2012. gadā, veicot izrakumus, tika atrastas kādas 3000 gadu senas krūkas lauskas, kas zinātniekos izraisīja lielu interesi. Ar ko tās bija tik īpašas? Patiesībā zinātniekus vairāk interesēja nevis pašas lauskas, bet gan uz krūkas lasāmais uzraksts.

Kad arheologiem beidzot izdevās no lauskām salikt krūku, viņi varēja izlasīt senu kanaāniešu uzrakstu ”Ešbaals ben Beda [Ešbaals Bedas dēls]”. Šī ir pirmā reize, kad arheologi ir atraduši vārdu Ešbaals kādā no senajiem uzrakstiem.

Arī Bībelē ir minēts kāds Ešbaals — tas bija viens no ķēniņa Saula dēliem. (1. Laiku 8:33; 9:39.) Profesors Josefs Garfinkels, kas pats piedalījās izrakumos, atzīmēja: ”Interesants ir fakts, ka vārds Ešbaals Bībelē un, kā tagad ir redzams, arī arheoloģiskās liecībās parādās tikai saistībā ar ķēniņa Dāvida valdīšanas laiku.” Daži zinātnieki uzskata, ka šis vārds bija sastopams vienīgi šajā laika posmā. Tas ir kārtējais gadījums, kad arheoloģiski atklājumi apstiprina Bībeles stāstījuma precizitāti vissīkākajās niansēs.

Citviet Bībelē Ešbaals ir saukts par Išbošetu — vārda daļa ”baals” ir aizstāta ar ”bošets”. (2. Sam. 2:10.) Kāds varēja būt tā iemesls? Speciālisti paskaidro: ”Otrajā Samuēla grāmatā vārds Ešbaals acīmredzot nav lietots tāpēc, ka tas atgādināja par kanaāniešu negaisa dievu Baalu.., taču šī cilvēka īstais vārds.. ir saglabāts Laiku grāmatā.”