1. Kāpēc mums visiem ir vajadzīga gudrība, ko dāvā Dievs? (Sāl. pam. 4:7.)

 PIRMS svarīga lēmuma pieņemšanas jūs noteikti lūdzat Dievam gudrību, un tas patiešām ir tālredzīgi. (Jēk. 1:5.) Ķēniņš Sālamans rakstīja: ”Gudrība ir pats galvenais.” (Nolasīt Sālamana pamācības 4:7.) Sālamans runāja par gudrību, ko dāvā Dievs Jehova. Tā ir daudz pārāka par cilvēku gudrību. (Sāl. pam. 2:6.) Vai gudrība, kuras avots ir Jehova, var palīdzēt grūtībās, ko pieredzam mēs? Noteikti var! Šajā rakstā ir apskatīts, kāpēc tā var apgalvot.

2. Kāpēc ir vērts iedziļināties tajā, ko mācīja Sālamans un Jēzus?

² Mēs daudz ko gūsim, ja iedziļināsimies tajā, ko mācīja divi izcili cilvēki, kuri bija pazīstami ar savu gudrību. Vispirms apskatīsim, ko mācīja Sālamans. Bībelē ir teikts, ka ”Dievs piešķīra Sālamanam dziļu gudrību un spriestspēju”. (1. Ķēn. 4:29.) Tad pārdomāsim, ko mācīja Jēzus, kurš bija gudrākais cilvēks, kāds jebkad ir dzīvojis. (Mat. 12:42.) Par Jēzu bija pravietots: ”Viņā iemājos Jehovas gars, un tas viņu apveltīs ar gudrību un sapratni.” (Jes. 11:2.)

3. Par ko ir runa šajā rakstā?

³ Likdami lietā Dieva piešķirto gudrību, Sālamans un Jēzus spēja dot lieliskus padomus jebkurā dzīves jomā. Rakstā ir aplūkots, kā viņu teiktais palīdz līdzsvaroti raudzīties uz naudu, uz darbu, kā arī uz sevi.

4. Ko var teikt par Sālamana un par Jēzus materiālo stāvokli?

⁴ Sālamans bija pasakaini bagāts un dzīvoja lielā greznībā. (1. Ķēn. 10:7, 14, 15.) Savukārt Jēzum nekas daudz nepiederēja, viņam pat nebija pastāvīgas dzīvesvietas. (Mat. 8:20.) Tomēr kā Sālamanam, tā Jēzum bija līdzsvarots viedoklis par mantu, un tas liecināja par dziļu gudrību. Viņiem abiem gudrību bija dāvājis Dievs Jehova.

5. Kāpēc var teikt, ka Sālamanam bija līdzsvarots viedoklis par naudu?

⁵ Sālamans atzina, ka ”nauda var pasargāt”. (Pulc. 7:12.) Par naudu mēs varam iegādāties to, kas mums nepieciešams. Taču Sālamans, lai gan bija bagāts, saprata, ka nauda dzīvē nav galvenais. Piemēram, viņš rakstīja: ”Laba slava ir vērtīgāka nekā liela bagātība.” (Sāl. pam. 22:1.) Sālamans bija novērojis, ka tam, kas ”mīl naudu, ..nekad nav diezgan naudas, un, kas mīl bagātību, tam nekad nepietiek ienākumu”. (Pulc. 5:10, 12.) Viņš brīdināja, ka nav gudri paļauties uz bagātību, jo tā var izgaist. (Sāl. pam. 23:4, 5.)

6. Kāpēc var apgalvot, ka Jēzum bija līdzsvarots viedoklis par dzīves materiālo pusi? (Mateja 6:31—33.)

⁶ Kas liecināja, ka Jēzum bija līdzsvarots viedoklis par dzīves materiālo pusi? Jēzus nebija askēts. Viņš labprāt piedalījās saviesīgos pasākumos, kuros tika pasniegti garšīgi ēdieni un dzērieni. (Lūk. 19:2, 6, 7.) Reiz viņš ūdeni pārvērta augstvērtīgā vīnā — tas bija pirmais brīnums, ko viņš paveica. (Jāņa 2:10, 11.) Viņam nebija iebildumu arī pret dārgu apģērbu. Par to liecina tas, ka dienā, kad viņš tika apcietināts, viņam tāds bija mugurā. (Jāņa 19:23, 24.) Bet Jēzus neuzskatīja materiālo pusi par svarīgāko dzīvē. Viņš saviem sekotājiem teica: ”Neviens nevar kalpot diviem kungiem..  Jūs nevarat kalpot gan Dievam, gan mantai.” (Mat. 6:24.) Jēzus skaidroja, ka debesu Tēvs vienmēr rūpēsies par tiem, kas ”tiecas vispirms pēc Dieva valstības”. (Nolasīt Mateja 6:31—33.)

7. Ko ieguva Denjels tāpēc, ka līdzsvaroti raudzījās uz naudu?

⁷ Daudzi Dieva kalpi ir pārliecinājušies, ka jautājumos, kas saistīti ar naudu, ir gudri likt lietā Bībeles padomus. Lūk, ko par to teica kāds neprecējies kristietis, vārdā Denjels: ”Pusaudža gados es izlēmu, ka man svarīgākais dzīvē būs kalpošana Jehovam.” Tā kā Denjels dzīvoja vienkārši, viņš savu laiku un prasmes izmantoja vairākos teokrātiskos projektos. Viņš stāstīja: ”Liekot roku uz sirds, es varu teikt, ka ne mirkli neesmu nožēlojis savu izvēli. Es noteikti būtu nopelnījis daudz naudas, ja man tas būtu bijis svarīgi. Bet draugus, ko esmu ieguvis, nevarētu nopirkt ne par kādu naudu, nemaz nerunājot par gandarījumu, ko esmu guvis, galveno vietu dzīvē atvēlēdams Dieva valstībai. Nekāda nauda nav salīdzināma ar Jehovas svētībām, ko esmu pieredzējis.” Mēs noteikti daudz ko gūstam, ja no sirds kalpojam Jehovam, nevis tiecamies pēc materiālas labklājības.

8. Kāpēc var teikt, ka Sālamanam bija līdzsvarots viedoklis par darbu? (Pulcētājs 5:18, 19.)

⁸ Sālamans teica, ka, čakli strādājot, var gūt lielu gandarījumu un ka ”tā ir Dieva dāvana”. (Nolasīt Pulcētāja 5:18, 19.) Viņš rakstīja: ”No smaga darba vienmēr ir labums.” (Sāl. pam. 14:23.) Par šo vārdu patiesumu viņš bija pārliecinājies no savas pieredzes. Sālamans bija paveicis iespaidīgus darbus: uzbūvējis namus, iedēstījis vīnadārzus, iekopis dārzus un parkus, kā arī ierīkojis dīķus. Viņš pat bija uzcēlis pilsētas. (1. Ķēn. 9:19; Pulc. 2:4—6.) Tas viss prasīja daudz pūļu, un, bez šaubām, viņš izjuta dziļu gandarījumu par paveikto. Taču Sālamans saprata, ka īstai laimei ir nepieciešams vēl kaut kas. Viņš apzinājās, ka ir svarīgi pildīt Dieva gribu. Viņš uzbūvēja krāšņu templi, kurā tika pielūgts Jehova. Šis darbs prasīja septiņus gadus. (1. Ķēn. 6:38; 9:1.) Savas dzīves laikā Sālamans bija daudz ko paveicis un bija secinājis, ka Jehovas gribas pildīšana ir vissvarīgākais. Viņš rakstīja: ”Apkopojot visu sacīto, secinājums ir šāds: bīsties Dievu un pildi viņa likumus.” (Pulc. 12:13.)

9. Kāpēc var teikt, ka Jēzum bija līdzsvarota attieksme pret darbu?

⁹ Kāda attieksme pret darbu bija Jēzum? Viņš nevairījās no smaga darba. Dzīvodams uz zemes, viņš strādāja par namdari. (Marka 6:3.) Viņa vecāki noteikti bija priecīgi par Jēzus atbalstu, jo apgādāt lielo ģimeni nebija viegli. Būdams pilnīgs cilvēks, Jēzus savu darbu veica nevainojami, un, domājams, viņš bija ļoti pieprasīts namdaris. Jēzum droši vien patika savs darbs. Taču viņš atvēlēja laiku arī garīgai darbībai. (Jāņa 7:15.) Vēlāk, jau pēc kristīšanās, Jēzus savus klausītājus mudināja: ”Pūlieties, lai iegūtu nevis tādu ēdienu, kas bojājas, bet gan neiznīcīgu ēdienu, kas ļauj iemantot mūžīgu dzīvi.” (Jāņa 6:27.) Savukārt Kalna runā viņš pamācīja: ”Krājiet mantu debesīs.” (Mat. 6:20.)

10. Ar kādām grūtībām daudzi saskaras darbā?

 ¹⁰ Gudrība, ko dāvā Dievs, mums palīdz raudzīties uz darbu līdzsvaroti. Mēs ņemam vērā Pāvila norādījumu ”cītīgi strādāt un godīgi pelnīt iztiku”. (Efes. 4:28.) Daudzi darba devēji ir ievērojuši, ka Jehovas liecinieki ir godīgi un čakli, un viņi par to atzinīgi izsakās. Priekšnieka uzslavas mūs, iespējams, pamudina strādāt vēl vairāk. Varbūt mēs ceram, ka tad darba devējam būs vēl labāks viedoklis par Jehovas lieciniekiem. Taču drīz vien mēs atskārstam, ka esam atstājuši novārtā ģimeni un garīgo darbību. Ir skaidrs — lai atrastu līdzsvaru, mums kaut kas ir jāmaina.

11. Ko var mācīties par attieksmi pret darbu no kāda kristieša?

¹¹ Viljams, kāds gados jauns kristietis, ir pārliecinājies, ka ir gudri raudzīties uz darbu līdzsvaroti. Viņš daudz ko mācījās no kāda draudzes vecākā, pie kura agrāk strādāja. Viljams šo brāli raksturoja šādiem vārdiem: ”Cilvēks ar patiešām līdzsvarotu attieksmi pret darbu. Viņš cītīgi strādā, un viņam ir labas attiecības ar klientiem, jo viņš kvalitatīvi paveic savu darbu. Bet dienas beigās, kad darbs ir galā, viņš par to vairs nedomā — viņš pievēršas ģimenei un reliģiskai darbībai. Un, ziniet, viņš ir viens no laimīgākajiem cilvēkiem, ko es pazīstu!” *

12. Kāds viedoklis par sevi Sālamanam bija dzīves pirmajā pusē, bet kas ar viņu notika vēlāk?

¹² Kamēr Sālamans bija uzticīgs Jehovam, viņam bija līdzsvarots viedoklis par sevi. Jaunībā viņš pazemīgi atzina, ka bez Jehovas nespēj tikt galā ar saviem pienākumiem, un lūdza Jehovam palīdzību. (1. Ķēn. 3:7—9.) Savas valdīšanas sākumā Sālamans apzinājās,  ka ir jāsargās no lepnības. Viņš sacīja: ”Lepnība nāk pirms bojāejas, un augstprātība — pirms krišanas.” (Sāl. pam. 16:18.) Diemžēl vēlāk Sālamans pats to neņēma vērā. Kādā savas valdīšanas posmā viņš sāka ignorēt Dieva norādījumus. Piemēram, viens no Dieva likumiem bija tāds, ka ķēniņš ”nedrīkst apņemt daudz sievu, lai viņa sirds nenomaldītos”. (5. Moz. 17:17.) Sālamans to ignorēja un apņēma septiņsimt sievu un trīssimt blakussievu. (1. Ķēn. 11:1—3.) Varbūt viņam likās, ka ar viņu viss ir kārtībā. Tomēr Sālamana rīcībai bija bēdīgas sekas. (1. Ķēn. 11:9—13.)

13. Kā izpaudās Jēzus pazemība?

¹³ Jēzus bija pazemīgs, un viņam bija līdzsvarots viedoklis par sevi. Pirms nākšanas uz zemi viņš neaptverami ilgu laiku kopā ar Jehovu darbojās debesīs. Bībelē ir teikts, ka ar Jēzus ”starpniecību ir radīts viss pārējais debesīs un uz zemes”. (Kol. 1:16.) Pēc kristīšanās Jēzus, visticamāk, atcerējās visu, ko debesīs bija paveicis kopā ar Tēvu. (Mat. 3:16; Jāņa 17:5.) Taču viņš tāpēc nekļuva lepns. Viņš nekad neizturējās vīzdegunīgi. Jēzus saviem sekotājiem darīja zināmu, ka ir nācis uz zemi, nevis lai citi ”viņam kalpotu, bet lai viņš pats kalpotu un atdotu savu dzīvību par izpirkumu daudzu labā”. (Mat. 20:28.) Viņš arī pazemīgi atzina, ka ”pats no sevis it neko nevar darīt”. (Jāņa 5:19.) Jēzus patiešām ir rādījis izcilu priekšzīmi.

14. Kā uz mums raugās Jehova, kā var secināt no Jēzus vārdiem?

¹⁴ Jēzus savus sekotājus mācīja raudzīties uz sevi līdzsvaroti. Reiz viņš teica: ”Visi mati uz jūsu galvas ir saskaitīti.” (Mat. 10:30.) Šie vārdi var ļoti stiprināt Dieva kalpus, īpaši tos, kam ir zems pašvērtējums. Jēzus teiktais ļauj saprast, ka debesu Tēvam rūp, kas ar mums notiek, un mēs viņam esam dārgi. Ja mēs uzskatītu, ka neesam cienīgi  viņam kalpot un iemantot dzīvi jaunajā pasaulē, mēs būtībā apšaubītu Jehovas viedokli.

15. a) Kāds mudinājums pirms 17 gadiem bija lasāms Sargtornī? b) Kādas lieliskas iespējas mēs varam palaist garām, ja pārlieku domājam par sevi? (Sk. attēlus 24. lappusē.)

¹⁵ Pirms 17 gadiem Sargtornī bija runāts par to, kā mums jāraugās uz sevi. Tur bija rakstīts: ”Protams, mēs negribam domāt par sevi augstāk, nekā pienāktos, un kļūt augstprātīgi, taču nebūtu labi arī krist otrā galējībā un pilnīgi sevi noniecināt. Mums būtu jācenšas izveidot par sevi līdzsvarotu viedokli, ņemot vērā gan savas stiprās puses, gan ierobežojumus. Kā par sevi izteicās kāda kristiete, ”es neesmu pats ļaunuma iemiesojums un neesmu arī nekāda dāvana. Tāpat kā citiem, man ir savas labās īpašības un savi trūkumi.”” * Tas tiešām ir līdzsvarots viedoklis par sevi.

16. Kāpēc Jehova mums dod norādījumus?

¹⁶ Jehova mums ir dāvājis brīnišķīgu padomu krātuvi — Bībeli. Viņš mūs mīl un vēlas, lai mēs būtu laimīgi. (Jes. 48:17, 18.) Ja mēs dzīvē par svarīgāko uzskatām kalpošanu Jehovam, mēs rīkojamies gudri. Tā mēs izvairāmies no daudzām problēmām, ko pieredz tie cilvēki, kam pirmajā vietā ir nauda, darbs vai savu vēlmju apmierināšana. Paklausot Jehovam, mēs tik tiešām esam laimīgi. Centīsimies vienmēr rīkoties gudri un priecēt Jehovas sirdi! (Sāl. pam. 23:15.)