Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

13. STUDĒJAMAIS RAKSTS

127. DZIESMA ”Kā man jādzīvo”

Kas liecina, ka Jehova pret mums ir labvēlīgs

Kas liecina, ka Jehova pret mums ir labvēlīgs

”Es esmu labvēlīgs pret tevi.” (LŪK. 3:22.)

TĒMA

Kā kristietis var pārvarēt šaubas par to, vai Jehova pret viņu ir labvēlīgs.

1. Par ko šaubās daži Jehovas kalpi?

 VAI nav lieliski zināt, ka Jehova pret savu tautu ir labvēlīgs? Bībelē par Jehovu ir teikts: ”Tu savai tautai dāvā godu un spēku, tava labvēlība mūs dara stiprākus.” (Ps. 89:17.) Tomēr dažiem reizēm uzmācas doma, ka konkrēti ar viņiem Jehova nav apmierināts. Arī senatnē Jehovas kalpi dažreiz cīnījās ar tādām domām. (1. Sam. 1:6—10; Īj. 29:2, 4; Ps. 51:11.)

2. Kā cilvēki var iegūt Jehovas labvēlību?

2 No Bībeles ir skaidri redzams, ka cilvēki var iegūt Jehovas labvēlību, ja viņi tic Jēzum Kristum un kristījas. (Jāņa 3:16.) Kristījoties cilvēks citu priekšā apliecina, ka ir nožēlojis grēkus un ir apsolījis Dievam, ka pildīs viņa gribu. (Ap. d. 2:38; 3:19.) Jehova priecājas, kad cilvēks, sperot šādus soļus, parāda, ka vēlas būt viņa draugs. Kamēr mēs cenšamies dzīvot saskaņā ar savu solījumu, Jehova pret mums ir labvēlīgs un uzskata mūs par saviem draugiem. (Ps. 25:14.)

3. Kādi jautājumi ir aplūkoti šajā rakstā?

3 Bet kāpēc dažiem kristiešiem reizēm šķiet, ka Dievs pret viņiem nav labvēlīgs? Kas liecina, ka Jehova uz mums raugās ar labvēlību? Kā stiprināt pārliecību, ka Jehova pret mums ir labvēlīgs?

KĀPĒC DAŽIEM ŠĶIET, KA DIEVS PRET VIŅIEM NAV LABVĒLĪGS

4., 5. Par ko nebūtu jāšaubās nevienam kristietim?

4 Ne viens vien Jehovas kalps jau kopš bērnības cieš no zemas pašcieņas. (Ps. 88:15.) Kāds kristietis, vārdā Adriāns, vaļsirdīgi stāstīja: ”Es vienmēr esmu juties pilnīgi nevērtīgs. Atceros, kā agrā bērnībā es lūdzu Dievam, lai mana ģimene nonāktu paradīzē, bet sevi man tur bija grūti iztēloties, jo biju pārliecināts, ka neesmu gana labs.” Savukārt mūsu brālis Tonijs, kura vecāki nav Jehovas liecinieki, sacīja: ”Vecāki man nekad neteica, ka viņi mani mīl un ar mani lepojas. Lai kā es centos, es nevarēju izpelnīties viņu atzinību.”

5 Ja mums ik pa laikam ir jācīnās ar mazvērtības sajūtu, būtu jāpatur prātā, ka ikvienu no mums Jehova ir vilcis pie sevis. (Jāņa 6:44.) Jehova pazīst mūsu iekšējo būtību un saskata mūsos daudz vairāk laba, nekā redzam mēs paši. (1. Sam. 16:7; 2. Laiku 6:30.) Viņš dara zināmu, ka esam viņam dārgi, un mums tas nav jāapšauba. (1. Jāņa 3:19, 20.)

6. Kā savu pagātnes grēku dēļ jutās Pāvils?

6 Daļa kristiešu pirms Bībeles patiesības uzzināšanas darīja daudz ko tādu, par ko viņus joprojām moka vainas apziņa. (1. Pēt. 4:3.) Citus pārņem vainas apziņa, kad viņi spēcīgi izjūt grēcīgas tieksmes. Vai arī jums reizēm uzmācas domas, ka Jehova jums nekad nepiedos? Līdzīgi ir jutušies daudzi Jehovas kalpi senatnē. Piemēram, kad apustulis Pāvils domāja par saviem trūkumiem, viņš izsaucās: ”Ak, es, nelaimīgais!” (Rom. 7:24.) Lai gan Pāvils bija nožēlojis savus agrāk izdarītos grēkus un kristījies, viņš sevi dēvēja par ”visnenozīmīgāko no apustuļiem” un par vislielāko grēcinieku. (1. Kor. 15:9; 1. Tim. 1:15.)

7. Ko Jehova ir apsolījis?

7 Mūsu debesu Tēvs ir apsolījis piedot tiem, kas nožēlo savus grēkus. (Ps. 86:5.) Tātad, ja mēs no sirds esam nožēlojuši pārkāpumus, mēs varam nešaubīties, ka Jehova ir turējis vārdu un ir mums piedevis. (Kol. 2:13.)

8., 9. Kas mums jādara, ja mūs nomāc sajūta, ka nedarām pietiekami daudz kalpošanā?

8 Mēs vēlamies darīt kalpošanā Jehovam visu, kas mūsu spēkos. Tomēr mums var likties, ka nedarām tik daudz, cik vajadzīgs, lai iemantotu Jehovas labvēlību. Kāda kristiete, vārdā Amanda, stāstīja: ”Man vienmēr ir licies, ka dot Jehovam pašu labāko nozīmē darīt aizvien vairāk. Es izvirzu sev tik augstas prasības, ka nespēju tām atbilst. Un, tā kā man neizdodas īstenot iecerēto, es esmu ar sevi neapmierināta un nospriežu, ka arī Jehova ar mani nav apmierināts.”

9 Kas mums jādara, ja mūs nomāc sajūta, ka nedarām pietiekami daudz kalpošanā? Atcerēsimies, ka Jehova ir saprātīgs un neprasa no mums vairāk, kā mēs varam. Jehova augstu vērtē visu, ko darām kalpošanā, ja vien mēs viņam kalpojam no visas sirds. Vēl ir vērtīgi domāt par Bībelē minētajiem cilvēkiem, kas kalpoja Jehovam pēc labākās sirdsapziņas. Viens no tādiem bija Pāvils. Ilgus gadus viņš nebija žēlojis pūles kalpošanā — viņš bija mērojis tūkstošiem kilometru, lai sludinātu labo vēsti plašā teritorijā, un daudzās vietās dibinājis draudzes. Bet vai tad, kad apstākļi viņam vairs neļāva sludināt tik daudz, cik agrāk, viņš zaudēja Jehovas labvēlību? Protams, nē! Pāvils darīja visu, kas bija iespējams viņa situācijā, un Jehova viņu svētīja. (Ap. d. 28:30, 31.) Arī mūsu apstākļi laiku pa laikam var mainīties, un līdz ar to var mainīties tas, cik daudz mēs darām kalpošanā. Taču Jehovam galvenais ir tas, kāpēc mēs viņam kalpojam. Tālāk ir apskatīts, kas liecina, ka Jehova uz mums raugās ar labvēlību.

KAS LIECINA, KA JEHOVA UZ MUMS RAUGĀS AR LABVĒLĪBU

10. Kā mēs varam ”dzirdēt” Jehovu sakām, ka viņš pret mums ir labvēlīgs? (Jāņa 16:27.)

10 Bībele. Jehova atklāti pauž mīlestību saviem kalpiem un apliecina, ka ir ar tiem apmierināts. Bībelē ir minēti divi gadījumi, kad viņš Jēzum teica, ka tas ir viņa mīļais Dēls, pret ko viņš ir labvēlīgs. (Mat. 3:17; 17:5.) Vai nebūtu brīnišķīgi dzirdēt Jehovu sakām, ka viņš ir pret mums labvēlīgs? Tas būtu ļoti uzmundrinoši ikvienam no mums. Protams, mēs nevaram cerēt, ka Jehova ar mums runās no debesīm, tomēr mēs viņu varam ”dzirdēt” Bībeles lappusēs. Jehovas siltā atzinība skaidri izpaužas evaņģēlijos lasāmajos vārdos, ko Jēzus teica saviem sekotājiem. (Nolasīt Jāņa 16:27.) Jēzus nevainojami atspoguļoja sava Tēva personību. Tātad, kad lasām, kā Jēzus apliecināja mīlestību saviem uzticīgajiem sekotājiem, mēs varam iztēloties, ka šos sirsnīgos vārdus saka Jehova un ka tie ir domāti arī mums. (Jāņa 15:9, 15.)

Jehova savu labvēlību apliecina dažādos veidos. (Sk. 10. rindkopu)


11. Vai grūtības mūsu dzīvē liecina, ka esam zaudējuši Jehovas labvēlību? Paskaidrojiet. (Jēkaba 1:12.)

11 Jehovas sniegtais atbalsts. Jehova kā mīlošs Tēvs gādā par mums, un viņš rūpējas par mums arī materiālā ziņā. Reizēm viņš pieļauj, ka viņa kalpi saskaras ar grūtībām. Piemēram, daudz ciešanu bija dievbijīgajam Ījabam. (Īj. 1:8—11.) Kad pieredzam pārbaudījumus, mums nebūtu jāsecina, ka esam zaudējuši Dieva labvēlību. Grūtības mums dod iespēju parādīt, cik dziļa ir mūsu mīlestība pret Jehovu, un apliecināt savu paļāvību uz viņu. (Nolasīt Jēkaba 1:12.) Turklāt pārbaudījumu laikā mēs varam vēl labāk izjust Jehovas mīlestības pilnās rūpes un atbalstu.

12. Ko var mācīties no rindkopā minētā kristieša?

12 Lūk, ko pieredzēja kāds mūsu brālis, vārdā Dmitrijs, kas dzīvo Āzijā. Viņš zaudēja darbu un vairākus mēnešus nevarēja atrast citu. Tad viņš nolēma vairāk sludināt, tā apliecinot savu paļāvību uz Jehovu. Gāja mēneši, bet viņam joprojām nebija darba. Pēc kāda laika viņš nopietni saslima un palika piesaistīts pie gultas. Tā kā viņš vairs nespēja rūpēties par ģimeni, viņam uzmācās domas, ka viņš ir nekam nederīgs un ir zaudējis Jehovas labvēlību. Kādu vakaru meita viņam atnesa papīra lapu, uz kuras bija uzdrukājusi vārdus no Jesajas 30:15: ”Ja jūs neļausieties uztraukumam un paļausieties uz mani, jūs būsiet spēcīgi.” Viņa teica: ”Tēti, kad jūties slikti, atceries šo pantu!” Tad Dmitrijs saprata, ka Jehova joprojām gādā par viņa ģimeni, jo viņiem ir, ko ēst, ko ģērbt mugurā un kur dzīvot. Viņš secināja: ”Man tikai bija jāsaglabā miers un jāpaļaujas uz Jehovu.” Kristieši, kas pieredz dažādus pārbaudījumus, var nešaubīties, ka Jehova par viņiem gādā un dod vajadzīgo spēku, lai viņi izturētu līdz galam.

Jehova savu labvēlību apliecina dažādos veidos. (Sk. 12. rindkopu) b


13. Ar kā starpniecību Jehova pauž savu labvēlību pret mums?

13 Ticības biedri. Jehova var pamudināt savus kalpus mums pateikt atzinīgus vārdus, lai mēs saprastu, ka viņš pret mums ir labvēlīgs. Viņš var rosināt kādu pateikt kaut ko uzmundrinošu tieši tajā brīdī, kad mums tas ir vajadzīgs. Par to pārliecinājās kāda kristiete, kas dzīvo Āzijā. Viņas dzīvē iestājās grūts posms, kad viņa zaudēja darbu un smagi saslima. Turklāt viņas vīrs izdarīja nopietnu grēku un vairs nevarēja būt draudzes vecākais. ”Es nevarēju saprast, kāpēc tas viss notika,” viņa sacīja. ”Es domāju: varbūt es esmu izdarījusi kaut ko sliktu un zaudējusi Jehovas labvēlību.” Mūsu māsa sirsnīgi lūdza, lai Jehova viņai dara zināmu, ka viņš nav novērsies no viņas. Kā Jehova atbildēja uz viņas lūgšanu? Mūsu māsa stāstīja: ”Draudzes vecākie ar mani aprunājās un palīdzēja saprast, ka Jehova mani joprojām mīl.” Vēlāk viņa atkal lūdza, lai Jehova viņai apliecina, ka ir pret viņu labvēlīgs. ”Tajā pašā dienā es saņēmu vēstuli no vairākiem savas draudzes brāļiem un māsām. Šī vēstule man bija kā balzams dvēselei. To lasot, es sajutu, ka Jehova ir dzirdējis manu lūgšanu,” atcerējās mūsu māsa. Tas, ko viņa pieredzēja, spilgti apliecina, ka bieži vien Jehova savu labvēlību pret mums pauž, rosinādams citus mums teikt labus vārdus. (Ps. 10:17.)

Jehova savu labvēlību apliecina dažādos veidos. (Sk. 13. rindkopu) c


14. Kas vēl liecina par Jehovas labvēlību?

14 Par Jehovas labvēlību liecina arī tas, ka ticības biedri ir gatavi mums dot vērtīgus padomus. Pirmajā gadsimtā Jehova iedvesmoja apustuli Pāvilu uzrakstīt 14 vēstules ticības biedriem. Tajās ir iekļautas mīlestības pilnas pamācības un pat aizrādījumi. Kāpēc Jehova gribēja, lai šajās vēstulēs būtu tik daudz pamācību? Tāpēc, ka viņš mīl savus bērnus. (Sāl. pam. 3:11, 12.) Tātad uz Bībeli balstīts padoms vai aizrādījums ir Jehovas labvēlības apliecinājums, nevis pierādījums tam, ka Jehova no mums ir novērsies. (Ebr. 12:6.)

KĀ VĒL JEHOVA IZPAUŽ SAVU LABVĒLĪBU

15. Kam Jehova dod savu svēto garu, un ko tas palīdz saprast?

15 Tiem, kas ir iemantojuši Jehovas labvēlību, viņš dod savu svēto garu. (Mat. 12:18.) Mēs varam padomāt par tādu jautājumu: vai mums izdodas savā dzīvē izpaust Dieva svētā gara augļus? Noteikti tā ir. Piemēram, vai nav tā, ka tagad mēs esam pacietīgāki nekā tad, kad sākām mācīties Bībeli? Jo labāk mums izdodas izpaust gara augļus, jo stiprāka kļūst mūsu pārliecība, ka Jehova pret mums ir labvēlīgs. a

Pārdomāsim, kas liecina par Jehovas labvēlību pret mums! (Sk. 15. rindkopu)


16. Kam Jehova ir uzticējis sludināt labo vēsti, un ko tas palīdz saprast? (1. Tesalonikiešiem 2:4.)

16 Par Jehovas labvēlību pret viņa kalpiem liecina arī tas, ka viņš tiem ir uzticējis sludināt labo vēsti. (Nolasīt 1. Tesalonikiešiem 2:4.) To skaidri saprata kāda kristiete, ko sauc Džoslina. Viņa stāstīja, ka reiz viņa jutās nekam nederīga un pilnīgi izsmelta. ”Bet, tā kā es biju pioniere un todien bija ieplānojusi sludināt, es vērsos lūgšanā pie Jehovas un devos ārā no mājas,” viņa teica. Tajā dienā Džoslina satika kādu sievieti, vārdā Mērija, kas piekrita mācīties Bībeli. Pēc dažiem mēnešiem Mērija pastāstīja, ka tad, kad Džoslina bija klauvējusi pie viņas durvīm, viņa bija lūgusi Dievu. Domājot par to gadījumu, Džoslina sacīja: ”Man bija tāda sajūta, it kā es dzirdētu Jehovu sakām, ka viņš pret mani ir labvēlīgs.” Protams, ne visi uzklausa mūsu sludināto vēsti. Taču, ja mēs sludināšanā darām visu, kas mūsu spēkos, Jehova ar mums ir apmierināts.

Pārdomāsim, kas liecina par Jehovas labvēlību pret mums! (Sk. 16. rindkopu) d


17. Ko var secināt, pārdomājot, ko kāda kristiete teica par izpirkuma upuri? (Psalms 5:12.)

17 Tiem, pret ko Jehova ir labvēlīgs, viņš piedod grēkus, balstoties uz Jēzus izpirkuma upuri. (1. Tim. 2:5, 6.) Bet, iespējams, kādam, kas tic izpirkuma upurim un ir kristījies, nav pārliecības, ka Jehova uz viņu raugās ar labvēlību. Tādā gadījumā būtu svarīgi paturēt prātā, ka mēs ne vienmēr varam uzticēties savai iekšējai balsij, bet Jehovam gan mēs varam uzticēties vienmēr. Tos, kas tic izpirkuma upurim, viņš uzskata par taisniem, un viņš ir apsolījis tos svētīt. (Nolasīt Psalmu 5:12; Rom. 3:26.) Lūk, kā pārdomas par izpirkuma upuri palīdzēja kādai kristietei, vārdā Viktorija. ”Es pēkšņi atskārtu, cik ļoti pacietīgs Jehova ir bijis ar mani,” viņa atzina. ”Es viņam biju it kā teikusi: ”Tava mīlestība nav pietiekami liela. Mani grēki ir bijuši pārāk smagi. Ar tava dēla upuri nepietiks, lai tos apklātu.”” Bet, vairāk domādama par šo Jehovas dāvanu, viņa beidzot sāka just, ka Jehova viņu mīl. Ja mēs pārdomāsim, cik daudz Jehova un Jēzus ir darījuši mūsu labā, nostiprināsies mūsu pārliecība, ka Jehova mūs mīl un ir labvēlīgs pret mums.

Pārdomāsim, kas liecina par Jehovas labvēlību pret mums! (Sk. 17. rindkopu)


18. Par ko mēs varam būt pārliecināti?

18 Kaut arī mēs no sirds cenšamies ņemt vērā rakstā minētos ieteikumus, mums vienalga dažreiz var sašļukt dūša un mūs var pārņemt sajūta, ka Jehova ar mums nav apmierināts. Kad tā notiek, mums jāatceras, ka Jehova ir labvēlīgs pret tiem, kas viņu mīl. (Jēk. 1:12.) Tāpēc arvien tuvosimies Jehovam un centīsimies pamanīt savā dzīvē visu, kas liecina par viņa labvēlību pret mums! Jehova ”nav tālu nevienam no mums”. (Ap. d. 17:27.)

KĀ JŪS ATBILDĒTU?

  • Kāpēc dažiem šķiet, ka Jehova pret viņiem nav labvēlīgs?

  • Kā Jehova apliecina savu labvēlību?

  • Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova pret mums ir labvēlīgs?

88. DZIESMA ”Dari man zināmus savus ceļus!”

a Sk. arī ”Gara augļi ir...”.

b ATTĒLĀ: inscenējums

c ATTĒLĀ: inscenējums

d ATTĒLĀ: inscenējums