1. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova vēlas, lai mēs viņam tuvotos?

 JEHOVA mūs aicina viņam tuvoties. (Jēk. 4:8.) Viņš vēlas, lai mēs viņu pielūgtu, uzskatītu par savu debesu Tēvu un lai mums būtu ciešas attiecības ar viņu. Viņš atbild uz mūsu lūgšanām un mums palīdz. Ar savas organizācijas starpniecību viņš mūs māca un aizsargā. Bet kas mums jādara, lai mēs viņam tuvotos?

2. Kā mēs varam tuvoties Jehovam?

² Mēs varam tuvoties Jehovam, viņu lūdzot, lasot Bībeli un pārdomājot izlasīto. Tā padziļinās mūsu mīlestība pret viņu un vairojas mūsu vēlēšanās viņam paklausīt un viņu slavēt. Viņam patiešām pienākas slava. (Atkl. 4:11.) Jo labāk mēs iepazīsim Jehovu, jo vieglāk mums būs paļauties uz viņu un būt uzticīgiem viņa organizācijai, ar kuras starpniecību viņš mums palīdz.

3. Kā Sātans cenšas mūs attālināt no Jehovas, bet kā mēs varam viņam nepadoties? (Psalms 31:13, 14.)

³ Taču Sātans cenšas mūs attālināt no Jehovas, un jo īpaši viņš mums uzbrūk tad, kad pieredzam grūtības. Viens no viņa paņēmieniem ir pamazām graut mūsu paļāvību uz Jehovu un uzticēšanos Jehovas organizācijai. Tomēr mēs spējam sekmīgi izturēt Sātana uzbrukumus. Ja mūsu ticība būs stipra un paļāvība uz Jehovu — nesatricināma, mēs nepametīsim Jehovu un viņa organizāciju. (Nolasīt Psalmu 31:13, 14.)

4. Par ko ir runa šajā rakstā?

⁴ Šajā rakstā ir apskatītas trīs situācijas, kas var mazināt mūsu paļāvību uz Jehovu un uzticēšanos viņa organizācijai. Kā varētu notikt, ka šādās situācijās kristietis  attālinās no Jehovas? Kas jādara, lai nepadotos Sātanam?

5. Kā varētu notikt, ka grūtībās vājinās kristieša paļāvība uz Jehovu un uzticēšanās viņa organizācijai?

⁵ Laiku pa laikam mēs saskaramies ar dažādām grūtībām — piemēram, mūsu ticības dēļ pret mums naidīgi izturas ģimenes locekļi vai arī mēs zaudējam darbu. Kā varētu notikt, ka tādās situācijās kristietis attālinās no Jehovas un viņa organizācijas? Ja problēmas ieilgst, mūs varbūt pārņem bezcerība un nomāktība. Sātans izmanto šādas situācijas, lai mēs sāktu šaubīties, ka Jehova mūs mīl. Viņš grib, lai mēs sāktu vainot Jehovu vai viņa organizāciju par to, ka pieredzam grūtības. Tā Ēģiptē notika ar daļu no izraēliešiem. Sākumā viņi ticēja, ka Jehova ir iecēlis Mozu un Āronu, lai viņus atbrīvotu no verdzības. (2. Moz. 4:29—31.) Bet pēc tam, kad faraons izraēliešus sāka apspiest vēl vairāk, viņi tajā vainoja Mozu un Āronu un tiem pārmeta: ”Jūsu dēļ faraons un viņa kalpi tagad mūs ienīst un jūs esat ielikuši viņu rokās zobenu, lai mūs nogalinātu!” (2. Moz. 5:19—21.) Viņi apsūdzēja cilvēkus, kas bija uzticīgi Dievam. Kā nepieļaut līdzīgu kļūdu, ja mēs jau ilgu laiku pieredzam kādas grūtības?

6. Kā mums jārīkojas, kad pieredzam grūtības? (Habakuka 3:17—19.)

⁶ Lūgšanās atklāti stāstīsim Jehovam, kā jūtamies, un paļausimies uz viņa palīdzību. Pravietis Habakuks pieredzēja daudz grūtību. Kādā brīdī viņam, pēc visa spriežot, sāka likties, ka Jehovam ir vienalga, kas ar viņu notiek. Vēršoties pie Jehovas, viņš izsaucās: ”Jehova, cik ilgi vēl es saukšu pēc palīdzības, bet tu neklausīsies? [..] Kāpēc tu paciet apspiešanu?” (Hab. 1:2, 3.) Jehova atbildēja uz sava uzticamā kalpa dedzīgo lūgšanu. (Hab. 2:2, 3.) Habakuks pārdomāja, kā Jehova agrāk ir glābis savus kalpus, un viņš atguva prieku. Viņš saprata, ka Jehovam rūp, kā viņš jūtas, un ka Jehova viņam palīdzēs izturēt visus pārbaudījumus. (Nolasīt Habakuka 3:17—19.) Tas mums atgādina, kā mums jārīkojas, kad mūs kaut kas nomāc: mums jālūdz Jehova un viņam atklāti jāstāsta, kā mēs jūtamies, turklāt ir jāpaļaujas, ka viņš mums palīdzēs. Jehova noteikti dos spēku izturēt. Kad mēs izjutīsim viņa atbalstu, mūsu ticība kļūs vēl stiprāka.

7. Ko gribēja panākt kāds Šērlijas radinieks, un kā viņai izdevās nezaudēt ticību Jehovam?

⁷ Turēsimies pie labiem garīgiem paradumiem. Lūk, kā tas palīdzēja kādai kristietei, vārdā Šērlija b, kas dzīvo Papua-Jaungvinejā. Viņas ģimene ir trūcīga, un tai tikai ar lielām grūtībām izdodas nopelnīt iztiku. Kāds Šērlijas radinieks centās vājināt viņas paļāvību uz Jehovu. Viņš sacīja: ”Tu apgalvo, ka tev palīdz Dieva svētais gars, bet kur tad ir tā palīdzība? Jūs joprojām esat nabadzīgi. Sludinādama tu tikai iznieko laiku!” Šērlija stāstīja, ka viņai uzmācās doma: vai Dievam vispār rūp viņas ģimene? ”Bet tad es tūlīt pat sāku lūgt Jehovu un stāstīju viņam visu, kas man ir uz sirds,” atcerējās Šērlija. ”Es lasīju Bībeli un mūsu literatūru, gāju uz sapulcēm un  sludināju.” Jau drīz vien Šērlija saprata, ka Jehova rūpējas par viņu un viņas ģimenes locekļiem. Viņiem nebija jācieš bads, un viņi jutās laimīgi. Šērlija teica: ”Es sapratu, ka Jehova vienmēr ir atbildējis uz manām lūgšanām.” (1. Tim. 6:6—8.) Ja mēs turēsimies pie labiem garīgiem paradumiem, tad nekādas grūtības mūs neattālinās no Jehovas.

8. Kas var notikt ar brāļiem, kam uzticēta vadība Jehovas organizācijā?

⁸ Plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos mūsu ienaidnieki izplata melus un dezinformāciju par kristiešiem, kam uzticēta vadība Jehovas organizācijā. (Ps. 31:13.) Vairāki brāļi ir apcietināti, un viņiem ir izvirzītas nepatiesas apsūdzības likumu pārkāpumos. Pirmajā gadsimtā bija līdzīga situācija. Apustuli Pāvilu nepatiesi apsūdzēja un apcietināja. Kā tas iespaidoja citus kristiešus?

9. Kā daļa kristiešu izturējās pret Pāvilu, kad Pāvils bija apcietināts?

⁹ Kad apustulis Pāvils Romā atradās ieslodzījumā, daļa kristiešu no viņa novērsās. (2. Tim. 1:8, 15.) Kāpēc viņi tā rīkojās? Iespējams, viņiem bija kauns no Pāvila, jo sabiedrības acīs viņš bija noziedznieks. (2. Tim. 2:8, 9.) Bet varbūt viņi baidījās, ka tad, ja viņi atbalstīs Pāvilu, arī viņi tiks vajāti. Mēs varam tikai iztēloties, kā jutās Pāvils. Viņš bija izcietis tik daudz grūtību, lai palīdzētu šiem kristiešiem, un viņu labā pat riskējis ar dzīvību. (Ap. d. 20:18—21; 2. Kor. 1:8.) Nekad nepieļausim, ka mēs kļūtu kā tie, kas novērsās no Pāvila, kad viņam bija vajadzīgs atbalsts! Bet kas mums jāpatur prātā, kad tiek vajāti brāļi, kam uzticēta vadība?

10. Kas mums jāpatur prātā, kad tiek vajāti atbildīgie brāļi?

¹⁰ Neaizmirsīsim, kāpēc kristieši tiek vajāti un kas to izraisa. Otrajā vēstulē Timotejam, 3. nodaļas 12. pantā, ir  teikts: ”Visi, kas vēlas dievbijīgi dzīvot, būdami Kristus Jēzus sekotāji, tiks vajāti.” Tātad nav nekāds pārsteigums, ka Sātans, uzbrukdams Jehovas kalpiem, par īpašu mērķi ir izraudzījies brāļus, kam Jehovas organizācijā ir uzticēta vadība. Sātans grib novērst šos brāļus no Dieva un iebiedēt pārējos kristiešus. (1. Pēt. 5:8.)

11. Ko mēs varam mācīties no Onēsifora? (2. Timotejam 1:16—18.)

¹¹ Vienmēr atbalstīsim brāļus, kam uzticēta vadība. (Nolasīt 2. Timotejam 1:16—18.) Mēs daudz ko varam mācīties no Onēsifora — kāda kristieša, kas dzīvoja pirmajā gadsimtā. Pāvils rakstīja: ”Viņš.. nav kaunējies no manām važām.” Onēsifors Romā meklēja Pāvilu, un, kad to bija atradis, tam dažādi palīdzēja. Šādi rīkodamies, Onēsifors riskēja ar dzīvību. Arī mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūs pārņemtu bailes un mēs pārstātu atbalstīt brāļus, kas tiek vajāti. Darīsim visu iespējamo, lai viņiem palīdzētu! (Sāl. pam. 17:17.) Viņiem ir vajadzīgs mūsu atbalsts un uzmundrinājums.

12. Ko mēs varam mācīties no tā, kā rīkojas mūsu ticības biedri Krievijā?

¹² Krievijā mūsu brāļi un māsas visdažādākajos veidos palīdz apcietinātajiem ticības biedriem. Piemēram, kad ir jānotiek tiesas sēdei, kurā paredzēts izskatīt kāda brāļa vai māsas lietu, uz to ierodas daudzi citi Jehovas liecinieki, lai atbalstītu ticības biedru. Ko mēs no tā varam mācīties? Ja atbildīgos brāļus nomelno, apcietina vai kā citādi vajā, mēs nedrīkstam padoties bailēm. Lūgsim par šiem brāļiem, gādāsim par viņu ģimenes locekļiem un centīsimies viņus visdažādākajos veidos atbalstīt! (Ap. d. 12:5; 2. Kor. 1:10, 11.)

13. Kas var notikt ar Jehovas kalpu, ko izsmej par viņa ticību?

¹³ Daudzus no mums ticības dēļ izsmej radinieki, darba vai skolas biedri. Mūs izsmej par to, ka mēs sludinām Bībeles vēsti, vai arī par to, ka dzīvojam pēc Jehovas noteiktajām morāles normām. (1. Pēt. 4:4.) ”Tu esi labs cilvēks, bet tā tava ticība ir pārāk stingra, tā ir pilnīgi atrauta no realitātes!” Tādas frāzes ir dzirdējuši daudzi Jehovas liecinieki. Bet citiem cilvēkiem nepatīk tas, kā mēs izturamies pret tiem, kas ir izslēgti no draudzes. Piemēram, varbūt kādam no mums pārmet: ”Kā jūs uzdrīkstaties teikt, ka jūs mīlat savus tuvākos?!” Tā mūsos var parādīties šaubas — mēs varam sākt domāt, vai Jehova no mums neprasa pārāk daudz un vai viņa organizācija kādos jautājumos nav pārlieku stingra. Kā tādā situācijā neattālināties no Jehovas un viņa organizācijas?

14. Kā mums jārīkojas, ja mūs izsmej? (Psalms 119:50—52.)

¹⁴ Apņemsimies vienmēr ievērot Jehovas noteiktās normas. Dievbijīgais Ījabs ievēroja Jehovas normas, kaut arī par to tika izsmiets. Viens no cilvēkiem, ko Ījabs bija uzskatījis par saviem draugiem, pat gribēja viņu pārliecināt, ka Dievam ir vienalga, kā viņš dzīvo. (Īj. 4:17, 18; 22:3.) Tie bija meli, un Ījabs tiem neticēja. Viņš zināja, ka Jehovas noteiktās normas ir pareizas, tāpēc bija  apņēmies dzīvot saskaņā ar tām, un viņš aizstāvēja savu nostāju. Ījabs negrasījās atteikties no uzticības Dievam. (Īj. 27:5, 6.) Tāpat ir jārīkojas arī mums: ja mūs izsmej, mēs nedrīkstam sākt apšaubīt Jehovas normas. Padomāsim par to, ko esam pieredzējuši paši! Mēs droši vien daudz reižu esam pārliecinājušies, ka Jehovas normas ir pareizas un ka to ievērošana mums nāk par labu. Tāpēc vienmēr atbalstīsim Jehovas organizāciju, kas māca turēties pie Jehovas noteiktajām normām! Ja mēs tā rīkosimies, tad, lai kā mūs izsmietu un lai kas to darītu, mēs neattālināsimies no Jehovas. (Nolasīt Psalmu 119:50—52.)

15. Kāpēc tika izsmieta kāda Jehovas lieciniece?

¹⁵ Lūk, kādi pārbaudījumi bija jāpieredz mūsu māsai, vārdā Bridžita, kas dzīvo Indijā. Viņa kristījās 1997. gadā. Radinieki Bridžitas ticības dēļ viņu izsmēja. Drīz pēc tam, kad viņa kristījās, viņas vīrs, kas nebija Jehovas liecinieks, zaudēja darbu, tāpēc izlēma, ka ģimenei ir jāpārceļas pie viņa vecākiem uz citu pilsētu. Tur Bridžitai bija jāsāk strādāt pilnu slodzi, jo vīrs joprojām bija bez darba. Tuvākā draudze atradās apmēram 350 kilometru attālumā. Vīra vecāki bija ļoti neapmierināti ar Bridžitas ticību, un situācija kļuva tik saspringta, ka ģimenei atkal bija jāpārceļas. Tad nomira Bridžitas vīrs, un vēl pēc kāda laika ar vēzi nomira viena no Bridžitas meitām, kurai bija tikai 12 gadu. Mūsu māsas pārdzīvojumus vēl smagākus darīja tas, ka radinieki viņu vainoja visās notikušajās nelaimēs. Viņi apgalvoja, ka tad, ja Bridžita nebūtu kļuvusi par Jehovas liecinieci, nekas tāds nebūtu noticis. Par spīti tam visam, Bridžita nezaudēja ticību Jehovam un neattālinājās no viņa organizācijas.

16. Kā ir atalgojusies Bridžitas uzticība Jehovam un viņa organizācijai?

¹⁶ Tā kā Bridžita dzīvoja tik tālu no draudzes, rajona pārraugs viņai ieteica sludināt viņas apkaimē un pašai savās  mājās rīkot draudzes sapulces. Sākumā Bridžitai likās, ka viņa to nespēs, tomēr viņa sekoja ieteikumam: viņa stāstīja labo vēsti kaimiņiem, rīkoja mājās sapulces un kopā ar savām meitām iedziļinājās Bībelē. Daudzi, kam Bridžita sludināja, sāka mācīties Bībeli, un liela daļa no viņas Bībeles skolniekiem kristījās. 2005. gadā Bridžita kļuva par pionieri. Viņas uzticība Jehovam un Jehovas organizācijai dāsni atalgojās. Visas viņas meitas kalpo Jehovam, un viņas dzīvesvietā ir izveidojušās divas draudzes. Bridžita ir pārliecināta, ka Jehova viņai ir devis spēku izturēt radinieku izsmieklu un citas grūtības.

17. Uz ko jūs ir pamudinājis šis raksts?

¹⁷ Sātans grib, lai mēs domātu, ka tad, kad mums klājas grūti, Jehova mūs ir pametis un ka, atbalstīdami Jehovas organizāciju, mēs padarām savu dzīvi tikai grūtāku. Turklāt viņš vēlas, lai tad, kad atbildīgos brāļus nomelno, apcietina vai kā citādi vajā, mēs padotos bailēm. Vēl viņš grib panākt, lai mēs sāktu šaubīties par Jehovas normu pareizumu un vairs neuzticētos Jehovas organizācijai, un tāpēc liek mums pieredzēt izsmieklu. Taču viņa nekrietnie paņēmieni mums ir labi zināmi, un mēs nepieļaujam, ka viņš mūs piekrāptu. (2. Kor. 2:11.) Neticēsim Sātana meliem un paliksim uzticīgi Jehovam un viņa organizācijai! Jehova mūs nekad nepametīs. (Ps. 28:7.) Tāpēc neļausim nekam mūs attālināt no Jehovas. (Rom. 8:35—39.)

18. Par ko ir runa nākamajā rakstā?

¹⁸ Šajā rakstā tika apskatīts, kādus apstākļus Sātans izmanto, mēģinādams mūs salauzt. Bet mūsu paļāvību uz Jehovu un uzticību viņa organizācijai var pārbaudīt arī dažādas situācijas, kas var rasties draudzē. Kā palikt uzticīgiem Jehovam, saskaroties ar tāda veida pārbaudījumiem? Par to ir runa nākamajā rakstā.