1.—3. Kā varēja būt radušās domstarpības starp Eiodiju un Sintihu, un kā mēs varam izvairīties no līdzīgām problēmām? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

JEHOVAS kalpi augstu vērtē viņa iedvesmotos Rakstus — Bībeli. Tā kā neviens no mums nav pilnīgs, mums visiem reizēm ir vajadzīgs kāds padoms no Bībeles. Kāda ir mūsu attieksme pret šādiem padomiem? Pievērsīsim uzmanību, kas notika kādā pirmā gadsimta draudzē. Starp Eiodiju un Sintihu, divām svaidītajām kristietēm, bija radušās nopietnas domstarpības. Bībelē nav teikts, kāds bija to iemesls. Bet pamēģināsim iztēloties, kas varēja būt noticis.

² Pieņemsim, ka Eiodija bija uzaicinājusi ciemos vairākus brāļus un māsas. Sintiha nebija ielūgta, bet vēlāk viņa uzzināja par šo ciemošanos un par to, ka visi pie Eiodijas bija jauki pavadījuši laiku. Iespējams, Sintiha nodomāja: ”Kā tas var būt, ka viņa neielūdza mani! Un es biju domājusi, ka mēs esam labākās draudzenes...” Juzdamās pievilta, Sintiha sāka raudzīties uz Eiodiju  ar neuzticību un aizdomām. Ko viņa iesāka? Viņa uzaicināja pie sevis tos pašus brāļus un māsas, kas bija ciemojušies pie Eiodijas, tikai pašu Eiodiju ne! Plaisa šo māsu attiecībās varēja apdraudēt visas draudzes mieru. Bībelē nav teikts, vai māsas salaba, bet, visticamāk, viņas uzklausīja apustuļa Pāvila ar mīlestību doto padomu. (Filip. 4:2, 3.)

³ Arī mūsdienās Jehovas liecinieku draudzēs dažreiz izveidojas līdzīgas situācijas. Tomēr, ja izmantojam Bībeles padomus, mēs šādas problēmas varam atrisināt un pat varam vispār no tām izvairīties. Un, ja mēs dzīvosim saskaņā ar Bībelē lasāmajiem norādījumiem, mēs apliecināsim, ka augstu vērtējam šo grāmatu, ko mums ir dāvājis Dievs. (Ps. 27:11.)

4., 5. Kādi padomi par cilvēku negatīvajām emocijām ir doti Bībelē?

⁴ Ja mums šķiet, ka citi pret mums ir izturējušies ar necieņu vai netaisnīgi, nav viegli kontrolēt emocijas. Ir ļoti sāpīgi, kad pieredzam netaisnību savas tautības, ādas krāsas vai kādas citas ārējas atšķirības dēļ. Bet vēl smagāk ir, ja tā pret mums izturas ticības biedrs! Kādi Bībeles padomi mums var palīdzēt, kad pieredzam tik nepatīkamas cilvēku nepilnības izpausmes?

⁵ Jau kopš cilvēces pirmsākumiem Jehova ir vērojis, kā veidojas cilvēku attiecības. Viņš zina, kādu rīcību var izraisīt konkrētas emocijas. Ja cilvēka spriedumus ietekmē spēcīgas emocijas, viņš var pateikt un izdarīt kaut ko tādu, ko vēlāk nāksies nožēlot. Tāpēc Bībelē ir ieteikts attīstīt savaldību un nebūt viegli aizvainojamiem. (Nolasīt Salamana Pamācības 16:32 un Salamana Mācītāja 7:9.) Mums visiem ir jācenšas nebūt pārlieku jūtīgiem un jāmācās piedot labprāt. To, cik svarīgi ir piedot, var secināt no Jēzus teiktā, proti: ja mēs nepiedosim citiem, Jehova nepiedos mums. (Mat. 6:14, 15.) Mēs varam pārbaudīt sevi un padomāt, vai mēs piedodam labprāt un vai mēs esam savaldīgi.

6. Kāpēc mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūsu sirds kļūtu pilna rūgtuma?

⁶ Tie, kas nesavalda negatīvās emocijas, bieži vien kļūst pilni rūgtuma. Šī iemesla dēļ citi var sākt no viņiem vairīties. Rūgtuma pārņemts cilvēks var nelabvēlīgi ietekmēt citus draudzes locekļus. Varbūt šāds cilvēks cenšas slēpt savu aizvainojumu vai pat naidu, bet negatīvās domas, kas mājo viņa sirdī, ”draudzes priekšā.. atklāsies”. (Sal. Pam. 26:24—26.) Draudzes vecākie var palīdzēt šādam kristietim saprast, ka Dieva organizācijā nav pieļaujami, ja kāds tur sirdī rūgtumu, naidu un ļaunu prātu. Dieva Jehovas iedvesmotajos Rakstos, kuru vadībai mums jāseko, tas ir pateikts ļoti skaidri. (3. Moz. 19:17, 18; Rom. 3:11—18.) Vai mēs to ņemam vērā?

7., 8. a) Kā Jehova vada savas organizācijas zemes daļu? b) Miniet piemērus, kādi norādījumi ir atrodami Bībelē, un paskaidrojiet, kāpēc tie jāņem vērā!

⁷ Jehova savas organizācijas zemes daļai sniedz vadību un sagādā garīgo uzturu ar ”uzticamā un gudrā kalpa” starpniecību, kurš darbojas Kristus, ”draudzes galvas”, vadībā. (Mat. 24:45—47; Efes. 5:23.) Vadošā padome pirmajā gadsimtā ļoti augstu vērtēja Dieva iedvesmotos vārdus, un tāda pati attieksme pret Bībeli ir uzticamajam un gudrajam kalpam mūsdienās. (Nolasīt 1. Tesalonikiešiem 2:13.) Apskatīsim dažus svarīgus norādījumus, kas ir lasāmi Bībelē.

 ⁸ Bībelē ir norādīts, ka mums regulāri jāapmeklē sapulces. (Ebr. 10:24, 25.) Tā mudina saglabāt vienotību mācību jautājumos. (1. Kor. 1:10.) Vēl tajā ir teikts, ka dzīvē par svarīgāko jāuzskata Dieva valstība. (Mat. 6:33.) Tāpat Bībelē ir uzsvērts, ka mums jāsludina pa mājām, sabiedriskās vietās un neformāli. (Mat. 28:19, 20; Ap. d. 5:42; 17:17; 20:20.) Jehovas iedvesmotajos Rakstos kristiešu draudzes vecākajiem tiek atgādināts, ka jārūpējas par draudzes tīrību. (1. Kor. 5:1—5, 13; 1. Tim. 5:19—21.) Un Jehova ir noteicis, ka ikvienam, kas pieder pie viņa organizācijas, pašam jābūt fiziski un garīgi tīram. (2. Kor. 7:1.)

9. Ko Jēzus ir iecēlis, lai palīdzētu saviem sekotājiem saprast Bībeli?

⁹ Dažiem cilvēkiem šķiet, ka viņi paši var skaidrot Bībeli. Taču Jēzus ir izveidojis konkrētu kārtību garīgā uztura izsniegšanai, un šim nolūkam viņš ir iecēlis ”uzticamo un gudro kalpu”. Kopš 1919. gada godā celtais Jēzus Kristus tieši ar šī kalpa starpniecību palīdz saviem sekotājiem izprast Bībeli un ņemt vērā tajā lasāmos norādījumus. Paklausot Bībeles norādījumiem, mēs veicinām draudzē tīrību, mieru un vienotību. Ikvienam no mums būtu jāpārdomā, cik uzticīgi mēs esam Jēzum un kā mēs paklausām norādījumiem, ko saņemam no Jēzus ieceltā kalpa.

10. Kā Ecēhiēla grāmatā ir aprakstīta Jehovas organizācijas debesu daļa?

¹⁰ Jehovas iedvesmotajos Rakstos mēs varam uzzināt par viņa organizācijas debesu daļu. Piemēram, pravietis Ecēhiēls parādībā redzēja iespaidīgus debesu ratus, kas attēloja Jehovas organizācijas debesu daļu. (Ecēh. 1:4—28.) Šos ratus vadīja pats Jehova, un tie devās turp, ”kurp gars tos dzina”. Savukārt Jehovas organizācijas debesu daļa rosina doties uz priekšu organizācijas zemes daļu. Par to, ka debesu rati nepārprotami virzās uz priekšu, liecina arī daudzās organizatoriskās izmaiņas, kādas ir notikušas pēdējos desmit gados. Paturēsim prātā, ka šīs izmaiņas ir vadījis Jehova. Drīzumā Kristus un svētie eņģeļi iznīcinās ļauno pasauli. Jehovas debesu rati strauji dodas uz priekšu, un mēs varam ar pārliecību gaidīt, ka tiks apstiprinātas Jehovas tiesības uz augstāko varu un tiks svētīts viņa vārds.

11., 12. Miniet dažus piemērus, kas ilustrē, ko paveic Jehovas organizācija!

¹¹ Padomāsim, cik daudz paveic Dieva organizācijas zemes daļa. Teokrātisko ēku būvniecība. Simtiem strādnieku piedalījās Jehovas liecinieku galvenās pārvaldes jauno ēku būvniecībā Vorvikā (ASV, Ņujorkas štats). Mūsu organizācijas starptautiskās projektēšanas un būvniecības pārvaldes vadībā tūkstošiem brīvprātīgo visā pasaulē ceļ valstības zāles un filiāļu  ēkas. Mēs visi esam ļoti pateicīgi šiem dedzīgajiem brīvprātīgajiem, kas veltī savu laiku un spēkus teokrātisko ēku būvniecībai! Jehova noteikti svētīs ikvienu valstības sludinātāju, kas atbilstoši savām iespējām ziedo līdzekļus, pazemīgi un uzticīgi atbalstot šos būvdarbus. (Lūk. 21:1—4.)

¹² Izglītība. Jehovas liecinieki ir organizējuši daudzas skolas un kursus, kur var saņemt izglītību, kuras avots ir Jehova. (Jes. 2:2, 3.) Pastāv pionieru kalpošanas skola, valstības sludinātāju skola, Gileādas skola, kursi jaunajiem Bēteles darbiniekiem, kursi rajona pārraugiem un viņu sievām, draudzes vecāko kursi, valstības kalpošanas kursi un kursi filiāļu komiteju locekļiem un viņu sievām. Ir skaidri redzams, ka Jehova ļoti vēlas, lai viņa kalpi būtu izglītoti. Daudz izglītojošu materiālu par Bībeli var atrast arī mūsu vietnē jw.org, turklāt tie ir lasāmi vairākos simtos valodu. Šajā vietnē ir sadaļas bērniem, visai ģimenei, kā arī sadaļa par aktualitātēm mūsu organizācijā. Nevilcināsimies izmantot šo vietni kalpošanā un ģimenes vakarā Jehovas pielūgsmei!

13. Kāds pienākums ir visiem uzticīgajiem Jehovas kalpiem?

¹³ Mēs apzināmies, cik liels gods ir piederēt pie Jehovas organizācijas. Tā kā mēs zinām, ko Dievs no mums prasa, mums ir pienākums darīt to, kas ir pareizi, un atbalstīt viņa varu. Pasaule pagrimst arvien vairāk, bet mums, līdzīgi Jehovam, ir jāienīst ļaunums. (Ps. 97:10.) Mēs nepievienojamies bezdievīgajiem, kas ”ļaunu sauc par labu un labu par ļaunu”. (Jes. 5:20.) Mēs vēlamies it visā būt patīkami Dievam, tāpēc mēs cenšamies būt fiziski, morāli un garīgi tīri. (1. Kor. 6:9—11.) Mēs mīlam Jehovu, paļaujamies uz viņu un pierādām savu uzticību viņam, dzīvodami saskaņā ar normām, kas ir skaidri izklāstītas viņa iedvesmotajos Rakstos. Un mēs visiem spēkiem pūlamies ievērot šīs normas mājās, draudzē, darbā, skolā un jebkur citur. (Sal. Pam. 15:3.) Padomāsim, kādās vēl jomās mums ir jāapliecina Dievam sava uzticība.

14. Kā kristieši, kam ir bērni, var apliecināt savu uzticību Dievam?

¹⁴ Bērnu audzināšana. Kristieši, kam ir bērni, apliecina savu uzticību Jehovam ar to, ka audzina bērnus saskaņā ar Bībeles principiem. Vecāki, kas grib būt patīkami Dievam, uzmanās, lai viņus pārāk neietekmētu viņu kultūrā izplatītie uzskati par bērnu audzināšanu. Nav pieļaujams, ka kristiešu ģimeni sāktu iespaidot pasaules gars. (Efes. 2:2.) Dažviet vīrieši attaisnojas: ”Mūsu zemē ar bērnu audzināšanu parasti nodarbojas sievietes.” Bet kristietis nedrīkst izvairīties no šī pienākuma, jo Bībelē ir ļoti skaidri teikts: ”Tēvi, ..gādājiet par [bērniem], tos audzinot un pamācot tā, kā grib Jehova.” (Efes. 6:4.) Dievbijīgi vecāki vēlas, lai viņu bērni līdzinātos Samuēlam, kas jau no bērnības bija veidojis tuvas attiecības ar Jehovu. (1. Sam. 3:19.)

15. Kā mēs varam apliecināt savu uzticību Jehovam, pieņemot svarīgus lēmumus?

¹⁵ Lēmumu pieņemšana. Mēs varam apliecināt savu uzticību Dievam, ja, pieņemot svarīgus lēmumus, vadāmies pēc Dieva Rakstiem un sekojam viņa organizācijas norādījumiem. Lai labāk saprastu, cik svarīgi ir tā rīkoties, padomāsim par kādu nopietnu situāciju, kādā nonāk daļa vecāku. Dažās imigrantu kopienās ir pieņemts sūtīt jaundzimušos bērnus atpakaļ uz dzimteni pie radiniekiem, lai bērna vecāki varētu palikt ārzemēs, strādāt un pelnīt naudu. Tiesa, tas ir  personisks lēmums, taču mums jāpatur prātā, ka mēs par saviem lēmumiem esam atbildīgi Dieva priekšā. (Nolasīt Romiešiem 14:12.) Noteikti nebūtu gudri pieņemt svarīgus lēmumus, kas skar ģimeni un iztikas pelnīšanu, nemeklējot vadību Bībelē. Mums ir nepieciešama mūsu debesu Tēva palīdzība, jo mēs paši nevaram ”noteikt savu ceļu”. (Jer. 10:23.)

16. Kādā situācijā atradās kāda māte, un kas viņai palīdzēja pieņemt pareizu lēmumu?

¹⁶ Kādai sievietei, kura kopā ar vīru strādāja svešā zemē, tur piedzima dēls. Viņa apsvēra iespēju sūtīt mazuli uz dzimto zemi pie vecvecākiem. Ap to pašu laiku kāda Jehovas lieciniece viņai sāka mācīt Bībeli. Sieviete saprata, ka viņai pašai jāaudzina savs bērns un jāmāca viņam pielūgt Dievu, jo Dievs vecākiem ir uzdevis to darīt. (Ps. 127:3; Sal. Pam. 22:6.) Jaunā sieviete dedzīgās lūgšanās stāstīja par visu Jehovam, kā ir ieteikts Bībelē. (Ps. 62:8, 9.) Viņa runāja par savu situāciju ar māsu, kas viņai mācīja Bībeli, un ar citiem draudzes locekļiem. Lai gan draugi un radinieki centās viņu pierunāt sūtīt mazuli pie vecvecākiem, sieviete izlēma, ka tā rīkoties nebūtu pareizi. Viņas vīrs ievēroja, kādu palīdzību sievai un mazulim bija gatavi sniegt draudzes locekļi. Viņš piekrita mācīties Bībeli un sāka nākt uz draudzes sapulcēm kopā ar sievu un bērnu. Mēs varam tikai iztēloties, cik priecīga bija šī sieviete par to, ka Jehova bija atbildējis uz viņas karstajām lūgšanām!

17. Kādus norādījumus mēs esam saņēmuši par Bībeles stundu vadīšanu?

¹⁷ Norādījumu ievērošana. Viens no veidiem, kā varam parādīt, ka esam uzticīgi Dievam, ir ievērot norādījumus, ko saņemam no viņa organizācijas. Piemēram, vai mēs sekojam norādījumiem par Bībeles stundu vadīšanu? Mūsu organizācija ir ieteikusi, lai drīz vien pēc tam, kad esam uzsākuši Bībeles nodarbības ar grāmatas Ko patiesībā māca Bībele? palīdzību, mēs nodarbības beigās veltītu dažas minūtes tam, lai iepazīstinātu Bībeles skolnieku ar mūsu organizāciju. Šim nolūkam mēs varam izmantot videomateriālu Kas notiek valstības zālē? un brošūru Kas mūsdienās pilda Jehovas gribu?. Kad esam ar Bībeles skolnieku apskatījuši grāmatu Ko patiesībā māca Bībele? un ir redzama viņa garīgā izaugsme, mums, saskaņā ar organizācijas ieteikumiem, būtu jāturpina Bībeles nodarbības, izmantojot grāmatu ”Pasargiet sevi Dieva mīlestībā”. Tas būtu jādara arī tad, ja mūsu Bībeles skolnieks jau ir kristījies. Šos norādījumus Jehovas organizācija ir devusi, lai jaunie mācekļi kļūtu ”nesatricināmi ticībā”. (Kol. 2:7.) Mēs varam pārdomāt, vai paklausām šiem ieteikumiem.

18., 19. Miniet dažus iemeslus, kāpēc mums ir jābūt pateicīgiem Jehovam!

¹⁸ Ir tik daudz iemeslu pateikties Jehovam! Bez viņa mūsu vispār nebūtu — ”pateicoties viņam, mēs dzīvojam, kustamies un esam”. (Ap. d. 17:27, 28.) Viņš mums ir dāvājis savus iedvesmotos Rakstus — Bībeli —, un mēs tos vērtējam ļoti augstu. Tāpat kā agrīnie kristieši Tesalonikā, arī mēs uzskatām Bībeli par Dieva vārdiem un sekojam tās vadībai. (1. Tes. 2:13.)

¹⁹ Ar Bībeles palīdzību mēs esam tuvojušies Jehovam, savukārt Jehova ir tuvojies mums. (Jēk. 4:8.) Debesu Tēvs mums ir dāvājis brīnišķīgu iespēju piederēt pie viņa organizācijas. Mūsu izjūtas var ietērpt psalmu sacerētāja vārdos, kurš dziedāja: ”Teiciet to Kungu, jo Viņš ir laipnīgs; jā, tiešām, Viņa žēlastība paliek mūžīgi!” (Ps. 136:1.) 136. psalmā 26 reizes ieskanas refrēns ”Viņa žēlastība paliek mūžīgi”. Ja paliksim uzticīgi Jehovam un viņa organizācijai, mēs pieredzēsim, kā piepildās šie vārdi, jo viņš mums dāvās mūžīgu dzīvi.