1., 2. a) Kādi jautājumi ir apskatīti šajā rakstā? b) Kas liecina, ka Jehova vēlas mums palīdzēt?

 JEHOVA mums var palīdzēt tikt galā ar visām dzīves grūtībām un kalpot viņam ar prieku. Kā viņš palīdz? Kā jārīkojas mums, lai mēs saņemtu Jehovas palīdzību? Rakstā ir sniegta atbilde uz šiem jautājumiem. Bet vispirms apskatīsim, kas liecina, ka Jehova tiešām vēlas mums palīdzēt.

² To ļauj saprast apustuļa Pāvila teiktais. Savā vēstulē ebreju kristiešiem viņš rakstīja: ”Jehova ir mans palīgs, es nebaidīšos. Ko gan cilvēks man var nodarīt?” (Ebr. 13:6.) Bībeles vārdnīcās ir teikts, ka oriģinālvalodas vārds, kas tulkots ”palīgs”, apzīmē personu, kas steidzas palīgā kādam, kas sauc pēc palīdzības. Iztēlojieties, kā Jehova steidzas glābt kādu, kas nokļuvis nelaimē! Minētā oriģinālvalodas vārda lietojums liecina, ka Jehova karsti vēlas mums palīdzēt. Ar viņa atbalstu mēs spējam izturēt jebkādus pārbaudījumus, nezaudējot prieku.

3. Kā Jehova mums palīdz izturēt pārbaudījumus un saglabāt prieku?

³ Par to, kā Jehova mums palīdz, daudz ko var uzzināt Jesajas grāmatā. Ne mazums Jesajas pravietojumu attiecas uz Dieva kalpiem mūsu dienās. Turklāt Jesaja par Jehovu bieži vien ir rakstījis, izmantojot viegli uztveramus  salīdzinājumus un citus tēlainās izteiksmes līdzekļus. Piemēram, Jesajas grāmatas 30. nodaļā tēlainā valodā ir stāstīts, kā Jehova palīdz saviem kalpiem. Jesaja rakstīja, ka Jehova 1) ieklausās lūgšanās un uz tām atbild, 2) vada savus kalpus un 3) dāvā tiem daudz ko labu. Pievērsīsim uzmanību katram no šiem trim veidiem, kā Jehova mums palīdz.

4. a) Kā Jehova raksturoja ebrejus, kas bija Jesajas laikabiedri, un kam viņš vēlāk ļāva notikt? b) Uz ko varēja cerēt dievbijīgie ebreji? (Jesajas 30:18, 19.)

⁴ Kā redzams Jesajas grāmatas 30. nodaļas pašā sākumā, Jehova par Jesajas tautiešiem teica, ka tie ir ”stūrgalvīgi dēli”, kas ”vairo savus grēkus”. Tālāk ir lasāmi šādi Jehovas vārdi: ”Viņi ir dumpinieki.., kas negrib dzirdēt Jehovas pamācības.” (Jes. 30:1, 9.) Jesaja pravietoja, ka šādas ļaužu nostājas dēļ Jehova pieļaus, ka tauta pieredz lielu postu. (Jes. 30:5, 17; Jer. 25:8—11.) Tā arī notika — babilonieši aizveda ebrejus trimdā. Starp trimdiniekiem bija arī dievbijīgi cilvēki, un viņiem Jesajas pravietojumi iedvesa gaišas cerības, jo Jesaja bija paredzējis, ka pienāks laiks, kad Jehova atkal būs labvēlīgs pret ebreju tautu. (Nolasīt Jesajas 30:18, 19.) Jesajas pravietojumi piepildījās — Jehova atbrīvoja ebrejus no gūsta. Taču tas nenotika uzreiz. Vārdi ”Jehova pacietīgi gaida, kad varēs jums parādīt labvēlību,” liecina, ka līdz trimdinieku atbrīvošanai bija jāpaiet kādam laikam. Izraēlieši Babilonijā pavadīja 70 gadus, un tikai pēc tam daļa no viņiem atgriezās Jeruzālemē. (Jes. 10:21; Jer. 29:10.) Viņiem vairs nebija jāraud aiz bēdām — kad viņi bija atgriezušies tēvzemē, viņi lēja prieka asaras.

5. Kāda uzmundrinoša doma ir ietverta Jesajas 30:19?

⁵ Arī mēs gūstam mierinājumu no vārdiem: ”Tiklīdz atskanēs jūsu palīgā saucieni, viņš jums parādīs labvēlību.” (Jes. 30:19.) Tātad Jehova ieklausās, kad viņa kalpi lūdz palīdzību, un tūlīt pat steidzas palīgā. Jesaja rakstīja: ”Tiklīdz viņš tos izdzirdēs, viņš atsauksies.” Mūsu debesu Tēvs vēlas palīdzēt tiem, kas vēršas pie viņa un lūdz viņa palīdzību. Tāpēc mēs spējam izturēt pārbaudījumus, nezaudējot prieku.

6. Vai Jehova uzklausa ikviena sava kalpa lūgšanas? Paskaidrojiet.

⁶ No minētā panta var secināt vēl kādu svarīgu atziņu, proti: Jehova uzmanīgi ieklausās ikviena sava kalpa lūgšanās. Jesajas grāmatas 30. nodaļā Jehova vēršas pie visas tautas kopumā, bet 19. pants, kā var redzēt oriģinālvalodā, ir veidots tā, it kā tur kāds cilvēks tiktu uzrunāts personiski. Jesaja it kā saka kādam nomāktam Jehovas kalpam, ka viņam vairs nebūs jāraud, ka Jehova atsauksies un parādīs viņam labvēlību. Būdams mīlošs Tēvs, Jehova nomāktam dēlam nesaka: ”Tev jābūt tikpat stipram kā brālim!” Viņam rūp ikviens viņa kalps un tā domas, jūtas un pārdzīvojumi, un viņš uzklausa katru. (Ps. 116:1; Jes. 57:15.)

7. Kāpēc mums neatlaidīgi jālūdz Dievs, kā izriet no Jesajas un Jēzus vārdiem?

⁷ Kad mēs lūgšanā esam izstāstījuši Jehovam par to, kas mūs uztrauc vai nomāc, Jehova jau tūlīt pat mums var  dot spēku, lai mēs izturētu grūtības. Ja pārbaudījums ieilgst, mums droši vien vairākkārt ir jālūdz, lai Jehova mums dotu spēku izturēt. Viņš pats mūs aicina to darīt. Jesaja rakstīja: ”Nedodiet viņam mieru.” (Jes. 62:7.) Tas nozīmē, ka mums Jehova jālūdz tik neatlaidīgi, it kā mēs, tēlaini runājot, neliktu viņu mierā. Jesajas vārdi liek domāt par dažām Jēzus stāstītām līdzībām, kurās viņš mudināja savus sekotājus neatlaidīgi lūgt Dievu. (Lūk. 11:8—10, 13.) Vēl mēs varam lūgt Jehovam, lai viņš mums palīdz pieņemt pareizus lēmumus.

8. Kā senatnē piepildījās vārdi, kas lasāmi Jesajas 30:20, 21?

⁸ Nolasīt Jesajas 30:20, 21. Kad babilonieši pusotru gadu turēja Jeruzālemi aplenkumā, ebreji smagi cieta. Ciešanas viņiem kļuva par kaut ko tikpat ikdienišķu kā maize un ūdens. Bet, ja viņi būtu nožēlojuši savus grēkus un mainījušies, tad, kā var lasīt 20. un 21. pantā, Jehova viņiem būtu nācis palīgā. Jesaja sauca Jehovu par diženo Skolotāju un paredzēja, ka Jehova savai tautai mācīs, kā viņš jāpielūdz. Tas īstenojās tad, kad izraēlieši tika atbrīvoti no gūsta. Jehovas vadībā viņi atjaunoja templi un atsāka pielūgt Jehovu viņam pieņemamā veidā. Mēs esam bezgala priecīgi, ka Jehova ir arī mūsu diženais Skolotājs.

9. Kāds ir viens no veidiem, kā Jehova mums sniedz vadību?

⁹ Tālāk Jesaja tēlainā valodā ir aprakstījis, kā Jehova māca savus kalpus. Vispirms Jesaja rakstīja: ”Jūs paši savām acīm redzēsiet diženo Skolotāju.” Šī aina liek domāt par skolotāju, kas nostājies skolēnu priekšā un tos māca. Tas, ka mūs māca Dievs, līdzīgi skolotājam, kas māca skolēnus, ir liels gods. Kā viņš to dara? Viņš mums sniedz skaidru vadību ar savas organizācijas starpniecību. Draudzes sapulces, kongresi, literatūra un internettelevīzijas pārraides — to visu Jehova mums ir sagādājis, lai mēs izturētu jebkādas grūtības un nezaudētu prieku.

10. Ko nozīmē Jesajas vārdi, ka mēs dzirdam Dieva balsi aiz sevis?

¹⁰ Jesaja minēja vēl vienu veidu, kā Jehova māca savus kalpus. Viņš rakstīja:  ”Jūs dzirdēsiet aiz sevis balsi.” Ar šiem vārdiem Jesaja liek lasītājiem iztēloties Jehovu kā gādīgu skolotāju, kas iet aiz saviem mācekļiem un dod tiem norādījumus, pa kuru ceļu iet. Kādā ziņā mēs dzirdam Dieva balsi aiz sevis? Dievs ar mums ”runā” no Bībeles lappusēm, kad mēs to lasām. Tajā ir ietverti Dieva vārdi, kas līdz mums ir nonākuši no tālas pagātnes. (Jes. 51:4.)

11. Kas mums jādara, lai mēs spētu kalpot Jehovam ar prieku?

¹¹ Kas mums no savas puses jādara, lai Jehova mūs varētu vadīt ar savas organizācijas un Bībeles starpniecību? Ko Jehova saka? Pirmkārt, viņš norāda: ”Lūk, kur ceļš!” Otrkārt, viņš mudina: ”Ejiet pa to!” (Jes. 30:21.) Nepietiek tikai zināt, kurš ceļš ir pareizais. Pa to ir arī jāiet. Tātad ir svarīgi gan zināt, gan darīt. Ar Jehovas organizācijas palīdzību mēs no Bībeles uzzinām, ko Jehova no mums prasa. Turklāt mēs cenšamies dzīvot saskaņā ar viņa gribu. Tā mēs spējam izturēt grūtības un kalpot Jehovam ar prieku. Jehova ir apsolījis, ka tiem, kas tā rīkojas, viņš dāvās daudz ko labu.

12. Ko labu Jehova bija apsolījis saviem kalpiem, kā izriet no Jesajas 30:23—26?

¹² Nolasīt Jesajas 30:23—26. Kā šis pravietojums piepildījās, kad izraēlieši tika atbrīvoti no gūsta un atgriezās no Babilonijas tēvzemē? Jehova viņiem dāvāja daudz ko labu kā fiziskā, tā garīgā ziņā. Izraēliešiem bija gan ”sātīga maize pārpārēm”, gan bagātīgs garīgais uzturs. Viņi atkal varēja tuvoties Dievam un kalpot viņam pieņemamā veidā. Tas, kas izraēliešiem tika dāvāts garīgā ziņā, daudzkārt pārsniedza visu, ko viņi bija pieredzējuši pirms tam. Kā var secināt no 26. panta, ievērojami spožāka kļuva garīgā gaisma, tas ir, Jehova izraēliešiem ļāva daudz labāk saprast viņa Rakstus. (Jes. 60:2.) Ar Jehovas palīdzību viņa kalpi varēja saglabāt prieku un palikt iekšēji stipri. (Jes. 65:14.)

13. Kā mūsu laikos ir piepildījušies pravietojumi par tīrās pielūgsmes atjaunošanu?

¹³ Vai Jesajas pravietojumi par tīrās pielūgsmes atjaunošanu ir piepildījušies arī mūsu laikos? Jā, ir piepildījušies! Kopš 1919. gada miljoniem cilvēku ir atstājuši lielo Babilonu — pasaules viltus  reliģijas. Viņi ir nonākuši garīgā paradīzē, kas ir daudz labāka nekā Apsolītā zeme, kurā atgriezās izraēlieši. (Jes. 51:3; 66:8.)

14. Kas ir garīgā paradīze, un kas tajā atrodas? (Sk. ”Jēdziena skaidrojums”.)

¹⁴ Kopš 1919. gada garīgajā paradīzē b atrodas ar garu svaidītie kristieši. Ar laiku viņiem ir pievienojušies cilvēki, kas cer mūžīgi dzīvot uz zemes, proti, ”citas avis”. Gan svaidītie, gan ”citas avis” izjūt, cik bagātīgi Jehova viņus svētī. (Jāņa 10:16; Jes. 25:6; 65:13.)

15. Kur atrodas garīgā paradīze?

¹⁵ Kur atrodas garīgā paradīze? Tā kā Jehovas kalpi dzīvo visās pasaules zemēs, arī garīgā paradīze ir atrodama visā pasaulē. Tātad, kamēr vien mēs pielūdzam patieso Dievu un viņam kalpojam, mēs esam garīgajā paradīzē, lai kurā pasaules malā dzīvotu.

16. Kas mums jādara, lai mēs vienmēr spētu saskatīt, cik krāšņa ir garīgā paradīze?

¹⁶ Lai paliktu garīgajā paradīzē, mums augstu jāvērtē plašā garīgo brāļu un māsu saime. Mums jāpievērš uzmanība nevis viņu trūkumiem, bet labajām īpašībām. (Jāņa 17:20, 21.) To palīdz saprast kāds vienkāršs piemērs. Ja mēs staigājam pa skaistu parku, mēs priecājamies par koku dažādību. Arī garīgajā paradīzē var sastapt ļoti dažādus kristiešus, ko var salīdzināt ar kokiem. (Jes. 44:4; 61:3.) Mums jācenšas pievērst uzmanību tam, cik skaists ir šis ”parks” kopumā, nevis tam, kādi trūkumi piemīt tuvumā esošajiem ”kokiem”. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka savu vai citu cilvēku trūkumu dēļ mēs vairs nespētu saskatīt, cik brīnišķīga ir pasaules mēroga kristiešu draudze.

17. Kā ikviens no mums var veicināt draudzes vienotību?

¹⁷ Kā ikviens no mums var veicināt draudzes vienotību? Mums jābūt ”miera nesējiem”. (Mat. 5:9; Rom. 12:18.)  Ikreiz, kad mēs uzņemamies iniciatīvu, lai saglabātu labas attiecības ar ticības biedriem, mēs vairojam garīgās paradīzes krāšņumu. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka ikvienu, kas atrodas garīgajā paradīzē, Jehova ir vilcis pie sevis. (Jāņa 6:44.) Jehova savus kalpus uzskata par ”visu tautu dārgumiem”. Tāpēc, kad viņš redz, ka mēs no sirds pūlamies, lai viņa kalpu starpā valdītu miers un tie būtu vienoti, viņš ļoti priecājas. (Jes. 26:3; Hag. 2:7.)

18. Kas mums bieži jāpārdomā, un kāpēc?

¹⁸ Jehova patiešām mums dāvā daudz ko labu. Kas mums jādara, lai mēs spētu arī turpmāk kalpot viņam ar prieku? Mums dziļi jāpārdomā tas, ko esam uzzinājuši, lasot Bībeli un Jehovas organizācijas izdoto literatūru. Šādas pārdomas mums palīdz izkopt kristīgas īpašības un mudina ”sirsnīgi mīlēt citam citu”. (Rom. 12:10.) Kad mēs domājam par visu, ko Jehova mums ir dāvājis jau tagad, nostiprinās mūsu attiecības ar viņu. Savukārt, kad domājam par to, ko viņš mums dāvās nākotnē, nostiprinās mūsu pārliecība, ka varēsim viņam kalpot mūžīgi. Tas viss vairo mūsu prieku kalpošanā Jehovam.

19. a) Par ko mēs varam būt pārliecināti, kā izriet no Jesajas 30:18? b) Kā mēs varam izturēt grūtības un nezaudēt prieku?

¹⁹ Jehova drīz darīs galu ļaunajai pasaulei. (Jes. 30:18.) Viņš ir taisnīgs Dievs, un viņš neļaus Sātana pasaulei pastāvēt nevienu dienu ilgāk, kā to prasa taisnīgums. (Jes. 25:9.) Jehova pacietīgi gaida, kad pienāks laiks glābt viņa kalpus, un mēs pacietīgi gaidām, kad viņš to darīs. Lai mēs spētu izturēt grūtības un nezaudētu prieku kalpošanā, mēs nedrīkstam pamest novārtā lūgšanas, mums ir jāiedziļinās Bībelē un jādzīvo saskaņā ar uzzināto, kā arī bieži jāpārdomā, cik daudz laba Jehova mums ir dāvājis. Jehova mums katrā ziņā palīdzēs!