1. Kā mēs varam iegūt gudrību, un kādu labumu tā sniedz?

JEHOVA ir gudrības avots, un viņš dāsni dalās savā gudrībā ar citiem. Jēkaba vēstules 1. nodaļas 5. pantā ir teikts: ”Ja kādam no jums trūkst gudrības, lai viņš to neatlaidīgi lūdz Dievam, kas nepārmezdams dāsni dod visiem.” Viens veids, kā mēs varam iegūt gudrību no Dieva, ir pieņemt viņa sniegto pārmācību. Šī gudrība mūs var pasargāt morālā un garīgā ziņā. (Sal. Pam. 2:10—12.) Tas mums ļaus ”palikt Dieva mīlestībā” un ”iegūt mūžīgu dzīvi”. (Jūd. 21.)

2. Kā mēs varam vairot savu pateicību par Dieva sniegto pārmācību?

² Mūsu grēcīgās noslieces, audzināšana un citi faktori var mums traucēt pieņemt pārmācību vai arī raudzīties uz to pareizā gaismā. Taču, pieredzot, kādu labumu pārmācība sniedz, aug mūsu pateicība par to un mēs saskatām, kā tajā izpaužas Dieva mīlestība pret mums. Salamana Pamācību grāmatas 3. nodaļas 11. un 12. pantā ir teikts: ”Mans dēls, neatmet Tā Kunga tev piešķirto mācību.., jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca.” Nekad neaizmirsīsim, ka Jehova vēl mums pašu labāko. (Nolasīt Ebrejiem 12:5—11.) Viņš mūs ļoti labi pazīst, tāpēc viņa pārmācība nekad nav pārmērīga vai nevietā. Pievērsīsim uzmanību četriem ar pārmācību saistītiem  aspektiem: 1) pašdisciplīnai, 2) vecāku sniegtajai audzināšanai, 3) pamācībām un pārmācībai, ko var saņemt draudzē, kā arī 4) tam, kas ir daudz sāpīgāks par pārmācību.

3. Kā bērns attīsta pašdisciplīnu? Paskaidrojiet ar piemēru.

³ Pašdisciplīna ir saistīta ar savaldību, un tā mums palīdz labot savu domāšanu un rīcību. Ar pašdisciplīnu nepiedzimst — tā ir jāattīsta. Minēsim kādu piemēru. Tēvs māca savam bērnam braukt ar divriteni. Kamēr bērns mācās braukt, tēvs pietur divriteni, lai bērns nenokristu. Taču, kad bērns pamazām sāk noturēt līdzsvaru, tēvs ik pa laikam palaiž riteni vaļā. Kad tēvs ir pārliecināts, ka bērns ir iemācījies braukt, viņš to vairs netur. Līdzīgi, ja vecāki neatlaidīgi un pacietīgi savus bērnus ”audzina un pamāca tā, kā grib Jehova”, viņi tiem palīdz attīstīt pašdisciplīnu un iegūt gudrību. (Efes. 6:4.)

4., 5. a) Kāpēc pašdisciplīna ir ļoti būtiska ”jaunā cilvēka” iezīme? b) Kāpēc mums nebūtu jānolaiž rokas pat tad, ja kļūdāmies atkal un atkal?

⁴ Tāpat ir ar tiem, kas sāk iepazīt Jehovu, būdami pieauguši. Visticamāk, viņi jau kaut kādā mērā ir attīstījuši pašdisciplīnu. Tomēr ikvienam, kas tikai sāk kalpot Jehovam, vēl ir jātiecas pēc garīga brieduma. Viņiem ir ”jāapvelk jaunais cilvēks” un jācenšas it visā līdzināties Kristum. (Efes. 4:23, 24.) Pašdisciplīna ir ļoti būtiska garīgajā izaugsmē. To attīstot, mēs mācāmies ”atteikties no bezdievības un pasaulīgām vēlmēm, kā arī prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvot tagadējā laikmetā”. (Tit. 2:12.)

⁵ Tomēr jāatzīst, ka mēs visi esam grēcīgi un varam pieļaut kādu kļūdu jeb garīgā ziņā paklupt. (Sal. Māc. 7:20.) Ja tā notiek, vai tas nozīmē, ka mums lielā mērā vai pat pilnīgi trūkst pašdisciplīnas? Ne gluži. Salamana Pamācību grāmatas 24. nodaļas 16. pantā rakstīts: ”Taisnais krīt septiņas reizes un ceļas atkal augšā.” Kas mums var palīdzēt ”celties atkal augšā”, ja mums gadās paklupt? Ar gribasspēku vien nepietiek — mums ir vajadzīgs Dieva gars. (Nolasīt Filipiešiem 4:13.) Viens no šī gara augļiem ir savaldība, kas ir cieši saistīta ar pašdisciplīnu.

6. Kas mums var palīdzēt kļūt par cītīgiem Dieva vārdu pētītājiem? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

⁶ Attīstīt pašdisciplīnu palīdz arī lūgšanas, iedziļināšanās Bībelē un pārdomas. Bet ko darīt, ja Bībeles pētīšana jums sagādā grūtības? Varbūt jums vispār ne pārāk patīk kaut ko lasīt vai studēt? Ir svarīgi atcerēties, ka Jehova jums labprāt šajā ziņā palīdzēs, ja jūs viņam to ļausiet. Viņš var palīdzēt jums attīstīt spēcīgu vēlēšanos iedziļināties viņa vārdos. (1. Pēt. 2:2.) Lūdziet, lai Jehova jums palīdz parādīt pašdisciplīnu un jūs varētu atvēlēt laiku viņa vārdu pētīšanai. Varbūt sākumā studēšanas reizes varētu būt samērā īsas. Jūs redzēsiet, ka ar laiku pētīt Bībeli kļūs aizvien vieglāk un patīkamāk un jūs ar prieku gaidīsiet mierīgos brīžus, kuros iedziļināties vērtīgajās domās, kas nāk no Jehovas. (1. Tim. 4:15.)

7. Kā pašdisciplīna mums var palīdzēt sasniegt garīgus mērķus?

⁷ Pašdisciplīna mums palīdz sasniegt garīgus mērķus. Piemēram, kāds ģimenes galva juta, ka sāk zaudēt dedzību kalpošanā, tāpēc izvirzīja sev mērķi kļūt par pionieri. Lai to sasniegtu, viņš mūsu žurnālos lasīja rakstus par pilnas slodzes kalpošanu un lūgšanās runāja par šo jautājumu ar Jehovu. Tas viss stiprināja viņa garīgumu. Kad bija tāda iespēja, viņš arī kalpoja par palīgpionieri. Par spīti dažādiem šķēršļiem, viņš turpināja tiekties pretī savam mērķim uzsākt pilnas slodzes kalpošanu un galu galā to sasniedza.

8.—10. Kas kristīgiem vecākiem var palīdzēt izaudzināt savus bērnus par Jehovas kalpiem? Paskaidrojiet ar piemēru.

⁸ Kristīgiem vecākiem ir uzticēts godpilns pienākums gādāt par saviem bērniem, ”tos audzinot un pamācot tā, kā grib Jehova”. (Efes. 6:4.) Mūsdienu pasaulē tas nepavisam nav viegls uzdevums. (2. Tim. 3:1—5.) Bērni nepiedzimst ar zināšanām par to, kas ir labs un kas ļauns, turklāt arī viņu sirdsapziņa nav apmācīta. Tāpēc viņiem ir vajadzīgas pamācības un audzināšana, lai viņi varētu izaugt par krietniem cilvēkiem. (Rom. 2:14, 15.)

⁹ Ja vecāki ar mīlestību audzina un pamāca savus bērnus, tas bērniem dod drošības sajūtu. Viņi iemācās, ka brīvībai ir savas robežas un ka viņu lēmumiem un rīcībai vienmēr ir sekas — vai nu labas vai sliktas. Kristīgiem vecākiem, audzinot savus bērnus, ir ļoti svarīgi meklēt Jehovas vadību. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka uzskati par to, kā bērni būtu jāaudzina un kādas audzināšanas metodes būtu jāizmanto, dažādos laikos un kultūrās var ļoti atšķirties. Vecākiem, kas klausa Dievam, nav jāmēģina minēt, kā būtu pareizi katrā situācijā rīkoties, vai arī jāpaļaujas uz citu cilvēku pieredzi un idejām.

¹⁰ Padomāsim par Noasa piemēru. Kad Jehova viņam lika uzbūvēt šķirstu, viņš nevarēja paļauties uz savu pieredzi, jo nekad neko tamlīdzīgu nebija būvējis. Noasam bija jāpaļaujas uz Jehovu un precīzi jāseko viņa norādījumiem. (1. Moz. 6:22.) Kāds tam bija iznākums? Šķirsts izglāba Noasa un viņa ģimenes locekļu dzīvību. Turklāt, paļaujoties uz Dieva sniegto gudrību, Noass spēja būt labs vīrs un tēvs. Viņš audzināja savus bērnus par krietniem cilvēkiem un rādīja tiem labu paraugu, kas noteikti nebija viegli ļaunajā pasaulē, kāda bija pirms plūdiem. (1. Moz. 6:5.)

11. Kāpēc vecākiem ir no visas sirds jāpūlas audzināt savus bērnus tā, kā grib Jehova?

¹¹ Vecāki, kā jūs varat sekmīgi paveikt jums uzticēto pienākumu? Ļaujiet, lai Jehova jums palīdz. Uzklausiet padomus, ko viņš dod ar savu Rakstu un organizācijas starpniecību. Vēlāk jūsu bērni, visticamāk, būs par to pateicīgi. Kāds mūsu brālis rakstīja: ”Es esmu ļoti pateicīgs par to, kā vecāki mani audzināja. Viņi centās ietekmēt manu sirdi. Par to, ko es garīgā ziņā esmu sasniedzis, man lielā mērā jāpateicas tieši viņiem.” Protams arī tad, ja vecāki ir no sirds pūlējušies audzināt savu bērnu, var gadīties, ka viņš atstāj Jehovu. Tomēr, ja vecāki ir neatlaidīgi centušies iedēstīt patiesību bērna sirdī, viņiem var būt tīra sirdsapziņa. Turklāt viņi var cerēt, ka viņu bērns kādu dienu atgriezīsies pie Jehovas.

12., 13. a) Kā kristīgi vecāki apliecina paklausību Dievam, ja viņu bērns ir izslēgts no draudzes? b) Kā kādai ģimenei nāca par labu vecāku paklausība Jehovam?

¹² Daudziem vecākiem par vienu no vislielākajiem  paklausības pārbaudījumiem var kļūt bērna izslēgšana no draudzes. Kāda kristiete, kuras meita pēc izslēgšanas no draudzes atstāja mājas, atzina: ”Es mēģināju mūsu literatūrā atrast dažādus attaisnojumus, lai varētu pabūt kopā ar meitu un mazmeitu. Taču vīrs man ar mīlestību palīdzēja saprast, ka mūsu bērns vairs nav mūsu rokās un ka mēs nedrīkstētu traucēt Jehovas pārmācībai.”

¹³ Pēc kāda laika viņu meita tika pieņemta atpakaļ draudzē. ”Tagad viņa man zvana vai raksta īsziņas gandrīz katru dienu,” stāsta šī māte. ”Un viņa dziļi ciena mūs ar vīru, jo zina, ka mēs klausījām Dievam. Mums ar meitu ir brīnišķīgas attiecības.” Ja arī jūsu bērns ir izslēgts no draudzes, vai jūs ”paļausieties uz To Kungu no visas sirds un nepaļausieties uz sava prāta gudrību”? (Sal. Pam. 3:5, 6.) Atcerieties, ka Jehovas pārmācībā izpaužas viņa neizmērojamā gudrība un mīlestība. Nekad neaizmirstiet, ka viņš atdeva savu Dēlu par visiem cilvēkiem, arī par jūsu bērnu. Dievs nevēlas neviena cilvēka bojāeju. (Nolasīt 2. Pētera 3:9.) Tāpēc paļaujieties uz Jehovas vadību un to, kā viņš īsteno pārmācību, arī tad, ja tas sagādā sāpes. Paklausiet Jehovam un atbalstiet viņa īstenoto pārmācību, nevis darbojieties pret to.

14. Kādu labumu jūs esat guvuši no Jehovas norādījumiem un pamācībām, ko viņš sniedz ar ”uzticamā un gudrā pārvaldnieka” starpniecību?

¹⁴ Jehova ir solījis rūpēties par kristiešu draudzi, to aizsargāt un mācīt. Piemēram, viņš ir iecēlis savu Dēlu par draudzes galvu, kurš savukārt ir iecēlis ”uzticamo un gudro pārvaldnieku”, lai tas gādātu garīgo uzturu īstajā laikā. (Lūk. 12:42.) Šis pārvaldnieks dažādos veidos sniedz mums vērtīgus norādījumus un pamācības. Padomājiet: cik bieži kāda runa vai raksts kādā no mūsu žurnāliem ir pamudinājis jūs kaut ko mainīt savā domāšanā vai rīcībā? Jums ir pamats būt priecīgiem par šādām izmaiņām, jo tās liecina, ka jūs ļaujat Jehovam sevi veidot. (Sal. Pam. 2:1—5.)

15., 16. a) Kā mēs varam gūt labumu no darba, ko draudzē veic vecākie? b) Ko mēs varam darīt, lai draudzes vecākie viņiem uzticēto darbu varētu veikt ar prieku?

¹⁵ Kristus ir arī devis draudzei ”cilvēkus par dāvanām” — draudzes vecākos, kam ir uzticēts ganīt Dieva ganāmpulku. (Efes. 4:8, 11—13.) Kā mēs varam gūt labumu no viņu darba? Viens veids ir sekot viņu ticībai un labajai priekšzīmei. Vēl mums ir jāņem vērā uz Bībeli balstītie padomi, ko viņi mums dod. (Nolasīt Ebrejiem 13:7, 17.) Neaizmirsīsim, ka vecākie mūs mīl un vēlas, lai mūsu attiecības ar Jehovu kļūtu aizvien ciešākas. Piemēram, ja viņi pamana, ka mēs izlaižam sapulces vai arī mūsu dedzība kalpošanā sāk mazināties, viņi nekavējoties centīsies mums palīdzēt. Viņi mūs uzklausīs un centīsies stiprināt, sirsnīgi uzmundrinot un sniedzot uz Bībeli balstītus padomus. Vai jūs raugāties uz šādu palīdzību kā uz Jehovas mīlestības izpausmi?

¹⁶ Paturēsim prātā, ka draudzes vecākajiem var nebūt viegli vērsties pie mums, lai dotu nepieciešamo padomu. Piemēram, iztēlojieties, kā varēja justies pravietis Nātāns, kad viņam bija jārunā ar ķēniņu Dāvidu, kurš bija slēpis nopietnu grēku. (2. Sam. 12:1—14.) Arī apustulim Pāvilam noteikti bija vajadzīga drosme, lai dotu padomu Pēterim, vienam no 12 apustuļiem, kad tas bija nekristīgi izturējies pret ticības biedriem, kas nebija ebreji. (Gal. 2:11—14.) Ko mēs varam darīt, lai draudzes vecākajiem būtu vieglāk pildīt savus pienākumus? Būsim pazemīgi, pateicīgi un tādi, pie kuriem ir viegli vērsties. Raudzīsimies uz viņu sniegto  palīdzību kā uz Dieva mīlestības apliecinājumu. Tas ne tikai nāks par labu mums pašiem, bet arī palīdzēs draudzes vecākajiem ar prieku veikt viņiem uzticēto darbu.

17. Kā draudzes vecākie palīdzēja kādai māsai?

¹⁷ Kāda mūsu māsa pastāstīja, ka pagātnē pieredzētā dēļ viņai bija grūti mīlēt Jehovu. ”Kad pagātnes radīto pārdzīvojumu un citu iemeslu dēļ es pieredzēju emocionālo spēku izsīkumu, es sapratu, ka man vajag parunāt ar draudzes vecākajiem. Viņi mani nenosodīja, bet gan stiprināja un uzmundrināja. Pēc katras draudzes sapulces, neatkarīgi no tā, cik aizņemti draudzes vecākie bija, vismaz viens no viņiem pienāca pie manis, lai painteresētos, kā es jūtos. Pagātnes dēļ man bija grūti noticēt, ka es esmu Dieva mīlestības cienīga. Tomēr Jehova atkal un atkal ar draudzes un ar vecāko starpniecību man atgādināja, ka mīl mani. Es no sirds viņam lūdzu, lai viņš man palīdz nekad viņu neatstāt.”

18., 19. Kas ir daudz sāpīgāks par pārmācību? Paskaidrojiet ar piemēru.

¹⁸ Lai gan saņemt pārmācību var būt sāpīgi, ir kaut kas vēl daudz sāpīgāks — nepatīkamās sekas, kādas ir jāpieredz, ja pārmācība tiek noraidīta. (Ebr. 12:11.) Padomāsim par diviem piemēriem — Kainu un ķēniņu Cedekiju. Kad Kains bija sācis ienīst savu brāli Ābelu un vēlējās to nogalināt, Dievs viņu brīdināja: ”Kāpēc tu esi apskaities? Kāpēc tavs vaigs raugās nikni? Vai nav tā: ja tu esi labs, tu savu galvu vari pacelt, bet, ja tu dari ļaunu, tad grēks ir tavu durvju priekšā un tīko pēc tevis. Bet tev būs valdīt pār viņu!” (1. Moz. 4:6, 7.) Kains neņēma vērā Jehovas aizrādījumu, un grēks guva virsroku pār viņu. Cik gan daudz sāpju un ciešanu viņš sev sagādāja! (1. Moz. 4:11, 12.) Nepatīkamās izjūtas, ko varēja nest Jehovas aizrādījums, būtu nenozīmīgas salīdzinājumā ar tām sāpēm, ko viņš galu galā pieredzēja.

¹⁹ Gļēvais un ļaunais ķēniņš Cedekija valdīja Jeruzālemē ļoti drūmā Jehovas tautas vēstures posmā. Pravietis Jeremija vairākkārt bija mudinājis ķēniņu atstāt viņa ļaunos ceļus. Bet Cedekija neļāva Jehovam sevi pamācīt, un sekas bija traģiskas. (Jer. 52:8—11.) Ir skaidri redzams: Jehova vēlas mūs pasargāt no nevajadzīgām sāpēm un ciešanām. (Nolasīt Jesajas 48:17, 18.)

20. Kāda nākotne gaida tos, kuri uzklausa pamācības no Dieva, un tos, kuri atsakās to darīt?

²⁰ Mūsdienās daudzi neuzskata, ka viņiem būtu vajadzīgas pamācības no Dieva, un pat vīpsnā par tām. Taču drīz visiem, kam ir šāda attieksme, būs jāpieredz bēdīgas sekas. (Sal. Pam. 1:24—31.) Tāpēc atsauksimies uz Jehovas aicinājumu: ”Uzklausiet manas pamācības, kļūstiet dziļi savā atziņā!” Salamana Pamācību grāmatas 4. nodaļas 13. pantā ir uzsvērts, cik tas ir svarīgi: ”Turies cieši pie pamācības, neatkāpies no tās; glabā to, jo tā ir tava dzīvība.”