1., 2. Kas mums ir jādara, lai mūsu garīgā izaugsme turpinātos? Paskaidrojiet ar piemēru.

MAZS bērns saņem dāvanu. Vecāki viņu mudina: ”Pasaki paldies!” Bērns tā arī izdara, taču galvenokārt tāpēc, ka viņam to liek vecāki. Pieaugot viņš sāk saprast, kāpēc vecāki viņu mudināja apliecināt pateicību, kad citi parāda laipnību. Ar laiku viņš pats sāk izjust vēlmi pateikties citiem. Kas ir noticis? Pateicība ir kļuvusi par daļu no viņa domāšanas veida.

² Kaut kas līdzīgs notiek ar mums. Kad mēs sākām iepazīt patiesību, mēs uzzinājām, cik svarīgi ir ievērot Jehovas pamatprasības. Taču, mūsu garīgajai izaugsmei turpinoties, mūsu sapratne par Jehovas domām — par to, kas viņam patīk un kas ne, un par to, kā viņš raugās uz noteiktiem jautājumiem — aug. Ļaujot Jehovas domāšanai ietekmēt mūsu lēmumus un rīcību, mēs padarām viņa domas par savējām.

3. Kāpēc var nebūt viegli uz noteiktiem jautājumiem raudzīties no Jehovas viedokļa?

³ Lai gan mums patīk mācīties domāt tā, kā domā Jehova, reizēm nepilnības dēļ mums nav viegli raudzīties uz noteiktiem jautājumiem no viņa viedokļa. Piemēram, mēs zinām,  kāds ir Jehovas viedoklis par morālu tīrību, materiālām vērtībām, sludināšanu, asins izmantošanu un citiem jautājumiem. Taču reizēm mums var nebūt skaidrs, kāpēc Jehovam ir tāds viedoklis. Ko mēs varam darīt, lai mācītos aizvien lielākā mērā domāt tā, kā domā Jehova? Un kā tam būtu jāietekmē mūsu lēmumi un rīcība tagad un nākotnē?

4. Ko sevī ietver mudinājums ”atjaunot savu prātu”?

⁴ Nolasīt Romiešiem 12:2. Apustulis Pāvils pieminēja, kas ir nepieciešams, lai varētu mācīties domāt tā, kā domā Jehova. Viņš norādīja, ka mēs nedrīkstam pielāgoties šai pasaulei. Kā bija apskatīts iepriekšējā rakstā, tas sevī ietver to, ka mums jānoraida pasaulīgas domas un uzskati. Taču Pāvils arī rakstīja, ka mums ir ”jāatjauno savs prāts”. Tas nozīmē, ka mums ir jāiedziļinās Bībelē, lai saprastu Dieva domas, tās pārdomātu un saskaņotu ar tām savu domāšanu.

5. Paskaidrojiet, kāda ir atšķirība starp lasīšanu un pētīšanu!

⁵ Pētīt Bībeli nozīmē vairāk nekā tikai ātri izlasīt kādu studēšanai paredzētu materiālu un pasvītrot atbildes uz jautājumiem. Pētot mēs pārdomājam, ko šī informācija atklāj par Jehovu, viņa rīcību un domām. Mēs cenšamies saprast, kāpēc Dievs kaut ko pavēl vai nosoda. Mēs arī pievēršam uzmanību tam, kādas izmaiņas mums būtu jāveic savā dzīvē un domāšanā. Kaut arī mēs, iespējams, katrā studēšanas reizē nevaram pārdomāt visus šos jautājumus, ir labi atvēlēt laiku — varbūt pusi no studēšanai paredzētā laika —, lai pārdomātu to, ko lasām. (Ps. 119:97; 1. Tim. 4:15.)

6. Kas notiek, ja mēs regulāri pārdomājam to, kas rakstīts Bībelē?

⁶ Ja mēs regulāri pārdomājam to, kas rakstīts Bībelē, notiek kaut kas apbrīnojams. Mēs pārliecināmies, ka Jehovas domāšanas veids ir vislabākais. Mēs sākam saprast, kā viņš raugās uz dažādiem jautājumiem, un ar laiku pārņemam viņa viedokli. Mūsu prāts tiek ”atjaunots”, un mēs sākam domāt citādi nekā līdz tam. Ar laiku mēs padarām Jehovas domas par savējām.

7., 8. a) Kāds ir Jehovas viedoklis par materiālu labklājību? (Sk. attēlus raksta sākumā.) b) Kam mēs vienmēr ierādīsim galveno vietu dzīvē, ja būsim pārņēmuši Jehovas viedokli par materiālām vērtībām?

⁷ Domāšana nav tikai prāta vingrināšana. Mūsu domas ietekmē mūsu rīcību. (Marka 7:21—23; Jēk. 2:17.) Minēsim dažus piemērus. No evaņģēlijiem ir skaidri redzams, kādas ir Jehovas domas par materiālām vērtībām. Viņš personīgi izraudzījās Jāzepu un Mariju, lai tie uzaudzinātu viņa Dēlu, kaut arī to materiālais stāvoklis bija visai pieticīgs. (3. Moz. 12:8; Lūk. 2:24.) Kad Jēzus bija piedzimis, Marija to ”noguldīja silē, jo naktsmītnē tiem nebija vietas”. (Lūk. 2:7.) Ja Jehova būtu vēlējies, viņš būtu varējis parūpēties, lai viņa Dēls piedzimtu daudz labākos apstākļos. Bet Jehovam svarīgākais bija tas, lai Jēzus uzaugtu garīgā ziņā labvēlīgā vidē.

⁸ Šis Bībeles apraksts par Jēzus dzimšanu mums palīdz saprast, kāds ir Jehovas viedoklis par materiālām vērtībām. Daži vecāki vēlas, lai viņu bērniem materiālā ziņā būtu pats labākais, pat ja tas apdraudētu bērnu garīgumu. Taču ir skaidrs, ka Jehova garīgus jautājumus uzskata par daudz būtiskākiem. Vai jūs  esat pārņēmuši Jehovas viedokli? Par ko liecina jūsu darbi? (Nolasīt Ebrejiem 13:5.)

9., 10. Kā mēs varam apliecināt, ka mūsu attieksme pret citu paklupināšanu ir tāda pati kā Jehovam?

⁹ Vēl viens piemērs ir tas, kā Jehova raugās uz cilvēku, kas citam kļūst par klupšanas akmeni. Jēzus teica: ”Tam, kas kļūst par klupšanas akmeni vienam no šiem mazajiem, kuri tic, būtu labāk, ja viņam kaklā uzliktu dzirnakmeni, kādu griež ēzelis, un viņu iemestu jūrā.” (Marka 9:42.) Tie ir ļoti stingri vārdi. Tā kā mēs zinām, ka Jēzus precīzi atspoguļoja sava Tēva personību, mēs varam būt droši, ka Jehova ir ļoti neapmierināts, ja kāds kļūst par klupšanas iemeslu kādam no Jēzus sekotājiem. (Jāņa 14:9.)

¹⁰ Vai mēs uz šo jautājumu raugāmies tāpat kā Jehova un Jēzus? Ko parāda mūsu darbi? Piemēram, pieņemsim, ka mums patīk noteikts ģērbšanās stils, kas varētu aizskart kāda draudzes locekļa jūtas vai arī kas varētu pamudināt citus uz netīrām domām. Vai mīlestība pret ticības biedriem mūs mudinās citu jūtas uzskatīt par svarīgākām nekā savas personiskās vēlmes? (1. Tim. 2:9, 10.)

11., 12. Kā mūs pasargā tas, ka mēs attīstām savaldību un mācāmies ienīst to, ko ienīst Jehova?

¹¹ Trešais piemērs: Jehova ienīst ļaunumu un netaisnību. (Sal. Pam. 6:16—19.) Protams, viņš zina, ka iedzimtās nepilnības dēļ mums ne vienmēr ir viegli rīkoties pareizi. Tomēr Jehova vēlas, lai mēs, tāpat kā viņš, ienīstu to, kas ir ļauns. (Nolasīt Psalms 97:10.) Pārdomājot, kāpēc Jehova ienīst to, kas ir slikts, mēs varēsim pārņemt viņa viedokli, un tas mums dos papildu spēku pretoties nosliecei rīkoties nepareizi.

¹² Mācoties ienīst to, kas ir ļauns, mēs spēsim saprast, kāda rīcība ir nepareiza, pat ja Bībelē par to nekas konkrēti nav teikts. Piemēram, pasaulē aizvien populārāka kļūst tāda piedauzīga rīcība kā klēpja deja. Daži uzskata, ka tas nav nekas nosodāms, jo tās nav dzimumattiecības. * Bet vai arī Jehova tā uzskata? Paturēsim prātā, ka viņš ienīst jebkāda veida nepareizu rīcību. Tāpēc turēsimies pa gabalu no tā, kas ir ļauns. Attīstīsim savaldību, kā arī riebumu pret to, ko Jehova ienīst. (Rom. 12:9.)

13. Kāpēc mums būtu jāpārdomā, kā Jehovas domas mums varētu palīdzēt situācijās, kuras mēs varētu pieredzēt nākotnē?

¹³ Iedziļinoties Bībelē, mums būtu jāpārdomā, kā Jehovas domas mums var palīdzēt situācijās, kuras mēs varētu pieredzēt nākotnē. Ja mēs tā darīsim, tad, nonākot situācijās, kurās mums nekavējoties būtu jāpieņem lēmums, mēs nebūsim pilnīgā neziņā. (Sal. Pam. 22:3.) Pievērsīsim uzmanību dažiem piemēriem no Bībeles.

14. Ko mēs varam mācīties no tā, kā Jāzeps noraidīja Potifara sievas piedāvājumus?

¹⁴ Kad Potifara sieva centās pavedināt Jāzepu, viņš nekavējoties noraidīja tās piedāvājumus. Ir skaidrs, ka Jāzeps bija pārdomājis to, kāds ir Jehovas viedoklis par laulību. (Nolasīt 1. Mozus 39:8, 9.) Jāzeps Potifara sievai teica: ”Kā lai es darītu tik lielu ļaunumu un grēkotu pret Dievu?” No Jāzepa vārdiem  var redzēt, ka viņš šajā jautājumā bija pārņēmis Jehovas domas. Ko var teikt par mums? Kā jūs rīkotos, ja jūsu darba vietā kāds sāktu ar jums flirtēt? Vai arī, ko jūs darītu, ja uz jūsu mobilo tālruni tiktu atsūtīta kāda seksuāla rakstura ziņa vai attēls? * Ir daudz vieglāk palikt uzticīgiem Jehovam, ja mēs jau laikus esam pārdomājuši un pārņēmuši Jehovas viedokli šādos jautājumos un izlēmuši, kā rīkoties.

15. Kā mēs varam saglabāt uzticību Jehovam, tāpat kā to darīja trīs ebreji?

¹⁵ Padomāsim arī par trim ebrejiem, ko mēs pazīstam kā Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego. Kad ķēniņš Nebukadnecars viņiem pavēlēja pielūgt zelta tēlu, ko tas bija licis uzsliet, viņi stingri atteicās to darīt. Viņu skaidrā atbilde liecināja, ka viņi jau bija apdomājuši, kādas sekas varētu būt tam, ja viņi paliks uzticīgi Jehovam. (2. Moz. 20:4, 5; Dan. 3:4—6, 12, 16—18.) Piemēram, kā jūs rīkotos, ja darba devējs jūs aicinātu piemest naudu kādu ar viltus reliģiju saistītu svētku svinēšanai? Būtu labi nevis gaidīt līdz brīdim, kad šādas situācijas radīsies, bet gan jau tagad pārdomāt, kā Jehova raugās uz šādiem jautājumiem. Tad, nonākot kādā no tām, mums būs daudz vieglāk rīkoties pareizi, tāpat kā tas bija ar trim ebrejiem.

16. Kā skaidra sapratne par Jehovas domām mums var palīdzēt sagatavoties situācijai, kad mums būtu vajadzīga neatliekama medicīniska palīdzība?

¹⁶ Pārdomas par to, cik svarīgi ir saglabāt uzticību Jehovam, var palīdzēt arī tad, ja nonākam situācijā, kad mums ir vajadzīga neatliekama medicīniska palīdzība. Lai gan mēs esam stingri apņēmušies atteikties no tā, ka mums tiktu pārlietas asinis vai jebkura no četrām galvenajām asins sastāvdaļām, dažas procedūras, kas ir saistītas ar asinīm, prasa, lai katrs kristietis pieņemtu personisku lēmumu, kas būtu balstīts uz Bībeles principiem. (Ap. d. 15:28, 29.) Kad būtu vislabākais laiks pieņemt šādus lēmumus? Vai tas būtu slimnīcā, kad mēs, iespējams, ciestu sāpes un izjustu spiedienu ātri izdarīt  izvēli? Protams, nē. Labākais laiks, lai izpētītu šos jautājumus, aizpildītu medicīnisku dokumentu, kurā tiktu norādītas mūsu vēlmes, un runātu ar savu ārstu, ir tagad. *

17.—19. Kāpēc ir būtiski jau tagad saprast, kāds ir Jehovas viedoklis dažādos jautājumos? Miniet piemēru.

¹⁷ Visbeidzot padomāsim par Jēzus izlēmīgo atbildi uz Pētera nesaprātīgo ieteikumu: ”Pasaudzē sevi, Kungs!” Ir skaidrs, ka Jēzus bija daudz domājis par to, ko Dievs no viņa gaida, un par Rakstu vietām, kas attiecās uz viņa dzīvi un gaidāmo nāvi. Šīs zināšanas deva viņam spēku palikt uzticīgam Jehovam un atdot savu dzīvību par upuri mūsu labā. (Nolasīt Mateja 16:21—23.)

¹⁸ Mūsdienās Jehova no saviem kalpiem gaida, lai tie veidotu draudzību ar viņu un, cik vien apstākļi ļauj, piedalītos sludināšanā. (Mat. 6:33; 28:19, 20; Jēk. 4:8.) Tāpat kā tas bija ar Jēzu, citi, labu nodomu vadīti, varētu mēģināt mūs no tā novērst. Piemēram, darba devējs varētu mums piedāvāt paaugstinājumu un lielāku algu, taču tas, iespējams, nozīmētu, ka mums būtu grūtāk apmeklēt draudzes sapulces un sludināt. Vai arī, ja mēs mācāmies skolā, mums varētu tikt piedāvāta iespēja pārcelties prom no mājām un saņemt papildu izglītību. Vai, saņemot šādus piedāvājumus, ir īstais laiks, kad pētīt šos jautājumus, pārdomāt tos lūgšanās, apspriesties ar ģimenes locekļiem un varbūt arī ar draudzes vecākajiem, un pēc tam izdarīt izvēli? Daudz labāk būtu noskaidrot Jehovas domas par šādiem jautājumiem tagad un censties tās padarīt par savējām. Tad, ja mēs kādreiz saskarsimies ar līdzīgiem piedāvājumiem, tie mums, visticamāk, nešķitīs vilinoši. Ja mēs esam izvirzījuši garīgus mērķus un izlēmuši, kā rīkoties, mums atliek tikai īstenot pieņemtos lēmumus.

¹⁹ Jums noteikti nāk prātā arī citas situācijas, kas var negaidīti pārbaudīt uzticību Jehovam. Protams, mēs nevaram sagatavoties pilnīgi visiem iespējamiem gadījumiem. Bet, ja mēs laikā, ko esam atvēlējuši Bībeles pētīšanai, pārdomājam Jehovas domas, pastāv daudz lielāka iespēja, ka, rodoties noteiktai situācijai, mēs spēsim atcerēties un likt lietā to, ko esam mācījušies. Tāpēc, iedziļinoties Bībelē, pievērsīsim uzmanību tam, kādas ir Jehovas domas dažādos jautājumos, centīsimies tās padarīt par savējām un pārdomāsim, kā tās mums var palīdzēt pieņemt gudrus lēmumus tagad un nākotnē.

20., 21. a) Kāpēc var teikt, ka jaunajā pasaulē mēs varēsim izjust brīvību? b) Kā mēs jau tagad varam just prieku dzīvē?

²⁰ Mēs ļoti gaidām jauno pasauli. Lielākā daļa no mums ilgojas dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes. Kad pār zemi valdīs Dieva valstība, cilvēki būs brīvi no bēdām un ciešanām, kas jāpieredz šajā pasaulē. Un, protams, arī tad cilvēkiem būs gribas brīvība. Katrs varēs pieņemt dažādus lēmumus jautājumos, kas būs saistīti ar personiskām vēlmēm.

²¹ Bet tas nenozīmē, ka mūsu brīvība būs neierobežota. Jautājumos par to, kas ir pareizs un kas nepareizs, pazemīgi un lēnprātīgi cilvēki joprojām vadīsies pēc Jehovas likumiem un domām. Tas dos lielu prieku un papilnam miera. (Ps. 37:11.) Taču jau tagad mēs varam izjust prieku dzīvē, ja padarām Jehovas domas par savējām.