1. Par ko kristīgiem vecākiem būtu jāpārliecinās, pirms viņu bērni kristījas?

”VAIRĀKU mēnešu garumā es tētim un mammai vairākkārt teicu, ka vēlos kristīties, un viņi bieži pārrunāja ar mani šo jautājumu. Vecāki gribēja pārliecināties, vai es saprotu, cik šis lēmums ir nopietns,” atceroties laiku pirms savas kristīšanās, stāsta Blosoma Branta. ”1934. gada 31. decembrī šis ilgi gaidītais brīdis beidzot pienāca!” Arī mūsdienās kristīgi vecāki vēlas palīdzēt saviem bērniem pieņemt gudrus lēmumus. Ja kristīšanās tiek nevajadzīgi atlikta, tiek apdraudēts viņu bērnu garīgums. (Jēk. 4:17.) Taču vecāki rīkojas gudri, ja pirms bērna kristīšanās pārliecinās, vai viņš tiešām ir gatavs kļūt par Kristus sekotāju.

2. a) Kādu problēmu ir ievērojuši daži rajona pārraugi? b) Kas ir apskatīts šajā rakstā?

² Daži rajona pārraugi ir ievērojuši, ka draudzēs ir jaunieši, kuriem ir tuvu divdesmit vai nedaudz pāri divdesmit gadiem un kuri joprojām nav kristījušies, kaut arī ir auguši Jehovas  liecinieku ģimenē. Visbiežāk šie jaunieši apmeklē draudzes sapulces, piedalās sludināšanā un pat uzskata sevi par Jehovas lieciniekiem. Tomēr viņi kavējas veltīt savu dzīvi Jehovam un kristīties. Dažkārt atlikt kristīšanos viņus mudina vecāki. Šajā rakstā ir apskatīti četri iemesli, kuru dēļ daži kristīgi vecāki vilcinās palīdzēt saviem bērniem spert nepieciešamos soļus, lai tie varētu kristīties.

3. Par ko bažījās Blosomas vecāki?

³ Pirmajā rindkopā minētās Blosomas vecāki bažījās par to, vai viņu meita ir pietiekami veca, lai saprastu, cik nopietns solis ir kristīšanās. Kā vecāki var zināt, vai viņu bērns ir gatavs veltīt savu dzīvi Jehovam?

4. Kā Mateja 28:19, 20 lasāmā Jēzus pavēle var palīdzēt vecākiem?

⁴ Nolasīt Mateja 28:19, 20. Kā tika apskatīts iepriekšējā rakstā, Bībelē nav noteikts konkrēts vecums, kurā cilvēkam būtu jākristījas. Tomēr vecākiem var nākt par labu pārdomas par to, ko nozīmē gatavot kādu par mācekli. Grieķu valodas vārds, kas Mateja evaņģēlija 28. nodaļas 19. pantā ir tulkots ”gatavojiet par mācekļiem”, norāda uz mācīšanu ar mērķi palīdzēt cilvēkam kļūt par mācekli. Jēzus māceklis ir cilvēks, kas apgūst un saprot viņa mācības un ir apņēmies tās ievērot. Tātad visu kristīgu vecāku mērķim būtu jābūt mācīt savus bērnus jau no mazotnes, lai tiem palīdzētu kļūt par kristītiem Jēzus mācekļiem. Ir skaidrs, ka mazulis nevar būt gatavs tam, lai kristītos. Tomēr no Bībeles var redzēt, ka pat samērā mazi bērni var saprast un augstu vērtēt Bībeles patiesību.

5., 6. a) Ko no Bībeles apraksta par Timoteju var secināt par viņa kristīšanos? b) Kas vecākiem jāpatur prātā, palīdzot saviem bērniem garīgā ziņā?

⁵ Timotejs bija māceklis, kas sāka kalpot Jehovam, būdams ļoti jauns. Apustulis Pāvils rakstīja, ka Timotejs ”jau no pašas mazotnes” bija mācījies Svēto Rakstu patiesību. Kaut arī Timotejs auga reliģiski sašķeltā ģimenē, viņa māte un vecāmāte, kas bija ebrejietes, ieaudzināja viņā mīlestību pret Dieva vārdiem. Tas viņam palīdzēja attīstīt nesatricināmu ticību. (2. Tim. 1:5; 3:14, 15.) Kad Timotejam bija ap divdesmit gadiem, viņš bija sasniedzis tādu brieduma pakāpi, ka atbilda prasībām īpašu pienākumu veikšanai draudzē. (Ap. d. 16:1—3.)

⁶ Protams, visi bērni nav vienādi. Viņi sasniedz briedumu dažādā vecumā. Ir bērni, kas jau diezgan agri saprot patiesību, pieņem gudrus lēmumus un izsaka vēlēšanos kristīties. Citi ir gatavi kristīties nedaudz vēlāk. Tāpēc saprātīgi vecāki nespiež savus bērnus kristīties. Viņi palīdz saviem bērniem tiekties pēc garīgiem mērķiem, ņemot vērā katra bērna spējas un brieduma pakāpi. Vecākiem ir pamats priecāties, ja viņu bērni rīkojas saskaņā ar vārdiem no Salamana Pamācību grāmatas 27. nodaļas 11. panta. (Nolasīt.) Tomēr viņi nedrīkst aizmirst savu mērķi — palīdzēt bērniem kļūt par Kristus mācekļiem. Tāpēc vecākiem būtu labi pārdomāt, vai viņu bērnam ir pietiekoši daudz zināšanu, lai tas varētu veltīt sevi Dievam un kristīties.

7. Vai pirms kristīšanās cilvēkam ir jāiegūst plašas Dieva Rakstu zināšanas? Paskaidrojiet.

⁷ Ir dabiski, ka vecāki, mācot savus bērnus, vēlas, lai tiem būtu labas  zināšanas par patiesību. Tās var vairot bērnu vēlēšanos veltīt savu dzīvi Jehovam. Tomēr, lai cilvēks varētu veltīt savu dzīvi Dievam un kristīties, viņam nav jāiegūst ļoti plašas Dieva Rakstu zināšanas. Ikvienam Kristus māceklim jāturpina ”augt precīzās zināšanās” arī pēc kristīšanās. (Nolasīt Kolosiešiem 1:9, 10.) Bet cik daudz zināšanu ir jāiegūst, pirms cilvēks var kristīties?

8., 9. Ko mēs varam mācīties no gadījuma ar cietuma uzraugu Filipos?

⁸ Apskatīsim, ko pirmajā gadsimtā pieredzēja kāda ģimene. (Ap. d. 16:25—33.) Ap mūsu ēras 50. gadu Pāvils sava otrā sludināšanas ceļojuma laikā apmeklēja Filipus. Tur Pāvils ar savu ceļabiedru Sīlu uz nepatiesu apsūdzību pamata tika arestēts un iemests cietumā. Naktī ēkas pamatus satricināja zemestrīce, un visas cietuma durvis atvērās. Cietuma uzraugs bailēs, ka ieslodzītie ir izbēguši, grasījās izdarīt pašnāvību, taču Pāvils viņu no tā atturēja. Pāvilam un Sīlam radās iespēja sludināt šim uzraugam un viņa ģimenes locekļiem un pastāstīt labo vēsti par Jēzu. Kā iegūtās zināšanas viņus ietekmēja? Viņi bez kavēšanās kristījās. Ko mēs no šī gadījuma varam mācīties?

⁹ Cietuma uzraugs, kā tajā laikā bija ierasts, iespējams, bija atvaļināts romiešu kareivis. Viņam nebija zināšanu par Dieva Rakstiem. Tātad, lai viņš varētu kļūt par kristieti, viņam bija jāuzzina Rakstu pamatmācības, jāsaprot, ko nozīmē būt Dieva kalpam, un jāapņemas klausīt Jēzus mācībām. Īsajā laikā iegūtās zināšanas un pateicība par tām pamudināja viņu kristīties. Nav šaubu, ka arī pēc kristīšanās viņš turpināja apgūt zināšanas. Šo gadījumu ir noderīgi paturēt prātā vecākiem, kuru bērni nav kristījušies. Kā rīkoties, ja bērns apliecina, ka mīl Jehovu, no sirds vēlas viņam klausīt, un pauž vēlēšanos kristīties? Vecāki varētu izlemt ļaut savam bērnam vērsties pie draudzes vecākajiem, lai tie izvērtētu, vai viņš atbilst prasībām, kas izvirzītas tiem, kuri vēlas kristīties. * Tāpat kā citi kristīti Jēzus mācekļi, viņš turpinās apgūt zināšanas par Jehovas nodomu visu turpmāko dzīvi, pat mūžīgi. (Rom. 11:33, 34.)

10., 11. a) Kā ir sprieduši daži vecāki? b) Par ko vecākiem būtu jādomā pirmām kārtām, ja ir runa par viņu bērnu?

¹⁰ Daži vecāki domā, ka viņu bērnam būtu labāk atlikt kristīšanos līdz laikam, kad viņš būs ieguvis labu izglītību un atradis sev darbu. Iespējams, šādu spriedumu pamatā ir labi nodomi, taču vecākiem būtu vērts pārdomāt: vai tas bērnam palīdzēs būt patiesi sekmīgam? Pats galvenais, vai šādi spriedumi ir saskaņā ar Bībeli? Kādu dzīvi mudina veidot Dieva Raksti? (Nolasīt Salamana Mācītāja 12:1.)

¹¹ Ir svarīgi atcerēties, ka šī pasaule un visas tās daļas ir nostājušās pret Jehovu un veicina domāšanu, kas ir pretēja viņa gribai. (Jēk. 4:7, 8; 1. Jāņa 2:15—17; 5:19.) Bērna labākā aizsardzība no Sātana, šīs pasaules un tajā izplatītās bezdievīgās domāšanas ir ciešas attiecības ar Jehovu. Ja vecāki ļoti lielu nozīmi piešķir laicīgu mērķu sasniegšanai, tas bērnā  var radīt nedrošības sajūtu un apdraudēt viņa attiecības ar Dievu. Vai gan kristīgi vecāki, kas mīl savu bērnu, tiešām vēlētos, lai viņa uzskatus par to, kas ir patiesi panākumi, veidotu šī pasaule? Patiesu prieku un sekmes cilvēks var gūt tikai tad, ja viņa dzīvē galvenā vieta ir Jehovam. (Nolasīt Psalmu 1:2, 3.)

12. Kāpēc daži vecāki ir vēlējušies, lai viņu bērns atliktu kristīšanos uz vēlāku laiku?

¹² Kāda mūsu māsa, paskaidrojot, kāpēc viņa mudināja savu meitu atlikt kristīšanos, teica: ”Man ir neērti atzīt, bet tas galvenokārt bija saistīts ar noteikto kārtību par izslēgšanu no draudzes.” Līdzīgi šai māsai, daži vecāki ir domājuši, ka būtu labāk, ja viņu bērns nekristītos, kamēr nebūs ticis pāri vecumam, kurā bērniem ir nosliece uz ”muļķīgām blēņām”. (1. Moz. 8:21; Sal. Pam. 22:15.) Viņi varbūt spriež: ”Kamēr mans bērns nav kristījies, viņš nevar tikt izslēgts no draudzes.” Kāpēc šāda domu gaita ir aplama? (Jēk. 1:22.)

13. Vai tas, ka cilvēks atliek kristīšanos, atbrīvo viņu no atbildības Jehovas priekšā? Paskaidrojiet.

¹³ Protams, kristīgi vecāki nevēlas, lai viņu bērns kristītos, pirms viņš ir gatavs šim svarīgajam solim. Tomēr nebūtu pareizi domāt, ka tad, ja bērns nav kristījies, viņš nav atbildīgs Jehovas priekšā. Kāpēc tā var teikt? Tāpēc, ka cilvēka atbildība Dieva priekšā nav atkarīga no tā, vai viņš ir kristījies vai ne. Ja bērns zina, kas ir labs un kas ļauns Jehovas acīs, viņš par savu rīcību ir atbildīgs Jehovas priekšā. (Nolasīt Jēkaba 4:17.) Tāpēc ir gudri, ja vecāki nevis mudina bērnus atlikt kristīšanos, bet gan pūlas viņiem rādīt labu priekšzīmi un jau no mazotnes māca viņiem mīlēt to, ko Jehova mīl, un ienīst to, ko viņš ienīst. (Lūk. 6:40.) Mīlestība pret labo un naids pret ļauno pasargās bērnus no nopietnu pārkāpumu izdarīšanas un mudinās viņus nenovirzīties no Jehovas norādītā ceļa. (Jes. 35:8.)

14. Kā draudžu vecākie var atbalstīt vecāku centienus?

¹⁴ Būdami garīgie gani, draudzes vecākie var atbalstīt vecāku centienus, ja runā pozitīvi par garīgiem mērķiem. Kāda māsa atcerējās, ka reiz, kad viņai bija seši gadi, ar viņu aprunājās brālis Čārlzs Rasels. Mūsu māsa stāstīja: ”Viņš veltīja 15 minūtes, lai ar mani parunātu par maniem garīgajiem mērķiem.” Kāds bija šīs sarunas iznākums? Vēlāk šī māsa sāka kalpot par pionieri un turpināja šo kalpošanu vairāk nekā 70 gadus. Tiešām, pozitīvi vārdi un uzmundrinājums var spēcīgi ietekmēt cilvēka turpmāko dzīvi. (Sal. Pam. 25:11.) Draudžu vecākie var arī iesaistīt vecākus un bērnus dažādos darbos, kas saistīti ar valstības zāli. Viņi bērniem un jauniešiem var uzticēt darbus, kas atbilst to vecumam un spējām.

15. Kā draudzes locekļi var uzmundrināt bērnus un jauniešus?

¹⁵ Ko var darīt citi draudzes locekļi? Ikviens no mums var apliecināt personisku interesi par bērniem un jauniešiem. Piemēram, mēs varam censties pamanīt pazīmes, kas liecina par viņu garīgo izaugsmi. Varbūt kāds bērns vai jaunietis ir sniedzis labu komentāru vai uzstājies ar uzdevumu darbdienas sapulcē? Varbūt viņš ir sekmīgi izturējis kādu  ticības pārbaudījumu vai arī izmantojis iespēju skolā liecināt par Jehovu? No sirds uzslavēsim viņu par to! Varbūt mēs pat varam izvirzīt mērķi pirms vai pēc sapulces parunāt ar kādu jaunieti. Viss iepriekš minētais bērniem un jauniešiem var palīdzēt justies kā daļai no ”lielas draudzes”. (Ps. 35:18.)

16., 17. a) Kā cilvēka kristīšanās ir saistīta ar viņa nākotnes izredzēm? b) Kas kristīgiem vecākiem var sniegt īpašu prieku? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

¹⁶ ”Audzināt un pamācīt [bērnus] tā, kā grib Jehova”, ir viens no godpilnākajiem pienākumiem, kāds uzticēts vecākiem. (Efes. 6:4; Ps. 127:3.) Senajā Izraēlā bērni jau kopš dzimšanas piederēja pie tautas, kas bija veltīta Jehovam. Taču ar kristīgu vecāku bērniem tā nav. Turklāt mīlestība pret Dievu un patiesību neiedzimst. Jau kopš bērna piedzimšanas vecākiem ir jāpūlas gatavot viņu par mācekli, palīdzot viņam tiekties pretī mērķim veltīt savu dzīvi Jehovam un kristīties. Vai kaut kas varētu būt vēl svarīgāks? Iespēja tikt atzīmētiem glābšanai lielā posta laikā būs atkarīga no tā, vai cilvēks ir veltījis savu dzīvi Jehovam, kristījies un uzticīgi viņam kalpojis. (Mat. 24:13.)

¹⁷ Kad Blosoma Branta izlēma kristīties, viņas dievbijīgie vecāki gribēja pārliecināties, ka viņa ir gatava spert šo visnozīmīgāko soli savā dzīvē. Kad viņi bija pārliecinājušies, ka meita ir tam gatava, viņi atbalstīja viņas lēmumu. Blosoma pastāstīja, ko vakarā pirms viņas kristīšanās izdarīja tēvs: ”Viņš aicināja mūs visus nomesties ceļos un tad pateica lūgšanu. Viņš lūgšanā Jehovam sacīja, ka ir ļoti priecīgs par savas mazās meitiņas lēmumu veltīt dzīvi Jehovam.” Vairāk nekā 60 gadus vēlāk Blosoma teica: ”Jūs varat nešaubīties, ka es nekad neaizmirsīšu to vakaru!” Vecāki, lai jums izdodas pieredzēt to prieku un gandarījumu, ko var izjust, redzot savu bērnu kļūstam par kristītu Jehovas kalpu!