1. Ko var teikt par gados jaunajiem brāļiem?

 GADOS jaunie brāļi, jūs varat būt ļoti noderīgi draudzei. Daudzi no jums ir stipri un enerģiski. (Sāl. pam. 20:29.) Jūs draudzē esat ļoti vērtīgi. Iespējams, jūs gaidāt laiku, kad tiksiet iecelti par draudzes kalpotājiem. Taču varbūt jums ir sajūta, ka citi jūs uzskata par pārāk jauniem vai nepieredzējušiem, lai jums tiktu uzticēti atbildīgi uzdevumi. Kaut arī jūs esat jauni, jūs jau tagad varat daudz ko darīt, lai draudzē iemantotu brāļu un māsu cieņu un uzticību.

2. Par ko ir runa šajā rakstā?

² Šajā rakstā mēs pievērsīsim uzmanību ķēniņa Dāvida dzīvei. Mēs arī īsi aplūkosim dažus notikumus no divu Jūdas ķēniņu — Asas un Jošafata — dzīves. Mēs apskatīsim, ar kādām grūtībām šie trīs vīrieši saskārās, kā viņi tajās rīkojās un ko gados jaunie brāļi var no tā mācīties.

3. Kāds ir viens veids, kā jaunieši var palīdzēt tiem, kas ir gados?

³ Būdams jauns, Dāvids attīstīja vērtīgas prasmes. Ir skaidrs, ka Dāvids bija garīgi noskaņots cilvēks. Viņš arī pilnveidoja savas muzikālās dotības un izmantoja savu talantu Jehovas ieceltā ķēniņa Saula labā. (1. Sam. 16: 16, 23.) Vai jums, jaunie brāļi, ir kādas prasmes, kas varētu nākt par labu ticības biedriem draudzē? Daudziem no jums tādas ir. Piemēram, varbūt jūs esat pamanījuši, ka mūsu padzīvojušie brāļi un māsas bieži vien ir ļoti pateicīgi, ja viņiem parāda, kā viņi var izmantot savus planšetdatorus vai citas elektroniskās ierīces, lai pētītu Bībeli, gatavotos draudzes sapulcēm vai tajās piedalītos. Jūsu prasmes apieties ar šādām ierīcēm var ļoti palīdzēt tiem, kas ir gados.

4. Kādas īpašības, līdzīgi Dāvidam, jaunajiem brāļiem ir jāattīsta? (Sk. vāka attēlu.)

⁴ Savā ikdienas dzīvē Dāvids parādīja, ka uz viņu var paļauties. Piemēram, kad viņš bija jaunietis, viņš cītīgi rūpējās par sava tēva aitām. Tas bija bīstams uzdevums. Vēlāk Dāvids ķēniņam Saulam sacīja: ”Kad tavs kalps ganīja sava tēva aitas, gadījās, ka nāca lauva — un citu reizi arī lācis — un nesa prom aitu. Tad es dzinos tam pakaļ, pievārēju plēsoņu un izglābu aitu no tā zobiem.” (1. Sam. 17:34, 35.) Dāvids jutās atbildīgs par viņam uzticētajām aitām un drosmīgi cīnījās par tām. Jaunie brāļi var līdzināties Dāvidam, cītīgi pildot viņiem uzticētos uzdevumus, lai arī kādi tie būtu.

5. Kas, saskaņā ar Psalmu 25:14, ir pats būtiskākais, ko gados jaunie brāļi var darīt?

⁵ Dāvids bija izveidojis tuvas, personiskas attiecības ar Jehovu. Tās bija daudz būtiskākas par Dāvida drosmi vai viņa prasmi spēlēt arfu. Jehova bija ne tikai Dāvida Dievs, bet arī tuvs draugs. (Nolasīt Psalmu 25:14.) Jaunie brāļi, svarīgākais, ko jūs varat darīt, ir stiprināt attiecības ar savu debesu Tēvu. Ja jūs to darīsiet, jums, ļoti iespējams, tiks uzticēti papildu uzdevumi kalpošanā.

6. Kāds viedoklis dažiem bija par Dāvidu?

⁶ Vienas no grūtībām, ar kurām Dāvids saskārās, bija tās, ka dažiem viņš šķita pārāk jauns un nepieredzējis. Piemēram, kad Dāvids pieteicās cīnīties ar Goliātu, ķēniņš Sauls centās viņu no tā atrunāt, sakot: ”Tu esi tikai zēns.” (1. Sam. 17:31—33.) Īsi pirms tam Dāvida paša brālis bija apsūdzējis viņu bezatbildībā. (1. Sam. 17:26—30.) Taču Jehova neuzskatīja, ka Dāvids būtu nenobriedis vai bezatbildīgs. Viņš labi pazina šo jaunieti. Un Dāvids, paļaudamies uz savu draugu  Jehovu, spēja pieveikt Goliātu. (1. Sam. 17:45, 48—51.)

7. Ko jūs varat mācīties no Dāvida pieredzētā?

⁷ Ko jūs varat mācīties no Dāvida pieredzētā? To, ka ir svarīgi būt pacietīgiem. Var paiet laiks, līdz tie, kas jūs ir pazinuši no mazotnes, sāks uz jums raudzīties kā uz pieaugušiem cilvēkiem. Taču jūs varat būt droši, ka Jehova redz jūsu iekšējo būtību un jūsu potenciālu. Viņš jūs pazīst un zina, ko jūs spējat. (1. Sam. 16:7.) Stipriniet savas attiecības ar Dievu. Dāvids to darīja, vērodams Jehovas radīto. Dāvids pārdomāja, ko radītais atklāj par Radītāju. (Ps. 8:3, 4; 139:14; Rom. 1:20.) Vēl jūs varat lūgt Jehovam, lai viņš jums dod spēku. Piemēram, vai kādi no jūsu skolasbiedriem jūs izsmej par to, ka esat Jehovas liecinieki? Ja tā ir, lūdziet, lai Jehova jums palīdz izturēt šīs grūtības. Un lieciet lietā padomus, ko atrodat Bībelē vai uz Bībeli balstītajās publikācijās un videomateriālos. Ikreiz, kad jūs saskatīsiet, kā Jehova jums palīdz tikt galā ar kādām grūtībām, jūsu paļāvība uz viņu augs. Turklāt, ja ticības biedri redzēs, ka jūs paļaujaties uz Jehovu, viņi aizvien vairāk jums uzticēsies.

8., 9. Kas Dāvidam, pirms viņš kļuva par ķēniņu, palīdzēja pacietīgi gaidīt, un ko gados jauni brāļi var no viņa mācīties?

⁸ Padomāsim par to, ar kādām vēl grūtībām saskārās Dāvids. Pēc tam, kad viņš tika svaidīts par nākamo ķēniņu, viņam bija daudzus gadus jāgaida, līdz viņš varēja sākt valdīt pār Jūdu. (1. Sam. 16:13; 2. Sam. 2:3, 4.) Kas viņam visu šo laiku palīdzēja pacietīgi gaidīt? Viņš nevis ļāvās nomāktībai, bet gan koncentrējās uz to, ko viņš varēja darīt. Piemēram, būdams bēglis filistiešu zemē, Dāvids izmantoja laiku, lai cīnītos ar izraēliešu ienaidniekiem. Šādi viņš sargāja Jūdas robežas. (1. Sam. 27:1—12.)

⁹ Ko jūs, gados jaunie brāļi, varat mācīties no Dāvida parauga? Izmantojiet iespējas kalpot ticības biedriem. Lūk, ko pieredzēja Rikardo b. Kopš pusaudža gadiem viņš bija sapņojis par pioniera kalpošanu. Taču draudzes vecākie sacīja, ka viņš tam vēl nav gatavs. Rikardo nevis nolaida rokas vai ļāvās sarūgtinājumam, bet gan sāka vēl aktīvāk piedalīties sludināšanā. Viņš stāsta: ”Atskatoties pagātnē, es saprotu, ka man bija, pie kā strādāt, un ka šis laiks man nāca par labu. Es koncentrējos uz to, lai sludināšanā apmeklētu visus, kas bija izrādījuši kādu interesi, un rūpīgi gatavojos atkārtotajiem apmeklējumiem. Es pat sāku vadīt Bībeles nodarbības. Jo lielāku pieredzi es guvu, jo drošāk es jutos.” Tagad Rikardo ir ļoti prasmīgs pionieris, kā arī draudzes kalpotājs.

10. Ko kādā reizē pirms nopietna lēmuma pieņemšanas darīja Dāvids?

¹⁰ Padomājiet par vēl kādu notikumu Dāvida dzīvē. Kādā brīdī, kad Dāvids un viņa vīri bija bēgļi, viņiem bija jāatstāj savas ģimenes, lai dotos kaujā. Kamēr viņi bija prom, viņu mājās ielauzās sirotāji un aizveda prom viņu sievas un bērnus. Dāvids būtu varējis nospriest, ka, ņemot vērā viņa lielo karotāja pieredzi, viņš noteikti spēs izdomāt labu veidu, kā izglābt gūstekņus. Taču Dāvids meklēja Jehovas vadību. Palūdzis priesterim Abjatāram atnest efodu, Dāvids Jehovam prasīja: ”Vai man dzīties pakaļ šiem sirotājiem?”  Jehova darīja zināmu, ka Dāvids var šādi rīkoties un ka viņam viss izdosies. (1. Sam. 30:7—10.) Ko no šī gadījuma var mācīties?

11. Ko jūs varat darīt pirms lēmumu pieņemšanas?

¹¹ Pirms lēmumu pieņemšanas meklējiet padomus. Aprunājieties ar saviem vecākiem. Labus padomus jūs varat saņemt arī no pieredzējušiem draudzes vecākajiem. Jehova uzticas šiem ieceltajiem vīriešiem, un arī jūs varat viņiem uzticēties. Jehova viņus ir devis par ”dāvanām” draudzei. (Efes. 4:8.) Jūs varat gūt ļoti daudz, ja sekojat viņu ticībai un uzklausāt viņu gudros ieteikumus. Bet tagad pievērsīsim uzmanību tam, ko mēs varam mācīties no ķēniņa Asas.

12. Kādas īpašības piemita Asam viņa valdīšanas sākumā?

¹² Būdams jauns, ķēniņš Asa bija pazemīgs un drosmīgs. Piemēram, pēc sava tēva, Abijas, nāves viņš izvērsa cīņu pret elku pielūgsmi. Viņš arī ”mudināja Jūdas ļaudis meklēt Jehovu, viņu tēvu Dievu, un pildīt viņa bauslību un pavēles”. (2. Laiku 14:1—7.) Un, kad etiopieša Zeraha vadībā Jūdejai devās uzbrukumā miljons vīru liels karaspēks, Asa rīkojās gudri — viņš vērsās pēc palīdzības pie Jehovas, teikdams: ”Jehova, tu spēj palīdzēt ikvienam, vienalga, vai tam spēka ir daudz vai maz. Palīdzi mums, Jehova, mūsu Dievs, jo mēs paļaujamies uz tevi!” Šie skaistie vārdi atklāj, cik stipra bija Asas paļāvība uz Jehovas spēju izglābt viņu un viņa tautu. Asa paļāvās uz savu debesu Tēvu, un ”Jehova Asam un Jūdas vīriem piešķīra uzvaru pār etiopiešiem”. (2. Laiku 14:8—12.)

13. Kas vēlāk notika ar Asu, un kāpēc?

¹³ Jūs noteikti piekritīsiet, ka stāties pretī miljons kareivju lielam karaspēkam varēja būt biedējoši. Bet, tā kā Asa paļāvās uz Jehovu, viņš sekmīgi tika galā ar šo grūto situāciju. Diemžēl citā reizē, kad Asam un tautai draudēja Izraēla ļaunā ķēniņa Baešas uzbrukums, Asa nemeklēja Jehovas palīdzību. Viņš vērsās pēc palīdzības pie Aramas ķēniņa. Šim lēmumam bija bēdīgas sekas. No tā laika Asam pastāvīgi bija jāpieredz kari. Ar pravieša Hānānija starpniecību Jehova  Asam paziņoja: ”Tu paļāvies uz Aramas ķēniņu, nevis uz savu Dievu Jehovu, tāpēc Aramas ķēniņa karaspēks tev ir izslīdējis no rokām.” (2. Laiku 16:7, 9; 1. Ķēn. 15:32.) Ko no tā var mācīties?

14. Kā jūs varat parādīt, ka paļaujaties uz Jehovu, un kāds, saskaņā ar 1. Timotejam 4:12, tam būs iznākums?

¹⁴ Ir svarīgi saglabāt pazemību un arī turpmāk paļauties uz Jehovu. Kristījoties jūs apliecinājāt lielu ticību un paļāvību uz Jehovu. Un Jehova ar prieku uzņēma jūs savā ģimenē. Tagad galvenais ir turpināt paļauties uz viņu. Situācijās, kad ir jāpieņem lēmumi, kas būtiski ietekmē dzīvi, jūs, visticamāk, nevilcināsieties paļauties uz Jehovu. Bet kā būs citās reizēs? Ir ļoti svarīgi, lai jūs paļautos uz Jehovu, pieņemot jebkādus lēmumus, vai tie būtu saistīti ar izklaidi, laicīgo darbu vai mērķiem dzīvē. Nepaļaujieties paši uz savu gudrību. Meklējiet Bībeles principus, kas attiecas uz jūsu situāciju, un tad rīkojieties saskaņā ar tiem. (Sāl. pam. 3:5, 6.) Šādi jūs iepriecināsiet Jehovu un iemantosiet ticības biedru cieņu. (Nolasīt 1. Timotejam 4:12.)

15. Kādas kļūdas, kā var lasīt 2. Laiku 18:1—3 un 19:2, pieļāva ķēniņš Jošafats?

¹⁵ Protams, tāpat kā mēs visi, arī jūs, jaunie brāļi, esat nepilnīgi un reizēm pieļausiet kļūdas. Tomēr tam nebūtu jūs jāattur kalpošanā Jehovam darīt labāko, ko spējat. Padomājiet par ķēniņu Jošafatu. Viņam bija daudz labu īpašību. Jau kopš pašas savas valdīšanas sākuma ”Jošafats meklēja sava tēva Dievu un pildīja viņa likumus”. Turklāt viņš sūtīja savus ierēdņus uz Jūdas pilsētām, lai tie mācītu ļaudīm par Jehovu. (2. Laiku 17:4, 7.) Tomēr reizēm gadījās, ka Jošafats pieņēma sliktus lēmumus. Pēc kādas no šādām reizēm viens no Jehovas pārstāvjiem viņam izteica nosodījumu. (Nolasīt 2. Laiku 18:1—3; 19:2.) Ko jūs no tā varat mācīties?

16. Ko var mācīties no kāda brāļa pieredzētā?

¹⁶ Uzklausiet padomus un rīkojieties saskaņā ar tiem. Iespējams, jums, tāpat kā citiem jauniešiem, nav viegli izvirzīt pareizas prioritātes. Nenolaidiet rokas. Padomājiet par to, ko pieredzēja kāds gados  jauns brālis, ko sauc Radžīvs. Par saviem pusaudža gadiem viņš stāsta: ”Reizēm šajā vecumā es jutos apjucis. Līdzīgi citiem jauniešiem, mani sports un izklaide interesēja vairāk nekā sapulču apmeklēšana un sludināšana.” Kas viņam palīdzēja? Kāds gādīgs draudzes vecākais deva viņam padomu. Radžīvs atceras: ”Viņš man palīdzēja pārdomāt principu, kas atrodams 1. Timotejam 4:8.” Radžīvs pazemīgi uzklausīja padomu un pārvērtēja savas prioritātes. Viņš saka: ”Es izlēmu ierādīt garīgiem mērķiem galveno vietu dzīvē.” Kāds tam bija iznākums? ”Dažus gadus pēc šī padoma saņemšanas es varēju tikt iecelts par draudzes kalpotāju,” viņš paskaidro.

17. Ko tie, kas ir gados vecāki, domā par gados jaunajiem brāļiem?

¹⁷ Tie, kas draudzē ir gados vecāki, augstu vērtē jūs, gados jaunie brāļi, un priecājas, ka var kalpot ”plecu pie pleca” ar jums. (Cef. 3:9.) Viņus iepriecina dedzība, aizrautība un pašatdeve, ar kādu jūs pildāt jums uzticētos uzdevumus. Viņi uz jums raugās ar lielu labvēlību. (1. Jāņa 2:14.)

18. Kādas, kā norādīts Sālamana pamācībās 27:11, ir Jehovas jūtas pret gados jauniem brāļiem, kas viņam kalpo?

¹⁸ Gados jaunie brāļi, nekad neaizmirstiet, ka Jehova jūs mīl un paļaujas uz jums. Viņš bija paredzējis, ka pēdējās dienās būs vesels pulks jaunekļu, kas viņam labprātīgi kalpos. (Ps. 110:1—3.) Viņš zina, ka jūs viņu mīlat un vēlaties darīt kalpošanā labāko, ko spējat. Tāpēc esiet pacietīgi gan pret sevi, gan citiem. Ja jūs pieļaujat kļūdas, pieņemiet padomus un, iespējams, arī pārmācību, un paturiet prātā, ka tas viss nāk no Jehovas. (Ebr. 12:6.) Rūpīgi veiciet visus jums uzticētos uzdevumus. Un, pats galvenais, it visā priecējiet sava debesu Tēva sirdi. (Nolasīt Sālamana pamācības 27:11.)