus sacīja: ”Ikviens stāds, ko mans debesu Tēvs nav stādījis, tiks izrauts ar saknēm. Atstājiet tos! Tie ir akli ceļveži. Ja aklais ved aklo, abi iekritīs bedrē.” (Mat. 15:12—14.) Jēzus nepieļāva, ka viņu ietekmētu reliģisko vadītāju naidīgā attieksme, un nepārstāja runāt patiesību.

8. Kā no Jēzus vārdiem izriet, ka ne visi reliģiskie uzskati Dievam ir pieņemami?

⁸ Jēzus arī atmaskoja viltus mācības. Viņš nesacīja, ka visi reliģiskie uzskati Dievam ir pieņemami. Viņš norādīja, ka vairākums cilvēku iet pa ērto ceļu, kas ved uz bojāeju, un tikai nedaudzi iet pa šauro ceļu, kas ved uz dzīvību. (Mat. 7:13, 14.) Jēzus darīja zināmu, ka daudzi, kas sevi sauc par Dieva kalpiem, īstenībā nekalpo Dievam. Viņš brīdināja: ”Sargieties  no viltus praviešiem, kas nāk pie jums avju drānās, bet patiesībā ir plēsīgi vilki. Jūs viņus pazīsiet pēc augļiem.” (Mat. 7:15—20.)

9. Kādas ir dažas no viltus mācībām, ko atmaskoja Jēzus?

⁹ Kas teikts Bībelē? Ebreju rakstos par Mesiju bija pravietots, ka viņā ”kvēlos dedzība” par Jehovas namu. (Ps. 69:9; Jāņa 2:14—17.) Šī dedzība Jēzu rosināja atmaskot viltus mācības un nosodīt Dievam netīkamas paražas. Piemēram, farizeji ticēja nemirstīgai dvēselei, bet Jēzus mācīja, ka mirušie guļ nāves miegā. (Jāņa 11:11.) Saduceji noliedza augšāmcelšanu, bet Jēzus piecēla no nāves savu draugu Lācaru. (Jāņa 11:43, 44; Ap. d. 23:8.) Farizeji uzskatīja, ka cilvēka dzīvē visu nosaka liktenis un Dieva griba, bet Jēzus mācīja, ka cilvēks var izvēlēties — kalpot Dievam vai ne. (Mat. 11:28.)

10. Kāpēc daudzi neatsaucas uz mūsu sludināto vēsti?

¹⁰ Vai līdzīga problēma pastāv arī mūsdienās? Jā, pastāv. Daudzi neatsaucas uz mūsu sludināto vēsti tāpēc, ka viņu reliģiskie uzskati ir pretrunā ar Bībeli un to viņiem ir grūti pieņemt. Garīdznieki sludina, ka Dievs ļaundarus moka ellē. Ar šīs viltus mācības palīdzību viņiem ir izdevies iegūt varu pār daudziem cilvēkiem. Bet mēs, Jehovas kalpi, zinām, ka Jehova ir mīlestības Dievs, un mēs atmaskojam iepriekšminēto viltus mācību. Garīdznieki māca, ka cilvēkam ir nemirstīga dvēsele. Bet mēs darām zināmu, ka šai mācībai ir pagāniska izcelsme un ka tad, ja tā būtu patiesa, augšāmcelšana nebūtu vajadzīga. Daudzās reliģijās tiek mācīts, ka viss ir iepriekš nolemts, taču mēs sludinām, ka cilvēkam ir gribas brīvība un ka cilvēks var izvēlēties kalpot Dievam. Kā pret to izturas reliģiskie vadītāji? Bieži vien tas viņus sanikno.

11. Ko Dievs prasa no saviem kalpiem, kā izriet no Jēzus vārdiem, kas lasāmi Jāņa 8:45—47?

¹¹ Kā rīkoties, lai šajā ziņā nepakluptu? Ja mums patiesība ir dārga, mēs ticam  tam, kas rakstīts Bībelē, un dzīvojam saskaņā ar to. (Nolasīt Jāņa 8:45—47.) Pretstatā Sātanam, mēs stingri turamies pie patiesības un nekad neatsakāmies no savas ticības. (Jāņa 8:44.) Dievs prasa, lai visiem viņa kalpiem pret labu un ļaunu būtu tāda pati attieksme kā Jēzum, proti — lai viņiem ”dergtos tas, kas ļauns,” un viņi ”pieķertos tam, kas labs”. (Rom. 12:9; Ebr. 1:9.)

12. Kāpēc daudziem ebrejiem Jēzus nāve bija klupšanas akmens?

¹² Kāds bija vēl viens iemesls, kāpēc daudzi ebreji pirmajā gadsimtā nekļuva par Jēzus sekotājiem? Pāvils rakstīja: ”Mēs sludinām Kristu, piesistu pie staba, — tas jūdiem ir klupšanas akmens.” (1. Kor. 1:23.) Kāpēc daudziem ebrejiem Jēzus nāve bija klupšanas akmens? Jēzus nomira pie moku staba, un tas viņiem lika domāt, ka Jēzus ir nevis Mesija, bet noziedznieks un grēcinieks. (5. Moz. 21:22, 23.)

13. Ko negribēja saprast ebreji, kam Jēzus notiesāšana bija klupšanas akmens?

¹³ Tie ebreji, kam Jēzus notiesāšana bija klupšanas akmens, negribēja saprast, ka Jēzus nav vainojams nevienā pārkāpumā, ka viņu apsūdzēja nepatiesi un ka pret viņu izturējās netaisnīgi. Jēzus tiesāšana bija augstākajā mērā neobjektīva. Jūdu augstākā tiesa bija sasaukta lielā steigā, un lietas izskatīšana noritēja pretlikumīgi. (Lūk. 22:54; Jāņa 18:24.) Tiesneši nevis objektīvi izskatīja pret Jēzu vērstās apsūdzības, bet paši ”centās atrast cilvēkus, kas dotu nepatiesas liecības pret Jēzu, lai varētu viņu notiesāt uz nāvi”. Kad šis plāns neizdevās, jo liecības nesakrita, augstais priesteris centās panākt, lai Jēzus pats pateiktu kaut ko tādu, par ko viņu varētu notiesāt. Tas viss bija pilnīgā pretrunā ar likumos noteikto kārtību. (Mat. 26:59; Marka 14:55—64.) Pēc tam, kad Jēzus bija piecelts no nāves, šie negodīgie tiesneši piekukuļoja romiešu kareivjus, kam bija uzdots apsargāt  kapu, lai tie izplatītu nepatiesu informāciju par to, kāpēc kaps ir tukšs. (Mat. 28:11—15.)

14. Kāds pravietojums par Mesijas nāvi ir lasāms Bībelē?

¹⁴ Kas teikts Bībelē? Daudzi ebreji pirmajā gadsimtā negaidīja, ka Mesija nomirs. Taču Dieva Rakstos bija pravietots: ”Viņš atdeva savu dzīvību un tika pieskaitīts pārkāpējiem. Viņš nesa daudzu grēkus un iestājās par pārkāpējiem.” (Jes. 53:12.) Tātad ebrejiem nebija iemesla neticēt Jēzum tāpēc vien, ka viņš tika atzīts par grēcinieku un sodīts ar nāvi.

15. Kādas apsūdzības pret Jehovas lieciniekiem ir bijušas par iemeslu tam, ka daudzi nav atsaukušies uz viņu sludināto vēsti?

¹⁵ Vai līdzīga problēma pastāv arī mūsdienās? Bez šaubām, pastāv! Jēzu netaisnīgi apsūdzēja un notiesāja, un līdzīgu izturēšanos ir pieredzējuši arī Jehovas liecinieki. Lūk, daži piemēri. Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados Amerikas Savienotajās Valstīs tika ierosināts daudz tiesas prāvu, kurās mums nācās aizstāvēt savas tiesības pielūgt Dievu. Daļa tiesnešu pat neslēpa savu aizspriedumaino attieksmi pret mums. Kanādas provincē Kvebekā katoļu baznīca cieši sadarbojās ar varas iestādēm, lai apturētu mūsu darbību. Daudzi sludinātāji nonāca ieslodzījumā tikai tāpēc, ka stāstīja citiem par Dieva valstību. Vācijā, valdot nacistiskajam režīmam, daudzi gados jauni Jehovas liecinieki tika sodīti ar nāvi. Savukārt Krievijā pēdējos gados varas iestādes klasificē kā ekstrēmistisku darbību to, ka Jehovas liecinieki apspriež Bībeli, un tāpēc ne mazums mūsu ticības biedru ir notiesāti un ieslodzīti. Pat Bībeles Jaunās pasaules tulkojums krievu valodā ir iekļauts ekstrēmistisku materiālu sarakstā un aizliegts, jo tajā ir lietots Dieva vārds Jehova.

16. Kā, saskaņā ar 1. Jāņa 4:1, mums jārīkojas, kad Jehovas kalpi tiek apmeloti?

¹⁶ Kā rīkoties, lai šajā ziņā nepakluptu? Vienmēr noskaidrosim faktus! Kalna runā Jēzus brīdināja, ka būs cilvēki, kas ”ar visādiem ļauniem vārdiem apmelos” viņa sekotājus. (Mat. 5:11.) Šo melu avots ir Sātans. Viņa ietekmē tie, kas mūs ienīst, izplata par mums klajus melus. (Atkl. 12:9, 10.) Mēs nedrīkstam pieļaut, ka šo melu dēļ mūs pārņemtu bailes vai vājinātos mūsu ticība. (Nolasīt 1. Jāņa 4:1.)

17. Kādi notikumi pirms Jēzus nāves dažiem varēja kļūt par klupšanas akmeni?

¹⁷ Jēzu pirms nāves nodeva viens no viņa divpadsmit apustuļiem. Cits apustulis trīs reizes atteicās no Jēzus, un naktī pirms Jēzus nāves pilnīgi visi apustuļi viņu pameta. (Mat. 26:14—16, 47, 56, 75.) Jēzu tas nepārsteidza — viņš pat bija brīdinājis savus mācekļus, ka tā notiks. (Jāņa 6:64; 13:21, 26, 38; 16:32.) Daži, redzot šādu notikumu attīstību, varēja nospriest: ”Ja jau Jēzus apustuļi rīkojas šādi, es nevēlos būt viņa sekotājs.”

18. Kādi pravietojumi piepildījās pirms Jēzus nāves?

¹⁸ Kas teikts Bībelē? Vairākus gadsimtus iepriekš Jehova savos Rakstos bija atklājis, ka Mesiju nodos par trīsdesmit sudraba gabaliem. (Zah. 11:12, 13.) Turklāt bija paredzēts, ka Jēzu nodos tuvs draugs. (Ps. 41:9.) Zaharjas grāmatā var lasīt arī šādu pravietojumu: ”Cērt ganam! Lai avis izklīst!” (Zah. 13:7.) Ņemot vērā šos pravietojumus, godprātīgiem cilvēkiem nebija jāvilcinās kļūt par Jēzus sekotājiem.  Tieši pretēji — visiem šiem notikumiem bija jāstiprina viņu ticība, jo pravietojumi par Jēzu piepildījās viņu acu priekšā.

19. Ko ņem vērā godprātīgi cilvēki?

¹⁹ Vai līdzīga problēma pastāv arī mūsdienās? Jā, pastāv. Daži Jehovas liecinieki, kas ir bijuši pazīstami daudziem, ir pametuši patiesību, kļuvuši par atkritējiem un centušies arī citus novērst no Jehovas. Viņi plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos ir izplatījuši par mums negatīvu informāciju, dažādas puspatiesības un pat klajus melus. Bet godprātīgiem cilvēkiem tas nav klupšanas akmens, jo viņi apzinās, ka Bībelē tas jau ir bijis pravietots. (Mat. 24:24; 2. Pēt. 2:18—22.)

20. Kas mums jādara, lai tie, kas ir atstājuši patiesību, mūs nenovērstu no Jehovas? (2. Tim. 4:4, 5.)

²⁰ Kā rīkoties, lai šajā ziņā nepakluptu? Mums ir jāstiprina sava ticība un tāpēc regulāri jāiedziļinās Bībelē, pastāvīgi jālūdz Jehova un cītīgi jāpilda viņa uzticētais darbs. (Nolasīt 2. Timotejam 4:4, 5.) Stipra ticība mums palīdz pārlieku neuztraukties, kad dzirdam negatīvas ziņas par mūsu organizāciju vai atsevišķiem ticības biedriem. (Jes. 28:16.) Ja mēs mīlam Jehovu un ticības biedrus un augstu vērtējam Bībeli, tad tie, kas ir pametuši patiesību, mūs nevar novērst no Jehovas.

21. Par ko mēs varam būt pārliecināti, kaut arī lielākā daļa cilvēku neuzklausa mūsu sludināto vēsti?

²¹ Pirmajā gadsimtā daudzi nevēlējās sekot Jēzum, tomēr daudzi citi kļuva par viņa mācekļiem. To vidū bija vismaz viens sinedrija loceklis un pat daudzi priesteri. (Ap. d. 6:7; Mat. 27:57—60; Marka 15:43.) Arī mūsu laikos miljoniem cilvēku ir kļuvuši par Jēzus sekotājiem. Viņi labi zina patiesību, kas ir rakstīta Bībelē, un to vērtē ļoti augstu. Bībelē ir teikts: ”Liels miers ir tiem, kas mīl tavus likumus, tiem nekad nenāksies klupt”. (Ps. 119:165.)