1., 2. Kāpēc draudzes vecākajiem ir jālīdzinās apustulim Pāvilam?

 APUSTULIS Pāvils mīlēja savus ticības biedrus un pašaizliedzīgi rūpējās par tiem. Savukārt brāļi un māsas mīlēja Pāvilu. (Ap. d. 20:31.) Tāpēc, kad Efesas draudzes vecākie uzzināja, ka vairs nesatiks Pāvilu, viņi ”visi sāka skaļi raudāt”. (Ap. d. 20:37.) Arī mūsu draudžu vecākie ļoti mīl savus brāļus un māsas un nežēlo ne laiku, ne spēkus, lai par tiem rūpētos. (Filip. 2:16, 17.) Bet reizēm vecākajiem nav viegli tikt galā ar visiem pienākumiem. Kas viņiem var palīdzēt?

² Draudzes vecākie daudz ko var mācīties no apustuļa Pāvila. (1. Kor. 11:1.) Pāvils nebija nekāds pārcilvēks. Arī viņam bija trūkumi, un reizēm viņam bija smagi jācīnās, lai darītu to, kas ir pareizs. (Rom. 7:18—20.) Turklāt Pāvila dzīvē netrūka problēmu. Bet viņš nenolaida rokas un spēja saglabāt prieku kalpošanā. Ja draudzes vecākie seko Pāvila priekšzīmei, arī viņi spēj saglabāt prieku kalpošanā un tikt galā ar saviem pienākumiem.

3. Par ko ir runa šajā rakstā?

³ Šajā rakstā ir apskatīts, kā draudzes vecākie var atrast līdzsvaru starp sludināšanu un citiem pienākumiem, rūpēties par ticības biedriem un pareizi raudzīties uz saviem un citu trūkumiem. Vēl tajā ir aplūkots, kā to spēja darīt apustulis Pāvils un kā draudzes vecākie var sekot viņa paraugam.

4. Kāpēc draudzes vecākajiem ne vienmēr ir viegli uzņemties vadību sludināšanā?

⁴ Kāpēc reizēm tas nav viegli. Draudzes vecākajiem jāuzņemas vadība sludināšanā, bet viņiem ir jāveic arī citi pienākumi. Piemēram, daudzi no viņiem vada darbdienas sapulces un draudzes Bībeles nodarbības. Viņiem draudzes sapulcēs tiek uzticētas arī citas programmas daļas. Viņi apmāca draudzes kalpotājus un labprāt velta laiku, lai stiprinātu brāļus un māsas. (1. Pēt. 5:2.) Daži vecākie piedalās valstības zāļu un citu teokrātisko ēku būvniecībā vai veic tajās tehniskās apkopes darbus. Tomēr, tāpat kā ikviens kristietis, jebkurš draudzes vecākais pirmām kārtām ir labās vēsts sludinātājs. (Mat. 28:19, 20.)

5. Kāpēc var teikt, ka Pāvils bija dedzīgs sludinātājs?

⁵ Kā rīkojās Pāvils. Pāvils savā dzīvē rīkojās saskaņā ar principu: pārliecināties, kas ir svarīgākais. (Filip. 1:10.) Tā kā labās vēsts sludināšana ir pats svarīgākais darbs, kas uzticēts kristiešiem, Pāvils to dedzīgi darīja gadu desmitiem. Kā teikts Bībelē, viņš sludināja ”ļaužu priekšā un pa mājām”. (Ap. d. 20:20.) Viņš izmantoja ikvienu iespēju, nevis aprobežojās ar sludināšanu noteiktās dienās un noteiktā laikā. Piemēram, kad Atēnās viņš gaidīja savus biedrus, viņam radās izdevība sludināt ievērojamiem cilvēkiem, un daži no tiem kļuva ticīgi. (Ap. d. 17:16, 17, 34.) Pāvils sludināja, arī atrazdamies mājas arestā. (Filip. 1:13, 14; Ap. d. 28:16—24.)

6. Ko Pāvils mācīja citiem?

⁶ Pāvils centās pēc iespējas labāk izmantot laiku. Viņš aicināja citus kristiešus sludināt kopā ar viņu. Piemēram, pirmajā misijas ceļojumā viņš ”ņēma līdzi Jāni, sauktu par Marku”, bet otrajā — Timoteju. (Ap. d. 12:25; 16:1—4.) Sadarbojoties ar šiem kristiešiem, Pāvils, bez šaubām, dalījās pieredzē, kā organizēt draudzes darbību, kā rūpēties par ticības biedriem un kā prasmīgi mācīt draudzi. (1. Kor. 4:17.)

7. Kā draudzes vecākie var rīkoties saskaņā ar mudinājumu, kas lasāms Efesiešiem 6:14, 15?

⁷ Ko no Pāvila var mācīties. Draudzes vecākie sludina pa mājām, bet viņiem ir jābūt gataviem, tāpat kā Pāvilam, izmantot arī ikvienu citu iespēju, lai sludinātu. (Nolasīt Efesiešiem 6:14, 15.) Piemēram, viņi to var darīt, iepērkoties veikalā vai atrodoties savā  darbavietā. Piedalīdamies teokrātisko ēku būvniecībā, viņi var sludināt tiem, kas dzīvo kaimiņos, vai tiem, kas piegādā būvmateriālus vai citas preces. Un, kad vecākie sludina ar citiem kristiešiem, to vidū ar draudzes kalpotājiem, viņi var izmantot šo laiku, lai, tāpat kā Pāvils, dalītos ar tiem savā pieredzē.

8. Kas draudzes vecākajiem reizēm ir jādara?

⁸ Draudzes vecākie nedrīkst uzņemties tik daudz pienākumu, ka viņiem neatliktu laika daudz svarīgākām lietām, piemēram, sludināšanai. Lai saglabātu līdzsvaru visās jomās, viņiem reizēm ir jāprot pateikt ”nē”. Viņiem ar lūgšanām ir jāpārdomā, vai, uzņemoties kādu papildu pienākumu, netiks atstāts novārtā tas, kas ir svarīgākais. Pie tā pieder iknedēļas ģimenes vakars Jehovas pielūgsmei un dedzīga sludināšana, turklāt draudzes vecākajiem ir jāmāca saviem bērniem, kā sludināt. Dažiem vecākajiem ir grūti atteikties no papildu pienākumiem, bet, ja viņi tos neuzņemas, viņiem nav jājūtas vainīgiem. Jehova saprot, ka viņi vēlas saglabāt līdzsvaru.

9. Kādu pienākumu veikšanai vecākajiem dažreiz nav viegli atrast laiku?

⁹ Kāpēc reizēm tas nav viegli. Jehovas kalpi pieredz ne mazums grūtību. Tāpēc viņiem ir vajadzīgs stiprinājums, atbalsts un mierinājums. Dažiem reizēm ir nepieciešams padoms, lai viņi neizdarītu kaut ko tādu, kas sāpinātu Jehovu. (1. Tes. 5:14.) Draudzes vecākie nespēj novērst problēmas, ko pieredz viņu ticības biedri. Taču viņu pienākums ir tos stiprināt, uzmundrināt un aizsargāt. Bet kā lai vecākie atrod visam laiku?

10. Kā Pāvils izturējās pret ticības biedriem, kā redzams 1. Tesalonikiešiem 2:7?

¹⁰ Kā rīkojās Pāvils. Pāvils allaž centās uzslavēt un uzmundrināt ticības biedrus. Tāpat ir jārīkojas draudzes vecākajiem mūsdienās. (Nolasīt 1. Tesalonikiešiem 2:7.) Pāvils savu mīlestību pret citiem kristiešiem apliecināja vārdos, un viņš tiem atgādināja, ka tos mīl Jehova. (2. Kor. 2:4; Efes. 2:4, 5.) Pāvils pret brāļiem un māsām izturējās kā pret draugiem. Viņš tiem veltīja laiku, viņš tiem uzticējās un dalījās ar tiem savos pārdzīvojumos. (2. Kor. 7:5; 1. Tim. 1:15.) Bet viņa raizes un grūtības nebija galvenais, kam viņš pievērsa uzmanību. Pirmām kārtām Pāvils domāja, kā palīdzēt brāļiem un māsām.

11. Kas Pāvilu mudināja pamācīt brāļus un māsas?

¹¹ Reizēm Pāvilam ticības biedri bija jāpamāca un pat tiem jāaizrāda. Taču Pāvils to darīja nevis tāpēc, ka jutās aizkaitināts,  bet tāpēc, ka vēlējās tos pasargāt no briesmām un viņam rūpēja brāļi un māsas. Kad Pāvils deva padomus, viņš to darīja tā, lai tos būtu viegli uztvert. Pāvils ļoti vēlējās, lai brāļi un māsas uzklausa šos padomus. Piemēram, 1. vēstulē korintiešiem Pāvils ietvēra arī stingru aizrādījumu, un vēlāk viņš sūtīja uz Korintu Titu, lai noskaidrotu, vai turienes kristieši aizrādījumu ir ņēmuši vērā. Kad Pāvils uzzināja, ka tie ir paklausījuši viņa padomiem, viņš bija ļoti iepriecināts. (2. Kor. 7:6, 7.)

12. Kā draudzes vecākie var stiprināt ticības biedrus?

¹² Ko no Pāvila var mācīties. Draudzes vecākie var sekot Pāvila priekšzīmei, veltot ticības biedriem laiku. Piemēram, ja vecākie ierodas laicīgi uz draudzes sapulcēm, viņiem ir iespēja aprunāties ar brāļiem un māsām. Lai pateiktu kādam kaut ko uzmundrinošu, var pietikt ar pāris minūtēm. (Rom. 1:12; Efes. 5:16.) Stiprinādami brāļus un māsas un atgādinādami tiem, ka Jehova tos ļoti mīl, draudzes vecākie izmanto Bībeli. Vecākie dara visu, lai brāļi un māsas justu, ka arī viņi tos mīl. Viņi ar tiem regulāri sazinās un vienmēr cenšas tos uzslavēt. Ja kāds brālis vai māsa ir jāpamāca, tad viņi to dara, balstoties uz Bībeli. Dodami padomus, draudzes vecākie nerunā aplinkus, tomēr viņi izsakās laipni, lai brāļiem un māsām būtu viegli viņus uzklausīt. (Gal. 6:1.)

13. Kā daži draudzes vecākie mēdz uztvert savas nepilnības?

¹³ Kāpēc reizēm tas nav viegli. Arī draudzes vecākie ir nepilnīgi cilvēki. Viņi kļūdās, tāpat kā visi citi. (Rom. 3:23.) Bet dažiem draudzes vecākajiem ir grūti pareizi raudzīties uz saviem trūkumiem. Vieni pievērš saviem trūkumiem pārāk lielu uzmanību, un tāpēc viņiem nolaižas rokas. Savukārt citi mēdz attaisnot savas nepilnības un tāpēc nepūlas mainīties.

14. Kas Pāvilam palīdzēja cīņā ar viņa trūkumiem, kā var secināt no Filipiešiem 4:13?

¹⁴ Kā rīkojās Pāvils. Pāvils pazemīgi atzina, ka cīņā ar savām vājībām viņam ir vajadzīgs Dieva atbalsts. Pāvils kādreiz bija nežēlīgi vajājis kristiešus. Bet vēlāk viņš aptvēra, cik slikti bija rīkojies, un mainījās. (1. Tim. 1:12—16.) Ar Jehovas palīdzību viņš kļuva par laipnu, līdzjūtīgu un pazemīgu draudzes ganu. Pāvils labi apzinājās savus trūkumus, bet viņš nevis pastāvīgi domāja par tiem, bet  paļāvās uz Jehovas žēlastību un no sirds ticēja, ka Jehova viņam piedod. (Rom. 7:21—25.) Pāvils negaidīja no sevis pilnību. Tomēr viņš pūlējās kļūt par labāku kristieti un lūdza, lai Jehova viņam palīdz paveikt uzticēto. (1. Kor. 9:27; nolasīt Filipiešiem 4:13.)

15. Kā draudzes vecākajiem ir jāraugās uz savām nepilnībām?

¹⁵ Ko no Pāvila var mācīties. Garīgi nobrieduši brāļi tiek iecelti par draudzes vecākajiem ne jau tāpēc, ka viņi būtu nevainojami. Jehova no viņiem gaida, ka viņi atzīs savas kļūdas un turpinās attīstīt kristīgas īpašības. (Efes. 4:23, 24.) Vecākajiem sevi jāizvērtē Bībeles gaismā un jāveic nepieciešamās izmaiņas. Tad Jehova viņiem palīdzēs, un viņi spēs labi paveikt viņiem uzticētos pienākumus. (Jēk. 1:25.)

16. Kas varētu notikt, ja draudzes vecākie pievērstu pārlieku lielu uzmanību ticības biedru nepilnībām?

¹⁶ Kāpēc reizēm tas nav viegli. Sadarbojoties ar brāļiem un māsām, draudzes vecākie skaidri saredz viņu nepilnības. Ja viņi pievērstu pārāk lielu uzmanību brāļu un māsu trūkumiem, viņi kļūtu aizkaitināti, skarbi un sāktu tos nosodīt. Ja tā notiktu, Sātans tikai priecātos. (2. Kor. 2:10, 11.)

17. Kā Pāvils raudzījās uz saviem ticības biedriem?

¹⁷ Kā rīkojās Pāvils. Pāvils citos centās saskatīt labo. Viņš zināja par brāļu un māsu trūkumiem, un dažreiz ticības biedru rīcība viņam sagādāja sirdssāpes. Taču Pāvils labi saprata: tas, ka kristietis kļūdās, nenozīmē, ka viņš ir slikts cilvēks. Pāvils mīlēja brāļus un māsas, tāpēc centās pievērst uzmanību viņu labajām īpašībām. Kad brāļi un māsas kļūdījās, Pāvils tiem nepiedēvēja sliktus motīvus, bet apzinājās, ka tiem ir vajadzīga palīdzība.

18. Ko mēs varam mācīties no tā, kā Pāvils palīdzēja Eiodijai un Sintihai? (Filipiešiem 4:1—3.)

¹⁸ Aplūkosim kādu gadījumu, kas bija noticis Filipu draudzē. (Nolasīt Filipiešiem 4:1—3.) Garīgo māsu Eiodijas un Sintihas starpā bija radušās domstarpības. Pāvils neizturējās pret šīm māsām skarbi un viņas nenosodīja. Viņš centās šajās kristietēs saskatīt labās īpašības. Eiodija un Sintiha bija uzticīgas kristietes, kas jau gadiem ilgi bija kalpojušas Jehovam. Nav šaubu, ka Jehova viņas mīlēja. Pāvila pozitīvā attieksme palīdzēja atrisināt problēmu šo garīgo māsu starpā. Tas, ka Pāvils centās citos saskatīt labas īpašības, palīdzēja viņam nezaudēt prieku kalpošanā, kā arī saglabāt sirsnīgas attiecības ar citiem.

19. a) Kas draudzes vecākajiem palīdz uz ticības biedriem raudzīties pozitīvi? b) Par ko liek domāt attēls, kurā ir redzami brāļi, kas tīra valstības zāli?

 ¹⁹ Ko no Pāvila var mācīties. Draudzes vecākie cenšas ievērot brāļu un māsu labās īpašības. Protams, visiem piemīt trūkumi, bet visiem ir arī stiprās puses. (Filip. 2:3.) Reizēm vecākajiem ir jāpamāca kāds brālis vai māsa. Līdzīgi Pāvilam, viņi cenšas pievērst galveno uzmanību nevis brāļu un māsu trūkumiem, bet pozitīvajām iezīmēm — viņu mīlestībai pret Jehovu un izturībai kalpošanā. Draudzes vecākie ir pārliecināti, ka ikviens var kļūt par labāku kristieti. Vecākie, kas uz ticības biedriem raugās pozitīvi, veicina draudzē brīnišķīgu gaisotni.

20. Kāpēc draudzes vecākajiem jācenšas vairāk uzzināt par Pāvila kalpošanu, un kā viņi to var darīt?

²⁰ Draudzes vecākajiem ir jācenšas uzzināt vairāk par Pāvila kalpošanu. Noderīgu informāciju var atrast, piemēram, grāmatā ”Plaši liecināsim par Dieva valstību”, 12. nodaļas 17.—​19. rindkopā un 21. nodaļas 6., 7. rindkopā, kā arī 1997. gada 1. augusta Sargtorņa rakstā ”Brāļu mīlestība lai paliek”. Pētot šādus materiālus, viņi var pārdomāt, kā uzzinātais viņiem var palīdzēt ar prieku pildīt savus pienākumus.

21. Par ko draudzes vecākie var būt pārliecināti?

²¹ Jehova negaida no draudzes vecākajiem pilnību. Viņš vēlas, lai tie būtu uzticami. (1. Kor. 4:2.) Jehova augstu vērtēja to, ka Pāvils cītīgi pildīja viņam uzticētos pienākumus. Mūsu debesu Tēvs augstu vērtē arī to, ko kalpošanā darāt jūs, draudžu gani. Jehova ”neaizmirst jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši viņa vārdam ar to, ka esat kalpojuši un vēl joprojām kalpojat svētajiem”. (Ebr. 6:10.)