JERUZĀLEMĒ tika rīkota ļoti nozīmīga sanāksme. Ķēniņš Dāvids, kas bija jau krietni gados, bija saaicinājis visus vadītājus, galminiekus un pārējos vīrus, kam bija augsts stāvoklis. Dziļi saviļņoti, viņi noklausījās svarīgu paziņojumu. Jehova Dāvida dēlam Salamanam bija uzticējis uzbūvēt iespaidīgu celtni, kas būtu veltīta kalpošanai patiesajam Dievam — Jehovam. Jehova ar savu svēto garu bija devis Dāvidam plānus, kādam jābūt šim namam, un Dāvids tos nodeva Salamanam. Dāvids sacīja: ”Darbs ir liels, jo šī mūra celtne nav domāta kādam cilvēkam, bet gan Dievam, tam Kungam.” (1. Laiku 28:1, 2, 6, 11, 12; 29:1.)

Pēc tam Dāvids vaicāja: ”Kuram nu vēl arī šodien ir labs prāts nest ar pilnu roku tam Kungam brīvprātīgus ziedojumus?” (1. Laiku 29:5.) Kā mēs būtu atsaukušies uz Dāvida aicinājumu? Vai mēs būtu jutuši vēlēšanos atbalstīt gaidāmo tempļa celtniecību? Izraēlieši atsaucās nekavējoties. Kā rakstīts Bībelē, ”tauta priecājās, tāpēc ka tie deva ziedojumus labprātīgi, jo tie deva no visas sirds tam Kungam ar labu prātu”. (1. Laiku 29:9.)

Daudzus gadsimtus vēlāk Jehova izveidoja kaut ko daudz diženāku par Jeruzālemē uzbūvēto templi — viņš izveidoja garīgu templi. Tā ir Jehovas iedibinātā kārtība, kas uz Jēzus upura pamata cilvēkiem ļauj tuvoties Jehovam un viņu pielūgt. (Ebr. 9:11, 12.) Kā Jehova tagad palīdz cilvēkiem izlīgt ar viņu? Viņš ir parūpējies, lai viņa kalpi visā pasaulē gatavotu mācekļus. (Mat. 28:19, 20.) Ik gadu miljoniem cilvēku tiek mācīta  Bībele, tūkstošiem no viņiem kristījas, un katru gadu tiek izveidots simtiem jaunu draudžu.

Tas nozīmē, ka ir jāiespiež aizvien vairāk literatūras par Bībeli, ir jāceļ jaunas valstības zāles un jāremontē jau esošās, kā arī jāgādā, lai būtu telpas kongresiem. Labās vēsts izplatīšanā patiešām tiek paveikts liels darbs, kas mums, šīs vēsts sludinātājiem, sagādā dziļu gandarījumu. (Mat. 24:14.)

Mīlestība pret Dievu un tuvāko, kā arī apziņa, cik svarīgi tagad ir sludināt Dieva valstību, mūs mudina ”nest ar pilnu roku tam Kungam brīvprātīgus ziedojumus”. Mēs esam bezgala priecīgi par iespēju ”dot godu tam Kungam arī no savas mantas” un redzēt, kā mūsu ziedotie līdzekļi tiek uzticami un gudri izmantoti visvērienīgākajā darbā, kāds jebkad ir bijis veikts cilvēces vēsturē. (Sal. Pam. 3:9.)