1., 2. a) Kāda ir dažu cilvēku attieksme pret domu, ka Dievs izmanto kādu organizāciju? b) Kādi jautājumi ir apskatīti šajā rakstā?

VAI Dievam ir organizācija? Daži apgalvo: ”Nav nekādas vajadzības pēc kaut kādas organizācijas, kas mūs vadītu. Pilnīgi pietiek, ja cilvēkam ir personiskas attiecības ar Dievu.” Vai tā tiešām varētu būt? Par ko liecina fakti?

² Šajā rakstā ir aplūkoti pierādījumi, kas liecina, ka Jehova, kārtības Dievs, ir gādājis, lai viss, kas pastāv, būtu izcili organizēts. Tāpat ir pievērsta uzmanība tam, kā mums ir jāatsaucas uz Jehovas organizācijas sniegto vadību. (1. Kor. 14:33, 40.) Gan pirmajā gadsimtā, gan mūsu dienās Svētie Raksti ir palīdzējuši Jehovas organizācijas zemes daļai plaši izplatīt labo vēsti. Tā kā mēs sekojam Bībeles vadībai un Jehovas organizācijas norādījumiem, mēs brāļu saimē veicinām tīrību, mieru un vienotību.

3. Kas liecina par Jehovas izcilo spēju organizēt?

³ Radītajā pasaulē viss ir izcili organizēts. Bībelē var lasīt: ”Tas Kungs ir radījis zemi ar savu gudro ziņu, un debesis Viņš ir izveidojis pēc sava padoma.” (Sal. Pam. 3:19.) Tas, ko mēs  zinām, ”ir tikai Viņa valdīšanas pamales”, un ”klusa čukstoņa ir tas, ko mēs no Viņa dzirdam”. (Īj. 26:14.) Bet pat tas mazumiņš, ko zinām par planētām, zvaigznēm un galaktikām, ļauj mums secināt, ka Visumā valda apbrīnojama kārtība. (Ps. 8:4, 5.) Galaktikas ir veidotas no miljoniem zvaigžņu, kas pārvietojas ar ārkārtīgu precizitāti. Planētas mūsu Saules sistēmā riņķo ap Sauli stingri noteiktās orbītās, pakļaujoties debesu likumiem gluži kā satiksmes noteikumiem. Visumā pastāvošā brīnišķīgā kārtība mums palīdz saprast, ka Jehova, kas ”debesis ar gudrību radījis” un tāpat ir radījis Zemi, ir pelnījis, ka mēs viņu slavējam, pielūdzam un esam viņam uzticīgi. (Ps. 136:1, 5—9.)

4. Kāpēc zinātnieki nespēj atbildēt uz daudziem svarīgiem jautājumiem?

⁴ Zinātnieki, bez šaubām, ir daudz ko uzzinājuši par Visumu un Zemi, un zinātnes progress kaut kādā mērā ir uzlabojis cilvēku dzīvi. Bet uz daudziem jautājumiem zinātnieki nespēj atbildēt. Piemēram, astronomi nevar izskaidrot, kā īsti ir radies Visums un kāpēc uz Zemes pastāv dzīvība visā tās daudzveidībā. Turklāt lielākā daļa cilvēku nevar paskaidrot, kāpēc cilvēkam piemīt tik spēcīga vēlme dzīvot mūžīgi. (Sal. Māc. 3:11.) Kāpēc uz tik daudziem svarīgiem jautājumiem nav atbilžu? Viens iemesls ir tāds, ka vairākums zinātnieku un citu speciālistu noliedz Dieva esamību un atbalsta evolūcijas teoriju. Bet Bībelē, ko ir iedvesmojis Dievs Jehova, ir rodamas atbildes uz jautājumiem, kurus alkst noskaidrot cilvēki visā pasaulē.

5. Kādā ziņā mēs esam atkarīgi no dabas likumiem?

⁵ Mēs esam atkarīgi no Jehovas iedibinātajiem nemainīgajiem dabas likumiem. Elektriķi, santehniķi, inženieri, piloti, ķirurgi — viņi visi savā darbā paļaujas uz šiem likumiem. Piemēram, kad ķirurgs sāk operēt, viņam nav jāmin, kur atrodas pacienta sirds, jo cilvēku anatomiskā uzbūve parasti ir vienāda. Turklāt mēs visi ņemam vērā dabas likumus. Piemēram, ja mēs ignorētu Zemes pievilkšanas spēku, mēs varētu zaudēt dzīvību.

6. Kāds ir pamats secināt, ka Jehova vēlas, lai viņa kalpi būtu organizēti?

⁶ Tā kā Visumā valda tik lieliska kārtība, var droši secināt, ka Jehova vēlas, lai viņa kalpi būtu labi organizēti. Viņš mums ir dāvājis Bībeli, lai mēs varētu pēc tās vadīties. Ja mēs dzīvotu bez Dieva normām un bez viņa organizācijas palīdzības, mūsu dzīve būtu nelaimīga un nožēlojama.

7. Ko var secināt no tā, kā ir uzrakstīta Bībele?

⁷ Bībele nav savā starpā nesaistītu ebreju un kristiešu darbu apkopojums. Dievs pats organizēja un vadīja tās sarakstīšanu, tāpēc tā ir Dieva iedvesmots meistardarbs. Bībeles grāmatas ir cieši saistītas savā starpā. No 1. Mozus grāmatas līdz pat Atklāsmes grāmatai visai Bībelei cauri vijas viena tēma, proti, par to, kā tiks apstiprinātas Jehovas tiesības uz augstāko varu un kā viņa valstība, kurā valda Kristus, apsolītais ”dzimums”, īstenos viņa nodomu par zemi. (Nolasīt 1. Mozus 3:15; Mateja 6:10; Atklāsmes 11:15.)

8. Kāpēc var teikt, ka izraēlieši bija labi organizēti?

⁸ Senie izraēlieši bija labi organizēti. Piemēram, saskaņā ar Mozus bauslību sievietes ”noteiktā kārtībā kalpoja pie saiešanas telts ieejas”. (2. Moz. 38:8, NW.) Izraēliešu nometnes un saiešanas  telts pārvietošana notika īpašā kārtībā. Vēlāk, kad valdīja ķēniņš Dāvids, viņš sadalīja levītus un priesterus konkrētu darbu veikšanai noteiktās vienībās. (1. Laiku 23:1—6; 24:1—3.) Kad izraēlieši klausīja Jehovam, tautā valdīja miers, kārtība un vienotība. (5. Moz. 11:26, 27; 28:1—14.)

9. Pēc kā var spriest, ka pirmā gadsimta kristiešu draudze bija labi organizēta?

⁹ Arī kristiešu draudze, kas tika nodibināta pirmajā gadsimtā, bija labi organizēta, un norādījumus tai sniedza vadošā padome, ko sākotnēji veidoja apustuļi. (Ap. d. 6:1—6.) Vēlāk vadošajā padomē tika iekļauti arī citi brāļi. (Ap. d. 15:6.) Draudzes saņēma padomus un pamācības arī ar Dieva iedvesmotu vēstuļu palīdzību, kuras rakstīja vai nu vadošās padomes locekļi, vai brāļi, kas bija cieši saistīti ar vadošo padomi. (1. Tim. 3:1—13; Tit. 1:5—9.) Ko draudzes ieguva, kad sekoja vadošās padomes norādījumiem?

10. Ko pirmajā gadsimtā draudzes ieguva, kad ievēroja vadošās padomes rīkojumus? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

¹⁰ Nolasīt Apustuļu darbus 16:4, 5. Brāļi, kas vadošās padomes uzdevumā apmeklēja draudzes, ”pavēstīja, kādus rīkojumus apustuļi un vecākie Jeruzālemē ir likuši ievērot”. Draudzes tiem paklausīja un ”kļuva aizvien stiprākas ticībā un dienu no dienas auga”. Ko mēs varam secināt no šiem Bībeles pantiem? Kas mums jāņem vērā Dieva organizācijā mūsu dienās?

11. Kā brāļiem, kam ir uzticēti svarīgi pienākumi, jārīkojas, kad viņi saņem norādījumus no Dieva organizācijas?

¹¹ Kas ir jādara filiāļu un teritoriālo komiteju locekļiem, rajona pārraugiem un draudžu vecākajiem, kad viņi saņem norādījumus no Dieva organizācijas? Jehovas iedvesmotajos Rakstos ir teikts, ka mums visiem jābūt paklausīgiem un padevīgiem. (5. Moz. 30:16; Ebr. 13:7, 17.) Dieva organizācijā nav vietas kritiskai vai dumpinieciskai attieksmei, jo no tās var ciest mūsu draudžu miers, vienotība un mīlestības pilnā gaisotne. Protams, neviens Dievam uzticīgs kristietis nevēlas līdzināties Diotrefam, kas izpauda galēju necieņu pret brāļiem, kuriem bija uzticēti svarīgi pienākumi. (Nolasīt 3. Jāņa 9, 10.) Mums ir jāpārdomā, kā mēs atsaucamies uz organizācijas norādījumiem. Vai mēs tiem pakļaujamies bez vilcināšanās un ar savu piemēru mudinām citus brāļus un māsas tiem paklausīt?

12. Kā mainījās kārtība, kādā notiek draudžu vecāko un kalpotāju iecelšana?

¹² Piemēram, nesen Vadošā padome mainīja kārtību, kā notiek draudžu vecāko un kalpotāju iecelšana, un par to bija rakstīts 2014. gada 15. novembra Sargtornī, rubrikā ”Lasītāju jautājumi”. Rakstā bija atzīmēts, ka pirmajā gadsimtā draudzes vecākos vadošās padomes uzdevumā iecēla pārraugi, kas apmeklēja draudzes. Ņemot vērā Bībelē teikto, kopš 2014. gada 1. septembra draudžu vecākos un kalpotājus ieceļ rajona pārraugi. Rajona pārraugs cenšas iepazīties ar brāļiem, kas ir ieteikti iecelšanai, un, ja vien iespējams, sadarboties ar tiem sludināšanā. Rajona pārraugs pievērš uzmanību tam, kā šie brāļi rūpējas par savu ģimeni. (1. Tim. 3:4, 5.) Pēc tam rajona pārraugs ar draudzes vecākajiem rūpīgi pārrunā, vai iecelšanai ieteiktie brāļi atbilst Bībelē izvirzītajām prasībām. (1. Tim. 3:1—10, 12, 13; 1. Pēt. 5:1—3.)

13. Kā mums jārīkojas, ja draudzes vecākie sniedz uz Bībeli balstītus norādījumus?

¹³ Dievbijīgie draudzes gani ņem vērā  ”veselīgos vārdus”, kas rodami Bībelē — Jehovas iedvesmotajos Rakstos. (1. Tim. 6:3.) Mums nāk par labu, ja mēs paklausām šo brāļu dotajiem norādījumiem, kas ir balstīti uz Bībeli. Piemēram, aplūkosim, kā Pāvils ieteica rīkoties, kad draudzē daži sāka ”dzīvot nekārtīgi, nemaz nestrādādami, tikai jaukdamies citu darīšanās”. Draudzes vecākie viņiem noteikti bija devuši padomus, bet šie cilvēki nevēlējās tos uzklausīt. Kā bija jāizturas draudzei? Pāvils norādīja: ”Tādu īpaši ievērojiet un vairs nesaejieties ar viņu.” Tomēr pret viņu nebija jāizturas kā pret ienaidnieku, uzsvēra Pāvils. (2. Tes. 3:11—15.) Ja mūsdienās kāds draudzes loceklis ar savu rīcību var slikti ietekmēt draudzi (piemēram, viņš ir sācis draudzēties ar neticīgu pretējā dzimuma pārstāvi) un viņš nevēlas mainīties, vecākie var izlemt, ka tiks teikta runa, kurā pārējie draudzes locekļi tiks brīdināti no šādas rīcības. (1. Kor. 7:39.) Ja draudzē ir bijusi nepieciešamība teikt šādu runu un ja mēs zinām par pieminēto situāciju, mums jāpadomā, vai mēs ņemam vērā norādījumu censties vairīties no kopīgas brīvā laika pavadīšanas ar šo cilvēku. Mūsu mīlestības pilnā un stingrā nostāja var pamudināt cilvēku pārtraukt nekārtīgo rīcību. ^[1]

14. Kā mēs varam veicināt draudzes garīgo tīrību?

¹⁴ Mēs varam veicināt draudzes garīgo tīrību, ja sekojam Bībelē ietvertajiem norādījumiem. Pievērsīsim uzmanību tam, kāda situācija pirmajā gadsimtā bija izveidojusies Korintā. Pāvils bija dedzīgi sludinājis šajā pilsētā, un viņš mīlēja Korintas draudzes locekļus, kas bija ”aicināti par svētajiem”. (1. Kor. 1:1, 2.) Nav grūti iztēloties, cik sāpīgi viņam bija aizrādīt Korintas kristiešiem, ka viņi draudzē izturas iecietīgi pret netiklību. Pāvils norādīja vecākajiem ”nodot šo cilvēku [to, kas rīkojas netikli] Sātanam”, tas ir, izslēgt no draudzes. Viņiem bija jāatbrīvojas no ”rauga”, lai saglabātu draudzi tīru. (1. Kor. 5:1, 5—7, 12.) Ja mēs atbalstām draudzes vecāko lēmumu izslēgt cilvēku, kas nenožēlo savu grēcīgo rīcību, mēs palīdzam saglabāt draudzes tīrību. Turklāt ar savu nostāju mēs varbūt pamudināsim cilvēku nožēlot grēkus un tiekties pēc Jehovas piedošanas.

15. Kā mēs varam uzturēt draudzē mieru?

¹⁵ Pāvilam bija jārisina vēl kāda problēma, kas pastāvēja Korintas draudzē. Daži brāļi savus ticības biedrus sūdzēja tiesā. Pāvils viņus mudināja pārdomāt šādu jautājumu: ”Vai nav labāk paciest pārestību?” (1. Kor. 6:1—8.) Arī mūsu dienās ir radušās līdzīgas situācijas. Reizēm garīgo brāļu vidū ir zudis miers, jo neveiksmīga darījuma dēļ ir zaudēta nauda un, iespējams, ir izskanējušas apsūdzības krāpšanā. Daži ir iesūdzējuši brāļus tiesā, bet Dieva iedvesmotie Raksti mums palīdz saprast, ka labāk ir ciest zaudējumus nekā sagādāt negodu Dieva vārdam vai graut draudzes mieru. ^[2] Lai atrisinātu nopietnas problēmas un strīdus, mums, protams, ir jārīkojas saskaņā ar Jēzus padomiem. (Nolasīt Mateja 5:23, 24; 18:15—17.) Ja mēs tā darām, mēs veicinām vienotību Jehovas kalpu saimē.

16. Kāpēc mēs varam secināt, ka Dievs vēlas, lai viņa kalpi būtu vienoti?

¹⁶ Tā kā Bībelē tik atzinīgi ir runāts par vienotību, mēs varam nepārprotami secināt,  ka Jehova vēlas, lai viņa kalpi būtu vienoti. Psalmu sacerētājs dziedāja: ”Redzi, cik jauki un cik mīļi, kad brāļi kopā dzīvo vienprātīgi!” (Ps. 133:1.) Kad izraēlieši klausīja Jehovam, viņi bija labi organizēti un vienoti. Jehova paredzēja, ka arī mūsdienās viņa tauta būs vienota, sacīdams: ”Kā avis Es viņus novietošu vienkopus stiprā kūtī.” (Mih. 2:12.) Ar pravieša Cefanjas starpniecību Jehova izteica šādu paredzējumu: ”Es piešķiršu tautām šķīstas lūpas [”šķīstu valodu”, LB-1825], lai viņas visas piesauc tā Kunga vārdu un Viņam vienprātībā kalpo.” (Cef. 3:9.) Šī Jehovas dāvātā ”šķīstā valoda” ir Bībeles patiesība, tāpēc mēs varam ”vienprātībā kalpot” Jehovam. Mēs viņam esam par to bezgala pateicīgi.

17. Kā jārīkojas draudzes vecākajiem, ja kāds kristietis ir izdarījis pārkāpumu?

¹⁷ Ja kāds ir izdarījis pārkāpumu, tad, lai draudze paliktu garīgi tīra un vienota, vecākajiem ir nekavējoties jārīkojas, taču viņiem ir jāizturas pret pārkāpēju ar mīlestību. Pāvils zināja, ka Dieva mīlestība nav akla un ka viņš nepiever acis uz nopietnu grēku. (Sal. Pam. 15:3.) Tāpēc Pāvils nevilcinājās uzrakstīt savu pirmo vēstuli Korintas kristiešiem, kurā ar mīlestību tiem deva stingrus padomus. Kā redzams Pāvila otrajā vēstulē korintiešiem, kas tapa dažus mēnešus vēlāk, cilvēks, kas bija rīkojies grēcīgi, bija mainījies, jo draudzes vecākie bija ņēmuši vērā apustuļa norādījumus. Ja kāds kristietis ”sper kļūmīgu soli, pats to neapzinoties”, garīgi nobriedušiem brāļiem jācenšas ”viņu labot lēnprātības garā”. (Gal. 6:1.)

18. a) Kādās jomās Dieva iedvesmotie padomi palīdzēja draudzēm pirmajā gadsimtā? b) Kas ir apskatīts nākamajā rakstā?

¹⁸ Ir skaidrs, ka pirmajā gadsimtā Dieva iedvesmotie padomi palīdzēja kristiešiem Korintā un citur saglabāt savās draudzēs tīrību, mieru un vienotību. (1. Kor. 1:10; Efes. 4:11—13; 1. Pēt. 3:8.) Tāpēc šie brāļi un māsas spēja daudz paveikt kalpošanā Dievam. Pāvils pat varēja rakstīt, ka labā vēsts ”ir sludināta visai radībai zem debesīm”. (Kol. 1:23.) Tagad vēsts par to, ko brīnišķīgu Dievs drīzumā paveiks, tiek izplatīta pa visu zemeslodi, un to dara Dieva kalpi, kas pieder pie vienotas organizācijas. Nākamajā rakstā ir apskatīts, kas vēl liecina, ka Dieva kalpi augstu vērtē Bībeli un no visas sirds vēlas godāt Visaugsto Kungu Jehovu. (Ps. 71:15, 16.)