1., 2. Kāds ir viens no iemesliem, kāpēc mūs interesē Atklāsmes grāmata?

 IZTĒLOJIETIES, ka jūs esat ciemos un saimnieks jums piedāvā aplūkot savu fotogrāfiju albumu. Jūs to paņemat, sākat šķirstīt un aplūkojat fotogrāfijas. Lielākoties jūs nevienu no tur redzamajiem cilvēkiem nepazīstat. Bet tad pie vienas fotogrāfijas jūs apstājaties, jo tajā jūs ieraugāt sevi. Jūs mēģināt atcerēties, kad fotogrāfija ir uzņemta, un cenšaties atpazīt pārējos cilvēkus. Šī fotogrāfija ir piesaistījusi jūsu uzmanību tāpēc, ka jūs tajā ieraudzījāt sevi.

² Šādai fotogrāfijai kaut kādā ziņā līdzinās Atklāsmes grāmata. Tā var teikt vismaz divu iemeslu dēļ. Viens iemesls ir tāds, ka tas, kas rakstīts Atklāsmes grāmatā, ir domāts mums — Dieva kalpiem. To apstiprina vārdi, kas lasāmi šīs grāmatas 1. nodaļas 1. pantā, kur teikts: ”Atklāsme, ko Jēzum Kristum deva Dievs, lai saviem kalpiem parādītu, kas drīzumā notiks.” (Atkl. 1:1.) Dieva kalpiem ir gods piedalīties darbā, ar kuru piepildās Atklāsmes grāmatas pravietojumi. Citiem vārdiem sakot, mēs redzam sevi šajā ”fotogrāfijā”.

3., 4. Kad sāka piepildīties Atklāsmes grāmatā rakstītie pravietojumi, un kā tam mūs būtu jāietekmē?

³ Otrs iemesls ir saistīts ar laiku, kad piepildās Atklāsmes grāmatas pravietojumi. To var izsecināt no vārdiem,  ko rakstīja apustulis Jānis: ”Gara ietekmē es nonācu Kunga dienā.” (Atkl. 1:10.) Apustulis Jānis Atklāsmes grāmatu sarakstīja ap mūsu ēras 96. gadu. Tad līdz ”Kunga dienai” vēl bija tālu. (Mat. 25:14, 19; Lūk. 19:12.) Saskaņā ar Bībeles pravietojumiem, ”Kunga diena” sākās 1914. gadā, kad Jēzus Kristus debesīs kļuva par ķēniņu. Tātad tajā laikā sāka piepildīties Atklāsmes grāmatā ietvertie pravietojumi.

⁴ Tā kā mēs dzīvojam ”Kunga dienā”, ir ļoti svarīgi rīkoties saskaņā ar vārdiem, kas rakstīti Atklāsmes 1:3: ”Laimīgs, kas balsī lasa šos pravietojumus, un laimīgs, kas tos dzird un ņem vērā tur rakstīto, jo noteiktais laiks ir tuvu.” Mums jālasa šie pravietojumi, tie jādzird un jāņem vērā tur rakstītais. Pievērsīsim uzmanību dažiem norādījumiem, ko ir svarīgi ņemt vērā.

5. Par ko mums jāpārliecinās, kā izriet no Jēzus vēstīm septiņām Mazāzijas draudzēm?

⁵ Jēzus Kristus labi zina, kas notiek draudzēs, — nekas nepaslīd viņam garām. (Atkl. 1:12—16, 20; 2:1.) Par to liecina septiņas vēstis, ko viņš nodeva septiņām Mazāzijas draudzēm un ko mēs varam lasīt Atklāsmes grāmatas sākumā. Jēzus tajās paskaidroja, kā kristiešiem jārīkojas, lai viņu kalpošana Jehovam būtu pieņemama. Jēzus Kristus labi zina arī to, kāds ir mūsu garīgums. Viņš zina, kas mums jādara, lai Jehova uz mums raudzītos atzinīgi. Tātad arī mums jāņem vērā, ko Jēzus teica septiņām Mazāzijas draudzēm. Aplūkosim sīkāk, kādus padomus viņš deva šiem kristiešiem.

6. a) Ko Jēzus aizrādīja Efesas draudzes kristiešiem, kā var lasīt Atklāsmes 2:3, 4? b) Ko var secināt no šiem Jēzus vārdiem?

⁶ Nolasīt Atklāsmes 2:3, 4. Mēs nedrīkstam zaudēt savu sākotnējo mīlestību pret Jehovu. Jēzus uzslavēja Efesas draudzes kristiešus par to, ka viņiem piemita izturība. Viņi bija kalpojuši Jehovam par spīti daudzām grūtībām. Tomēr Jēzus viņiem aizrādīja, ka bija atdzisusi viņu sākotnējā mīlestība pret Jehovu. Efesas kristiešiem bija jāpanāk, lai šī mīlestība viņos iekvēlotos no jauna. Tikai tad viņu kalpošana Dievam būtu pieņemama. Tātad Dievam ir ļoti svarīgi ne tikai tas, ko kristieši dara, bet arī — kāpēc. Viņš ievēro mūsu dziļākos pamudinājumus. Dievs vēlas, lai mēs viņam kalpotu tāpēc, ka no visas sirds viņu mīlam. (Sāl. pam. 16:2; Marka 12:29, 30.)

7. a) Kāda problēma pastāvēja Sardu draudzē, kā redzams Atklāsmes 3:1—3? b) Kā jārīkojas mums?

⁷ Nolasīt Atklāsmes 3:1—3. Mēs nedrīkstam ieslīgt garīgā snaudā. Ko Jēzus aizrādīja Sardu draudzei? Sardu kristieši bija bijuši aktīvi kalpošanā, bet pēc tam bija atslābuši. Jēzus viņiem lika atmosties no garīgās snaudas. Ko mēs varam mācīties no šī brīdinošā piemēra? Mēs nedrīkstam dusēt uz lauriem un ieslīgt pašapmierinātībā. Protams, Jehova neaizmirst, ko mēs esam darījuši kalpošanā viņam. (Ebr. 6:10.) Tomēr ikvienam kristietim, lai kādi būtu viņa apstākļi, jācenšas, lai viņam vienmēr būtu ”darba pilnas rokas Kunga darbā”. Tā mēs spēsim palikt garīgā nomodā līdz  pašam galam. (1. Kor. 15:58; Mat. 24:13; Marka 13:33.)

8. Ko mēs varam mācīties no Atklāsmes 3:15—17 lasāmajiem Jēzus vārdiem, ar kuriem viņš vērsās pie Lāodikejas kristiešiem?

⁸ Nolasīt Atklāsmes 3:15—17. Mums jākalpo Jehovam dedzīgi un no visas sirds. Uz kādu trūkumu Jēzus norādīja Lāodikejas kristiešiem? Viņi bija ”remdeni” kalpošanā. Viņu garīgās apātijas dēļ Jēzus viņus nosauca par nelaimīgiem un nožēlojamiem. Lāodikejas kristiešiem bija jākļūst dedzīgiem kalpošanā Jehovam. (Atkl. 3:19.) Ko mēs no tā mācāmies? Ja mūsu dedzīgums kalpošanā ir mazinājies, mums jāatceras, cik daudz ko vērtīgu mums ir dāvājis Jehova, un jābūt par to pateicīgiem. (Atkl. 3:18.) Mēs nekad nedrīkstam pieļaut, ka tiekšanās pēc ērtas dzīves mums kļūtu svarīgāka par kalpošanu Jehovam.

9. No kā mums jāsargās, kā var redzēt no Jēzus vārdiem, ar kuriem viņš vērsās pie Pergamas un Tiatīras kristiešiem?

⁹ Mums jāsargās no atkritēju mācībām. Vērsdamies pie Pergamas draudzes, Jēzus norāja tos kristiešus, kuri draudzē veicināja šķelšanos un sektu veidošanos. (Atkl. 2:14—16.) Bet, uzrunājot Tiatīras draudzi, Jēzus uzslavēja tos kristiešus, kuri nebija interesējušies par ”Sātana dziļumiem”. Viņš mudināja šos kristiešus ”cieši turēties” pie patiesības. (Atkl. 2:24—26.) Tiem, kuru garīgums bija atslābis un kuri bija kļuvuši par atkritēju mācību piekritējiem, bija jānožēlo savi grēki. Ir pilnīgi skaidrs, ka mums jāsargās no mācībām, kuras ir pretrunā ar to, ko māca Jehova. Atkritēji ”ārēji gan izrāda dievbijību”, bet viņi ”nedzīvo dievbijīgi”. (2. Tim. 3:5.) Mums ir cītīgi jāiedziļinās Bībelē, lai mēs spētu saprast, kas ir saskaņā ar patiesību un kas ne, un lai mēs spētu sargāties no atkritēju mācībām. (2. Tim. 3:14—17; Jūd. 3, 4.)

10. Ko vēl mēs varam mācīties no tā, ko Jēzus teica Pergamas un Tiatīras kristiešiem?

¹⁰ Mēs nedrīkstam rīkoties netikli un nedrīkstam būt iecietīgi ne pret kādu netiklību draudzē. Gan Tiatīras, gan Pergamas draudzē tika paciesta netiklība, un Jēzus to asi nosodīja. (Atkl. 2:14, 20.) Ko mēs no tā varam mācīties? Ja mēs sāksim rīkoties netikli, Jehova nebūs  pret to iecietīgs, lai cik daudz gadu mēs viņam būtu kalpojuši un lai cik svarīgi pienākumi mums būtu uzticēti. (1. Sam. 15:22; 1. Pēt. 2:16.) Kaut arī pasaulē pastāvošās morāles normas slīd arvien uz leju, Jehova vēlas, lai viņa kalpi turētos pie viņa augstajām morāles normām. (Efes. 6:11—13.)

11. Kas mums jāņem vērā, lai mūsu kalpošana Jehovam būtu pieņemama? (Sk. arī ” Ko mēs varam mācīties”.)

¹¹ Apkoposim iepriekš minēto. Mums ir jāpārliecinās, ka Jehovam ir pieņemama mūsu kalpošana. Ja esam sākuši darīt kaut ko tādu, kas Jehovam nav patīkami un ko viņš nosoda, mums nekavējoties jāmainās. (Atkl. 2:5, 16; 3:3, 16.) Kam vēl Jēzus pievērsa uzmanību, uzrunādams Mazāzijas draudzes? Tas ir apskatīts tālāk.

12. Ko mēs varam secināt no tā, ko Jēzus teica Smirnas un Filadelfijas kristiešiem? (Atklāsmes 2:10.)

¹² Apskatīsim, ko Jēzus teica Smirnas un Filadelfijas kristiešiem. Viņš tos mudināja nebaidīties no vajāšanām. Viņš apsolīja, ka šo kristiešu uzticība Dievam noteikti tiks atalgota. (Nolasīt Atklāsmes 2:10; 3:10.) No Jēzus vārdiem var secināt, ka arī mēs pieredzēsim vajāšanas, un mums jābūt gataviem tās izturēt. (Mat. 24:9, 13; 2. Kor. 12:10.) Kāpēc ir svarīgi to paturēt prātā?

13., 14. Kā Dieva kalpus iespaido notikumi, par kuriem var lasīt Atklāsmes grāmatas 12. nodaļā?

¹³ Atklāsmes grāmatā ir skaidri teikts, ka ”Kunga dienā”, tas ir, mūsu laikos, Dieva kalpi tiks vajāti. 12. nodaļā ir stāstīts, ka tūlīt pēc tam, kad debesīs tika nodibināta Dieva valstība, tur izcēlās karš. Mihaēls, tas ir, godā celtais Jēzus Kristus, un tā eņģeļi karoja ar Sātanu un dēmoniem. (Atkl. 12:7, 8.) Dieva ienaidnieki tika sakauti un nomesti uz zemes. Viņi zemes iedzīvotājiem sagādā neizsakāmas ciešanas. (Atkl. 12:9, 12.) Kā Atklāsmes grāmatas 12. nodaļā aprakstītie notikumi iespaido Dieva kalpus?

¹⁴ Tā kā Sātans ir padzīts no debesīm, viņš, kā redzams pravietojumā, izgāž dusmas uz svaidītajiem kristiešiem, kas ir Dieva valstības pārstāvji uz zemes un kam ”ir uzdots liecināt par Jēzu”. (Atkl. 12:17; 2. Kor. 5:20; Efes. 6:19, 20.) Kā šis pravietojums ir piepildījies?

15. Ko simbolizē Atklāsmes grāmatas 11. nodaļā minētie ”divi.. liecinieki”, un kas ar viņiem notika?

¹⁵ Sātans pamudināja Dieva ienaidniekus uzbrukt ar garu svaidītajiem kristiešiem. Pravietojumā bija teikts, ka tiks  nogalināti ”divi.. liecinieki” (tie simbolizē kristiešus, kas 20. gadsimta sākumā vadīja sludināšanu visā pasaulē). * (Atkl. 11:3, 7—11.) Šis pravietojums piepildījās 1918. gadā, kad uz nepatiesu apsūdzību pamata astoņus ar garu svaidītos kristiešus notiesāja un viņiem piesprieda ilgus cietumsodus. No cilvēciskā viedokļa varēja šķist, ka Dieva valstības sludināšana ir pilnībā apturēta. Abi ”liecinieki” pārnestā nozīmē bija ”nogalināti”.

16. Kādi pārsteidzoši notikumi risinājās 1919. gadā, un ko Sātans darīja pēc tam?

¹⁶ Saskaņā ar 11. nodaļā lasāmo pravietojumu, jau pēc pavisam neilga laika abi liecinieki atdzīvojās. Tas piepildījās pārsteidzošā veidā. 1919. gada pirmajā pusē iepriekšminētos kristiešus atbrīvoja no ieslodzījuma, un viņiem izvirzītās apsūdzības vēlāk tika atsauktas. Šie kristieši tūlīt pat atsāka aktīvi sludināt vēsti par Dieva valstību. Vai Sātana uzbrukumi ar to beidzās? Nē, nebeidzās. Viņš sāka nikni vajāt visus Dieva kalpus. Viņa izraisītās vajāšanas Atklāsmes grāmatā ir salīdzinātas ar ”veselu upi”. (Atkl. 12:15.) Ir skaidrs, ka ikvienam no mums ir vajadzīga izturība un ticība. (Atkl. 13:10.)

17. Kādu palīdzību ir saņēmuši Dieva kalpi, kas ir kļuvuši par Sātana uzbrukumu mērķi?

¹⁷ Atklāsmes grāmatas 12. nodaļā ir teikts, ka Dieva kalpi saņems palīdzību, turklāt tā nāks no gluži negaidītas puses. Tur minēts, ka zeme ”atvērsies un aprīs” vajāšanu upi. (Atkl. 12:16.) Kā tas ir noticis? Bieži vien atsevišķas varas struktūras, kas ir ļaunās pasaules daļa, piemēram, tiesu sistēmas, ir atbalstījušas Jehovas kalpu tiesības veikt reliģisko darbību. Dieva kalpi ne reizi vien ir uzvarējuši tiesas prāvās, un tas viņiem ir devis noteiktu brīvību. Viņi šo brīvību ir izmantojuši, lai pildītu Jehovas uzdoto darbu. (1. Kor. 16:9.) Ko Jehova ir licis darīt?

18. Kāds ir galvenais darbs, kas jāveic Jēzus sekotājiem?

¹⁸ Jēzus pravietoja, ka, pirms nāks gals, viņa sekotāji pa visu zemi  sludinās ”labo vēsti par Dieva valstību”. (Mat. 24:14.) Jehovas kalpiem sludināšanā palīdz eņģeļi. Par to liecina tas, ka Atklāsmes grāmatā ir minēts ”eņģelis”, kam ir ”mūžīga laba vēsts, ko pavēstīt visai pasaulei — visām zemēm, tautām un ciltīm, cilvēkiem, kas runā dažādās valodās”. (Atkl. 14:6.)

19. Kāda vēl vēsts ir jāsludina Jehovas kalpiem?

¹⁹ Dieva kalpiem ir jāsludina ne tikai labā vēsts par Dieva valstību, bet arī kaut kas cits. Viņiem ir jāsadarbojas ar eņģeļiem, par kuriem ir runa Atklāsmes grāmatas 8., 9. un 10. nodaļā un kuri pasludina ”bēdas” tiem, kas ir naidīgi noskaņoti pret Dieva valstību. Tāpēc mēs sludinām arī tādu vēsti, kas ir salīdzināta ar ”krusu un uguni”. Tā ir vēsts par to, ka Dievs izpildīs savu spriedumu dažādām ļaunās pasaules daļām. (Atkl. 8:7, 13.) Cilvēkiem ir jāzina, ka strauji tuvojas ļaunās pasaules gals un ka tiem, kas ”Jehovas dusmu dienā” vēlas palikt dzīvi, ir krasi jāmaina sava personība un rīcība. (Cef. 2:2, 3.) Protams, sabiedrības attieksme pret šo vēsti kopumā ir nelabvēlīga, tāpēc sludinātājiem ir vajadzīga liela drosme. Lielā posta laikā vēsts par Dieva sprieduma izpildi izskanēs īpaši spēcīgos un tiešos vārdos. (Atkl. 16:21.)

20. Par ko ir runa nākamajos divos rakstos?

²⁰ Ir svarīgi, lai mēs ņemtu vērā Atklāsmes grāmatā lasāmos pravietojumus, jo mēs piedalāmies darbā, ar kuru tie piepildās. (Atkl. 1:3.) Kā saglabāt uzticību Dievam, kad mūs vajā? Kā drosmīgi darīt zināmas vēstis, ko Dievs mums ir licis sludināt? Šie jautājumi ir apskatīti nākamajos divos rakstos. Mūs var stiprināt tas, kas Atklāsmes grāmatā ir teikts par Dieva ienaidniekiem, un apziņa, ka tad, ja mēs paliksim uzticīgi Dievam, viņš mums dāvās neizsakāmas svētības.