1. Kādas grūtības rodas daudziem kristiešiem?

 VAI jums, cenšoties sasniegt kādu garīgu mērķi, ir radušās grūtības? b Tā ir gadījies daudziem. Piemēram, kāds kristietis, vārdā Filips, gribēja, lai viņam sanāktu biežāk lūgt Jehovu un viņa lūgšanas būtu saturīgākas, bet viņam bija grūti lūgšanām izbrīvēt laiku. Savukārt kādai kristietei, ko sauc Ērika, bija mērķis vienmēr laicīgi ierasties uz sludināšanas sapulcēm, taču viņa tik un tā bieži kavēja to sākumu. Bet mūsu brālim Tomāšam bija mērķis izlasīt visu Bībeli. Par to, kā viņam gāja, viņš stāstīja: ”Man nepatika lasīt Bībeli. Es sāku trīs reizes, bet tālāk par 3. Mozus grāmatu tā arī netiku.”

2. Kāpēc nav jāpadodas, ja vēl neesam sasnieguši izvirzīto mērķi?

² Ja jūs esat izvirzījuši kādu mērķi, bet jums vēl nav izdevies to sasniegt, neuzskatiet sevi par neveiksminiekiem. Pat mazu mērķu sasniegšana var prasīt daudz laika un pūļu. Jau tas vien, ka jūs tiecaties īstenot savu mērķi, nozīmē, ka jums ir dārgas jūsu attiecības ar Jehovu un jūs vēlaties viņam kalpot no visas sirds. Jehova augstu vērtē jūsu pūles. Viņš no jums neprasa  vairāk, kā jūs varat izdarīt. (Ps. 103:14; Mih. 6:8.) Tātad jūsu mērķiem ir jābūt saprātīgiem — tādiem, kas atbilst jūsu iespējām. Kā šādus mērķus sasniegt? Tālāk ir minēti daži ieteikumi.

3. Kāpēc motivācijai ir liela nozīme?

³ Lai sasniegtu garīgus mērķus, liela nozīme ir motivācijai. Motivēts cilvēks ir cieši apņēmies īstenot savu mērķi. Vēlēšanos kaut ko sasniegt var salīdzināt ar vēju, kas pūš burās. Pūšot vējam, burātājam ir viegli nonākt galamērķī. Ja vējš ir stiprs, galamērķis tiks sasniegts ātrāk. Tāpat ir ar motivāciju: jo stiprāka būs mūsu vēlēšanās, jo lielāka būs iespēja, ka mēs izvirzīto mērķi sasniegsim. ”Ja tu esi motivēts, tu pūlies sava mērķa labad,” teica Davids — kāds kristietis, kas dzīvo Salvadorā. ”Tas palīdz neapstāties šķēršļu priekšā.” Tālāk ir apskatīts, kā attīstīt motivāciju.

4. Ko var lūgt Dievam? (Filipiešiem 2:13; sk. arī attēlu.)

⁴ Lūgsim, lai Dievs mums ”dod.. vēlēšanos”. Jehova ar savu garu mūsos var rosināt vēlēšanos sasniegt izvirzīto mērķi. (Nolasīt Filipiešiem 2:13.) Reizēm mēs izvirzām kādu mērķi tāpēc, ka apzināmies — tas būtu jādara, un pats par sevi tas ir labi. Bet var gadīties, ka mums trūkst vēlēšanās sasniegt savu mērķi. Tā bija mūsu māsai Norīnai, kas dzīvo Ugandā. Viņai bija mērķis kādam mācīt Bībeli, bet nebija lielas vēlēšanās to darīt, jo viņa jutās tam nepiemērota. Kas viņai palīdzēja? Norīna pastāstīja: ”Es katru dienu lūdzu Jehovam, lai viņš vairo manu vēlēšanos kādam mācīt Bībeli, un centos pilnveidot savu mācītprasmi. Pēc dažiem mēnešiem es pamanīju, ka man jau ir daudz lielāka vēlēšanās vadīt Bībeles nodarbības. Tajā pašā gadā es sāku mācīt Bībeli diviem cilvēkiem.”

5. Kas vairo vēlēšanos sasniegt garīgus mērķus?

⁵ Pārdomāsim, ko Jehova ir darījis mūsu labā. (Ps. 143:5.) Apustulis Pāvils daudz domāja par to, kā viņa dzīvē ir izpaudusies Jehovas labestība, un tas viņu mudināja dedzīgi kalpot Jehovam. (1. Kor. 15:9, 10; 1. Tim. 1:12—14.) Tāpat būs arī ar mums, ja pārdomāsim, ko Jehova ir darījis mūsu labā. (Ps. 116:12.) Kādai māsai, kas kalpo Hondurasā, bija mērķis kļūt par pionieri. Viņa pastāstīja, kas viņai palīdzēja ceļā uz šo mērķi: ”Es pārdomāju, cik ļoti Jehova mani mīl. Viņš man ir palīdzējis pievienoties viņa tautai. Viņš mani sargā un par mani rūpējas. Šādas pārdomas stiprināja manu mīlestību pret Jehovu  un vairoja manu vēlēšanos kalpot par pionieri.”

6. Kas vēl vairo vēlēšanos sasniegt garīgus mērķus?

⁶ Domāsim par ieguvumiem. Kas palīdzēja Ērikai, kura gribēja būt punktuāla? Viņa teica: ”Es sapratu, ka, bieži kavēdama sludināšanas sapulču sākumu, es daudz ko zaudēju. Bet, ja es ierastos uz tām laicīgi, es paspētu ar brāļiem un māsām sasveicināties un pārmīt kādu vārdu. Vēl es varētu dzirdēt visus ieteikumus, kas lieti noder sludināšanā.” Šādas pārdomas Ērikai palīdzēja sasniegt savu mērķi. Ko jūs gūsiet, ja sasniegsiet savu mērķi? Ja jūsu mērķis ir saistīts ar Bībeles lasīšanu vai lūgšanām, pārdomājiet, kā tā sasniegšana ietekmēs jūsu attiecības ar Jehovu. (Ps. 145:18, 19.) Ja jūs vēlaties attīstīt kādu Dievam tīkamu īpašību, pārdomājiet, kā uzlabosies jūsu attiecības ar citiem, kad būsiet izkopuši sevī šo īpašību. (Kol. 3:14.) Pierakstiet potenciālos ieguvumus un ik pa laikam pārlasiet šo sarakstu. Tomāšs teica: ”Jo vairāk ieguvumu es saskatu, jo mazāka ir iespēja, ka es atkāpšos no sava mērķa.”

7. Kas Hulio un viņa sievai palīdzēja sasniegt savu mērķi?

⁷ Draudzēsimies ar tiem, kas mūs motivē. (Sāl. pam. 13:20.) Kristietim, vārdā Hulio, un viņa sievai bija mērķis paplašināt kalpošanu. Kā viņiem tas izdevās? Hulio stāstīja: ”Mēs draudzējāmies ar tiem, kas mūs šajā ziņā atbalstīja, un mēs ar viņiem pārrunājām savus plānus. Daudzi no viņiem jau bija sasnieguši līdzīgus mērķus, tāpēc varēja mums dot labus padomus. Viņi ik pa laikam apjautājās, kā mums sokas, un skubināja mūs nepadoties.”

8. Kas notiktu, ja mēs tiektos pēc sava mērķa tikai tad, kad justu spēcīgu pamudinājumu to darīt? (Sk. arī attēlu.)

⁸ It visiem gadās dienas, kad trūkst apņēmības tiekties pēc sava mērķa. Vai tādos brīžos mēs neko nevaram darīt sava mērķa labad? Nē, tā nav. Atgriezīsimies pie piemēra ar burulaivu. Burātājam ir vajadzīgs vējš. Taču ir arī bezvēja dienas. Vai tādās dienās burātājs nevar turpināt ceļu? Tā gluži nav. Burulaivām mēdz būt motors vai airi, ko burātājs var likt lietā, lai tiktu uz priekšu. Motivāciju var salīdzināt ar vēju — tā var būt stipra vai vāja, un daždien tās var nebūt vispār. Ja mēs censtos sasniegt savu mērķi tikai tādos brīžos, kad jūtam spēcīgu pamudinājumu to darīt, mēs, visticamāk, mērķi nekad nesasniegtu. Apņēmīgs burātājs pūlēsies nokļūt galamērķī arī bezvējā. Arī mums  dienās, kad trūkst motivācijas, jāsaņem sevi rokās un jāturpina iet pretī mērķim. Iznākums noteikti būs pūļu vērts!

9. Kā rīkoties, ja tiekšanās uz savu mērķi mums nesagādā prieku?

⁹ Jehova vēlas, lai mēs viņam kalpotu no laba prāta un ar prieku. (Ps. 100:2; 2. Kor. 9:7.) Kā rīkoties, ja tiekšanās uz savu mērķi mums tā īsti nesagādā prieku? Pievērsīsim uzmanību apustulim Pāvilam. Viņš sacīja: ”Es disciplinēju un izkalpinu sevi.” (1. Kor. 9:25—27, zemsv. piez.) Pāvils piespieda sevi rīkoties pareizi arī tad, kad viņam gribējās rīkoties citādi. Kā uz to raudzījās Jehova? Jehova augstu vērtēja Pāvila pūles un viņu bagātīgi atalgoja. (2. Tim. 4:7, 8.)

10. Kāpēc ir vērts tiekties uz savu mērķi pat tad, kad nav lielas vēlēšanās to darīt?

¹⁰ Jehova augstu vērtē arī mūsu pūles, ja tiecamies uz savu mērķi pat tad, kad mums nav lielas vēlēšanās to darīt. Cenšoties sasniegt savus garīgos mērķus, mēs ne vienmēr kaut ko darām tāpēc, ka mums patīk to darīt, bet mēs vienmēr to darām tāpēc, ka mīlam Jehovu. Jehova to zina, un tas viņu iepriecina. Viņš mūs noteikti svētīs par mūsu pūlēm, kā viņš svētīja Pāvilu. (Ps. 126:5.) Kad izjūtam Jehovas atbalstu un labvēlību, aug arī mūsu vēlēšanās tiekties pēc konkrētā mērķa. Kāda poļu māsa, vārdā Lucina, teica: ”Reizēm, īpaši tad, kad esmu nogurusi, man negribas iet sludināt. Taču, kad es esmu aizgājusi, mani pārņem prieks, un tas ir kaut kas apbrīnojams.” Tālāk ir apskatīts, ko vēl mēs varam darīt, kad mums trūkst motivācijas.

11. Kā attīstīt savaldību?

¹¹ Lūgsim Jehovam savaldību. Cilvēks, kam piemīt savaldība, spēj valdīt pār savām emocijām un iegribām. Tāpēc viņš spēj atturēties no nepareizas rīcības. Bet ir skaidrs, ka savaldība ir vajadzīga arī tādēļ, lai cilvēks spētu darīt labu, sevišķi tad, ja uzdevums nav viegls vai viņam trūkst motivācijas. Tā kā savaldība ir svētā gara auglis, mums ir jālūdz Jehova, lai viņš mums palīdzētu būt savaldīgākiem. (Lūk. 11:13; Gal. 5:22, 23.) Iepriekšminētais Davids gribēja, lai viņam sanāktu regulāri iedziļināties Bībelē. Viņš paskaidroja, kā viņam palīdzēja lūgšanas: ”Es lūdzu, lai Jehova man palīdz kļūt savaldīgākam. Ar viņa atbalstu es sāku regulāri studēt Bībeli.”

12. Kā Pulcētāja 11:4 ietverto principu var attiecināt uz garīgu mērķu īstenošanu?

¹² Negaidīsim īpaši labvēlīgus apstākļus. Kamēr pastāvēs šī pasaule, ideālu apstākļu nebūs. Ja mēs tādus gaidītu, mēs nekad nesasniegtu savus garīgos mērķus. (Nolasīt Pulcētāja 11:4.) Lūk, ko teica kāds kristietis, vārdā Deinjels: ”Nav tādu ”ideālo apstākļu”, tāpēc nevajag tos gaidīt, bet vajag sākt darīt to, ko esam ieplānojuši.” Pols, kas dzīvo Ugandā, minēja vēl vienu iemeslu, kāpēc nebūtu jāatliek savi plāni: ”Ja par spīti grūtībām mēs tieksimies pēc sava mērķa, Jehova svētīs mūsu pūles.” (Mal. 3:10.)

13. Kāpēc ir prātīgi sākumā izvirzīt nelielus mērķus?

¹³ Sākumā izvirzīsim nelielus mērķus. Ja esam izvirzījuši grūti sasniedzamu mērķi, mums var pietrūkt motivācijas.  Tāpēc ir prātīgi sākumā izvirzīt nelielus, neilgā laikā realizējamus mērķus, kas pakāpeniski ļautu sasniegt lielo mērķi. Ja vēlamies izkopt kādu īpašību, tad sāksim ar to, ka centīsimies šo īpašību izpaust situācijās, kurās mums nav grūti to darīt. Ja mērķis ir izlasīt Bībeli, var sākt ar nelielu fragmentu lasīšanu. Raksta sākumā minētais Tomāšs bija gribējis izlasīt Bībeli gada laikā, bet viņam tas vairākkārt nebija izdevies. Viņš stāstīja: ”Es sapratu, ka biju izvēlējies grafiku, pēc kura lasīt Bībeli man nebija pa spēkam. Tāpēc es nolēmu katru dienu izlasīt un pārdomāt tikai nelielu fragmentu. Galu galā man iepatikās lasīt Bībeli.” Ar laiku Tomāšs lasīja aizvien garākus Bībeles fragmentus, un viņam izdevās izlasīt visu Bībeli. c

14. Kas mūs var kavēt ceļā uz mērķi, ko esam izvirzījuši?

¹⁴ Lai cik motivēti un disciplinēti mēs būtu, izvairīties no neveiksmēm nav iespējams. Neparedzētu apstākļu dēļ mums varbūt nepietiek laika, lai sasniegtu savu mērķi. (Pulc. 9:11.) Varbūt gadās kāds šķērslis, kura dēļ mēs zaudējam spēku un apņēmību. (Sāl. pam. 24:10.) Nepilnības dēļ mēs varbūt speram kādu neapdomīgu soli, kurš mūs novirza no mērķa. (Rom. 7:23.) Vai arī mums ir uzmācies liels nogurums. (Mat. 26:43.) Kas šādās situācijās palīdz nenolaist rokas?

15. Kāpēc mēs nedrīkstam padoties, ja pieredzam kādu neveiksmi? (Psalms 145:14.)

¹⁵ Neļausim neveiksmēm mūs novērst no mērķa. No Bībeles izriet, ka mēs ne reizi vien sastapsimies ar grūtībām. Taču Jehova ir apsolījis, ka palīdzēs  ”piecelties” ikvienam, kas to vēlas. (Nolasīt Psalmu 145:14.) Iepriekšminētais Filips ir secinājis: ”Nav svarīgi, cik reižu man gadās neveiksmes. Svarīgi ir neizlaist no redzesloka savu mērķi un turpināt pēc tā tiekties.” Savukārt Davids teica: ”Ja gadās kāda neveiksme, es to uzskatu nevis par šķērsli ceļā uz mērķi, bet par iespēju apliecināt Jehovam, cik ļoti viņu mīlu.” Ja mēs nepadodamies grūtību priekšā un neatlaidīgi virzāmies pretī savam mērķim, Jehova redz, ka mēs vēlamies būt viņam patīkami, un tas viņu ļoti iepriecina.

16. Ko mēs varam mācīties no neveiksmēm?

¹⁶ Mācīsimies no kļūdām un neveiksmēm. Ja pieredzam kādu neveiksmi, paanalizēsim notikušo un apsvērsim, kā izvairīties no tamlīdzīgas neveiksmes nākotnē. (Sāl. pam. 27:12.) Reizēm neveiksmes norāda, ka ir izvirzīts pārāk augsts mērķis. Tādā gadījumā būtu labi apsvērt, vai ir saprātīgi tiekties tieši pēc šī mērķa. d Ja nebūsim sasnieguši mērķi, kas ir pāri mūsu spējām, Jehova mūs neuzskatīs par neveiksminiekiem. (2. Kor. 8:12.)

17. Kāpēc mums ir jātur prātā tas, ko jau esam sasnieguši?

¹⁷ Turēsim prātā to, ko jau esam sasnieguši. Bībelē ir rakstīts: ”Dievs nav netaisnīgs un neaizmirst jūsu darbu.” (Ebr. 6:10.) Arī mēs paši nedrīkstam aizmirst, kādus mērķus jau esam sasnieguši. Visticamāk, mēs esam izveidojuši ciešas attiecības ar Jehovu, sākuši sludināt un kristījušies. Ir skaidrs — ja mums ir izdevies sasniegt noteiktus mērķus pagātnē, mums tas izdosies arī nākotnē. (Filip. 3:16.)

18. Kas mums jādara ceļā uz savu mērķi? (Sk. arī attēlu.)

¹⁸ Nonācis galamērķī, burātājs ir priecīgs. Arī mēs esam priecīgi, kad ar Jehovas palīdzību sasniedzam kādu no saviem mērķiem. Taču burātājam parasti prieku sagādā ne vien nokļūšana galamērķī, bet arī ceļojums. Arī mums var sagādāt prieku ceļš uz mūsu mērķi, jo īpaši tad, ja saskatām, kā Jehova mums palīdz un mūs atbalsta. (2. Kor. 4:7.) Ja nepadosimies, mēs pieredzēsim neskaitāmas svētības. (Gal. 6:9.)