1., 2. Kāds lēmums bija jāpieņem ebrejiem, kas dzīvoja Babilonijā? (Ezras 1:2—4.)

 EBREJI, kas jau 70 gadus atradās trimdā, uzzināja, ka viņi drīkst no Babilonijas atgriezties tēvzemē. (Nolasīt Ezras 1:2—4.) Kā tas bija iespējams? Babilonieši taču nemēdza atbrīvot savus gūstekņus. (Jes. 14:4, 17.) Bet Babilonija tika iekarota, un jaunais valdnieks atļāva ebrejiem doties prom. Ir skaidrs, ka kaut ko tādu varēja panākt tikai Jehova. Visiem ebrejiem bija jāpieņem svarīgs lēmums: atstāt Babiloniju vai palikt. Šī lēmuma pieņemšana nebija viegla nevienam, bet it īpaši tiem, kam bija ģimene.

² Tos, kas bija krietni gados, biedēja ceļojuma grūtības. Jāņem arī vērā, ka lielākai daļai ebreju viņu senču zeme bija sveša, jo viņi bija dzimuši Babilonijā. Turklāt daļa ebreju Babilonijā bija kļuvuši ļoti turīgi. Tādiem cilvēkiem droši vien bija grūti pamest savu ērto māju un peļņas avotu un pārcelties uz pilnīgi svešu zemi.

3. Kāda iespēja rastos ebrejiem, kas atgrieztos tēvzemē?

³ Tie ebreji, kas no sirds mīlēja Jehovu, uzskatīja, ka atgriešanās ir jebkādu upuru vērta. Tēvzemē viņi atkal varētu pielūgt Jehovu tā, kā viņš to vēlas. Babilonijas galvaspilsētā Babilonā bija vairāk nekā 50 pagānu dievu tempļu, bet, protams, nebija Jehovas tempļa. Tāpēc nebija altāra, uz kura varētu upurēt Mozus bauslībā noteiktos upurus, un līdz ar to nebija organizēta priesteru kalpošana. Izraēlieši dzīvoja pagānu vidū, kuru  bija daudz vairāk un kuri necienīja ne Jehovu, ne viņa likumus. Dievbijīgie ebreji karsti vēlējās atgriezties tēvzemē, kur viņi varētu atjaunot patiesā Dieva pielūgsmi.

4. Ko Jehova bija apsolījis?

⁴ Lai no Babilonas nokļūtu izraēliešu tēvzemē, ceļā būtu jāpavada apmēram četri mēneši, un šis ceļš būtu grūts. Bet Jehova bija apsolījis, ka tiks novākti jebkādi šķēršļi, kas varētu kavēt viņa tautu. Jesajas grāmatā var lasīt: ”Sagatavojiet ceļu Jehovam! Sagatavojiet mūsu Dievam taisnu ceļu cauri tuksnesim! Lai visas ielejas tiek aizpildītas, visi kalni, pakalni un pauguri — nolīdzināti! Lai nelīdzens apvidus top par līdzenumu!” (Jes. 40:3, 4.) Ceļiniekiem daudz vieglāk būtu iet pa taisnu ceļu, kas stiepjas pāri līdzenumam, nekā pa tādu, kas līkumo pa kalniem, un viņi drīzāk nokļūtu galā.

5. Kā Bībelē ir raksturots simboliskais ceļš no Babilonas uz izraēliešu tēvzemi?

⁵ Mūsu laikos daudziem ceļiem ir piešķirti nosaukumi. Bet kā bija ar simbolisko ceļu, par kuru rakstīja Jesaja? Bībelē teikts: ”Tur būs lielceļš — ceļš, ko sauks par svētu ceļu.” Runājot par šo ceļu, Jehova pavēstīja: ”Pa to nestaigās neviens, kas nav tīrs.” (Jes. 35:8.) Ko Jesajas grāmatā lasāmie vārdi nozīmēja senajiem izraēliešiem? Un ko tie nozīmē mums?

6. Kāpēc simboliskais ceļš tika saukts par svētu?

⁶ Kāpēc simboliskais ceļš tika saukts par svētu? Tāpēc, ka Dievs vēlējās, lai ebreji, kas atgriezās no trimdas, būtu ”svēta tauta” — lai tajā nebūtu neviena, kas smagi grēko, piemēram, rīkojas netikli vai pielūdz elkus. (5. Moz. 7:6.) Vai tas nozīmēja, ka nevienam no tiem, kas bija atstājuši Babilonu, nekas nebija jāmaina savā dzīvē un viņi visi bija patīkami Jehovam? Nē, tā nebija.

7. Kādas izmaiņas bija jāveic daudziem ebrejiem? Miniet piemēru.

⁷ Kā bija minēts iepriekš, lielākā daļa ebreju bija dzimuši Babilonijā, un daudzi acīmredzot bija pieraduši pie babiloniešu uzskatiem un vērtībām. Par šādu nevēlamu ietekmi liecināja tas, ko desmitiem gadu pēc pirmo trimdinieku atgriešanās uzzināja Ezra. Viņam tika pavēstīts, ka daļa ebreju ir apprecējuši cittautietes, kuras pielūdz viltus dievus. (2. Moz. 34:15, 16; Ezr. 9:1, 2.) Vēl pēc kāda laika zemes pārvaldnieks Nehemija uzzināja, ka daudzās ģimenēs bērni, kas bija dzimuši pēc trimdinieku pārnākšanas tēvzemē, neprot ebreju valodu. (5. Moz. 6:6, 7; Neh. 13:23, 24.) Tā kā viņi neprata valodu, kurā bija sarakstīta lielākā daļa Svēto Rakstu, viņi nevarēja iemīlēt Jehovu un sākt viņam kalpot. (Ezr. 10:3, 44.) Ir skaidrs, ka daudziem ebrejiem bija ievērojami jāmainās, un to bija vieglāk darīt nevis svešā zemē, bet tēvzemē, kur pakāpeniski tika atjaunota Jehovas pielūgsme. (Neh. 8:8, 9.)

8. Kā uz mūsu dzīvi attiecas tas, kas tālā senatnē notika ar ebrejiem? (Sk. arī vāka attēlu.)

⁸ Bet vai tas, kas tālā senatnē notika ar ebrejiem, vispār attiecas uz mūsu dzīvi? Vai tā nav tikai interesanta vēstures lappuse? Nē, tā nav. Arī tagad  Jehovas kalpi pārnestā nozīmē iet pa ”svētu ceļu”. Gan ar garu svaidītajiem kristiešiem, gan tiem, kas pieder pie ”citām avīm”, ir jāpaliek uz ”svētā ceļa”, kas ved cauri garīgajai paradīzei un aizvedīs uz galamērķi. b (Jāņa 10:16.) Kopš 1919. gada miljoniem cilvēku ir pametuši lielo Babilonu (tā Bībelē ir saukts viltus reliģiju kopums) un sākuši iet pa simbolisko ”svēto ceļu”. Šis ceļš ir vaļā jau apmēram 100 gadu, bet tā sagatavošana sākās daudzus gadsimtus iepriekš.

9. Kas Jesajas 57:14 ir teikts par ”svēto ceļu”, un kā šie vārdi piepildījās mūsu ērā?

⁹ Jehova gādāja, lai ebrejus, kas devās uz tēvzemi, ceļā nekavētu nekādi šķēršļi. (Nolasīt Jesajas 57:14.) Vai kaut ko līdzīgu var teikt par simbolisko ceļu, kas pastāv mūsu dienās? Jā, var, jo Jehova ar dievbijīgu cilvēku starpniecību sāka gatavot šo ceļu jau vairākus gadsimtus iepriekš. (Salīdzināt Jesajas 40:3.) Šie cilvēki deva savu ieguldījumu ”svētā ceļa” tapšanā, lai vēlāk tie, kas meklē patiesību, varētu pa to aiziet no lielās Babilonas un nonākt garīgā paradīzē, kur ir atjaunota Jehovas pielūgsme. Tālāk ir apskatīts, kas ietilpa simboliskā ceļa sagatavošanā.

10., 11. Ko veicināja Bībeles iespiešana un tulkošana? (Sk. arī attēlu.)

¹⁰ Iespiešana. Līdz 15. gadsimta vidum Bībeli pārrakstīja ar roku. Tas prasīja daudz laika. Tāpēc reti kuram piederēja Bībele un tā bija ļoti dārga. Bet, kad tika izgudrota grāmatspiede ar salikuma burtiem, Bībeli varēja pavairot daudz ātrāk un to savā īpašumā varēja iegūt krietni vairāk cilvēku nekā iepriekš.

¹¹ Tulkošana. Gadsimtiem ilgi Bībele bija pieejama galvenokārt latīņu valodā, ko prata tikai labi izglītoti ļaudis. Bet, iespiedtehnikai izplatoties, Bībele aizvien vairāk tika tulkota valodās, kādās runāja vienkāršā tauta. Cilvēki, kas lasīja Bībeli, varēja salīdzināt to, ko sludināja garīdznieki, ar to, kas patiesībā rakstīts Bībelē.

12., 13. Pastāstiet, kā 19. gadsimtā cilvēki, kas pētīja Bībeli, sāka atmaskot nepareizas reliģiskas mācības!

¹² Bībeles pētīšanas palīglīdzekļi. Tie, kas cītīgi pētīja Bībeli, daudz ko uzzināja un nekavējās dalīties savās zināšanās ar citiem, tā izraisīdami neskaitāmu garīdznieku sašutumu. 19. gadsimtā daudzi dievbijīgi cilvēki sāka izdot brošūras, kurās bija atmaskotas baznīcu mācības.

¹³ Ap 1835. gadu Henrijs Grū izdeva brošūru par to, kas ar cilvēku notiek pēc nāves. Balstīdamies uz Bībeli, šajā brošūrā viņš pierādīja, ka nemirstība ir Dieva dāvana, un atspēkoja uzskatu, ka visiem cilvēkiem, kā māca lielākā daļa baznīcu, piemīt nemirstīga dvēsele. 1837. gadā kāds garīdznieks, vārdā Džordžs Storss, pamanīja šo brošūru mētājamies vilcienā. To izlasījis, viņš saprata, ka ir uzzinājis kaut ko būtisku, un gribēja dalīties uzzinātajā ar citiem. 1842. gadā viņš uzstājās ar lekciju ciklu ”Pētījums par tēmu: vai ļaundari ir nemirstīgi?”. Džordža Storsa pētījumi, ko viņš izdeva, dziļi iespaidoja kādu gados jaunu vīrieti, vārdā Čārlzs Rasels.

14. Kā brālim Raselam un viņa biedriem noderēja agrāko Bībeles pētnieku veikums? (Sk. arī attēlu.)

¹⁴ Kā brālim Raselam un viņa biedriem noderēja agrāko Bībeles pētnieku veikums, ko, tēlaini runājot, var nosaukt par simboliskā ceļa tapšanas priekšdarbiem? Savos pētījumos viņi ņēma talkā jau agrāk izdotus Bībeles leksikonus, alfabētiskus Bībeles vārdu rādītājus (konkordances) un dažādus Bībeles tulkojumus. Viņi izmantoja darbus, ko bija publicējuši Henrijs Grū, Džordžs Storss un citi. Turklāt brālis Rasels un viņa biedri arī paši izdeva daudz grāmatu un brošūru par dažādām Bībeles tēmām, tā dodami savu ieguldījumu simboliskā ”svētā ceļa” sagatavošanā.

15. Kas notika 1919. gadā?

¹⁵ 1919. gadā lielā Babilona zaudēja varu pār patiesā Dieva kalpiem. Tajā gadā tika iecelts ”uzticamais un gudrais kalps” un tiem, kas vēlējās kalpot Jehovam, radās iespēja iet pa ”svēto ceļu”, kas beidzot bija vaļā. (Mat. 24:45—47.) Agrāko Bībeles pētnieku veikums palīdzēja cilvēkiem labāk iepazīt Dievu un saprast viņa nodomu. (Sāl. pam. 4:18.) Tie, kas vēlējās iet pa ”svēto ceļu”, centās saskaņot savu dzīvi ar Jehovas prasībām. Bet Jehova zināja, ka viņa kalpi nespēs veikt visas izmaiņas uzreiz, un to nemaz neprasīja. Viņš savus kalpus attīrīja pamazām. c Pienāks laiks, kad mēs būsim viņam patīkami it visā, un tas mums sagādās neizsakāmu prieku. (Kol. 1:10.)

16. Kāds darbs turpinās pie simboliskā ”svētā ceļa”? (Jesajas 48:17; 60:17.)

¹⁶ Ikviens ceļš ir jāuztur kārtībā. Arī pie simboliskā ”svētā ceļa” darbs joprojām turpinās, lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu aiziet no lielās Babilonas. Uzticamais un gudrais kalps tūlīt pēc iecelšanas ķērās pie darba. 1921. gadā tika izdota grāmata Dieva kokle, ar kuras palīdzību interesenti varēja iepazīt Bībeli un apgūt tās mācības. Pavisam iznāca gandrīz seši miljoni grāmatas eksemplāru 36 valodās d, un, pateicoties tai, daudzi uzzināja patiesību. Visu pēdējo dienu laikā Jehova ar savas organizācijas starpniecību ir sagādājis bagātīgu garīgā uztura klāstu, kas mums palīdz iet pa ”svēto ceļu”. (Nolasīt Jesajas 48:17; 60:17.) Piemēram, nesen ir nākusi klajā grāmata Jūs varat dzīvot mūžīgi, kas paredzēta Bībeles nodarbību vadīšanai.

 17., 18. Uz kurieni ved ”svētais ceļš”?

¹⁷ Var teikt, ka cilvēki, kas sāk mācīties Bībeli, sāk iet pa ”svēto ceļu”. Daži pa ”svēto ceļu” iet pavisam īsu gabaliņu, bet citi ir apņēmušies pa to iet līdz galam. Uz kurieni ved šis ceļš?

¹⁸ Tie kristieši, kam ir cerība dzīvot debesīs, ir ceļā uz ”Dieva paradīzi”, kas atrodas debesīs. (Atkl. 2:7.) Bet tie, kas cer mūžīgi dzīvot uz zemes, ir ceļā uz pilnību, kas tiks sasniegta Kristus tūkstoš gadu valdīšanas beigās. Ja jūs ejat pa ”svēto ceļu”, nedomājiet par to, ko esat atstājuši aiz muguras, un nepametiet šo ceļu, kamēr nebūsiet nonākuši galamērķī!