1., 2. a) Uz ko var cerēt Dieva kalpi? b) Kas mums palīdz paturēt prātā apsolīto balvu? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

AR GARU svaidītajiem kristiešiem, tāpat kā savulaik apustulim Pāvilam, ir brīnišķīgas izredzes iegūt debesu balvu. (Filip. 3:14.) Viņi cer kopā ar Jēzu Kristu valdīt debesu valstībā un palīdzēt cilvēkiem iegūt pilnību. (Atkl. 20:6.) Tas, pēc kā Dievs viņus ir aicinājis tiekties, patiešām ir kaut kas lielisks. Kristiešiem no ”citu avju” vidus ir cerība iegūt mūžīgu dzīvi paradīzē uz zemes, un šī cerība sagādā neizsakāmu prieku. (2. Pēt. 3:13.)

² Lai palīdzētu saviem ticības biedriem, ar garu svaidītajiem kristiešiem, palikt uzticīgiem Dievam un iegūt apsolīto balvu, Pāvils rakstīja: ”Jūsu domas lai vienmēr ir vērstas uz to, kas augšā.” (Kol. 3:2.) Viņiem bija jāpatur prātā sava dārgā cerība iegūt mantojumu debesīs. (Kol. 1:4, 5.) Tas attiecas uz visiem Dieva kalpiem, lai kādu balvu viņi cerētu saņemt, — pārdomājot, kādas svētības Jehova viņiem piedāvā, viņiem ir vieglāk neaizmirst apsolīto balvu. (1. Kor. 9:24.)

3. Uz kādām briesmām Pāvils vērsa savu ticības biedru uzmanību?

 ³ Vēl Pāvils saviem ticības biedriem rakstīja, ka pastāv briesmas, kuru dēļ viņi varētu nesaņemt apsolīto balvu. Piemēram, viņš brīdināja Kolosu draudzi no viltus kristiešiem, kas uzskatīja, ka Dieva labvēlību var iegūt nevis ar ticību Kristum, bet gan pildot dažādas Mozus bauslības prasības. (Kol. 2:16—18.) Daudz kas no tā, par ko Pāvils rakstīja kolosiešiem, var apdraudēt kristiešu cerību uz balvu arī mūsu dienās. Piemēram, mums ir jāpretojas netikumīgām vēlmēm, jārisina domstarpības ar citiem kristiešiem un jāpārvar grūtības, kas reizēm rodas ģimenē. Pāvila padomi, ko viņš deva šajos jautājumos, var noderēt arī mums. Apskatīsim sīkāk dažus Pāvila dotos brīdinājumus un padomus, ko varam lasīt Vēstulē kolosiešiem.

4. Cik bīstamas ir netikumīgas vēlmes?

⁴ Atgādinājis kristiešiem par viņu brīnišķīgo cerību, Pāvils rakstīja: ”Tāpēc nonāvējiet savos locekļos to, kas pieder zemei: netiklību, netīrību, baudkāri, ļaunās tieksmes un alkatību.” (Kol. 3:5.) Netikumīgas vēlmes mēdz būt ļoti spēcīgas — ja mēs tām padotos, mēs varētu zaudēt savas dārgās attiecības ar Jehovu un cerību uz nākotni. Kāds kristietis, kas bija padevies netikumīgām vēlmēm, bet vēlāk atgriezās draudzē, sacīja: ”To, cik spēcīgi mani bija ietekmējušas šīs vēlmes, es aptvēru tikai tad, kad jau bija par vēlu.”

5. Kā mēs varam sevi pasargāt situācijās, kurās var rasties morālas dabas kārdinājumi?

⁵ Īpaši svarīgi ir nezaudēt garīgu modrību, ja esam tādos apstākļos, kuros varam just kārdinājumu atkāpties no Jehovas noteiktajām morāles normām. Piemēram, tiem, kas sāk draudzēties, jau no paša sākuma ir jāvienojas, kā viņi izturēsies draudzēšanās laikā, un jānosaka skaidras robežas attiecībā uz pieskārieniem, skūpstīšanos un palikšanu divatā. (Sal. Pam. 22:3.) Morālā ziņā bīstamas situācijas var rasties arī tad, ja kristietim ir jādodas komandējumos vai ja viņam ir jāstrādā kopā ar pretējā dzimuma pārstāvi. (Sal. Pam. 2:10—12, 16.) Kā rīkoties šādās situācijās? Dariet zināmu, ka esat Jehovas liecinieks, izturieties piedienīgi un ar cieņu un nekad neaizmirstiet, cik briesmīgas var būt flirta sekas. Lielāks risks padoties kārdinājumam ir tad, ja esam nomākti vai vientuļi. Iespējams, mēs sākam ilgoties pēc kāda, kam mēs būtu vajadzīgi. Kristietis varētu tik izmisīgi alkt pēc emocionāla atbalsta, ka būtu gatavs pieņemt uzmanības apliecinājumus gandrīz no jebkura, kas tos sniegtu. Ja mums kādreiz rodas šādas izjūtas, mums nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības pie Jehovas un ticības biedriem, lai nepieļautu, ka mēs zaudētu cerību uz balvu. (Nolasīt Psalmu 34:19; Salamana Pamācības 13:20.)

6. Par ko mums jādomā, izvēloties izklaidi?

⁶ Lai mēs spētu ”nonāvēt” sevī netikumīgas vēlmes, mums jāvairās no netikumīgas izklaides. Daudz kas no tā, ko piedāvā izklaides industrija, pēc satura līdzinās tam, kas notika Sodomā un Gomorā. (Jūd. 7.) Izklaidei domātās produkcijas veidotāji pauž savus uzskatus par morāli, attēlojot netiklību kā kaut ko pilnīgi normālu un nekaitīgu. Tāpēc, izvēloties izklaidi, kristieši nedrīkst akli pieņemt jebko, kas tiek piedāvāts. Mums jābūt uzmanīgiem un jāizvēlas tikai tāda izklaide, kas netraucē tiekties pēc apsolītās balvas — mūžīgas dzīves. (Sal. Pam. 4:23.)

7. Ar kādām problēmām mēs varam sastapties draudzē?

⁷ Mēs, bez šaubām, ļoti priecājamies, ka varam piederēt pie kristiešu draudzes. Tas, ka mēs sapulcēs iedziļināmies Bībelē un ar mīlestību atbalstām cits citu, mums palīdz turēt prātā Dieva apsolīto balvu. Tomēr reizēm pārpratumi var radīt spriedzi starp draudzes locekļiem. Ja mēs šādas problēmas nerisinātu, mūs drīz vien pārņemtu sarūgtinājums. (Nolasīt 1. Pētera 3:8, 9.)

8., 9. a) Kādas īpašības mums palīdz tiekties pēc balvas? b) Kā mēs varam saglabāt labas attiecības ar kristieti, kas mūs ir aizvainojis?

⁸ Kā neļauties sarūgtinājumam, kas mums varētu laupīt iespēju saņemt balvu? Pāvils kolosiešiem rakstīja: ”Kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnprātībā un pacietībā. Vienmēr esiet iecietīgi cits pret citu un augstsirdīgi piedodiet, ja arī kādam ir iemesls sūdzēties par otru. Tāpat kā Jehova jums augstsirdīgi ir piedevis, piedodiet arī jūs. Bez visa tā apvelciet mīlestību, jo tā visu saista pilnīgā saskaņā.” (Kol. 3:12—14.)

⁹ Mīlestība un laipnība mums palīdz piedot ticības biedriem. Piemēram, kad kāds kristietis ar savu rīcību vai vārdiem mūs ir aizvainojis, mums jāpacenšas atcerēties tās reizes, kad mēs paši esam izturējušies nelaipni vai pateikuši kaut ko asu. Vai gan mēs nebijām priecīgi, ka brāļi un māsas aiz mīlestības mums laipni piedeva? (Nolasīt Salamana Mācītāja 7:21, 22.) Mēs esam bezgala pateicīgi Kristum, ka viņš mūs visus ir apvienojis un izveidojis saliedētu brāļu un māsu saimi. (Kol. 3:15.) Mēs visi mīlam vienu un to pašu Dievu, sludinām vienu un to pašu vēsti un pieredzam līdzīgus pārbaudījumus. Ja, mīlestības mudināti, mēs laipni piedodam draudzes locekļiem, mēs veicinām kristīgo vienotību un mums ir vieglāk paturēt prātā balvu.

10., 11. a) Kāpēc ir bīstami apskaust citus? b) Kā mēs varam nepieļaut, ka mūs pārņemtu skaudība?

¹⁰ Bībelē ir lasāmi brīdinoši piemēri, kas palīdz saprast, ka skaudības dēļ mēs varam zaudēt cerību uz balvu. Piemēram, Kains sāka apskaust savu brāli Ābelu un tāpēc nogalināja viņu. Korahs, Dātans un Abirāms sāka apskaust Mozu un galu galā sacēlās pret to. Ķēniņš Sauls sāka apskaust Dāvidu un mēģināja to nonāvēt. Ir skaidrs, kāpēc Bībelē ir secināts: ”Kur ir nenovīdība un ķildīgums, tur ir arī juceklis un visādas nekrietnības.” (Jēk. 3:16.)

¹¹ Ja mēs attīstīsim mīlestību un laipnību, mūs nepārņems skaudība. Bībelē ir teikts: ”Mīlestība ir pacietīga un laipna. Mīlestība nav skaudīga.” (1. Kor. 13:4.) Lai nepieļautu, ka mūsu sirdī iesakņotos skaudība, mums jācenšas uz visu raudzīties no Dieva viedokļa un jāatceras, ka mēs visi esam vienotās kristiešu draudzes locekļi. Tad mēs varēsim rīkoties saskaņā ar šādiem Dieva iedvesmotiem vārdiem: ”Ja viena daļa tiek pagodināta, visas pārējās priecājas līdzi.” (1. Kor. 12:16—18, 26.) Tātad, ja kāds kristietis pieredz kaut ko labu, mēs nevis sāksim viņu apskaust, bet gan priecāsimies līdz ar viņu. Lielisks paraugs šajā ziņā bija ķēniņa Saula dēls Jonatāns. Kad par Saula pēcteci ķēniņa tronī tika izraudzīts nevis Jonatāns, bet Dāvids, Jonatāns neapskauda Dāvidu — viņš to uzmundrināja un atbalstīja. (1. Sam. 23:16—18.) Mums jācenšas līdzināties Jonatānam un jāapliecina saviem ticības biedriem laipnība un mīlestība.

12. Kādi Bībeles padomi ikvienam ģimenes loceklim palīdz tiekties pēc Dieva apsolītās balvas?

¹² Bībeles principu izmantošana ģimenē veicina laimi un saticību un palīdz ikvienam ģimenes loceklim tiekties pēc Dieva apsolītās balvas. Kādus padomus savā vēstulē kolosiešiem minēja Pāvils? Viņš rakstīja: ”Sievas, pakļaujieties vīriem, jo tā pienākas Kungā. Vīri, mīliet sievas un neesiet skarbi pret viņām. Bērni, klausiet vecākiem it visā, jo tas patīk Kungam. Tēvi, nekaitiniet savus bērnus, lai tie nekļūtu tramīgi.” (Kol. 3:18—21.) Šo padomu ievērošana katrā ziņā nāk par labu vīriem, sievām un bērniem arī mūsu laikos.

13. Kā kristietei jāizturas pret vīru, lai viņam būtu vieglāk atsaukties uz Bībeles patiesību?

¹³ Kā jārīkojas sievai, kuras vīrs nav ticīgs un kura vēlas, lai vīrs pret viņu izturētos labāk? Vai situācija uzlabosies, ja sieva dusmīgi pārmetīs vīram viņa izturēšanos? Iespējams, viņai izdosies panākt, ka vīrs izdarīs to, ko viņa grib, bet vai šāda sievas rīcība palīdzēs vīram atsaukties uz Bībeles patiesību? Droši vien nē. Taču, ja sieva izturas ar cieņu pret vīru kā pret ģimenes galvu, viņa ģimenē veicina mieru un saticību  un sagādā godu Jehovam. Turklāt viņas cieņas pilnās attieksmes dēļ vīrs ar laiku, iespējams, arī kļūs ticīgs un varēs kopā ar sievu tiekties pēc Dieva apsolītās balvas. (Nolasīt 1. Pētera 3:1, 2.)

14. Kā jārīkojas kristietim, kam sieva nav ticīga un kas vēlas, lai sieva viņu vairāk cienītu?

¹⁴ Kā jārīkojas vīram, kam sieva nav ticīga un kas vēlas, lai viņa to vairāk cienītu? Vai sievas cieņa pret vīru vairosies, ja vīrs viņai uzkliegs, lai atgādinātu, kurš ir ģimenes galva? Protams, nē. Dievs vēlas, lai vīri censtos līdzināties Jēzum un īstenotu vadību ģimenē ar mīlestību. (Efes. 5:23.) Jēzus, vadīdams draudzi, apliecina lielu pacietību un mīlestību. (Lūk. 9:46—48.) Ja vīrs rīkojas tāpat, arī viņa sieva ar laiku, iespējams, kļūs ticīga.

15. Kā kristietim jāapliecina mīlestība pret sievu?

¹⁵ Pāvils vīriem norādīja: ”Vīri, mīliet sievas un neesiet skarbi pret viņām.” (Kol. 3:19.) Vīrs, kas mīl un godā sievu, uzklausa sievas viedokli un ļauj viņai saprast, ka sievas domas viņu patiešām interesē. (1. Pēt. 3:7.) Protams, tas nenozīmē, ka vīrs vienmēr darīs tā, kā vēlas sieva, tomēr, ja vīrs būs uzklausījis sievas viedokli, viņš bieži vien pieņems labāku lēmumu. (Sal. Pam. 15:22.) Mīlošs vīrs nevis pieprasa, lai sieva viņu cienītu, bet gan cenšas iemantot sievas cieņu ar saviem darbiem. Ja vīrs mīl sievu un bērnus, ir lielāka iespēja, ka visa ģimene ar prieku kalpos Jehovam un iegūs viņa apsolīto balvu — mūžīgu dzīvi.

16., 17. Kas jauniešiem var palīdzēt nekļūt neapmierinātiem ar saviem vecākiem?

¹⁶ Kā jārīkojas jums, bērni un jaunieši, ja jums šķiet, ka vecāki jūs nesaprot un pārlieku ierobežo? Iespējams, tas jūs tik ļoti sarūgtina, ka jums pat rodas šaubas, vai ir vērts kalpot Jehovam. Taču, ja jūs savas neapmierinātības dēļ pārstātu kalpot Jehovam, jūs drīz vien atskārstu, ka neviens cits jūs nemīl vairāk kā jūsu dievbijīgie vecāki un draudzes locekļi.

¹⁷ Vai tādā gadījumā, ja vecāki nekad jums nebūtu neko aizrādījuši, jums nerastos sajūta, ka viņiem patiesībā ir vienalga, kas ar jums notiek? (Ebr. 12:8.) Protams, vecāki nav pilnīgi cilvēki, tāpēc jums varbūt nepatīk tas, kā vecāki cenšas jūs audzināt. Būtu labi, ja jūs censtos saprast, kāpēc attiecīgajā situācijā vecāki jums kaut ko ir aizrādījuši vai jūs pamācījuši. Nebūtu gudri sākt runāt viņiem pretī, sadusmoties un zaudēt savaldību. Bībelē var lasīt: ”Sapratīgais savaldās savā runā, un sapratīgais ir cilvēks ar aukstu un apsvērīgu prātu.” (Sal. Pam. 17:27.) Izvirziet mērķi kļūt par garīgi nobriedušiem cilvēkiem, kas spēj uzklausīt padomus, pārāk neuztraucoties par veidu, kādā tie tiek doti. (Sal. Pam. 1:8.) Augstu vērtējiet to, ka jūsu vecāki mīl Jehovu! Viņi no sirds vēlas, lai jūs iegūtu mūžīgu dzīvi.

18. Kāpēc ir vērts tiekties pēc Dieva apsolītās balvas?

¹⁸ Mūs visus gaida brīnišķīga balva — vai nu nemirstība un mūžīga dzīve debesīs, vai arī mūžīga dzīve uz zemes, kas būs pārveidota par paradīzi. Šī cerība ir stingri pamatota uz solījumiem, ko devis visa pastāvošā Radītājs. Par laiku, kad uz zemes būs nodibināta paradīze, viņš ir teicis: ”Zeme būs tā Kunga atziņas pilna.” (Jes. 11:9.) Tad Dievs pats mācīs visus, kas dzīvos uz zemes. Nav nekādu šaubu, ka ir vērts visiem spēkiem tiekties pēc viņa apsolītās balvas. Lai nekas mums neliedz to iegūt!