1. Ko mēs gūstam, atrazdamies Jehovas organizācijā?

 VAI nav brīnišķīgi, ka šajos laikos, kad dzīve kļūst arvien grūtāka, mēs varam piederēt pie Jehovas organizācijas? Jehova mums ir dāvājis garīgo brāļu un māsu saimi, kurā valda mīlestība un vienotība. (Ps. 133:1.) Viņš mums māca, ko mēs varam darīt, lai mūsu ģimene būtu stipra. (Efes. 5:33—6:1.) Viņš mums dod gudrību, kas vajadzīga, lai grūtās situācijās mēs nezaudētu prieku un iekšēju mieru.

2. Kas mums jādara, un kāpēc?

² Jehova mums patiešām dod visu, kas vajadzīgs, lai mēs varētu kalpot viņam ar prieku. Tomēr reizēm tas nav viegli. Lai saglabātu dedzību kalpošanā, mums ir jāpūlas, un jo īpaši tas ir jādara tad, kad 1) mūs ir sarūgtinājis kāds ticības biedrs, 2) mūs sāpina dzīvesbiedrs un 3) mēs esam vīlušies sevī. Apskatīsim šīs situācijas un pārdomāsim, kā, pieredzot tamlīdzīgas grūtības, rīkojās daži cilvēki, kas minēti Bībelē.

NENOLAIDĪSIM ROKAS, KAD MŪS IR SARŪGTINĀJIS TICĪBAS BIEDRS

3. Kādas ir vienas no grūtībām, ar ko var sastapties Jehovas kalpi?

³ Grūtības. Var gadīties, ka mūs kaitina dažu ticības biedru personības iezīmes. Reizēm kāds mūs sarūgtina vai arī izturas pret mums nelaipni. Dažkārt kļūdās arī draudzes vecākie. Šādu iemeslu dēļ daži sāk šaubīties, ka ir atraduši patiesā Dieva organizāciju. Kaut arī Bībelē mēs tiekam mudināti kalpot Dievam ”plecu pie pleca” ar  ticības biedriem, daži sāk vairīties no tiem, kas viņus ir sarūgtinājuši, vai pat pārstāj apmeklēt sapulces. (Cef. 3:9.) Bet vai tā rīkoties ir gudri? Pievērsīsim uzmanību vairākiem Bībelē minētiem cilvēkiem, kas pieredzēja līdzīgas grūtības.

4. Kādas grūtības pieredzēja apustulis Pāvils?

⁴ Notikumi, kas minēti Bībelē. Apustulis Pāvils ne reizi vien saskārās ar savu ticības biedru trūkumiem. Tālāk minētas dažas situācijas, kurās Pāvilam noteikti nebija viegli. Kad viņš kādu laiku pēc pievēršanās kristietībai ieradās Jeruzālemē, turienes draudzē ”visi baidījās no viņa, jo neticēja, ka viņš ir kļuvis par mācekli”. (Ap. d. 9:26.) Vēlāk daži viņu aprunāja un tā grāva viņa reputāciju. (2. Kor. 10:10.) Reiz viņš bija aculiecinieks gadījumam, kad brālis, kam bija uzticēti svarīgi pienākumi, darīja kaut ko tādu, kas varēja vājināt citu ticību. (Gal. 2:11, 12.) Bet reiz viņu dziļi sarūgtināja Marks, ar ko viņš bija cieši sadarbojies kalpošanā. (Ap. d. 15:37, 38.) Ikvienā no šīm situācijām Pāvils būtu varējis uzskatīt, ka viņam ir pamatots iemesls vairīties no tiem, kas viņu ir sāpinājuši. Tomēr viņš saglabāja pozitīvu viedokli par ticības biedriem un joprojām dedzīgi kalpoja Jehovam. Kā viņam tas izdevās?

5. Kas Pāvilam palīdzēja saglabāt labas attiecības ar citiem kristiešiem? (Kolosiešiem 3:13, 14; sk. arī attēlu.)

⁵ Pāvilam ļoti palīdzēja tas, ka viņš mīlēja garīgos brāļus un māsas. Tāpēc viņš pievērsa uzmanību viņu labajām īpašībām, nevis trūkumiem un arī pats darīja to, uz ko aicināja Kolosu kristiešus. (Nolasīt Kolosiešiem 3:13, 14.) Piemēram, Pāvils neturēja ļaunu prātu uz Marku, kas Pāvila pirmā ceļojuma laikā viņu bija pametis. Mīlestība mudināja Pāvilu piedot savam brālim. Kas par to liecina? Pēc kāda laika viņš uzrakstīja vēstuli Kolosu kristiešiem, un tajā ir lasāmi atzinīgi vārdi par Marku. Konkrēti pieminēdams Marku un vēl divus citus kristiešus, Pāvils rakstīja: ”Viņi kopā ar mani strādā Dieva valstības labā, un viņi ir kļuvuši man par īstu atbalstu.” (Kol. 4:10, 11.) Kad Pāvils Romā atradās ieslodzījumā, viņš kādā vēstulē izteica lūgumu, lai pie viņa ierastos Marks, jo Marks viņam bija ”noderīgs kalpošanā”. (2. Tim. 4:11.) Pāvils darīja visu, lai viņam būtu labas attiecības ar citiem kristiešiem.

6., 7. Kā jāizpaužas mūsu mīlestībai pret brāļiem un māsām? (1. Jāņa 4:7.)

 ⁶ Ko no tā var mācīties? Jehova vēlas, lai viņa kalpi cits pret citu vienmēr izturētos ar mīlestību. (Nolasīt 1. Jāņa 4:7.) Bet kādai ir jābūt mūsu attieksmei, ja kāda kristieša rīcībā nav izpaudusies mīlestība? Mums jātic, ka šis kristietis no sirds vēlas vadīties pēc Bībeles principiem, tikai konkrētajā gadījumā ir rīkojies neapdomīgi. (Sāl. pam. 12:18.) Dievs mīl savus kalpus, kaut arī tiem piemīt trūkumi. Ja esam kļūdījušies, viņš mūs neatraida un netur uz mums dusmas. (Ps. 103:9.) Mums katrā ziņā jācenšas līdzināties debesu Tēvam, kurš saviem kalpiem augstsirdīgi piedod. (Efes. 4:32—5:1.)

⁷ Mums jāsaglabā ciešas attiecības ar brāļiem un māsām arī tāpēc, ka, tuvojoties ļaunās pasaules galam, vajāšanas ticības dēļ droši vien tikai pastiprināsies. Kristietim, kas nonāks ieslodzījumā, būs vieglāk izturēt, ja viņš izjutīs brāļu un māsu atbalstu. (Sāl. pam. 17:17.) Par to pārliecinājās kāds draudzes vecākais, vārdā Žuzeps a, kas dzīvo Spānijā. Viņš un vēl daži brāļi bija ieslodzīti tāpēc, ka atteicās dienēt armijā. Žuzeps stāstīja: ”Cietuma kamerā mēs pastāvīgi atradāmies cieši kopā, tāpēc bija liela iespēja, ka mēs cits citu šad un tad aizkaitināsim. Mums bija jābūt iecietīgiem citam pret citu un jāprot piedot. Mēs tā arī darījām, tāpēc palikām vienoti un varējām cits citu pasargāt no pārējiem ieslodzītajiem. Reiz, kad es biju salauzis roku un tā bija ieģipsēta, viens no brāļiem mazgāja manas drēbes un visādi man izpalīdzēja. Es izjutu patiesu brāļu mīlestību!” Ir skaidrs, ka tad, ja mums ir saspringtas attiecības ar kādu ticības biedru, mums šī problēma jārisina nekavējoties.

NENOLAIDĪSIM ROKAS, KAD MŪS SĀPINA DZĪVESBIEDRS

8. Kāpēc laulībā rodas grūtības?

⁸ Grūtības. Neviena laulība nav ideāla. Bībelē ir atzīts, ka ”tiem, kas apprecas, būs jaunas grūtības dzīvē”. (1. Kor. 7:28.) Kāpēc tā ir? Gan vīrs, gan sieva ir nepilnīgi cilvēki, katram ir savs raksturs, savi uzskati, un viņiem ir bijusi dažāda audzināšana. Gadās, ka dzīvesbiedri pēc kāzām viens otrā pamana tādas īpašības, kādas agrāk nav ievērojuši. Jebkas no tā var izraisīt spriedzi vīra un sievas attiecībās. Ja laulātie nav gatavi atzīt, ka ikvienam no viņiem ir jāuzņemas sava daļa atbildības par domstarpībām, un ja viņi sāk vainot viens otru, nevis risina problēmas, tās samilzt, un viņiem var likties, ka neatliek nekas cits kā doties katram uz savu pusi. Bet vai tas ir labs risinājums? b Uzzināsim, kā rīkojās kāda Bībelē minēta sieviete, kas laulībā pieredzēja lielas grūtības.

9. Kādas grūtības pieredzēja Abigaila?

⁹ Notikumi, kas minēti Bībelē. Bībelē ir stāstīts par Abigailu, kuras vīrs Nābals ”bija rupjš un ļauns”. (1. Sam. 25:3.) Abigailai noteikti neklājās viegli. Reiz viņai radās iespēja atbrīvoties no laulības saitēm. Dāvids, kam bija jākļūst par Izraēlas  ķēniņu, grasījās nogalināt Nābalu, jo tas bija izturējies ārkārtīgi rupji pret Dāvidu un viņa vīriem. (1. Sam. 25:9—13.) Kā rīkojās Abigaila, kad uzzināja par Dāvida plānu? Viņa būtu varējusi aizbēgt un ļaut Dāvida plānam īstenoties. Taču viņa tā nedarīja — viņa devās pretī Dāvidam un to pierunāja saudzēt viņas vīra dzīvību. (1. Sam. 25:23—27.) Kāpēc viņa tā rīkojās?

10. Kāds, visticamāk, bija galvenais iemesls, kāpēc Abigaila pūlējās saglabāt laulību?

¹⁰ Abigaila mīlēja Jehovu un raudzījās uz laulību tāpat kā Jehova. Viņa noteikti zināja, ko Jehova bija teicis Ādamam un Ievai, kad iedibināja laulību. (1. Moz. 2:24.) Abigaila saprata, ka Jehovas acīs laulība ir svēta. Tā kā viņa vēlējās rīkoties Dievam pa prātam, viņa bez vilcināšanās darīja visu, kas viņas spēkos, lai glābtu vīru un visu saimi. Viņa atvainojās Dāvidam un bija gatava uzņemties vainu par vīra nodarījumu. Var labi saprast, kāpēc Jehova mīlēja šo drosmīgo, pašaizliedzīgo sievieti. Ko no tā visa var mācīties precēti kristieši?

11. a) Ko Jehova prasa no precētiem kristiešiem? (Efesiešiem 5:33.) b) Ko var mācīties no rindkopā minētās māsas? (Sk. arī attēlu.)

¹¹ Ko no tā var mācīties? Jehova vēlas, lai precēti kristieši neatmestu ar roku laulībai, ja tajā ir radušās grūtības. Viņam ir ļoti patīkami redzēt, ka kristieši no sirds pūlas atrisināt problēmas laulībā un izturas pret dzīvesbiedru ar mīlestību un cieņu. (Nolasīt Efesiešiem 5:33.) Lūk, kā Bībeles principi palīdzēja kādai ģimenei. Sešus gadus pēc kāzām Karmena sāka mācīties Bībeli un pēc kāda laika kļuva par Jehovas liecinieci. Kā to uztvēra viņas vīrs? ”Vīrs bija ļoti neapmierināts,” atcerējās Karmena. ”Viņam likās, ka Jehova viņam atņem sievu. Viņš mani lamāja un draudēja pamest.” Tomēr Karmenai izdevās saglabāt laulību. Viņa ar savu vīru ir kopā jau 50 gadu, un viņa ir ļoti pūlējusies, lai viņas laulībā valdītu cieņa un mīlestība. Viņa stāstīja: ”Ar gadiem es iemācījos labāk izprast vīru un izteikt savas domas taktiski. Es zinu, ka Jehovas acīs laulība ir svēta, tāpēc esmu centusies darīt visu iespējamo, lai stiprinātu mūsu laulību. Tā kā es mīlu Jehovu, doma, ka es varētu atstāt vīru, man likās absolūti nepieņemama.” c Ja ģimenē rodas grūtības, kristieši var nešaubīties, ka ar Jehovas palīdzību viņi tās spēs pārvarēt.

 NENOLAIDĪSIM ROKAS, KAD ESAM VĪLUŠIES SEVĪ

12. Kā var justies kristietis, kas ir izdarījis smagu grēku?

¹² Grūtības. Ja esam izdarījuši nopietnu grēku, mēs varbūt jūtamies sevī pilnīgi vīlušies. Arī izraēliešu ķēniņam Dāvidam izdarītā grēka dēļ sirds bija ”satriekta un salauzta”. (Ps. 51:17.) Kāds kristietis, vārdā Ronalds, gadiem ilgi bija tiecies kļūt par draudzes kalpotāju un visbeidzot šo mērķi bija sasniedzis. Bet pēc kāda laika viņš izdarīja smagu grēku un saprata, ka ir pievīlis Jehovu. ”Vainas apziņa mani nospieda kā smags akmens,” teica Ronalds. ”Es jutos drausmīgi un asarām acīs lūdzu Jehovu. Man likās, ka viņš nekad vairs negribēs uzklausīt manas lūgšanas, jo es taču viņu biju ļoti apbēdinājis.” Ja mēs esam izdarījuši grēku, mums varbūt liekas, ka Jehova no mums ir novērsies, tāpēc nemaz nav vērts pūlēties. (Ps. 38:4.) Tādā gadījumā ir labi pārdomāt, kā rīkojās kāds cilvēks, par ko stāstīts Bībelē. Viņš bija izdarījis smagu grēku, tomēr spēja saņemties un atsāka kalpot Jehovam.

13. Kādu smagu grēku izdarīja Pēteris, un kāpēc?

¹³ Notikumi, kas minēti Bībelē. Reiz apustulis Pēteris pieļāva vairākas kļūdas, kuru dēļ viņš galu galā izdarīja smagu grēku. Jēzus nāves priekšvakarā Pēteris lielījās, ka nepametīs Jēzu pat tad, ja citi apustuļi viņu pamestu. Tā bija pārmērīga pašpaļāvība. (Marka 14:27—29.) Vēlāk Ģetzemanes dārzā Pēteris nesaglabāja modrību, kaut arī Jēzus to vairākkārt lūdza. (Marka 14:32, 37—41.) Pēc tam Pēteris Jēzu pameta un atstāja naidīga pūļa varā. (Marka 14:50.) Visbeidzot Pēteris trīs reizes noliedza, ka pazīst Jēzu, un to pat apzvērēja. (Marka 14:66—71.) Kad Pēteris bija aptvēris, kādu grēku ir izdarījis, viņš ”satriekts ļāva vaļu asarām”. (Marka 14:72.) Viņu droši vien smacēja vainas apziņa. Ir grūti pat iztēloties, kā viņš jutās dažas stundas vēlāk, kad Jēzus tika sodīts ar nāvi. Visticamāk, viņš bija pilnīgi vīlies sevī.

14. Kas Pēterim palīdzēja nepadoties? (Sk. arī attēlu.)

¹⁴ Kā Pēteris spēja saņemties, lai turpinātu kalpošanu? Viņš neierāvās sevī — viņš turējās kopā ar saviem garīgajiem brāļiem, un, bez šaubām, tie viņu mierināja. (Lūk. 24:33.) Kad viņam parādījās augšāmceltais Jēzus, viņš guva lielu uzmundrinājumu. (Lūk. 24:34; 1. Kor. 15: 5.) Vēlāk, kad Jēzus atkal parādījās saviem mācekļiem, viņš Pēterim neko nepārmeta, bet, tieši pretēji, uzticēja tam svarīgu pienākumu. (Jāņa 21:15—17.) Pēteris apzinājās, ka ir smagi grēkojis, tomēr nepadevās un turpināja kalpošanu, jo bija pilnīgi pārliecināts, ka Jēzus no viņa nav novērsies. Arī garīgie brāļi vienmēr bija gatavi viņu stiprināt.

15. Ko vēlas Jehova? (Psalms 86:5; Romiešiem 8:38, 39; sk. arī attēlu.)

¹⁵ Ko no tā var mācīties? Jehova vēlas, lai mēs nešaubītos, ka viņš mūs mīl un ir gatavs mums piedot. (Nolasīt Psalmu 86:5; Romiešiem 8:38, 39.) Ja esam grēkojuši, mūs, protams, māc vainas apziņa. Bet mēs nedrīkstam sākt domāt, ka Jehova mūs vairs nemīl un nekad mums nepiedos. Mums nekavējoties jāmeklē palīdzība. Iepriekšminētais Ronalds atzina: ”Es sagrēkoju, jo domāju, ka tikšu galā ar kārdinājumu tikai saviem spēkiem vien.” Viņš aptvēra, ka viņam ir jāvēršas pie draudzes vecākajiem. Ronalds stāstīja: ”Jau mūsu sarunas laikā es izjutu Jehovas mīlestību un pārliecinājos, ka arī vecākie mani mīl un nav atmetuši man ar roku. Viņi man palīdzēja saprast, ka Jehova mani nav atstājis.” Jehova mūs mīl. Ja esam nožēlojuši pārkāpumus, vērsušies pie draudzes vecākajiem pēc palīdzības un cenšamies savas kļūdas neatkārtot, mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova mums ir piedevis. (1. Jāņa 1:8, 9.) Šī stingrā pārliecība mums palīdz atgūt spēkus, kad esam kļūdījušies.

16. Kas mūs mudina dedzīgi kalpot Jehovam par spīti dažādām grūtībām?

¹⁶ Jehovu ļoti iepriecina tas, ka laikos, kad dzīve kļūst arvien grūtāka, mēs viņam dedzīgi kalpojam. Ar viņa palīdzību mēs spējam nenolaist rokas, kad pieredzam vilšanos. Tā kā mēs mīlam ticības biedrus, mēs spējam tiem piedot, kad tie mūs sarūgtina. Mīlestība pret Jehovu un cieņa pret viņa izveidoto laulības institūtu mūs mudina risināt problēmas attiecībās ar dzīvesbiedru. Ja esam grēkojuši, mēs izmantojam Jehovas piedāvāto palīdzību, paļaujamies, ka viņš mūs mīl un ir gatavs mums piedot, un nepārstājam viņam kalpot. Apņemsimies ”nenolaist rokas, darot labu”, jo tad mēs pieredzēsim daudz svētību! (Gal. 6:9.)