1. Uz ko Jehova mudina savus kalpus? (Sk. arī attēlu.)

 KUR meklēt mierinājumu un vadību, kad tas nepieciešams? Mēs labi zinām, ka varam griezties pie Jehovas. Viņš pat mūs aicina to darīt. Viņš vēlas, lai mēs bieži viņu lūgtu. Bībelē ir teikts: ”Pastāvīgi lūdziet Dievu.” (1. Tes. 5:17.) Mēs varam droši viņam tuvoties lūgšanās un lūgt palīdzību ikvienā dzīves jomā. (Sāl. pam. 3:5, 6.) Jehova labprāt veltī laiku, lai uzklausītu mūsu lūgšanas. Mēs drīkstam viņu lūgt, cik bieži vien vēlamies.

2. Kas ir apskatīts šajā rakstā?

² Mēs esam ļoti pateicīgi Jehovam, ka viņš ļauj griezties pie viņa. Mēs visi esam ļoti aizņemti, tāpēc reizēm varbūt ir grūti atrast laiku lūgšanām. Bet varbūt mums liekas, ka mūsu lūgšanas ir kļuvušas vienveidīgas. Bībelē mēs varam atrast daudz noderīgu principu un ieteikumu, kas mums šajā ziņā var palīdzēt. Rakstā ir runa par to, kā Jēzus atrada laiku lūgšanām. Vēl tajā ir apskatīts, ko mēs varam iekļaut savās lūgšanās, lai tās būtu patīkamas Jehovam.

3. Ko Jēzus varēja vērot, būdams debesīs?

³ Jēzus zina, ka Jehovam ir svarīgas viņa kalpu lūgšanas un ka viņš tās neatstāj bez ievērības. Jau ilgi pirms tam, kad Jēzus nāca uz zemi, viņš bija vērojis, kā Jehova atbild uz dievbijīgu cilvēku lūgšanām.  Piemēram, kad Jehova atbildēja uz Annas, Dāvida, Elijas un daudzu citu lūgšanām, Jēzus bija līdzās savam Tēvam. (1. Sam. 1:10, 11, 20; 1. Ķēn. 19:4—6; Ps. 32:5.) Tāpēc Jēzus, būdams uz zemes, mācīja savus sekotājus bieži lūgt Dievu un nemaz nešaubīties, ka Dievs viņu lūgšanas uzklausa. (Mat. 7:7—11.)

4. Ko, runājot par lūgšanām, var mācīties no Jēzus?

⁴ Jēzus saviem sekotājiem ir rādījis labu priekšzīmi. Kalpodams uz zemes, viņš bieži lūdza savu Tēvu. Nereti viņš bija ļoti aizņemts un ar viņu kopā bija daudz cilvēku, taču viņš atrada laiku, lai runātu ar Dievu. (Marka 6:31, 45, 46.) Lai varētu netraucēti vienatnē lūgt Jehovu, viņš cēlās agri no rīta. (Marka 1:35.) Reiz, kad viņam bija jāpieņem kāds svarīgs lēmums, viņš pavadīja lūgšanā visu nakti. (Lūk. 6:12, 13.) Arī naktī pirms savas nāves Jēzus daudz reižu karsti lūdza Jehovu, jo viņu gaidīja pats grūtākais uzdevums, kādēļ viņš bija nācis uz zemi. (Mat. 26:39, 42, 44.)

5. Kad mēs varam lūgt Jehovu, un ko šajā ziņā varam mācīties no Jēzus?

⁵ Lai cik mēs nebūtu aizņemti, mums ir jāveltī laiks lūgšanām. Līdzīgi Jēzum, mums varbūt jāceļas agrāk no rīta, lai lūgtu Jehovu, vai arī vakarā jāpaliek ilgāk nomodā. Ja mēs tā darām, mēs apliecinām Jehovam, ka esam pateicīgi par iespēju viņu lūgt. Kāda kristiete, vārdā Linna, atceras, cik ļoti viņa bija aizkustināta, kad uzzināja, ka var griezties lūgšanās pie Dieva. Viņa teica: ”Kad es sapratu, ka varu runāt ar Jehovu jebkurā laikā, es sāku uztvert viņu par savu draugu un vēlējos, lai manas lūgšanas būtu dziļas.” Noteikti daudziem ir bijušas līdzīgas izjūtas. Tālāk ir apskatīts, kā mēs varam padarīt savas lūgšanas saturīgākas.

6. Ko ir cienīgs saņemt Jehova, kā var redzēt Atklāsmes 4:10, 11?

⁶ Slavēsim Jehovu. Apustulis Jānis parādībā redzēja, ka 24 vecākie debesīs pielūdz Jehovu. Viņi cildināja Jehovu un teica, ka viņš ir cienīgs saņemt  slavu un godu. (Nolasīt Atklāsmes 4:10, 11.) Arī eņģeļi slavē Jehovu, un tam ir daudz iemeslu. Eņģeļi ir debesīs kopā ar Jehovu, tāpēc ļoti labi viņu pazīst. Visā, ko Jehova dara, izpaužas viņa brīnišķīgās īpašības. Kad viņi redz, ko paveic Jehova, viņi priekā gavilē un slavē visa Radītāju. (Īj. 38:4—7.)

7. Par ko mēs varam slavēt Jehovu?

⁷ Arī mēs lūgšanās vēlamies slavēt Jehovu un stāstīt, kāpēc mēs viņu apbrīnojam un mīlam. Lasot Bībeli un tajā iedziļinoties, pārdomāsim, kādas Jehovas īpašības ir saskatāmas attiecīgajā fragmentā. (Īj. 37:23; Rom. 11:33.) Slavēsim Jehovu par tām īpašībām, kuras mums šķiet sevišķi pievilcīgas. Cildināsim Jehovu arī par to, ko viņš dara mūsu labā un visu savu kalpu labā. Viņš taču pastāvīgi par mums rūpējas un mūs aizsargā. (1. Sam. 1:27; 2:1, 2.)

8. Par ko mēs varam pateikties Jehovam? (1. Tesalonikiešiem 5:18.)

⁸ Pateiksimies Jehovam. Mums ir daudz iemeslu pateikties Jehovam. (Nolasīt 1. Tesalonikiešiem 5:18.) Mēs varam viņam pateikties par visu labo, kas mums ir, jo ”ikkatra laba dāvana” nāk no viņa. (Jēk. 1:17.) Piemēram, mēs varam pateikties par to, cik apbrīnojams un skaists ir viss, ko viņš ir radījis. Tāpat mēs varam pateikties par dzīvību, ko viņš mums ir devis, par tuviniekiem, draugiem un par mūsu cerību. Bet jo īpaši mēs viņam varam pateikties par to, ka varam būt viņa draugi.

9. Kāpēc ir jāvairo pateicība par to, ko ir paveicis Jehova?

⁹ Mēs dzīvojam pasaulē, kur nepateicība ir ļoti izplatīta parādība. Tāpēc mums varbūt īpaši ir jāpūlas, lai mēs censtos saskatīt, kāpēc mēs varam būt pateicīgi Jehovam. Daudzi cilvēki vairāk domā par savām vēlmēm un aizmirst pateikties par to, kas viņiem jau ir. Šāda attieksme var ietekmēt arī mūs. Lai mūsu lūgšanas nesāktu līdzināties lūgumu un prasību uzskaitījumam, vairosim pateicību par visu, ko Jehova dara mūsu labā, un pateiksimies viņam! (Lūk. 6:45.)

10. Kas palīdzēja kādai kristietei izturēt pārbaudījumus? (Sk. arī attēlu.)

¹⁰ Ja esam pateicīgi Jehovam, mums ir vieglāk izturēt grūtības. Pievērsīsim uzmanību tam, kā, pieredzot smagus pārbaudījumus, rīkojās kāda kristiete, vārdā Kjonsuka, par kuru bija stāstīts 2015. gada 15. janvāra Sargtornī. Viņai konstatēja plaušu vēzi. Kjonsuka atzina: ”Slimība man bija smags trieciens. Es jutos tā, it kā būtu zaudējusi visu, un man bija ļoti bail.” Kas viņai palīdzēja? Viņa sacīja, ka viņa katru  vakaru pirms došanās gulēt izgāja uz jumta terases, lai balsī lūgtu Dievu, un ikreiz lūgšanā pieminēja vismaz piecas lietas, par kurām tajā dienā vēlējās pateikties. Tas viņai palīdzēja iegūt sirdsmieru un viņu mudināja paust Jehovam savu mīlestību. Viņa pieredzēja, kā Jehova atbalsta savus kalpus grūtos apstākļos, un saprata, ka svētību dzīvē ir daudz vairāk nekā pārbaudījumu. Tāpat kā Kjonsukai, arī mums ir daudz iemeslu pateikties Jehovam pat tad, kad mēs pieredzam grūtības. Ja lūgšanās pateicamies Jehovam, tas mums dod spēku izturēt grūtības un palīdz saglabāt emocionālu līdzsvaru.

11. Kāpēc Jēzus mācekļiem bija vajadzīga drosme?

¹¹ Lūgsim Jehovam drosmi sludināt. Pirms Jēzus atgriezās debesīs, viņš saviem mācekļiem atgādināja, ka tiem ir jāliecina par viņu ”Jeruzālemē, visā Jūdejā un Samarijā un līdz pat tālākajiem zemes nostūriem”. (Ap. d. 1:8; Lūk. 24:46—48.) Neilgi pēc tam ebreju reliģiskie vadītāji apcietināja apustuli Pēteri un apustuli Jāni un aizveda uz sinedriju. Viņi tiem aizliedza sludināt un pat piedraudēja. (Ap. d. 4:18, 21.) Ko abi apustuļi viņiem atbildēja?

12. Ko mācekļi darīja, kā redzams Apustuļu darbos 4:29, 31?

¹² Atbildot uz reliģisko vadītāju draudiem, Pēteris un Jānis sacīja: ”Spriediet paši, vai Dieva acīs ir pareizi klausīt jums, nevis Dievam. Mēs nevaram nerunāt par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši.” (Ap. d. 4:19, 20.) Kad Pēteris un Jānis bija atbrīvoti, viņi kopā ar citiem Jēzus mācekļiem lūdza Jehovu: ”Palīdzi saviem kalpiem ar lielu drosmi vēstīt tavus vārdus!” Kā var redzēt, viņiem bija svarīgi pildīt Jehovas gribu, un Jehova atbildēja uz viņu lūgšanu. (Nolasīt Apustuļu darbus 4:29, 31.)

13. Ko var mācīties no rindkopā minētā kristieša?

¹³ Ja varas iestādes mums aizliedz sludināt, mēs varam rīkoties līdzīgi agrīnajiem kristiešiem. Tā darīja kāds mūsu brālis, vārdā Džinhjuks, kurš bija ieslodzīts tāpēc, ka atteicās dienēt armijā. Cietumā viņam bija uzdots piegādāt ēdienu un citas lietas vairākiem ieslodzītajiem, kas atradās vieninieku kamerās. Mūsu brālim bija ļauts ar ieslodzītajiem runāt tikai par to, kas skāra viņa tiešos pienākumus. Par Bībeli viņš nedrīkstēja runāt. Tomēr viņš lūdza, lai Jehova viņam palīdz ikkatrā piemērotā brīdī drosmīgi un taktiski sludināt labo vēsti. (Ap. d. 5:29.) Džinhjuks pastāstīja: ”Jehova atbildēja uz maniem lūgumiem un deva man drosmi un gudrību, lai es varētu uzsākt daudzas piecminūšu Bībeles nodarbības pie kameru durvīm. Vakaros es rakstīju vēstules, ko nākamajā dienā iedot ieslodzītajiem.” Mēs, tāpat kā mūsu brālis, varam lūgt drosmi un gudrību, nemaz nešaubīdamies, ka Jehova sludināšanā mums palīdzēs.

14. Kā jārīkojas, kad pieredzam grūtības? (Psalms 37:3, 5.)

¹⁴ Lūgsim, lai Jehova grūtībās mums palīdz. Daudzi Jehovas kalpi cīnās ar kādu slimību vai emocionālām problēmām, ir zaudējuši tuvu cilvēku vai pieredz grūtības ģimenē, vajāšanas vai kādas citas problēmas. Pandēmijas vai  kara dēļ šādas problēmas tikai saasinās. Stāstīsim Jehovam par visām savām raizēm un bažām! Runāsim ar viņu kā ar tuvu draugu un paļausimies, ka viņš mums noteikti palīdzēs. (Nolasīt Psalmu 37:3, 5.)

15. Kā lūgšanas palīdz būt ”izturīgiem bēdās”? Miniet piemēru.

¹⁵ Ja neatlaidīgi lūgsim Jehovu, mēs spēsim būt ”izturīgi bēdās”. (Rom. 12:12.) Jehova zina, ar kādām grūtībām saskaras viņa kalpi, ”viņš dzird to palīgā saucienus”. (Ps. 145:18, 19.) Par to pārliecinājās arī kāda 29 gadus veca pioniere, ko sauc Kristīna. Pavisam negaidīti viņai sākās nopietnas veselības problēmas, tāpēc viņa ieslīga dziļā nomāktībā. Pēc kāda laika viņa uzzināja, ka viņas māte ir nedziedināmi slima. Kristīna sacīja: ”Es katru dienu karsti lūdzu Jehovu, lai viņš man dod spēku dzīvot. Es centos neizlaist sapulces un regulāri iedziļinājos Bībelē.” Viņa turpināja: ”Dzīves drūmākos brīžus man palīdzēja izturēt lūgšanas. Es zināju, ka Jehova vienmēr ir līdzās, un šī apziņa man deva neizsakāmu mierinājumu. Lai gan man vēl kādu laiku bija jācīnās ar veselības problēmām, Jehova atbildēja uz manām lūgšanām un deva iekšēju mieru.” Aizvien turēsim prātā, ka ”Jehova prot glābt dievbijīgos no pārbaudījumiem”! (2. Pēt. 2:9.)

16. Kāpēc mums, lai nepadotos kārdinājumiem, ir nepieciešama Jehovas palīdzība?

¹⁶ Lūgsim, lai Jehova mums palīdz nepadoties kārdinājumiem. Tā kā esam nepilnīgi, mums pastāvīgi jācīnās ar vēlmi rīkoties nepareizi. Sātans dara visu, lai mums šī cīņa būtu pēc iespējas grūtāka. Piemēram, viņš cenšas ietekmēt mūsu domāšanu, mudinot mūs izvēlēties kristiešiem nepieņemamu izklaidi. Tāda izklaide mūsos rosina netīras  domas, kas mūs iekšēji aptraipa un galu galā var novest pie smaga grēka. (Marka 7:21—23; Jēk. 1:14, 15.)

17. Kas mums jādara pēc tam, kad esam lūguši Jehovam palīdzību? (Sk. arī attēlu.)

¹⁷ Ja mēs cīnāmies ar kārdinājumu rīkoties nepareizi, mums ir vajadzīgs Jehovas atbalsts. Parauglūgšanā Jēzus iekļāva šādus vārdus: ”Palīdzi mums nepadoties kārdinājumam, bet paglāb mūs no ļaunā.” (Mat. 6:13.) Jehova vēlas mums palīdzēt, bet mums ir jālūdz, lai viņš to darītu. Pēc tam mums pašiem ir jāsper konkrēti soļi un jācenšas mazināt saskarsmi ar Sātana pasaulei raksturīgo domāšanu. (Ps. 97:10.) Ja regulāri iedziļināsimies Bībelē, mums būs viegli domāt par to, kas ir labs un tīrs. Mūsu prātu sargā arī tas, ka mēs apmeklējam draudzes sapulces un sludinām. Ja mēs to visu darīsim, Jehova nepieļaus, ka tiekam pārbaudīti pāri mūsu spēkiem. (1. Kor. 10:12, 13.)

18. Kādi atgādinājumi par lūgšanām ir jāņem vērā?

¹⁸ Ikvienam no mums ir svarīgi lūgt Jehovu aizvien karstāk, lai šajos grūtajos laikos mēs spētu palikt viņam uzticīgi. Mums katru dienu ir jāveltī laiks sirsnīgām sarunām ar mūsu debesu Tēvu. Jehova vēlas, lai mēs ”izlietu viņa priekšā savu sirdi”. (Ps. 62:8.) Slavēsim Jehovu un par visu viņam pateiksimies! Lūgsim, lai viņš mums dod drosmi sludināt un atbalsta grūtībās, kā arī palīdz nepadoties kārdinājumiem. Nepieļausim, ka mūs kaut kas atturētu regulāri lūgt Jehovu! Bet kā Jehova atbild uz mūsu lūgšanām? Par to ir runa nākamajā rakstā.