1. Kāpēc, ņemot vērā to, kas teikts Mateja 24:9, mums nav jājūtas pārsteigtiem, ja pasaule mūs ienīst?

 JEHOVA mūs ir radījis ar vajadzību mīlēt un būt mīlētiem. Tāpēc, ja kāds mūs ienīst, mēs jūtamies sāpināti un varbūt pat izbijušies. Piemēram, Džordžīna, mūsu māsa, kas dzīvo kādā Eiropas valstī, stāsta: ”Kad man bija 14 gadu, māte sāka mani ienīst, jo es vēlējos kalpot Jehovam. Es jutos ļoti slikti un pat sāku šaubīties, vai esmu labs cilvēks.” b Savukārt mūsu brālis Daņilo teica: ”Kad kareivji mani sita, apvainoja un man draudēja tāpēc, ka esmu Jehovas liecinieks, es izjutu bailes un pazemojumu.” Šādas naida izpausmes var mūs sāpināt, bet tās mūs nepārsteidz. Jēzus paredzēja, ka mēs tiksim ienīsti. (Nolasīt Mateja 24:9.)

2., 3. Kāpēc Jēzus sekotāji tiek ienīsti?

² Kāpēc pasaule ienīst Jēzus sekotājus? Tas ir tāpēc, ka mēs, līdzīgi Jēzum, ”nepiederam pie pasaules”. (Jāņa 15:17—19.) Kaut arī mēs ar cieņu izturamies pret cilvēku valdībām, mēs nenostājamies neviena politiskā spēka pusē, nesalutējam karogam un nedziedam valsts himnu. Mēs pielūdzam vienīgi Jehovu un esam pilnīgi uzticīgi viņam. Mēs atbalstām Dieva tiesības valdīt pār cilvēci — tiesības, kuras karsti apstrīd Sātans un viņa ”pēcnācēji”. (1. Moz. 3:1—5, 15.) Mēs sludinām, ka Dieva valstība ir vienīgā cilvēces cerība un ka šī valstība drīz iznīcinās visus, kas tai pretojas. (Dan. 2:44; Atkl. 19:19—21.) Tā ir laba vēsts pazemīgajiem, taču ļaunajiem tā ir slikta vēsts. (Ps. 37:10, 11.)

 ³ Mēs tiekam ienīsti arī tāpēc, ka dzīvojam saskaņā ar Dieva taisnīgajām normām. Šīs normas krasi kontrastē ar pasaules pagrimušo morāli. Piemēram, daudzi cilvēki atklāti atbalsta klaji amorālu rīcību, kādas dēļ Dievs iznīcināja Sodomu un Gomoru. (Jūd. 7.) Tā kā mēs turamies pie Bībelē noteiktajām morāles normām, daudzi cilvēki mūs izsmej vai arī vaino neiecietībā. (1. Pēt. 4:3, 4.)

4. Kas mums var palīdzēt izturēt, ja cilvēki mūs ienīst?

⁴ Kas mums var palīdzēt izturēt, ja cilvēki mūs ienīst un apvaino? Mums ir nepieciešama stipra ticība, ka Jehova mums palīdzēs. Ticība ir kā vairogs, kas var ”apdzēst visas ļaunā degošās bultas”. (Efes. 6:16.) Bet ar ticību vien nepietiek. Mums ir vajadzīga arī mīlestība. Kāpēc tā? Tāpēc, ka mīlestība ”nav viegli aizkaitināma”. Tā panes un iztur visus apvainojumus un netaisnības. (1. Kor. 13:4—7, 13.) Pievērsīsim uzmanību tam, kā mīlestība pret Jehovu, mūsu ticības biedriem un pat pret ienaidniekiem mums palīdz izturēt, ja tiekam ienīsti.

5. Kā Jēzu ietekmēja mīlestība pret viņa Tēvu?

⁵ Pēdējā vakarā, pirms Jēzus tika nogalināts, viņš saviem uzticīgajiem sekotājiem teica: ”Lai pasaule zinātu, ka es mīlu Tēvu, es rīkojos tieši tā, kā Tēvs man ir licis.” (Jāņa 14:31.) Mīlestība pret Jehovu stiprināja Jēzu gaidāmo pārbaudījumu priekšā. Arī mūs mīlestība pret Jehovu var ietekmēt tāpat.

6. Kādu attieksmi Jehovas kalpi saglabā, pieredzot pasaules naidu, kā var redzēt no Romiešiem 5:3—5?

⁶ Mīlestība pret Dievu vienmēr ir palīdzējusi viņa kalpiem izturēt vajāšanas. Piemēram, kad ietekmīgā jūdu augstākā tiesa apustuļiem pavēlēja pārstāt sludināt, mīlestība pret Dievu viņus mudināja ”pirmām kārtām klausīt Dievam, nevis cilvēkiem”. (Ap. d. 5:29; 1. Jāņa 5:3.) Šāda nesatricināma mīlestība stiprina arī kristiešus mūsdienās. Daudzi no viņiem saglabā uzticību, pat pieredzot vajāšanas no nežēlīgu un varenu valdību puses. Ja pasaule mūs ienīst, mēs nezaudējam drosmi, bet uzskatām par godu, ka mums ir iespēja apliecināt uzticību Jehovam. (Ap. d. 5:41; nolasīt Romiešiem 5:3—5.)

7. Kā mums būtu jāreaģē, ja tuvinieki vēršas pret mums?

⁷ Iespējams, visgrūtākais pārbaudījums, ar ko varam saskarties, ir saistīts ar tuvinieku attieksmi. Kad mēs sākam interesēties par Bībeles patiesību, kādi no viņiem var uzskatīt, ka mēs tiekam maldināti. Citi var domāt, ka mēs esam zaudējuši prātu. (Salīdzināt Marka 3:21.) Viņi pat var izturēties pret mums naidīgi. Šādai negatīvai reakcijai nevajadzētu mūs pārsteigt. Jēzus sacīja: ”Cilvēka mājinieki būs viņa ienaidnieki.” (Mat. 10:36.) Protams, lai kāda būtu tuvinieku attieksme pret mums, mēs pret viņiem neizturamies kā pret ienaidniekiem. Tieši pretēji — augot mūsu mīlestībai pret Jehovu, aug arī mūsu mīlestība pret cilvēkiem. (Mat. 22:37—39.) Taču mēs nekad neatkāpsimies no savas pārliecības un neignorēsim Bībeles likumus un principus, lai tikai izpatiktu kādam cilvēkam.

8., 9. Kas kādai māsai palīdzēja, kad viņa pieredzēja naidīgu izturēšanos?

⁸ Džordžīna, kuras vārdi bija citēti iepriekš, spēja saglabāt nelokāmību, par spīti naidīgumam no mātes puses. Džordžīna stāsta: ”Jehovas liecinieki man un mammai sāka mācīt Bībeli. Bet pusgadu vēlāk,  kad es vēlējos apmeklēt sapulces, mammas attieksme pilnībā mainījās. Es uzzināju, ka viņa kontaktējas ar atkritējiem, un, runājot ar mani, viņa izmantoja atkritēju argumentus. Turklāt viņa mēdza mani apvainot, raut aiz matiem, sagrābt aiz kakla un žņaugt, kā arī izmest manu literatūru. Kad man apritēja 15 gadi, es kristījos. Māte mēģināja mani atturēt no kalpošanas Jehovam, ievietojot mani pusaudžu pāraudzināšanas iestādē, kurā atradās arī tādi jaunieši, kas lietoja narkotikas vai bija izdarījuši kādus likumpārkāpumus. Naidīgu attieksmi ir īpaši grūti panest, ja tā nāk no kāda, kam būtu tevi jāmīl un jārūpējas par tevi.”

⁹ Kas Džordžīnai palīdzēja izturēt? Viņa saka: ”Dienā, kad māte vērsās pret mani, es tieši biju pabeigusi lasīt visu Bībeli. Es biju pilnīgi pārliecināta, ka esmu atradusi patiesību, un jutos ļoti tuvu Jehovam. Es bieži lūdzu viņu, un viņš mani uzklausīja. Kamēr es dzīvoju pāraudzināšanas iestādē, kāda māsa aicināja mani pie sevis uz mājām, un mēs kopā studējām Bībeli. Un mani ļoti stiprināja arī citi brāļi un māsas. Viņi man lika justies tā, it kā es piederētu pie viņu ģimenēm. Es pati no savas pieredzes pārliecinājos, ka Jehova ir spēcīgāks par tiem, kas pret mums vēršas, lai arī kas viņi būtu.”

10. Uz kādu palīdzību no Jehovas mēs varam paļauties?

¹⁰ Apustulis Pāvils rakstīja, ka nekas mūs nespēj ”šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājas caur Kristu Jēzu, mūsu Kungu”. (Rom. 8:38, 39.) Kaut gan mēs kādu laiku varam pieredzēt grūtības un ciešanas, Jehova vienmēr būs ar mums, lai mūs mierinātu un stiprinātu. Un, kā parāda Džordžīnas pieredzētais, Jehova mums var palīdzēt arī ar mūsu garīgās ģimenes starpniecību.

11. Kā mīlestība, par kuru var lasīt Jāņa 15:12, 13, palīdz Jēzus sekotājiem? Miniet piemēru.

¹¹ Vakarā pirms savas nāves Jēzus mācekļiem atgādināja, ka viņiem ir jāmīl citam cits. (Nolasīt Jāņa 15:12, 13.) Viņš zināja, ka pašaizliedzīga mīlestība viņiem palīdzēs palikt vienotiem un izturēt to, ka pasaule viņus ienīst. Piemēram, padomāsim par to, kas notika ar draudzi Tesalonikā. Jau kopš draudzes izveidošanās kristieši šajā pilsētā tika vajāti. Tomēr viņi kļuva par paraugu, no kura var mācīties  uzticību, izturību un mīlestību. (1. Tes. 1:3, 6, 7.) Pāvils viņus mudināja arī turpmāk mīlēt citam citu, turklāt ”to darīt vēl lielākā mērā”. (1. Tes. 4:9, 10.) Mīlestība viņus rosinātu mierināt nomāktos un palīdzēt vājajiem. (1. Tes. 5:14.) Nav šaubu, ka viņi klausīja Pāvila norādījumiem, jo savā otrajā vēstulē Tesalonikas kristiešiem, kas tika uzrakstīta aptuveni gadu vēlāk, Pāvils viņiem varēja teikt: ”Jūsu mīlestība citam pret citu kļūst arvien stiprāka.” (2. Tes. 1:3—5.) Savstarpējā mīlestība viņiem palīdzēja izturēt grūtības un vajāšanas.

12. Kā brāļi un māsas kādā valstī kara laikā ir parādījuši mīlestību cits pret citu?

¹² Padomāsim arī par to, ko pieredzēja raksta sākumā minētais Daņilo un viņa sieva. Valstī, kurā viņi dzīvoja, plosījās karš. Kad tas skāra viņu pilsētu, viņi turpināja apmeklēt draudzes sapulces, sludināt, kā vien viņu apstākļos bija iespējams, un dalīties pārtikā ar ticības biedriem. Tad kādu dienu Daņilo mājās ieradās bruņoti kareivji. ”Viņi pieprasīja, lai es atsakos no savas ticības,” stāsta Daņilo. ”Kad es atteicos to darīt, viņi mani sita un, raidot šāvienus pāri manai galvai, centās radīt iespaidu, ka grasās mani nošaut. Pirms aiziešanas viņi piedraudēja, ka atgriezīsies, lai izvarotu manu sievu. Taču brāļi nekavējoties mūs iesēdināja vilcienā, kas devās uz citu pilsētu. Es nekad neaizmirsīšu mīlestību, kādu šie dārgie brāļi parādīja. Un, kad mēs bijām ieradušies galamērķī, vietējie ticības biedri gādāja, lai mums būtu, ko ēst, un palīdzēja atrast darbu un mājokli. Iznākumā mēs spējām dot pajumti citiem Jehovas lieciniekiem, kas bēga no karadarbības zonas.” Šādi gadījumi liecina, ka kristīga mīlestība mums palīdz izturēt pasaules naidu.

13. Kā svētais gars mums palīdz turpināt kalpot Jehovam, pat ja cilvēki mūs ienīst?

¹³ Jēzus saviem sekotājiem norādīja, ka viņiem ir jāmīl savi ienaidnieki. (Mat. 5:44, 45.) Vai to darīt ir viegli? Nekādā ziņā! Bet ar Dieva svētā gara palīdzību tas ir iespējams. Pie Dieva gara augļiem pieder mīlestība, kā arī pacietība, laipnība, lēnprātība un savaldība. (Gal. 5:22, 23.) Šīs īpašības mums palīdz izturēt, ja tiekam ienīsti. Daudzi, kas pret mūsu darbību ir bijuši naidīgi noskaņoti, ir mainījuši savu nostāju, redzot, kā viņu sieva, vīrs, bērns vai kaimiņš, kas kalpo Jehovam, izpauž  šādas īpašības. Un daudzi no viņiem pat ir kļuvuši par mūsu dārgajiem brāļiem un māsām. Tāpēc, ja jums ir grūti mīlēt tos, kas jūs ienīst par to, ka jūs kalpojat Jehovam, lūdziet pēc svētā gara. (Lūk. 11:13.) Un esiet pilnīgi pārliecināti, ka klausīt Dievam vienmēr ir pats labākais, ko var darīt. (Sāl. pam. 3:5—7.)

14., 15. Kā vārdi no Romiešiem 12:17—21 Jasmīnai palīdzēja parādīt vīram mīlestību, kaut arī tas pret viņu izturējās nelaipni un aizskaroši?

¹⁴ Lūk, ko pieredzēja Jasmīna, kas dzīvo Tuvajos Austrumos. Kad viņa kļuva par Jehovas liecinieci, viņas vīrs uzskatīja, ka viņa ir piemānīta un centās panākt, lai viņa pārstāj kalpot Jehovam. Viņš vērsās pret sievu ar aizskarošiem vārdiem un mudināja radiniekus, kā arī garīdznieku un kādu vietējo burvi, lai tie viņai izsaka draudus un apsūdz ģimenes graušanā. Reiz viņš pat ieradās valstības zālē un draudzes sapulces laikā izkliedza brāļiem dažādus apvainojumus. Jasmīna bieži raudāja nelaipnās izturēšanās dēļ, kādu viņai nācās pieredzēt.

¹⁵ Valstības zālē Jasmīnas garīgā ģimene viņu mierināja un stiprināja. Draudzes vecākie viņu mudināja rīkoties saskaņā ar vārdiem, kas lasāmi Romiešiem 12:17—21. (Nolasīt.) ”Tas nenācās viegli,” Jasmīna atzīst. ”Bet es lūdzu, lai Jehova man palīdz, un no sirds centos klausīt tam, kas teikts Bībelē. Kad vīrs tīšām virtuvē uz grīdas izbēra netīrumus, es tos saslaucīju. Kad viņš mani apvainoja, es atbildēju laipni. Un, kad viņš bija slims, es rūpējos par viņu.”

16., 17. Ko var mācīties no Jasmīnas?

¹⁶ Jasmīnas centieni nebija veltīgi. Viņa stāsta: ”Mans vīrs man uzticējās aizvien vairāk, jo zināja, ka es vienmēr saku patiesību. Viņš arī sāka ar cieņu uzklausīt manas domas, kad mēs runājām par jautājumiem, kas saistīti ar reliģiju, un viņš piekrita, ka ir jācenšas mājās uzturēt mierīgu gaisotni. Tagad, kad es dodos uz kādu no draudzes sapulcēm, viņš man novēl patīkamu sapulci. Mūsu attiecības ir ievērojami uzlabojušās, un mūsu mājās valda patiess miers. Es ceru, ka mana vīra sirds atvērsies patiesībai un viņš man pievienosies kalpošanā Jehovam.”

¹⁷ Tas, ko pieredzēja Jasmīna, parāda, ka mīlestība ”panes visu, ..cer uz visu, iztur visu”. (1. Kor. 13:4, 7.) Naidam var piemist liels spēks, un tas var nodarīt lielas sāpes, taču mīlestība ir daudz spēcīgāka. Tā var palīdzēt cilvēkiem mainīt savu attieksmi.  Un tā iepriecina Jehovas sirdi. Bet, pat ja cilvēki turpina mūs ienīst, mēs varam būt laimīgi. Kā tas ir iespējams?

18. Kāpēc mēs varam būt laimīgi, ja tiekam ienīsti?

¹⁸ Jēzus teica: ”Laimīgi jūs esat, ja ļaudis jūs ienīst.” (Lūk. 6:22.) Mēs nevēlamies tikt ienīsti, un mēs necenšamies kļūt par mocekļiem. Tad kāpēc, saskaroties ar naidīgu attieksmi, mēs varam būt laimīgi? Minēsim trīs iemeslus. Pirmkārt, ja mēs izturam grūtības un pārbaudījumus, Dievs pret mums ir labvēlīgs. (1. Pēt. 4:13, 14.) Otrkārt, grūtībās mūsu ticība tiek pārbaudīta un kļūst stiprāka. (1. Pēt. 1:7.) Un, treškārt, ja mēs saglabājam uzticību Jehovam, mēs saņemsim nenovērtējamu balvu — mūžīgu dzīvi. (Rom. 2:6, 7.)

19. Kāpēc apustuļi priecājās pēc tam, kad bija nopērti?

¹⁹ Neilgi pēc Jēzus augšāmcelšanas apustuļi paši pārliecinājās par minēto Jēzus vārdu patiesumu. Pēc tam, kad viņi bija nopērti un viņiem bija pavēlēts vairs nesludināt, viņi priecājās. Kāpēc tā bija? Viņiem prieku sagādāja tas, ka viņi bija ”atzīti par cienīgiem ciest negodu Jēzus vārda dēļ”. (Ap. d. 5:40—42.) Viņu mīlestība pret savu Kungu bija stiprāka par bailēm no pretiniekiem. Un viņi apliecināja šo mīlestību, ”neatlaidīgi mācot un sludinot labo vēsti”. Mūsdienās daudzi mūsu ticības biedri turpina uzticīgi kalpot Jehovam, arī pieredzot grūtības un pārbaudījumus. Viņi zina, ka Jehova neaizmirsīs savu kalpu darbu un mīlestību, ko tie parāda viņa vārdam. (Ebr. 6:10.)

20. Kas ir apskatīts nākamajā rakstā?

²⁰ Kamēr vien pastāvēs šī ļaunā pasaule, mēs tiksim ienīsti. (Jāņa 15:19.) Taču mums nav jābaidās. Kā ir apskatīts nākamajā rakstā, Jehova ”stiprinās un pasargās” tos, kas viņam ir uzticīgi. (2. Tes. 3:3.) Tāpēc arī turpmāk mīlēsim Jehovu, mīlēsim ticības biedrus un mīlēsim pat savus ienaidniekus. Ja tā rīkosimies, mēs būsim vienoti un garīgi stipri, sagādāsim godu Jehovam un pierādīsim, ka mīlestība ir daudz spēcīgāka par naidu.