1. Kā Bībelē ir runāts par pārmācību?

AR KO jums asociējas vārds ”pārmācība”? Iespējams, pirmais, kas nāk prātā, ir sods, tomēr pārmācība sevī ietver daudz vairāk. Bībelē tā ir attēlota pozitīvā gaismā, bieži vien līdzās gudrībai, zināšanām, mīlestībai un dzīvībai. (Sal. Pam. 1:2—7; 4:11—13.) Tas ir tādēļ, ka pārmācība, kas nāk no Dieva, liecina, ka viņš mūs mīl un vēlas, lai mēs dzīvotu mūžīgi. (Ebr. 12:6.) Kaut arī reizēm tā var būt saistīta ar sodu, tā nekad nav nežēlīga un nenāk mums par ļaunu. Patiesībā bībeliskā izpratnē šis vārds galvenokārt attiecas uz izglītošanu un audzināšanu — tādu, kādu mīloši vecāki sniedz savam bērnam.

2., 3. Ar piemēru paskaidrojiet, kādā ziņā pārmācība var sevī ietvert gan pamācīšanu, gan sodu! (Sk. attēlu raksta sākumā.)

² Padomāsim par kādu piemēru. Mazs zēns mājās spēlējas ar bumbu. Māte viņam saka: ”Dēliņ, tu zini, ka istabā nebūtu jāspēlējas ar bumbu, citādi tu kaut ko saplēsīsi!” Bet, neņemdams vērā mātes teikto, viņš turpina spēlēties ar bumbu un netīšām saplēš vāzi. Kā māte rīkosies? Viņa, visticamāk, paskaidros dēlam, kāpēc viņa rīcība bija nepareiza. Māte vēlas, lai viņš saprastu, ka ir gudri klausīt vecākiem, jo viņu  norādījumi ir nepieciešami un prasības nav pārmērīgas. Lai palīdzētu dēlam gūt mācību, māte var nolemt viņu arī kaut kā sodīt, piemēram, uz noteiktu laiku atņemt viņam bumbu. Tas viņam varētu palīdzēt saprast, ka nepaklausībai ir sekas.

³ Būdami kristieši, mēs piederam pie ”Dieva saimes”. (1. Tim. 3:15.) Tāpēc Jehovam ir tiesības gan noteikt normas, pēc kurām mums jādzīvo, gan ar mīlestību mūs pārmācīt, ja mēs tās pārkāpjam. Turklāt, ja savas nepareizās rīcības dēļ mēs pieredzam nepatīkamas sekas, tas mums var palīdzēt paturēt prātā, cik svarīgi ir klausīt mūsu debesu Tēvam. Arī tas ir veids, kā Jehova mūs māca. (Gal. 6:7.) Dievam ļoti rūp, kas ar mums notiek, un viņš vēlas mums aiztaupīt sirdssāpes. (1. Pēt. 5:6, 7.)

4. a) Kādu apmācību Jehova svētī? b) Kādi jautājumi ir apskatīti šajā rakstā?

⁴ Uz Bībeles principiem balstītas pamācības un padomi var palīdzēt mūsu bērniem un Bībeles skolniekiem kļūt par Kristus sekotājiem. Ar Bībeles palīdzību mēs varam viņus ”audzināt taisnīgumā” un ”mācīt tiem pildīt visu”, ko Jēzus ir licis. (Mat. 28:19, 20; 2. Tim. 3:16.) Jehova svētī šādas pūles. Viņš vēlas, lai tie, kas ir ieguvuši šādu apmācību, palīdzētu arī citiem kļūt par Kristus sekotājiem. (Nolasīt Titam 2:11—14.) Tālāk aplūkosim trīs svarīgus jautājumus: 1) kā Dieva sniegtajā pārmācībā izpaužas viņa mīlestība pret mums? 2) Ko var mācīties no to cilvēku pieredzētā, kurus Dievs bija pārmācījis pagātnē? 3) Kā mēs varam līdzināties Jehovam un viņa Dēlam, kad mums kāds ir jāpamāca?

5. Kā Jehovas sniegtā pārmācība atspoguļo viņa mīlestību pret mums?

⁵ Mīlestības mudināts, Jehova mūs izglīto, apmāca un labo. Viņš vēlas, lai mēs paliktu viņa mīlestībā un nenovirzītos no ceļa, kas ved uz dzīvību. (1. Jāņa 4:16.) Viņš nekad mūs nepazemo un neliek mums justies nevērtīgiem. (Sal. Pam. 12:18.) Jehova izturas pret mums ar cieņu. Viņš vēlas, lai uz pareizu rīcību mūs mudinātu labais, kas ir mūsos, un ņem vērā mūsu gribas brīvību. Vai jūs saskatāt, kā pārmācība, ko saņemam ar Bībeles, mūsu literatūras, kristīgu vecāku vai draudzes vecāko starpniecību, liecina, ka Jehova mūs mīl? Ja mēs, iespējams, paši to neapzinoties, esam spēruši ”kļūmīgu soli” un vecākie cenšas mūs ”labot lēnprātības garā”, viņi patiesībā atspoguļo Jehovas mīlestību pret mums. (Gal. 6:1.)

6. Kā pārmācība liecina par Dieva mīlestību pat tad, ja tā ir saistīta ar atbildīgu pienākumu zaudēšanu?

⁶ Reizēm pārmācība var sevī ietvert vairāk nekā tikai padomu vai aizrādījumu. Ja kristietis ir izdarījis kādu nopietnu grēku, viņš var zaudēt iespēju veikt atbildīgus pienākumus draudzē. Arī šādos gadījumos pārmācība liecina par Dieva mīlestību. Piemēram, šāda pārmācība kristietim var palīdzēt saprast, cik svarīgi ir atvēlēt laiku Bībeles pētīšanai, pārdomām un lūgšanām. Tas viss var stiprināt viņa attiecības ar Jehovu. (Ps. 19:8.) Ar laiku viņš var atgūt iespēju pildīt agrākos pienākumus. Pat izslēgšana no draudzes liecina par Jehovas mīlestību, jo šādi draudze tiek aizsargāta no sliktas ietekmes. (1. Kor. 5:6, 7, 11.) Ņemot vērā, ka Dieva sniegtā pārmācība nav pārmērīga un vienmēr ir taisnīga, no draudzes izslēgtajam cilvēkam tā var palīdzēt saprast, cik nopietns ir bijis viņa grēks, un pamudināt viņu uz nožēlu. (Ap. d. 3:19.)

7. Kas bija Sebna, un kāds viņš bija kļuvis?

⁷ Lai saprastu, cik vērtīga ir Jehovas sniegtā pārmācība, padomāsim par diviem cilvēkiem, kas to saņēma. Viens no viņiem ir Sebna, kas dzīvoja ķēniņa Hiskijas laikā, bet otrs ir Greiems, kāds kristietis mūsdienās. Sebnam, kas bija ”iecelts par pils priekšnieku”, bija liela vara. (Jes. 22:15.) Diemžēl viņš kļuva lepns un godkārīgs. Viņš pat ierīkoja sev greznu kapavietu un braukāja lepnos ”godības ratos”. (Jes. 22:16—18.)

8. Kādu pārmācību saņēma Sebna, un kā, pēc visa spriežot, viņš to uzņēma?

⁸ Tā kā Sebna meklēja godu sev, Dievs viņu ”atcēla no.. amata” un iecēla viņa vietā Ēljakīmu. (Jes. 22:19—21.) Tas notika laikā, kad Asīrijas valdnieks Sanheribs grasījās uzbrukt Jeruzālemei. Vēlāk Sanheribs uz Jeruzālemi sūtīja savus pārstāvjus, kā arī lielu armiju, lai iebiedētu pilsētas iedzīvotājus un panāktu, ka Hiskija padodas. (2. Ķēn. 18:17—25.) Ēljakīms tika sūtīts runāt ar Sanheriba pārstāvjiem, bet viņš nebija viens. Ar viņu kopā bija vēl divi vīri, no kuriem viens bija Sebna, kas tagad kalpoja par rakstvedi. Tas liek domāt, ka Sebna nebija ļāvies sarūgtinājumam un aizvainojumam, bet gan bija pazemīgi piekritis veikt mazāk nozīmīgus pienākumus. Ja tā bija, ko mēs no šī stāstījuma varam mācīties?

9.—11. a) Ko mēs varam mācīties no tā, kas notika ar Sebnu? b) Kā mūs var ietekmēt pārdomas par Jehovas izturēšanos pret Sebnu?

⁹ Pirmkārt, tas, ka Sebna zaudēja savu augsto stāvokli, atgādina, cik patiess ir brīdinājums: ”Kam jākļūst pazudinātam, tas papriekš kļūst lepns, un augstprātība nāk priekš bojā ejas.” (Sal. Pam. 16:18.) Ja jums ir uzticēti kādi īpaši pienākumi, iespējams, tādi, kuru dēļ jums draudzē ir ievērojams stāvoklis, vai jūs cenšaties saglabāt pazemīgu viedokli par sevi? Vai jūs paturat prātā, ka viss gods par jūsu spējām un to, ko jūs esat paveikuši, pienākas Jehovam? (1. Kor. 4:7.) Apustulis Pāvils rakstīja: ”Es ikvienam no jums saku: neesiet par sevi augstākās domās, kā pienākas būt, bet domājiet prātīgi.” (Rom. 12:3.)

¹⁰ Otrkārt, sniedzot Sebnam stingru pārmācību, Jehova, iespējams, apliecināja, ka neuzskata viņu par nelabojamu. (Sal. Pam. 3:11, 12.) Šo domu ir ļoti svarīgi neaizmirst tiem, kas ir zaudējuši iespēju veikt kādus īpašus pienākumus Jehovas organizācijā. Šādiem kristiešiem nebūtu jāļaujas dusmām vai aizvainojumam. Viņi var turpināt kalpošanā  Jehovam darīt labāko, ko spēj, un raudzīties uz pārmācību kā uz Jehovas mīlestības izpausmi. Atcerēsimies, ka mūsu Tēvs nekad neatmet ar roku tiem, kas ir pazemīgi. (Nolasīt 1. Pētera 5:6, 7.) Ar mīlestību sniegta pārmācība ir viens no veidiem, kā Dievs veido savus kalpus, tāpēc būsim kā padevīgs māls viņa rokās.

¹¹ Treškārt, no tā, kā Jehova izturējās pret Sebnu, mēs varam daudz ko mācīties par to, kā jāīsteno pārmācība. Jehovas sniegtā pārmācība atklāj ne tikai to, ka viņš ienīst grēku, bet arī to, ka viņam rūp cilvēks, kas to ir izdarījis. Draudzes vecākajiem un kristiešiem, kam ir bērni, īstenojot pārmācību, būtu jācenšas līdzināties Jehovam — viņiem ne tikai jāienīst ļaunums, bet arī jāmeklē labais ticības biedrā vai savā bērnā. (Jūd. 22, 23.)

12.—14. a) Kā daži reaģē, saņemot pārmācību, kas nāk no Dieva? b) Kā Bībele palīdzēja kādam brālim mainīt savu nostāju, un kāds tam bija iznākums?

¹² Diemžēl daži, saņemot pārmācību, ir jutušies tik sāpināti, ka ir attālinājušies no Dieva un viņa organizācijas. (Ebr. 3:12, 13.) Vai tas nozīmē, ka viņiem vairs nav iespējams palīdzēt? Padomāsim par to, kas notika ar Greiemu, kurš savulaik bija izslēgts no draudzes. Neilgi pēc pieņemšanas atpakaļ draudzē viņš bija kļuvis garīgā ziņā neaktīvs. Dažus gadus vēlāk viņš vērsās pēc palīdzības pie kāda vecākā, kas izturējās pret viņu draudzīgi, un lūdza, lai tas studētu ar viņu Bībeli.

¹³ Šis draudzes vecākais atceras: ”Greiema problēma bija lepnums. Viņam bija kritiska attieksme pret vecākajiem, kas bija saistīti ar viņa izslēgšanu no draudzes. Tāpēc dažās no nodarbībām mēs apskatījām Bībeles pantus, kuros ir runa par lepnumu un to, pie kā tas var novest. Greiems sāka lūkoties uz sevi Dieva vārdu spogulī, un viņam nepatika tas, ko viņš redzēja. Tas viņu ļoti spēcīgi ietekmēja. Sapratis, ka lepnuma ”baļķis” viņam bija traucējis pareizi raudzīties uz situāciju un ka viņa kritiskajai attieksmei nebija objektīva pamata, viņš strauji mainījās uz labo pusi. Viņš atsāka regulāri apmeklēt draudzes sapulces, cītīgi iedziļinājās Bībelē un izveidoja paradumu katru dienu lūgt Dievu. Par lielu prieku savai sievai un bērniem, viņš arī sāka ģimenē īstenot garīgu vadību.” (Lūk. 6:41, 42; Jēk. 1:23—25.)

¹⁴ Draudzes vecākais turpina: ”Kādu dienu Greiems man pateica kaut ko tādu, kas mani ļoti aizkustināja. ”Es jau daudzus gadus zinu patiesību,” viņš teica, ”un es pat esmu kalpojis par pionieri. Taču tikai tagad es varu godīgi teikt, ka es mīlu Jehovu.” Nepagāja ilgs laiks, un viņam draudzē tika uzticēts nēsāt mikrofonu — tas bija uzdevums, ko viņš augstu vērtēja. Viņa pieredzētais man palīdzēja vēl labāk saprast, ka cilvēks, kas sevi Dieva priekšā pazemina, pieredz bagātīgas svētības.”

15. Kas cilvēkam ir jādara, lai viņš varētu efektīvi pamācīt citus?

¹⁵ Lai būtu par labu skolotāju, cilvēkam vispirms jābūt labam skolniekam. (1. Tim. 4:15, 16.) Šis princips attiecas arī uz tiem, kam Jehova ir uzticējis īstenot pārmācību. Viņiem ir jābūt pazemīgiem un jāpakļaujas Jehovas vadībai. Tas viņiem ļauj iemantot draudzes locekļu cieņu un droši runāt, kad viņiem kāds ir jāpamāca vai jālabo. Šajā ziņā mēs varam mācīties no Jēzus.

16. Ko no Jēzus var mācīties par to, kā mācīt citus un īstenot pārmācību?

¹⁶ Jēzus vienmēr klausīja savu Tēvu —  pat tad, kad to darīt bija ļoti grūti. (Mat. 26:39.) Viņš arī norādīja, ka gods par viņa gudrību un mācībām pienākas Jehovam. (Jāņa 5:19, 30.) Jēzus pazemība un paklausība Jehovam piesaistīja godprātīgus cilvēkus un padarīja viņu par līdzjūtīgu un sirsnīgu skolotāju. (Nolasīt Mateja 11:29.) Viņa laipnie vārdi stiprināja tos, kas, tēlaini runājot, bija kā aizlauztas niedres vai eļļas lampas daktis, kas draud izdzist. (Mat. 12:20.) Pat situācijās, kurās tika pārbaudīta viņa pacietība, Jēzus izturējās laipni un ar mīlestību. Tas bija skaidri redzams, kad viņš laboja savu apustuļu nepareizo domāšanu, kurā izpaudās savtīgums un godkāre. (Marka 9:33—37; Lūk. 22:24—27.)

17. Kas draudzes vecākajiem palīdz sekmīgi ganīt Dieva ganāmpulku?

¹⁷ Kad draudzes vecākie dod uz Bībeli balstītus padomus, viņiem ir jāseko Kristus priekšzīmei. Tā viņi var apliecināt, ka vēlas pakļauties Jehovas un viņa Dēla vadībai. Apustulis Pēteris rakstīja: ”Ganiet jums uzticēto Dieva ganāmpulku nevis piespiedu kārtā, bet labprātīgi, nevis tīkodami pēc negodīgas peļņas, bet ar prieku, nevis uzkundzēdamies tiem, ko Dievs ir nodevis jūsu gādībā, bet rādīdami priekšzīmi ganāmpulkam.” (1. Pēt. 5:2—4.) Ja pārraugi ar prieku pakļaujas Dievam un draudzes galvam Kristum, tas nāk par labu gan viņiem pašiem, gan tiem, kas ir viņu gādībā. (Jes. 32:1, 2, 17, 18.)

18. a) Ko Dievs prasa no vecākiem? b) Kā Dievs vecākiem palīdz?

¹⁸ Iepriekš minētie principi attiecas arī uz ģimenēm. Bībelē ģimenes galvām ir teikts: ”Nekaitiniet savus bērnus, bet gādājiet par tiem, tos audzinot un pamācot tā, kā grib Jehova.” (Efes. 6:4.) Cik svarīgi tas ir? Salamana Pamācību grāmatas 19. nodaļas 18. pantā ir norādīts, ka tas var būt dzīvības un nāves jautājums. Tur teikts: ”Pārmāci savu dēlu, kamēr ir cerība, citādi būsi viņu nokāvis!” (LB-2012.) Tik tiešām, vecākiem, kas saviem bērniem nesniedz nepieciešamo pārmācību, par to būs jāatbild Jehovas priekšā! (1. Sam. 3:12—14.) Tomēr Jehova labprāt sniedz vecākiem nepieciešamo gudrību un spēku, ja tie pazemīgi vēršas pie viņa lūgšanās, iedziļinās Bībelē un pakļaujas svētā gara vadībai. (Nolasīt Jēkaba 1:5.)

19., 20. a) Kādas svētības var gūt, pieņemot Dieva sniegto pārmācību? b) Kas ir apskatīts nākamajā rakstā?

¹⁹ Būtu grūti uzskaitīt visas svētības, kuras varam gūt, ja pieņemam Jehovas sniegto pārmācību un ja, paši īstenojot pārmācību un mācot citus, sekojam Jehovas un Jēzus paraugam. Mūsu ģimenēs un draudzēs var valdīt miers, un visi var justies mīlēti un vajadzīgi. Un tas dod nelielu priekšstatu par to, kas gaidāms nākotnē. (Ps. 72:7.) Pārmācība, ko sniedz Jehova, mūs sagatavo tam, lai mēs varētu kā vienota ģimene mūžīgi dzīvot mierā un saskaņā, pakļaujoties mūsu mīlošajam debesu Tēvam. (Nolasīt Jesajas 11:9.) Paturot to prātā, mums būs vieglāk pareizi raudzīties uz Dieva sniegto pārmācību — kā uz brīnišķīgu viņa mīlestības apliecinājumu.

²⁰ Nākamajā rakstā ir apskatītas vēl vairākas noderīgas domas par mācīšanu un pārmācību gan ģimenē, gan draudzē, kā arī tas, cik svarīga ir pašdisciplīna. Tāpat tajā ir aplūkots, kas var sagādāt daudz lielākas sāpes par tām, ko var izjust, saņemot pārmācību.