Grēku piedošana ir iespējama tikai tāpēc, ka Jēzus ir atdevis savu dzīvību par izpirkuma upuri. (Efes. 1:7.) Bet, kā var lasīt Bībelē, Dievs piedeva arī ”pagātnē izdarītos grēkus”, proti, grēkus, kas izdarīti pirms tam, kad Jēzus ziedoja savu dzīvību. (Rom. 3:25.) Uz kāda pamata Jehova senatnē piedeva grēkus, nepārkāpjot savas augstās taisnīguma normas?

No tā brīža, kad Jehova izlēma, ka viņš glābs dievbijīgus cilvēkus ar ”pēcnācēja” starpniecību, viņa skatījumā izpirkums būtībā jau bija samaksāts. (1. Moz. 3:15; 22:18.) Jehova bija absolūti pārliecināts, ka noteiktā laikā viņa Dēls ziedos savu dzīvību, lai sagādātu izpirkumu. (Gal. 4:4; Ebr. 10:7—10.) Kad Jēzus bija uz zemes, viņam kā Dieva pārstāvim bija vara piedot grēkus. Jēzus varēja piedot grēkus tiem, kas viņam ticēja, jo viņš zināja, ka viņa sagādātais izpirkums apklās cilvēku grēkus. (Mat. 9:2—6.)