Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

10. STUDĒJAMAIS RAKSTS

13. DZIESMA ”Kristus priekšzīme”

Pastāvīgi sekosim Jēzum!

Pastāvīgi sekosim Jēzum!

”Ja kāds grib nākt man līdzi, lai viņš atsakās no sevis, paņem savu moku stabu un, dienu no dienas to nesdams, pastāvīgi man seko.” (LŪK. 9:23.)

TĒMA

Kas kristiešiem palīdz saglabāt uzticību Jehovam? Šo jautājumu īpaši svarīgi ir pārdomāt tiem, kas kristījušies nesen.

1., 2. Kas cilvēka dzīvē mainās pēc kristīšanās?

 IKVIENS, kas kristījas un pievienojas Jehovas kalpu saimei, izjūt neizsakāmu prieku. Būt Jehovas draugam ir liels gods. Dāvids Jehovam teica: ”Laimīgs tas, kuru tu izraugies, kuru tu ved pie sevis, lai viņš mājotu tavos pagalmos!” (Ps. 65:4.) Mēs esam tieši tādās pašās domās.

2 Kādiem cilvēkiem Jehova ļauj nākt viņa ”pagalmos”? Kā minēts iepriekšējā rakstā, viņš velk pie sevis tos, kas ir pierādījuši, ka vēlas būt viņa draugi. (Jēk. 4:8.) Kad cilvēks kristījas, viņam ar Jehovu izveidojas īpašas attiecības. Viņš noteikti pieredzēs, ka Jehova viņam dāvās ”pārpārēm svētību”. (Mal. 3:10; Jer. 17:7, 8.)

3. Kā kristieši izturas pret Jehovam doto solījumu? (Pulcētājs 5:4, 5.)

3 Protams, kristīšanās ir tikai sākums — sākums dzīves ceļam, kurā galvenais ir kalpošana Jehovam. Ikviens kristīts Jehovas kalps no sirds pūlas pildīt Jehovam doto solījumu un dara to arī tad, kad rodas kārdinājumi un ticības pārbaudījumi. (Nolasīt Pulcētāja 5:4, 5.) Būdami Jēzus mācekļi, mēs sekojam Jēzus priekšzīmei un pildām viņa norādījumus pēc labākās sirdsapziņas. (Mat. 28:19, 20; 1. Pēt. 2:21.) Šajā rakstā ir paskaidrots, kā pastāvīgi sekot Jēzum.

SEKOSIM JĒZUM ARĪ GRŪTĪBĀS UN PĀRBAUDĪJUMOS

4. Kādā ziņā kristiešiem ir jānes ”moku stabs”? (Lūkas 9:23.)

4 Nav pamata uzskatīt, ka pēc kristīšanās dzīvē nebūs nekādu grūtību. Jēzus teica, ka viņa mācekļiem būs jānes ”moku stabs” un tas būs jādara ”dienu no dienas”. (Nolasīt Lūkas 9:23.) Jēzus vārdi nenozīmēja, ka viņa mācekļiem pastāvīgi būs jācieš. Teikdams minētos vārdus, viņš uzsvēra, ka viņa sekotāji pieredzēs ne vien daudz ko labu, bet arī grūtības. Reizēm kristiešiem ir jāiztur pavisam smagi pārbaudījumi. (2. Tim. 3:12.)

5. Ko ir apsolījis Jēzus?

5 Tie, kas ir kristījušies nesen, visticamāk, jau ir saskārušies ar grūtībām, piemēram ar tuvinieku neapmierinātību. Iespējams, jaunie Kristus mācekļi ir bijuši gatavi no kaut kā atteikties materiālā ziņā. (Mat. 6:33.) Jehova ievēro visu, ko darām, tiekdamies pēc viņa valstības. (Ebr. 6:10.) Mēs esam pārliecinājušies, cik patiesi ir Jēzus vārdi: ”Nav neviena, kas būtu atstājis māju vai brāļus, vai māsas, vai māti, vai tēvu, vai bērnus, vai tīrumus manis un labās vēsts dēļ, kas jau tagad, šajā laikā, nesaņemtu simtkārtīgi pretī mājas, brāļus, māsas, mātes, bērnus un tīrumus, kaut arī ar vajāšanām, bet nākamajā laikmetā — mūžīgu dzīvi.” (Marka 10:29, 30.) Tas, ko mēs gūstam, nav pat salīdzināms ar to, ko esam upurējuši. (Ps. 37:4.)

6. Kāpēc arī pēc kristīšanās ir jācīnās ar grēcīgām vēlmēm?

6 Arī pēc kristīšanās mums ir jācīnās ar grēcīgām vēlmēm. (1. Jāņa 2:16.) Mēs visi esam Ādama pēcnācēji. Ikviens reizēm jūtas tāpat kā apustulis Pāvils, kas rakstīja: ”Savā dziļākajā būtībā es mīlu Dieva likumus, bet es jūtu, ka manā miesā darbojas cits likums, kas karo ar mana prāta likumu, un šis grēka likums, kas ir manā miesā, padara mani par savu gūstekni.” (Rom. 7:22, 23.) Cīņa ar savu grēcīgo dabu nav viegla, un reizēm tā atņem spēkus. Bet, ja mēs pārdomājam, ko esam apsolījuši Jehovam, mēs stiprinām savu apņēmību nepadoties kārdinājumam. Kā ir paskaidrots tālāk, kad cilvēks ir apsolījis kalpot Jehovam un kristījies, viņam ir daudz vienkāršāk pieņemt svarīgus lēmumus.

7. Kā apziņa, ka ir dots solījums kalpot Jehovam, palīdz pārbaudījumos?

7 Cilvēks, kas ir kristījies, ir atteicies no sevis, proti, ir apņēmies turpmāk teikt ”nē” savām savtīgajām tieksmēm un centieniem, kas nav patīkami Jehovam. (Mat. 16:24.) Tāpēc, kad viņš pieredz ticības pārbaudījumu, viņam nav ilgi jādomā, lai izlemtu, kā rīkoties. Viņš jau ir izlēmis, ka vienmēr paliks uzticīgs Jehovam un ka darīs tikai to, kas ir patīkami Jehovam. Šāda nostāja līdzinās Ījaba nostājai — pieredzēdams ārkārtīgi smagus pārbaudījumus, šis Dieva kalps apņēmīgi teica: ”Es neatteikšos no uzticības Dievam!” (Īj. 27:5.)

8. Kāpēc, sastopoties ar kārdinājumiem, mums jāatceras Jehovam dotais solījums?

8 Pārdomas par Jehovam doto solījumu dod spēku nepadoties kārdinājumiem, lai kādi tie būtu. Piemēram, ja rodas kārdinājums flirtēt, mēs to nekavējoties apspiežam, jo esam apsolījuši Jehovam, ka neko tādu nedarīsim. Kāpēc ir tik svarīgi nekavējoties apspiest šādu kārdinājumu? Tāpēc, ka tad, ja mēs to neapspiestu, mūsos iesakņotos jūtas, kurām mēs nedrīkstam ļauties. Lai tā nenotiktu, mēs ”griežamies projām” no ”ļauno takas”. (Sāl. pam. 4:14, 15.)

9. Kādās vēl situācijās mums jāatceras Jehovam dotais solījums?

9 Bet kā mēs rīkojamies tad, ja mums piedāvā tādu darbu, kura dēļ mēs nevarētu regulāri apmeklēt sapulces? Mēs bez mazākās minstināšanās tādu piedāvājumu noraidām, jo esam apsolījuši Jehovam, ka mūsu dzīvē svarīgākais būs kalpošana viņam. Tāpēc mēs nemaz nenonākam situācijā, kurā mums būtu grūti pildīt to, ko reiz bijām solījuši. Ja turam prātā, cik stingri Jēzus bija apņēmies darīt tikai to, kas patīk viņa Tēvam, tad mēs spējam nekavējoties teikt ”nē” visam, kas Jehovam nepatīk. (Mat. 4:10; Jāņa 8:29.)

10. Ko dara Jehova, lai mēs spētu sekot Jēzum?

10 Dažādi pārbaudījumi un situācijas, kurās saskaramies ar kārdinājumiem, dod iespēju pierādīt, ka esam apņēmušies sekot Jēzum. Jehova mums noteikti palīdzēs to darīt. Bībelē ir teikts: ”Dievs ir uzticams — viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri jūsu spēkiem, bet pārbaudījuma laikā parādīs izeju no tā, lai jūs spētu izturēt.” (1. Kor. 10:13.)

KO VĒL VARAM DARĪT, LAI PASTĀVĪGI SEKOTU JĒZUM

11. Kas palīdz pastāvīgi sekot Jēzum? (Sk. arī attēlu.)

11 Jēzus kalpoja Jehovam ļoti dedzīgi, un viņam bija tuvas attiecības ar Jehovu. (Lūk. 6:12.) Lai mēs spētu pastāvīgi sekot Jēzum, arī mums jācenšas darīt to, kas palīdz tuvoties Jehovam. Bībelē var lasīt šādu mudinājumu: ”Lai cik daudz mēs būtu sasnieguši, iesim arī turpmāk to pašu ceļu!” (Filip. 3:16.) Daudzi kristieši ir paplašinājuši savu kalpošanu, piemēram, pārcēlušies uz vietu, kur trūkst sludinātāju. Citi ir mācījušies valstības sludinātāju skolā. Ja tie, kas ir kristījušies nesen, izvirza mērķi paplašināt savu kalpošanu, tas ir slavējami. Jehovas kalpi vienmēr ir vēlējušies darīt visu, kas viņu spēkos, lai pildītu Jehovas gribu. (Ap. d. 16:9.) Ja kādam patlaban nav iespējams darīt vairāk kalpošanā, viņam nav jāuzskata, ka viņš ir sliktāks par citiem kristiešiem. Galvenais, kas tiek prasīts no visiem kristiešiem, ir ”izturēt līdz galam”. (Mat. 10:22.) Jehova priecājas, redzot, ka ikviens viņam kalpo atbilstoši savām spējām un apstākļiem. Ja mēs tā darām, tad var teikt, ka mēs sekojam Jēzum. (Ps. 26:1.)

Centieties darīt to, kas palīdz tuvoties Jehovam! (Sk. 11. rindkopu)


12., 13. Ko var darīt, ja mūsu dedzīgums ir mazinājies? (1. Korintiešiem 9:16, 17; sk. arī ” Kā palikt stipriem”.)

12 Bet varbūt kādu laiku pēc kristīšanās mēs pamanām, ka mūsu lūgšanas un sludināšana ir kļuvušas mehāniskas. Varbūt Bībeles lasīšana mums vairs nešķiet tik aizraujoša, kā tas bija kādreiz. Tādā gadījumā nevajadzētu nospriest, ka Jehova mums vairs nedod svēto garu. Ir daudz dažādu apstākļu, kas ietekmē to, kā jūtas nepilnīgs cilvēks. Ja mūsu dedzība kalpošanā ir noplakusi, pārdomāsim, kā rīkojās apustulis Pāvils. Par labās vēsts sludināšanu viņš teica: ”Pat ja es to daru negribēdams, man tik un tā ir uzticēts šis pienākums.” (Nolasīt 1. Korintiešiem 9:16, 17.) Tātad, kaut arī reizēm viņam negribējās sludināt, viņš tomēr to darīja, jo pūlējās sekot Jēzum. Viņš bija apņēmies pildīt Dieva gribu vienmēr — neatkarīgi no tā, kā viņš kurā brīdī jutās.

13 Tāpat ir jārīkojas arī mums. Mums ir jāapņemas pildīt Dieva gribu neatkarīgi no tā, kā mēs kurā brīdī jūtamies. Ja turpināsim darīt to, ko no mums gaida Jehova, mūsu vēlēšanās sludināt noteikti vairosies. Regulāra iedziļināšanās Bībelē, lūgšanas, sapulču apmeklēšana un sludināšana mums palīdzēs sekot Jēzum. Mūsu uzcītība var iedvesmot arī citus. (1. Tes. 5:11.)

PĀRBAUDĪSIM SEVI

14. Kas mums regulāri jāizvērtē, un kāpēc? (2. Korintiešiem 13:5.)

14 Regulāra pašpārbaude ir vajadzīga ikvienam kristietim. (Nolasīt 2. Korintiešiem 13:5.) Mums ik pa laikam jāizvērtē, vai mums joprojām ir labi garīgie paradumi — piemēram, vai mēs katru dienu lūdzam Jehovu un lasām Bībeli, regulāri apmeklējam sapulces un sludinām. Lai izvērtētu savu garīgo izaugsmi, mēs varam pārdomāt šādus jautājumus: ”Vai es protu izskaidrot Bībeles pamatmācības? Vai es cenšos likt lietā visus organizācijas ieteikumus par sludināšanu? Vai manas lūgšanas ir konkrētas, un vai tās liecina, ka es pilnībā paļaujos uz Jehovu? Vai es cītīgi apmeklēju draudzes sapulces? Vai es sapulcēs uzmanīgi klausos un regulāri atbildu?”

15., 16. Ko var mācīties no gadījuma, ko pieredzēja kāds mūsu brālis?

15 Vēl ir svarīgi pārdomāt, kādas ir mūsu vājās vietas. To secināja kāds kristietis, vārdā Roberts. Viņš stāstīja: ”Reiz, kad man bija apmēram divdesmit gadu, kāda darbabiedrene man piedāvāja pēc darba atnākt pie viņas. Viņa teica, ka mēs būsim divi vien un varēsim ”papriecāties”. Sākumā es mēģināju kaut kā atrunāties, bet tad skaidri un gaiši pateicu ”nē” un paskaidroju, kāpēc.” Mūsu brālis nepadevās kārdinājumam. Tomēr vēlāk viņš saprata, ka viņam tajā reizē bija jābūt izlēmīgākam. ”Es nenoraidīju darbabiedrenes piedāvājumu tik izlēmīgi kā Jāzeps, kad tam uzmācās Potifara sieva,” atzina Roberts. (1. Moz. 39:7—9.) Viņš teica: ”Es biju pārsteigts, ka man toreiz bija grūti turēties pretī kārdinājumam. Notikušais man palīdzēja saprast, ka man ir jāstiprina attiecības ar Jehovu.”

16 Arī mums ir jāizvērtē, kā mēs pretojamies kārdinājumiem. Vai mēs uzreiz sakām ”nē” vai arī kādu brīdi vilcināmies? Ja saprotam, ka mums savā attieksmē vai rīcībā kaut kas ir jāmaina, nenosodīsim sevi. Priecāsimies, ka esam pamanījuši savas vājās vietas! Lūgsim Jehovam palīdzību un stiprināsim apņēmību dzīvot saskaņā ar viņa normām. (Ps. 139:23, 24.)

17. Kā mūsu rīcība atsaucas uz Jehovas reputāciju?

17 Interesanti, ka Roberta saruna ar darbabiedreni nebeidzās ar to, ka viņš noraidīja tās piedāvājumu. Roberts stāstīja, ka tūlīt pēc viņa atteikuma darbabiedrene izsaucās: ”Tu esi izturējis pārbaudi!” Roberts pavaicāja, ko viņa ar to domā. ”Viņa atbildēja, ka viņas draugs, kas agrāk ir bijis Jehovas liecinieks, apgalvo, ka visi gados jauni Jehovas liecinieki izliekas par svētulīšiem, bet patiesībā nelaiž garām nevienu iespēju izbaudīt dzīvi,” atcerējās Roberts. ”Viņa bija teikusi draugam, ka pārbaudīs, vai tas tā ir. Es biju bezgala priecīgs, ka ar savu nelokāmo nostāju biju sagādājis godu Jehovam.”

18. Ko pūlas darīt ikviens Jehovas kalps? (Sk. arī ” Jauniešiem noderīgi raksti”.)

18 Kad cilvēks kristījas, viņš apliecina, ka vēlas dzīvot tā, lai svētītu Jehovas vārdu. Jehova labi zina, ar kādiem pārbaudījumiem un kārdinājumiem sastopas ikviens viņa kalps. Lai kas mums būtu jāpieredz, mēs pūlamies palikt uzticīgi Jehovam, un viņš katrā ziņā svētīs mūsu pūles. Ar sava svētā gara starpniecību viņš mūs var stiprināt, lai mēs spētu rīkoties pareizi. (Lūk. 11:11—13.) Ar Jehovas atbalstu mēs spējam pastāvīgi sekot Jēzum.

KĀ JŪS ATBILDĒTU?

  • Kādā nozīmē Kristus mācekļiem ”dienu no dienas” jānes ”moku stabs”?

  • Kas mums jādara, lai pastāvīgi sekotu Jēzum?

  • Kā tas, ka turam prātā, ko esam solījuši Jehovam, palīdz saglabāt uzticību viņam?

89. DZIESMA ”Laimīgs tas, kurš paklausa”