1., 2. a) Kādi jautājumi nodarbina dažus kristiešus, kad viņu bērni izsaka vēlmi kristīties? b) Kāpēc kristīšanās kandidātiem tiek vaicāts, vai viņi ir devuši solījumu kalpot Jehovam? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

VECĀKI noraugās, kā viņu pusaugu meita, ko sauksim par Mariju, kopā ar citiem kristīšanās kandidātiem skaļi un skaidri atbild uz diviem oratora uzdotajiem jautājumiem. Neilgi pēc tam viņa tiek kristīta.

² Marijas vecāki ir lepni par savas meitas lēmumu veltīt savu dzīvi Jehovam un kristīties. Tomēr kādu laiku iepriekš Marijas māte bija nedaudz bažījusies. Viņu nodarbināja jautājumi: vai Marija nav par jaunu, lai kristītos? Vai viņa tiešām apzinās šī soļa svarīgumu? Vai nebūtu labāk, ja viņa nedaudz nogaidītu ar kristīšanos? Daudzi mīloši vecāki apsver līdzīgus jautājumus, kad viņu bērns izsaka vēlmi kristīties. (Sal. Māc. 5:4.) Galu galā solījums kalpot Jehovam un kristīšanās ir nozīmīgākie soļi kristieša dzīvē. (Sk. ” Vai jūs esat veltījuši savu dzīvi Jehovam?”)

3., 4. a) Kā apustulis Pēteris paskaidroja, cik svarīga ir kristīšanās? b) Kādā ziņā kristīšanos var salīdzināt ar šķirsta būvniecību Noasa dienās?

 ³ Runājot par kristīšanos, apustulis Pēteris atsaucās uz Noasa šķirsta būvniecību un teica: ”Kristība, kas tam atbilst, tagad glābj arī jūs.” (Nolasīt 1. Pētera 3:20, 21.) Šķirsts bija redzams pierādījums, ka Noass no sirds vēlējās pildīt Dieva gribu. Noass uzticīgi paveica uzdevumu, ko Jehova viņam bija devis. Darbi, kas apliecināja ticību, ļāva Noasam un viņa ģimenei izglābties plūdos. Ko mēs varam mācīties no Pētera minētā salīdzinājuma?

⁴ Tāpat kā šķirsts liecināja par Noasa ticību, kristīšanās citu priekšā apliecina, ka Kristus māceklis, balstoties uz ticību izpirkuma upurim, ir devis solījumu kalpot Jehovam. Līdzīgi Noasam, tie, kas ir veltījuši sevi Dievam, paklausīgi pilda uzdevumu, ko Dievs viņiem ir uzticējis. Tāpat kā Noass tika izglābts plūdos, kristītie Jehovas kalpi, kas paliks viņam uzticīgi, tiks izglābti, kad pienāks gals šai ļaunajai pasaulei. (Marka 13:10; Atkl. 7:9, 10.) Ir skaidrs, ka veltīt savu dzīvi Jehovam un kristīties ir ļoti svarīgi. Cilvēks, kas nevajadzīgi atliek šo svarīgo soli, apdraud savas izredzes uz mūžīgu dzīvi.

5. Kas ir apskatīts šajā rakstā?

⁵ Ņemot vērā, cik būtiska ir kristīšanās, ir svarīgi uzzināt atbildes uz trim jautājumiem: kas Bībelē teikts par kristīšanos? Kādi soļi cilvēkam pirms kristīšanās ir jāsper? Kāpēc, mācot Bībeli savam bērnam vai kādam citam Bībeles skolniekam, mums vienmēr jāpatur prātā, cik svarīgi ir kristīties?

6., 7. a) Paskaidrojiet, ko simbolizēja Jāņa kristība! b) Kādu īpašu kristīšanu Jānis reiz veica?

⁶ Pirmais Bībelē minētais cilvēks, kas  kādu kristīja, ir Jānis Kristītājs. (Mat. 3:1—6.) Tie, kas devās pie viņa kristīties, to darīja, lai apliecinātu nožēlu par grēkiem, ko viņi bija izdarījuši pret Mozus bauslību. Taču ievērības cienīgs ir fakts, ka pati nozīmīgākā kristīšana, ko paveica Jānis, nebija saistīta ar grēku nožēlu. Viņam bija īpašs gods kristīt Jēzu — pilnīgu cilvēku un Dieva dēlu. (Mat. 3:13—17.) Jēzum nebija jānožēlo grēki, jo viņš bija bezgrēcīgs. (1. Pēt. 2:22.) Jēzus kristīšana simbolizēja, ka viņš nodod sevi Dievam, lai pildītu viņa gribu. (Ebr. 10:7.)

⁷ Laikā, kad Jēzus kalpoja uz zemes, arī viņa mācekļi kristīja cilvēkus. (Jāņa 3:22; 4:1, 2.) Līdzīgi kristīšanai, ko veica Jānis, arī Kristus mācekļu veiktā kristīšana simbolizēja nožēlu par grēkiem, kas izdarīti pret Mozus bauslību. Tomēr pēc Jēzus nāves un augšāmcelšanas kristīšanās ieguva citu nozīmi.

8. a) Kādu norādījumu pēc savas augšāmcelšanas Jēzus deva saviem sekotājiem? b) Paskaidrojiet, kāpēc tiem, kas vēlas kļūt par Jēzus sekotājiem, ir svarīgi kristīties!

⁸ 33. gadā augšāmceltais Jēzus parādījās ļaužu pūlim, kurā bija vairāk nekā 500 cilvēku — vīrieši, sievietes un varbūt pat bērni. Iespējams, tieši tajā reizē viņš, uzrunājot savus klausītājus, teica: ”Ejiet un gatavojiet par mācekļiem visu tautu cilvēkus — kristījiet tos Tēva, Dēla un svētā gara vārdā un māciet tiem pildīt visu, ko es jums esmu licis.” (Mat. 28:19, 20; 1. Kor. 15:6.) Jēzus saviem sekotājiem deva uzdevumu gatavot mācekļus. Tāpat viņš bija atklājis, ka ikvienam, kas vēlas kļūt par viņa sekotāju jeb uzņemties viņa ”jūgu”, ir jātiek kristītam. (Mat. 11:29, 30.) Lai cilvēks varētu kalpot Dievam pieņemamā veidā, viņam bija jāatzīst Jēzus nozīme Dieva nodoma īstenošanā. Tikai tad viņš varēja tikt kristīts. Un vienīgi tādu kristīšanos ūdenī atzina un arī mūsdienās atzīst Dievs. Bībelē ir atrodami daudzi pierādījumi tam, ka pirmajā gadsimtā jaunie Kristus mācekļi saprata, cik svarīgi ir kristīties, un nevajadzīgi neatlika šo nozīmīgo soli. (Ap. d. 2:41; 9:18; 16:14, 15, 32, 33.)

9., 10. Ko par kristīšanos mēs varam mācīties no gadījuma ar kādu etiopieti un no gadījuma ar Pāvilu?

⁹ Nolasīt Apustuļu darbus 8:35, 36. Kāds etiopietis, kas bija jūdaisma prozelīts, savos ratos brauca mājup no Jeruzālemes, uz kurieni bija devies pielūgt Jehovu. Filips, Jehovas eņģeļa mudināts, to uzrunāja un ”tam pastāstīja labo vēsti par Jēzu”. Kā etiopietis atsaucās uz labo vēsti? Viņa turpmākā rīcība apliecināja viņa dziļo pateicību par uzzināto. Viņš vēlējās rīkoties saskaņā ar Jehovas gribu un tāpēc nevilcinoties kristījās.

¹⁰ Padomāsim arī par notikumiem ar kādu ebreju, kas bija vajājis kristiešus. Viņš bija dzimis tautā, kas bija veltīta Dievam. Tomēr ebreji zaudēja savas īpašās attiecības ar Jehovu. Lai gan šis vīrs bija dedzīgs jūdaisma tradīciju aizstāvis, viņš mainīja savus uzskatus. Viņu no debesīm personīgi uzrunāja augšāmceltais Jēzus Kristus. Pēc tam viņš labprāt pieņēma palīdzību no Kristus mācekļa Hananjas. Par to, kā viņš rīkojās tālāk, Bībelē ir teikts: ”Viņš piecēlās un tika kristīts.” (Ap. d. 9:17, 18; Gal. 1:14.) Jūs noteikti noprotat, ka šis ebreju vīrs ir tas pats cilvēks, kas vēlāk kļuva pazīstams kā apustulis Pāvils. Pievērsiet uzmanību faktam, ka, tiklīdz kā  Pāvils saprata patiesību par Jēzus nozīmi Dieva nodoma īstenošanā, viņš rīkojās. Viņš nevilcinoties kristījās. (Nolasīt Apustuļu darbus 22:12—16.)

11. a) Kas Bībeles skolniekus mudina kristīties? b) Ko mēs izjūtam, redzot, kā tiek kristīti jauni mācekļi?

¹¹ Līdzīgi ir ar daudziem Bībeles skolniekiem mūsdienās — gan gados jauniem, gan veciem. Tie, kam ir ticība un kas augstu vērtē Bībeles patiesību, vēlas veltīt savu dzīvi Jehovam un kristīties. Runa, kas ir adresēta kristīšanās kandidātiem, katrā kongresā ir viena no gaidītākajām programmas daļām. Jehovas liecinieki priecājas, kad Bībeles skolnieki pieņem patiesību un izlemj kristīties. Arī kristīgi vecāki izjūt lielu prieku, redzot savus bērnus starp kristīšanās kandidātiem. 2016./2017. kalpošanas gadā vairāk nekā 284 tūkstoši to, kam ir ”pareiza attieksme”, kristījās, tā apliecinot, ka ir devuši solījumu kalpot Jehovam. (Ap. d. 13:48.) Ir skaidrs: šie jaunie mācekļi saprata, ka ikvienam, kas vēlas kļūt par kristieti, ir nepieciešams kristīties. Kādus soļus viņi bija spēruši pirms kristīšanās?

12. Kādi soļi ir jāsper pirms kristīšanās?

¹² Pirms Bībeles skolnieks var kristīties, viņam ir jāattīsta ticība, kas balstītos uz precīzām zināšanām par Dievu, viņa nodomu un viņa izveidoto kārtību cilvēku glābšanai. (1. Tim. 2:3—6.) Šāda ticība Bībeles skolnieku mudina vairīties no rīcības, kas nav patīkama Dievam, un saskaņot savu dzīvi ar viņa normām. (Ap. d. 3:19.) Ir saprotams, ka Dievs nevarētu pieņemt solījumu viņam kalpot no cilvēka, kas joprojām darītu kaut ko tādu, kā dēļ tas nevarētu iemantot Dieva valstību. (1. Kor. 6:9, 10.) Tomēr ir nepieciešams kaut kas vairāk nekā tikai saskaņot savu dzīvi ar Jehovas augstajām morāles normām. Tie, kas tiecas pēc taisnības, arī apmeklē draudzes sapulces un aktīvi piedalās dzīvību glābjošajā sludināšanas un mācekļu gatavošanas darbā. Jēzus teica, ka viņa patiesie sekotāji veiks šo svarīgo darbu. (Ap. d. 1:8.) Pirms Bībeles skolnieks var lūgšanā dot personisku solījumu kalpot Jehovam un kristīties, viņam ir jādara viss iepriekš minētais.

13. Kāpēc, mācot kādam Bībeli, ir jāpatur prātā, ka ikvienam, kas vēlas būt Kristus sekotājs, ir jākristījas?

¹³ Kad mēs palīdzam saviem bērniem vai citiem Bībeles skolniekiem, lai viņi varētu spert nepieciešamos soļus savā garīgajā izaugsmē, mums jāatceras, ka ikvienam, kas vēlas būt īsts Kristus māceklis, ir jākristījas. Ja turēsim to prātā, mēs nevairīsimies piemērotos brīžos ar viņiem runāt par to, cik svarīgi ir veltīt savu dzīvi Jehovam un kristīties. Nav šaubu, ka mēs vēlamies, lai mūsu bērni un citi Bībeles skolnieki garīgā ziņā augtu un būtu gatavi kristīties!

14. Kāpēc mēs nevienu nespiežam kristīties?

¹⁴ Protams, nevienam — ne vecākiem, ne Bībeles skolotājam, ne citiem draudzes locekļiem — nebūtu Bībeles skolnieks jāpierunā vai jāspiež kristīties. Jehova nevienu nespiež sev kalpot. (1. Jāņa 4:8.) Tāpēc, mācot kādam Bībeli, mums būtu jāpalīdz viņam saprast, cik svarīgi ir veidot personiskas attiecības ar Dievu. Kad Bībeles skolniekā būs izveidojusies dziļa pateicība par patiesību un neviltota vēlme uzņemties Kristus jūgu, viņš pats izjutīs pamudinājumu kristīties. (2. Kor. 5:14, 15.)

15., 16. a) Vai ir kāds noteikts vecums, kad cilvēkam būtu jākristījas? Paskaidrojiet. b) Kāpēc Bībeles skolniekam ir jākristījas pat tad, ja viņš jau iepriekš ir kristījies kādā citā reliģijā?

 ¹⁵ Bībelē nav noteikts vecums, kad cilvēkam būtu jākristījas. Cilvēki nav vienādi, tāpēc katra Bībeles skolnieka garīgās izaugsmes ātrums atšķiras. Daudzi kristījas, kad vēl ir pavisam jauni, un, gadiem ejot, turpina uzticīgi kalpot Jehovam. Citi sāk mācīties Bībeli un kristījas, kad jau ir sasnieguši cienījamu vecumu, — daži to ir darījuši, pat būdami vairāk nekā 100 gadu veci.

¹⁶ Kāda padzīvojusi sieviete, kas bija kristījusies dažādās reliģijās, savai Bībeles skolotājai jautāja, vai tiešām viņai ir jākristījas vēlreiz. Mūsu māsa ar Bībeles skolnieci apskatīja vairākus ar šo jautājumu saistītus Bībeles pantus. Tas sievietei palīdzēja saprast, kāds ir Bībeles viedoklis šajā jautājumā, un viņa drīz vien kristījās. Kaut arī viņai bija gandrīz astoņdesmit gadu, viņa neuzskatīja, ka viņai nav nepieciešams kristīties. Ko mēs varam mācīties no šī gadījuma? To, ka Jehovam ir pieņemama tikai tāda kristīšanās, kas ir balstīta uz precīzām zināšanām par viņa gribu. Tāpēc jaunajiem mācekļiem ir jākristījas pat tad, ja viņi iepriekš jau ir kristījušies kādā citā reliģijā. (Nolasīt Apustuļu darbus 19:3—5.)

17. Par ko cilvēkam būtu noderīgi domāt savas kristīšanās dienā?

¹⁷ Diena, kad kāds kristījas, vienmēr ir priekpilna un īpaša. Tomēr tas ir arī laiks, kad pārdomāt, ar ko ir saistīts solījums kalpot Jehovam un kristīšanās. Lai kristietis spētu dzīvot saskaņā ar šo solījumu, viņam ir jāpieliek pūles. Tāpēc Jēzus teica, ka, kļūstot par viņa sekotāju, cilvēks uzņemas jūgu. Jēzus mācekļiem ir jādzīvo nevis ”sev pašiem, bet tam, kurš ir nomiris par viņiem un pēc tam celts augšā”. (2. Kor. 5:15; Mat. 16:24.)

18. Kādi jautājumi ir apskatīti nākamajā rakstā?

¹⁸ Var saprast, kāpēc Marijas māti bija nodarbinājuši jautājumi, kas minēti raksta sākumā. Ja arī jūs esat vecāki, jūs, iespējams, esat domājuši, vai jūsu bērns tiešām ir gatavs kristīties. Vai viņam ir pietiekami daudz zināšanu, lai viņš varētu veltīt savu dzīvi Jehovam? Vai viņam nebūtu labāk pirms kristīšanās iegūt noteiktu izglītību un atrast darbu? Ja nu viņš pēc kristīšanās izdara nopietnu grēku? Nākamajā rakstā mēs pievērsīsim uzmanību šiem jautājumiem un apskatīsim, kas vecākiem var palīdzēt pareizi raudzīties uz kristīšanos.