1. Kas mums būs jāizjūt nākotnē, bet par ko mēs varam būt pārliecināti?

 MĒS bieži vien sludināšanā sastopamies ar nelabvēlīgu un pat naidīgu attieksmi, un nākotnē mums tā būs jāizjūt vēl vairāk. (Dan. 11:44; 2. Tim. 3:12; Atkl. 16:21.) Tomēr mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova mums palīdzēs, jo viņš vienmēr saviem kalpiem ir palīdzējis pildīt to, ko ir uzdevis. Ar Jehovas atbalstu viņa kalpi ir spējuši pildīt pat ļoti grūtus uzdevumus. Pievērsīsim uzmanību pravietim Ecehiēlam, kas sludināja ebreju trimdiniekiem, kuri atradās Babilonijā.

2. Kā Jehova raksturoja cilvēkus, kuriem sludināja Ecehiēls, un kas ir apskatīts šajā rakstā? (Ecehiēla 2:3—6.)

² Kādi bija cilvēki, kuriem sludināja Ecehiēls? Jehova viņus raksturoja kā nekaunīgus, ietiepīgus un dumpīgus ļaudis un pielīdzināja ērkšķiem un skorpioniem. Nav brīnums, ka Jehova vairākas reizes Ecehiēlam teica, lai viņš nebaidās. (Nolasīt Ecehiēla 2:3—6.) Ecehiēls spēja paveikt viņam uzticēto uzdevumu tāpēc, ka 1) viņu bija sūtījis Jehova, 2) viņam spēku deva Jehovas gars un 3) viņš iedziļinājās tajā, ko viņam pavēstīja Jehova. Apskatīsim katru no šiem faktoriem un padomāsim, kā tie attiecas uz mums un mūsu kalpošanu.

3. Kādi Jehovas vārdi stiprināja Ecehiēlu, un kas ļauj secināt, ka Ecehiēls bija pārliecināts par Jehovas atbalstu?

³ Jehova Ecehiēlam teica: ”Es tevi sūtu.” (Eceh. 2:3, 4.) Šie vārdi noteikti stiprināja Ecehiēlu. Viņš, bez  šaubām, zināja, ka savulaik Jehova līdzīgi ir uzrunājis Mozu un Jesaju, kad tos izraudzījās par saviem praviešiem. (2. Moz. 3:10; Jes. 6:8.) Viņš labi zināja, ka Jehova šiem abiem praviešiem palīdzēja tikt galā ar grūtībām. Tāpēc, kad Jehova Ecehiēlam teica: ”Es tevi sūtu,” — un to vēlreiz atkārtoja, Ecehiēlam bija pamats ticēt, ka Jehova viņu atbalstīs. Ecehiēla grāmatā ne reizi vien var lasīt, ka šis pravietis teica: ”Man atskanēja Jehovas vēsts.” (Eceh. 3:16.) Vēl biežāk ir lasāmi vārdi: ”Man atkal atskanēja Jehovas vēsts.” (Eceh. 6:1.) Tātad Ecehiēlam nebija ne mazāko šaubu, ka viņu ir sūtījis Jehova. Turklāt Ecehiēls bija priestera dēls, un tēvs viņam noteikti bija stāstījis, kā senatnē Jehova bija atbalstījis praviešus un citus savus kalpus. Gan Īzakam, gan Jēkabam, gan Jeremijam Jehova bija teicis: ”Es esmu ar tevi.” (1. Moz. 26:24; 28:15; Jer. 1:8.)

4. Kā Jehova uzmundrināja Ecehiēlu?

⁴ Kā lielākā daļa izraēliešu uztvēra Ecehiēla sludināto vēsti? Jehova bija sacījis: ”Izraēla tauta tevī neklausīsies, jo tā negrib klausīties manī.” (Eceh. 3:7.) Neuzklausīdami Ecehiēlu, izraēlieši patiesībā neuzklausīja Jehovu. Kaut arī Ecehiēla tautieši negribēja ne dzirdēt viņa sludināto vēsti, Jehovas vārdi Ecehiēlam iedvesa pārliecību, ka tā nav viņa vaina. Jehova teica, ka tad, kad Ecehiēla pasludinātais spriedums īstenosies, izraēlieši ”sapratīs, ka pravietis ir bijis viņu vidū”. (Eceh. 2:5; 33:33.) Tāpēc Ecehiēls spēja pildīt to, ko Jehova viņam bija uzdevis.

5. Kas mums dod spēku, kā izriet no Jesajas 44:8?

⁵ Apziņa, ka mūs ir sūtījis Jehova, mums dod spēku. Viņš mūs ir pagodinājis, nosaukdams par saviem lieciniekiem. (Jes. 43:10.) Jehova Ecehiēlam teica, lai tas nebaidās, un viņš arī mums saka: ”Nebīstieties!” Mums nav jābaidās tāpēc, ka mēs, līdzīgi Ecehiēlam, zinām, ka mūs ir sūtījis Jehova un ka viņš mūs atbalsta. (Nolasīt Jesajas 44:8.)

6. a) Ko Jehova ir apsolījis? b) Kas mūs uzmundrina un spēcina?

⁶ Jehova ir apsolījis, ka viņš mums palīdzēs. Piemēram, tieši pirms tam, kad Jehova saviem kalpiem teica: ”Jūs esat mani liecinieki,” — viņš apsolīja: ”Kad tu iesi cauri ūdeņiem, es būšu ar tevi, un, kad tu šķērsosi upes, straume tevi neaizraus. Kad tu dosies cauri ugunij, tu pat neapdegsi, liesmas tevi nesvilinās.” (Jes. 43:2.) Sludināšanā mēs dažkārt sastopamies ar tādiem šķēršļiem, kas līdzinās varenām upēm, un reizēm mums jāiztur tādi pārbaudījumi, kas šķiet kā uguns. Bet, tā kā Jehova mūs atbalsta, mēs nepārstājam sludināt. (Jes. 41:13.) Tāpat kā Ecehiēla dzīves laikā, arī tagad lielākā daļa cilvēku negrib uzklausīt Dieva vēsti. Bet tas nenozīmē, ka mēs slikti veicam savu uzdevumu liecināt par Dievu. Mēs zinām, ka tad, ja neatlaidīgi sludinām Jehovas vēsti, mēs viņu iepriecinām, un tas mūs uzmundrina un spēcina. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Katrs saņems algu pēc sava darba.” (1. Kor. 3:8; 4:1, 2.) Kāda kristiete, kura jau daudz gadu ir pioniere, reiz sacīja: ”Ir ļoti iepriecinoši apzināties, ka Jehova atalgo mūsu centienus.”

7. Kā Ecehiēlu ietekmēja pārdomas par to, ko viņš bija redzējis parādībā? (Sk. vāka attēlu.)

⁷ Ecehiēls pārliecinājās, cik varens ir Dieva gars. Viņš parādībā redzēja, ka svētais gars darbojas garīgās būtnēs un ka tas liek kustēties debesu ratu milzīgajiem riteņiem. (Eceh. 1:20, 21.) Kā šī parādība viņu ietekmēja? Viņš pats rakstīja: ”To ieraudzījis, es nometos ar seju pie zemes.” Ecehiēlu pārņēma dziļa bijība. (Eceh. 1:28.) Ikreiz, kad viņš atsauca atmiņā iespaidīgo parādību, viņa pārliecība, ka ar Dieva gara palīdzību viņš spēs paveikt visu, ko Dievs viņam liek, kļuva aizvien stiprāka.

8., 9. a) Ko saņēma Ecehiēls, paklausījis Jehovas norādījumam piecelties? b) Ko vēl Jehova darīja, lai iedrošinātu Ecehiēlu?

⁸ Jehova Ecehiēlam teica: ”Cilvēka dēls, piecelies kājās! Es ar tevi runāšu.” Šie vārdi un Dieva gars Ecehiēlam deva spēku piecelties. ”Gars ienāca manī un piecēla mani kājās,” viņš rakstīja. (Eceh. 2:1, 2.) Visus turpmākos gadus Ecehiēlam palīdzēja ”Jehovas spēks”, tas ir, svētais gars. (Eceh. 3:22; 8:1; 33:22; 37:1; 40:1.) Jehovas gars stiprināja Ecehiēlu, lai viņš spētu paveikt viņam uzticēto uzdevumu — darīt zināmu Jehovas vēsti saviem tautiešiem, kam bija ”cieta piere un nocietināta sirds”. (Eceh. 3:7.) Jehova iedrošināja Ecehiēlu: ”Es tevi esmu padarījis tikpat nepiekāpīgu, cik nepiekāpīgi ir viņi, un tavu pieri tikpat cietu, kādas ir viņējās. Gluži kā dimantu, vēl cietāku par kramu — tādu es esmu padarījis tavu pieri. Nebaidies no viņiem un nedrebi, ieraugot viņu sejas.” (Eceh. 3:8, 9.) Šie vārdi  būtībā nozīmēja: ”Nenolaid rokas cilvēku stūrgalvības dēļ! Es tevi stiprināšu.”

⁹ Pēc tam Dieva gars parādībā aizveda Ecehiēlu uz teritoriju, kurā viņam bija jāsludina. ”Jehovas spēks vareni darbojās manī,” rakstīja Ecehiēls. Viņš veselu nedēļu pārdomāja, kas viņam jāsludina, lai pilnībā izprastu šo vēsti un varētu runāt no visas sirds. (Eceh. 3:14, 15.) Pēc septiņām dienām Jehova viņam lika iet uz kādu līdzenumu, un tur viņā ienāca Jehovas gars. (Eceh. 3:23, 24.) Tad Ecehiēls bija gatavs kalpošanai.

10. Kas mums ir vajadzīgs, lai mēs spētu sludināt, un kāpēc?

¹⁰ Kas mums ir vajadzīgs, lai mēs spētu sludināt Dieva vēsti? Pirms Ecehiēls sāka pildīt viņam uzdoto, Dieva gars viņu stiprināja, un tad viņš spēja sludināt. Arī mēs spējam sludināt tikai tāpēc, ka mums palīdz Dieva gars. Sātans nemitīgi uzbrūk Dieva kalpiem, jo vēlas apturēt sludināšanu. (Atkl. 12:17.) No cilvēciskā viedokļa var likties, ka mēs Sātana priekšā esam pilnīgi bezspēcīgi. Bet ar savu sludināšanu mēs viņu uzvaram. (Atkl. 12:9—11.) Kā tas ir iespējams? Neatlaidīgi sludinādami, mēs pierādām, ka nebīstamies no Sātana. Ikreiz, kad sludinām, Sātans pieredz sakāvi. Ko mēs secinām, pārdomājot faktu, ka mēs spējam sludināt par spīti naidīgai attieksmei pret mūsu darbību? To, ka spēku mums dod svētais gars un ka Jehova ir pret mums labvēlīgs. (Mat. 5:10—12; 1. Pēt. 4:14.)

11. Kā mums palīdz Dieva gars, un kas mums jādara, lai Dievs mums to dotu?

¹¹ Bet ko var secināt, pārdomājot, ka Jehova pārnestā nozīmē bija padarījis Ecehiēla pieri tik cietu kā dimants? To, ka svētais gars Jehovas kalpiem var palīdzēt tikt galā ar jebkurām grūtībām, ar kādām tie sastopas sludināšanā.  (2. Kor. 4:7—9.) Lai Dievs mums vienmēr dāvātu savu garu, mums pastāvīgi pēc tā jālūdz un jābūt pilnīgi pārliecinātiem, ka viņš mūs uzklausa. Jēzus mudināja mācekļus: ”Lūdziet.., meklējiet.., klauvējiet.” Jehova ”dos svēto garu tiem, kas viņu lūdz”. (Lūk. 11:9, 13; Ap. d. 1:14; 2:4.)

12. Kas bija Ecehiēla 2:9—3:3 minētā rakstu ruļļa autors, un kas bija rakstīts šajā rullī?

¹² Dieva gars Ecehiēlam deva drosmi sludināt, bet Dieva vārdi stiprināja viņa ticību. Parādībā Ecehiēls ieraudzīja roku, kas viņam deva rakstu rulli. (Nolasīt Ecehiēla 2:9—3:3.) Kas bija šī rakstu ruļļa autors, un kas tajā bija uzrakstīts? Kā tas stiprināja Ecehiēla ticību? Rakstu rullis nāca no Dieva Jehovas. Jehova to nodeva Ecehiēlam ar kāda eņģeļa starpniecību — acīmredzot tas bija viens no četriem eņģeļiem, ko Ecehiēls bija redzējis iepriekš. (Eceh. 1:8; 10:7, 20.) Rakstu rullī bija izklāstīts Dieva spriedums, kas Ecehiēlam bija jāpaziņo dumpīgajiem izraēliešu trimdiniekiem. (Eceh. 2:7.) Dieva spriedums bija uzrakstīts uz abām rakstu ruļļa pusēm.

13. Kas Ecehiēlam bija jādara ar rakstu rulli, un kāpēc tas viņam likās salds?

¹³ Jehova savam pravietim lika ”ēst un piepildīt vēderu ar šo rulli”. Ecehiēls paklausīja. Kā jāsaprot šī parādības daļa? Ecehiēlam bija dziļi jāpārdomā vēsts, kas viņam bija jāpasludina saviem tautiešiem. Lai viņš spētu par to runāt ar lielu pārliecību, tai bija jākļūst it kā par daļu no viņa paša. ”Ēzdams” rakstu rulli, Ecehiēls sajuta, kas tas ir ”salds kā medus”. (Eceh. 3:3.) Kādā ziņā? Ecehiēls uzskatīja, ka godpilnā iespēja pārstāvēt Jehovu ir kaut kas ļoti patīkams. (Ps. 19:8—11.) Viņš bija priecīgs, ka Jehova viņam bija ļāvis kļūt par savu pravieti.

14. Ko Ecehiēls darīja, lai būtu gatavs veikt Dieva uzticēto uzdevumu?

¹⁴ Pēc tam Jehova Ecehiēlam teica: ”Uzklausi un ņem vērā visu, ko es tev saku!” (Eceh. 3:10.) Tas nozīmēja, ka Ecehiēlam bija jāpatur prātā rakstu rullī ietvertā vēsts un tā jāpārdomā. Tā viņš stiprināja savu ticību, un viņam bija, ko pavēstīt ļaudīm. (Eceh. 3:11.) Kad Ecehiēls bija labi izpratis Dieva vēsti un bija pilnībā pārliecināts, ka Dieva vārdi piepildīsies, viņš bija gatavs veikt Dieva uzticēto uzdevumu. (Salīdzināt Psalmu 19:14.)

15. Kas mums jādara, lai mēs spētu dedzīgi sludināt?

¹⁵ Lai mēs spētu dedzīgi sludināt, arī mums jāstiprina sava ticība, iedziļinoties Dieva vārdos. Mums jāuzklausa viss, ko saka Jehova. Viņš mūs uzrunā ar Bībeles starpniecību, un mums ir jāļauj, lai Dieva vārdi ietekmētu mūsu domas un jūtas.

16. Kas mums jādara, lai Dieva vārdi būtu mūsu sirdī?

¹⁶ Uzturs, ko mēs uzņemam ik dienu, mūs spēcina. Savukārt garīgais uzturs mūs spēcina garīgi. Kad mēs iedziļināmies Dieva vārdos un tos pārdomājam, nostiprinās mūsu ticība. Kā atceramies, Jehova Ecehiēlam lika ”ēst un piepildīt vēderu ar šo rulli”, proti, Ecehiēlam  bija dziļi jāpārdomā Jehovas vēsts, lai tā būtu viņa sirdī. Jehova vēlas, lai viņa vēsts būtu arī mūsu sirdī. Kā to panākt? Pirms ķeramies pie Bībeles lasīšanas, mums jāvēršas lūgšanā pie Jehovas, jo tā mēs noskaņojamies ieklausīties viņa domās. Un, kad esam izlasījuši kādu Bībeles fragmentu, mums tas dziļi jāpārdomā. Tā Dieva vārdi nogulst mūsu sirdī un mūsu ticība kļūst stiprāka.

17. Ko mēs gūstam, ja lasām un pārdomājam Dieva vārdus?

¹⁷ Ja lasām un pārdomājam Dieva vārdus, mēs gūstam spēku, kas vajadzīgs, lai varētu sludināt labo vēsti par Dieva valstību. Nākotnē tas mums būs vajadzīgs vēl vairāk, jo mums būs jāsludina vēsts par Dieva sprieduma izpildi. Pārdomas par Jehovas brīnišķīgajām īpašībām mūs vēl vairāk tuvina viņam, un mūsu attiecības ar viņu kļūst vēl ciešākas. Mēs iegūstam sirdsmieru un izjūtam dziļu gandarījumu par dzīvi. (Ps. 119:103.)

18. Kas cilvēkiem būs jāatzīst?

¹⁸ Ecehiēlu Jehova bija iecēlis par pravieti. Mēs neesam pravieši, bet mums ir jāsludina vēsts, ko Jehova ir licis iekļaut Bībelē, un tas jādara līdz brīdim, kad viņš uzskatīs, ka šis darbs ir pabeigts. Kad Dievs sāks īstenot savu spriedumu, cilvēki nevarēs teikt, ka viņš tos nav brīdinājis. (Eceh. 3:19; 18:23.) Cilvēkiem būs jāatzīst, ka mēs esam sludinājuši Dieva vēsti.

19. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka spēsim paveikt mums uzticēto uzdevumu?

¹⁹ Mēs katrā ziņā spēsim paveikt mums uzticēto uzdevumu, tieši tāpat kā to spēja paveikt Ecehiēls. Mēs neatlaidīgi sludinām tāpēc, ka 1) mūs ir sūtījis Jehova, 2) spēku mums dod Dieva svētais gars un 3) mēs iedziļināmies Dieva vārdos — Bībelē. Jehova mums palīdz, un mēs esam apņēmušies pildīt viņa gribu un ”izturēt līdz galam”. (Mat. 24:13.)