1. Kāpēc mums visiem ir vajadzīgs mierinājums?

MUMS visiem ir vajadzīgs mierinājums. Iespējams, raizes, vilšanās un dažādas nelaimes ir kļuvušas par daļu no mūsu dzīves. Daudzi no mums cieš slimību, novecošanas vai tuva cilvēka zaudējuma dēļ. Citiem jāpieredz slikta izturēšanās. Turklāt pasaule ap mums kļūst aizvien vardarbīgāka. Tiesa, mēs esam pārliecināti, ka šie ”īpaši grūtie laiki” pierāda, ka mēs dzīvojam ”pēdējās dienās”, un ka ar katru aizgājušo dienu mēs tuvojamies jaunajai pasaulei. (2. Tim. 3:1.) Tomēr varbūt mēs jau ilgi gaidām uz Jehovas solījumu piepildīšanos un grūtību mūsu dzīvē kļūst aizvien vairāk. Kur mēs varam rast mierinājumu?

2., 3. a) Ko mēs zinām par Habakuku? b) Ko mēs gūsim, apskatot Habakuka grāmatu?

² Lai to noskaidrotu, pievērsīsim uzmanību Habakuka grāmatai. Kaut arī Bībelē nekas daudz nav stāstīts par Habakuka dzīvi, grāmata, kas nosaukta viņa vārdā, ir īsts uzmundrinājuma avots. Viņa vārds, iespējams, nozīmē ”apskāviens”. Tas var attiekties uz to, kā Jehova mierinot it kā apskauj  savus kalpus, un arī uz to, kā viņa kalpi cieši pieķeras viņam. Habakuks vērsās pie Dieva ar jautājumiem, kas nodarbināja viņa prātu. Jehova ne tikai atbildēja uz viņa jautājumiem, bet arī iedvesmoja pravieti pierakstīt viņu sarunu, lai arī mēs gūtu no tās labumu. (Hab. 2:2.)

³ Saruna starp satraukto pravieti un Jehovu ir vienīgais Bībeles fragments, no kura var kaut ko uzzināt par Habakuku. Viņa vārdā nosauktā grāmata ir daļa no ”visa, kas rakstīts iepriekš” un kas ir saglabāts Dieva Rakstos, Bībelē, ”lai mēs, būdami izturīgi un smeldamies mierinājumu no Rakstiem, iegūtu cerību”. (Rom. 15:4.) Kā Habakuka grāmata var palīdzēt mums personīgi? Tā parāda, ko nozīmē paļauties uz Jehovu. Bez tam Habakuka pravietojumi mums sniedz pārliecību, ka mēs varam saglabāt iekšēju mieru, lai arī kādas grūtības mums nāktos pieredzēt.

4. Kas satrauca Habakuku?

⁴ Nolasīt Habakuka 1:2, 3. Habakuks dzīvoja ļoti grūtā laikposmā. Viņš jutās dziļi noskumis, jo cilvēki ap viņu bija ļauni un vardarbīgi. Lai kur Habakuks pavērtos, viņš redzēja, kā viņa tautieši cits pret citu izturas negodīgi un nežēlīgi. Kad viņu ļaunumam tiks darīts gals? Kāpēc Jehova tik ilgi gaida un nerīkojas? Habakuks jutās bezpalīdzīgs. Tāpēc viņš lūdza, lai Jehova iejaucas. Iespējams, Habakuks bija sācis domāt, ka Jehovam vairs nerūp tas, kas notiek ar viņa tautu, vai arī ka viņš gaida pārāk ilgi, pirms rīkoties. Varbūt arī jums ir pazīstamas šādas izjūtas.

5. Ko svarīgu mēs mācāmies no Habakuka grāmatas? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

⁵ Vai Habakuks bija zaudējis paļāvību uz Jehovu? Vai viņš vairs neticēja Dieva solījumiem? Nē, tā nebija. Jau pats fakts, ka viņš uzticēja savas raizes Jehovam, nevis cilvēkiem, parāda, ka viņš nebija zaudējis cerību un joprojām paļāvās uz Jehovu. Acīmredzot Habakuks bija satraukts, jo nesaprata, kāpēc Jehova vēl nerīkojas un kāpēc viņš pieļauj, ka viņa pravietim tā jācieš. Tas, ka Jehova iedvesmoja Habakuku uzrakstīt par savām bažām, mums māca kaut ko svarīgu. Mums nav jābaidās stāstīt Jehovam par savām raizēm vai šaubām. Viņš mūs pat aicina lūgšanās ”izkratīt Viņa priekšā savas sirdis”. (Ps. 50:15; 62:9.) Salamana Pamācību grāmatā, 3. nodaļas 5. pantā, mēs tiekam mudināti ”paļauties uz To Kungu no visas sirds un nepaļauties uz sava prāta gudrību”. Habakuks, jādomā, zināja šos vārdus un rīkojās saskaņā ar tiem.

6. Kāpēc lūgšanas ir tik svarīgas?

⁶ Habakuks uzticējās Jehovam, savam Draugam un Tēvam, un tuvojās viņam. Habakuks nevis vienkārši bēdājās par savu smago situāciju un mēģināja to risināt saviem spēkiem, bet gan vērsās pie Jehovas un atklāti runāja par savām jūtām un raizēm. Tā viņš rādīja labu priekšzīmi mums. Jehova, kas ”uzklausa lūgšanas”, mūs aicina apliecināt viņam savu paļāvību un stāstīt par to, kas mūs nomāc. (Ps. 65:3.) Ja mēs tā rīkojamies, mēs varam pieredzēt, kā Jehova atbild uz mūsu lūgšanām, un, tēlaini runājot, izjust viņa sirsnīgo apskāvienu, kad viņš mums sniedz mierinājumu un vadību. (Ps. 73:23, 24.) Lai kādas grūtības mēs pieredzētu, Jehova mums palīdzēs saprast, kā viņš raugās uz mūsu situāciju. Ar savām atklātajām lūgšanām mēs varam  viņam apliecināt, ka no sirds paļaujamies uz viņu.

7. Kā Jehova reaģēja uz Habakuka vārdiem?

⁷ Nolasīt Habakuka 1:5—7. Kad Habakuks bija uzticējis Jehovam savas raizes, viņš, iespējams, domāja, kā Jehova reaģēs. Būdams iejūtīgs un saprotošs Tēvs, Jehova nenosodīja pravieti par viņa atklātajiem vārdiem. Dievs saprata, ka viņš ir dziļi sāpināts un ka viņa vārdos izskan sauciens pēc palīdzības. Pavēstīdams, kas gaida nepaklausīgos ebrejus, Jehova Habakuku informēja par to, kas gaidāms drīzā nākotnē. Pastāv iespēja, ka Habakuks bija pirmais, kam Jehova atklāja, ka ļaunumam, kas tolaik valdīja tautā, drīz tiks darīts gals.

8. Kāpēc Jehovas atbilde varēja pārsteigt Habakuku?

⁸ Jehova Habakukam darīja zināmu, ka ir gatavs rīkoties. Sods, kas gaidīja varmācīgos un ļaunos Jūdejas iedzīvotājus, bija neizbēgams. Ar vārdiem ”jūsu dienās” Jehova skaidri norādīja, ka šis spriedums tiks izpildīts pravieša vai viņa laikabiedru dzīves laikā. Jehovas atbilde nepavisam nebija tāda, ko Habakuks bija gaidījis. Tas, ko Jehova viņam teica, nozīmēja, ka Jūdejas iedzīvotāju ciešanas tikai vairosies. ”Kaldeji” (babilonieši) bija ļoti vardarbīgi. Viņi bija daudz nežēlīgāki par Habakuka tautiešiem, kuri vismaz zināja Jehovas normas. Kāpēc Jehova grasījās izmantot šo nežēlīgo tautu, lai sodītu Jūdejas iedzīvotājus? Kā jūs justos Habakuka vietā, dzirdot šo atbildi?

9. Kādi jautājumi Habakukam varēja rasties?

⁹ Nolasīt Habakuka 1:12—14, 17. Kaut gan Habakuks saprata, ka Jehova izmantos babiloniešus, lai sodītu ļaunos cilvēkus, kas bija ap viņu, viņš tik un tā bija apjucis. Tomēr viņš pazemīgi sacīja, ka Jehova joprojām ir viņa ”klints”. (5. Moz. 32:4; Jes. 26:4.) Habakuks turpināja paļauties uz Dieva mīlestību un laipnību. Tāpēc viņš nebaidījās vēlreiz vērsties pie Jehovas. Vai Jehova ļaus apstākļiem Jūdejā kļūt vēl sliktākiem? Kāpēc viņš nerīkojas uzreiz? Kāpēc lai Visvarenais pieļautu, ka ciešanas tikai vairojas? Kāpēc lai viņš ”ciestu klusu”, kad ļaunums ņem virsroku? Viņš taču ir ”Svētais”; viņa ”acis ir pārāk šķīstas, lai.. skatītu ļaunumu”.

10. Kāpēc mēs reizēm varētu justies līdzīgi Habakukam?

¹⁰ Reizēm mēs varam justies līdzīgi Habakukam. Mēs uzklausām Jehovu. Mēs paļaujamies uz viņu, lasām un pētām viņa Rakstus, un tas mums dod cerību. Mēs dzirdam par viņa solījumiem, kad saņemam viņa organizācijas sniegto apmācību. Taču mēs joprojām, iespējams, domājam: ”Kad mūsu ciešanām pienāks gals?” Mēs varam mācīties no tā, ko Habakuks darīja tālāk.

11. Ko Habakuks apņēmās, kad bija uzklausījis Jehovu?

¹¹ Nolasīt Habakuka 2:1. Saruna ar Jehovu Habakukam deva sirdsmieru. Pēc tās viņš apņēmās ar paļāvību gaidīt, kad Jehova rīkosies. Šī nostāja nebija radusies mirkļa emociju iespaidā. Viņš vēlāk vēlreiz apliecināja savu apņēmību, teikdams: ”Es.. gaidīšu kluss ļauno dienu.” (Hab. 3:16, LB-2012.) Citi uzticīgi Dieva kalpi ir apliecinājuši līdzīgu paļāvību uz Jehovu, un viņu priekšzīme arī mūs mudina būt pacietīgiem un gaidīt, kad Jehova rīkosies. (Mih. 7:7; Jēk. 5:7, 8.)

12. Ko mēs varam mācīties no Habakuka?

 ¹² Ko mēs varam mācīties no Habakuka? Pirmkārt, mēs nekad nedrīkstam pārstāt lūgt Jehovu, lai arī kādas grūtības un pārbaudījumus mēs pieredzētu. Otrkārt, mums jāuzklausa, ko Jehova mums saka ar savu Rakstu un organizācijas starpniecību. Treškārt, mums pacietīgi jāgaida uz Jehovu un pilnībā jāpaļaujas, ka viņš noteiktā laikā remdēs mūsu sāpes. Ja mēs tā rīkosimies, arī mēs, tāpat kā Habakuks, izjutīsim sirdsmieru, kas mums palīdzēs izturēt. Mūsu cerība dos spēku būt pacietīgiem, savukārt pacietība mums palīdzēs saglabāt prieku pat grūtībās. Cerība mums dod pārliecību, ka mūsu debesu Tēvs rīkosies. (Rom. 12:12.)

13. Kā Jehova mierināja Habakuku?

¹³ Nolasīt Habakuka 2:3. Jehova noteikti jutās iepriecināts, redzot Habakuka apņēmību gaidīt. Visvarenais ļoti labi zināja, cik smagos apstākļos Habakuks dzīvoja. Tāpēc Dievs mierināja savu pravieti, maigi un ar mīlestību apliecinot, ka atbildes uz tā lūgumiem vairs nav ilgi jāgaida. Jehova viņam it kā teica: ”Esi pacietīgs un paļaujies uz mani. Es atbildēšu uz tavām lūgšanām, pat ja šķitīs, ka atbilde kavējas.” Jehova Habakukam atgādināja, ka viņš jau ir nolicis laiku, kad piepildīt savus solījumus. Viņš to mudināja turpināt gaidīt. Galu galā pravietim nenāktos vilties.

14. Kādai būtu jābūt mūsu nostājai, kad pieredzam grūtības?

¹⁴ Arī mums ir jāgaida uz Jehovu un uzmanīgi jāuzklausa, ko viņš mums saka. Tas vairos mūsu paļāvību uz viņu un palīdzēs izjust iekšēju mieru, par spīti grūtībām un pārbaudījumiem. Jēzus mūs mudināja nepievērst nevajadzīgu uzmanību ”laikiem un laikposmiem”, ko Dievs mums vēl nav atklājis. (Ap. d. 1:7.) Mums jāpaļaujas, ka Jehova zina īsto laiku, kad rīkoties. Tāpēc mums nav jānolaiž rokas, bet jābūt pazemīgiem, pacietīgiem un jāsaglabā stipra ticība. Kamēr mēs gaidām uz Jehovu, mums ir gudri jāizmanto laiks, darot kalpošanā labāko, ko spējam. (Marka 13:35—37; Gal. 6:9.)

15., 16. a) Kādi solījumi ir ietverti Habakuka grāmatā? b) Ko mēs no šiem solījumiem varam mācīties?

¹⁵ Jehova ir apsolījis, ka ”taisnais dzīvos savas paļāvīgās ticības dēļ” un ka ”zeme tiks piepildīta ar Tā Kunga godības atziņu”. (Hab. 2:4, 14.) Tiem, kas ir pacietīgi un paļaujas uz Dievu, viņš dāvās mūžīgu dzīvi.

¹⁶ Pirmajā mirklī solījums, kas lasāms Habakuka grāmatas 2. nodaļas 4. pantā, varētu izskatīties vienkārši pēc vispārīga apgalvojuma. Tomēr apustulis Pāvils šos Jehovas vārdus uzskatīja par tik svarīgiem, ka veselas trīs reizes citēja tos savās vēstulēs. (Rom. 1:17; Gal. 3:11; Ebr. 10:38.) Lai kādas grūtības mēs pieredzētu, mēs varam nešaubīties, ka tad, ja mēs paliksim uzticīgi Jehovam, paļausimies uz viņu un saglabāsim ticību viņam, mēs pieredzēsim viņa solījumu piepildīšanos. Jehova vēlas, lai mēs turētu prātā cerību uz nākotni.

17. Kādu pārliecību mūsos vieš Habakuka grāmata?

¹⁷ Habakuka grāmatā ir ietverta svarīga informācija visiem, kas dzīvo pēdējās dienās. Jehovas solījums dāvāt dzīvību attiecas uz visiem taisnīgajiem cilvēkiem, kas tic viņam un paļaujas uz  viņu. Tāpēc stiprināsim savu ticību un paļāvību uz Dievu, lai arī kādas raizes un grūtības mēs pieredzētu. Tas, ko Jehova sacīja Habakukam, apliecina, ka Jehova mūs atbalstīs un glābs. Viņš mūs aicina paļauties uz viņu un pacietīgi gaidīt viņa noteikto laiku, kad, valdot Dieva valstībai, uz zemes dzīvos laimīgi un lēnprātīgi cilvēki, kas viņu pielūdz. (Mat. 5:5; Ebr. 10:36—39.)

18. Kā Jehovas vārdi ietekmēja Habakuku?

¹⁸ Nolasīt Habakuka 3:16—19. Jehovas vārdi spēcīgi ietekmēja Habakuku. Viņš pārdomāja varenos darbus, ko Jehova agrāk bija darījis savas tautas labā. Tagad viņa paļāvība uz Jehovu bija nostiprinājusies. Viņš zināja, ka Jehova drīz rīkosies, un tas pravieti mierināja, kaut arī viņš saprata, ka viņam vēl kādu laiku būs jāpieredz ciešanas. Habakuka šaubas bija pagaisušas. Viņš pilnīgi paļāvās uz to, ka Jehova viņu izglābs. Vārdi, kas lasāmi Habakuka grāmatas 3. nodaļas 18. pantā, iespējams, ir viens no izcilākajiem Bībelē ietvertajiem paļāvības apliecinājumiem. Daži Bībeles komentētāji uzskata, ka šī panta burtiskais tulkojums skanētu: ”Es lēkāšu priekā par Kungu; es dejošu līksmībā par Dievu.” Habakuka grāmatas pēdējie panti var stiprināt ikvienu no mums. Jehova ne tikai ir devis mums brīnišķīgus solījumus, bet arī apliecinājis, ka viņš jau rīkojas, lai tos īstenotu.

19. Kā mēs varam saņemt tādu mierinājumu, kādu izjuta Habakuks?

¹⁹ No Habakuka grāmatas mēs mācāmies kaut ko ļoti būtisku — to, ka mums ir jāpaļaujas uz Jehovu. (Hab. 2:4.) Lai mums būtu paļāvība uz Jehovu, mums ir jāstiprina savas attiecības ar viņu. To mēs varam darīt, 1) regulāri lūdzot Jehovu un stāstot viņam par visām savām raizēm, 2) uzmanīgi uzklausot, ko Jehova mums saka ar savu Rakstu starpniecību, un sekojot viņa organizācijas sniegtajiem norādījumiem, un 3) saglabājot uzticību Jehovam un pacietīgi gaidot uz viņu. Tieši tā rīkojās Habakuks. Kaut arī, sākot runāt ar Jehovu, viņš izjuta bēdas un raizes, sarunas beigās viņš jutās pilns paļāvības un prieka. Ja mēs sekojam viņa priekšzīmei, arī mēs varam izjust mūsu debesu Tēva sirsnīgo apskāvienu. Vai gan šajā drūmajā pasaulē mēs varētu rast lielāku mierinājumu?