1. Ko nozīmē Bībelē lasāmais aicinājums ”saglabāt skaidru prātu”? (2. Timotejam 4:5.)

 JA KĀDS ticības biedrs mūs ir apbēdinājis vai sarūgtinājis, būtībā tiek pārbaudīta mūsu uzticība Jehovam un viņa organizācijai. Kā izturēt tādus pārbaudījumus? Mums jāsaglabā skaidrs prāts un stipra ticība, kā arī jābūt garīgi modriem. (Nolasīt 2. Timotejam 4:5.) Ko nozīmē ”saglabāt skaidru prātu”? Tas nozīmē saglabāt mieru, spriest skaidri un censties uz visu raudzīties no Jehovas viedokļa. Ja mēs tā darām, mūsu emocijas neņem virsroku pār prātu.

2. Par ko ir runa šajā rakstā?

² Iepriekšējā rakstā tika apskatīts, kādus apstākļus Sātans īpaši izmanto, lai mēģinātu mūs salauzt. Bet šajā rakstā ir runa par situācijām, kādas var rasties draudzē un kādās var tikt pārbaudīta mūsu uzticība Jehovam. Apskatīsim, kā mums būtu jārīkojas, 1) kad mums liekas, ka pret mums ir slikti izturējies kāds kristietis, 2) kad mūs pamāca vai pārmāca un 3) kad Jehovas organizācijā notiek kādas pārmaiņas, kurām mums nav viegli pielāgoties. Kā, saskaroties ar tāda veida pārbaudījumiem, saglabāt skaidru prātu un palikt uzticīgiem Jehovam un viņa organizācijai?

3. Kādas domas var nākt prātā, ja mums liekas, ka pret mums ir slikti izturējies kāds kristietis?

³ Droši vien mums kādreiz ir licies, ka pret mums ir slikti izturējies kāds ticības biedrs, iespējams, brālis, kam uzticēti atbildīgi pienākumi. Visticamāk, šim brālim nav  bijis nodoma mūs aizvainot. (Rom. 3:23; Jēk. 3:2.) Tomēr viņa rīcības dēļ mēs esam jutušies nomākti un varbūt pat neesam varējuši naktīs gulēt. Varbūt mums ir nākusi prātā doma: ”Vai šī tiešām ir Dieva organizācija, ja tik cienījams brālis tā rīkojas?” Sātans vēlas, lai mēs tieši tā sāktu domāt. (2. Kor. 2:11.) Tāda kritiska domāšana mūs var attālināt no Jehovas un viņa organizācijas. Kā saglabāt skaidru prātu un nekavēties tādās domās, ja mēs jūtamies aizvainoti kāda draudzes vecākā vai kādas pieredzējušas māsas rīcības dēļ?

4. Kā rīkojās Jāzeps, kad pieredzēja netaisnīgu izturēšanos, un ko mēs no tā varam mācīties? (1. Mozus 50:19—21.)

⁴ Neļausim, ka mūs pārņem sarūgtinājums. Bībelē var lasīt, ka pret Jāzepu, kad viņš vēl bija jauneklis, slikti izturējās viņa vecākie brāļi. Tie viņu ienīda, un daži no tiem pat gribēja viņu nogalināt. (1. Moz. 37:4, 18—22.) Galu galā Jāzepa brāļi viņu pārdeva vergu tirgotājiem. Tāpēc Jāzeps pieredzēja smagus pārbaudījumus, un tie ilga apmēram 13 gadus. Jāzeps būtu varējis sākt šaubīties, vai Jehova viņu mīl, un domāt, ka Jehova viņu ir pametis. Tomēr viņš nepieļāva, ka viņu pārņemtu sarūgtinājums. Jāzeps saglabāja skaidru prātu un iekšēju mieru. Kad viņš būtu varējis atriebties brāļiem, viņš neizmantoja šo iespēju, tieši pretēji — viņš izturējās pret tiem ar mīlestību un tiem piedeva. (1. Moz. 45:4, 5.) Jāzeps tā rīkojās tāpēc, ka viņš sprieda skaidri. Viņš nekavējās domās pie savām problēmām, bet saskatīja notikumu kopainu un ņēma vērā Jehovas nodomu. (Nolasīt 1. Mozus 50:19—21.) Mums ir jārīkojas tāpat, ja mums liekas, ka pret mums ir slikti izturējies kāds ticības biedrs. Nedusmosimies uz Jehovu un nedomāsim, ka viņš mūs ir pametis! Centīsimies saskatīt, kā viņš mums palīdz izturēt šo pārbaudījumu, un rīkosimies mīlestības garā, jo ”mīlestība apklāj daudz jo daudz grēku”. (1. Pēt. 4:8.)

5. Kā rīkojās kāds kristietis, kam likās, ka citi pret viņu ir izturējušies skarbi?

⁵ Apskatīsim, kā Dienvidamerikā rīkojās kāds draudzes vecākais, vārdā Mikeašs b, kad viņam šķita, ka pret viņu skarbi ir izturējušies daži citi draudzes vecākie. Mikeašs stāstīja, kā viņš jutās: ”Es nekad agrāk nebiju bijis tādā stresā. Es biju ļoti noraizējies. Naktīs es vairs nevarēju gulēt, un aiz izmisuma man pat gribējās raudāt.” Tomēr Mikeašs saglabāja skaidru prātu un visiem spēkiem centās savas emocijas turēt grožos. Viņš bieži lūdza Jehovam svēto garu un spēku, lai varētu izturēt šo pārbaudījumu. Vēl viņš meklēja Jehovas organizācijas izdotajā literatūrā informāciju, kas varētu viņam palīdzēt. Ko mēs no tā varam mācīties? Ja mums šķiet, ka pret mums ir slikti izturējies kāds kristietis, mums jāpūlas saglabāt iekšēju mieru un mēs nedrīkstam ļauties negatīvām emocijām. Mēs nevaram zināt, kādu apstākļu dēļ šis kristietis ir tā rīkojies. Vērsīsimies lūgšanās pie Jehovas un lūgsim, lai viņš mums palīdzētu paraudzīties uz situāciju otra kristieša acīm. Tad mums būs vieglāk pieņemt, ka ticības biedrs nav gribējis mūs tīši aizvainot, un mēs spēsim viņam piedot. (Sāl. pam. 19:11.) Paturēsim prātā, ka Jehova zina mūsu situāciju un ka viņš mums dos spēku izturēt. (2. Laiku 16:9; Pulc. 5:8.)

6. Kāpēc ir svarīgi paturēt prātā principu ”ko Jehova mīl, to viņš pārmāca”? (Ebrejiem 12:5, 6, 11.)

⁶ Varbūt nav patīkami, ja mums norāda,  ka mums kaut kādā ziņā ir jālabojas. Bet, ja mēs domātu tikai par savām izjūtām, mums varētu sākt likties, ka mēs nebijām pelnījuši tādu izturēšanos un ka draudzes vecākie ir bijuši pārāk skarbi. Tādā gadījumā mēs nesaskatītu, ka padomus vai aizrādījumus mēs esam saņēmuši tāpēc, ka Jehova mūs mīl. (Nolasīt Ebrejiem 12:5, 6, 11.) Ja mēs ļautos savām emocijām, to prasmīgi izmantotu Sātans. Viņš grib, lai mēs neņemtu vērā padomus un attālinātos no Jehovas un draudzes. Kā saglabāt skaidru prātu, kad mums tiek doti padomi vai izteikti aizrādījumi?

7. a) Ko Pēteris spēja paveikt draudzē tāpēc, ka bija ņēmis vērā Jēzus aizrādījumus? (Sk. attēlu.) b) Ko mēs varam mācīties no Pētera?

⁷ Ņemsim vērā padomus un aizrādījumus un labosimies. Jēzus ne vienu reizi vien aizrādīja Pēterim citu apustuļu priekšā. (Marka 8:33; Lūk. 22:31—34.) Pēteris noteikti par to nebija sajūsmā. Tomēr viņš palika uzticīgs Jēzum. Viņš ņēma vērā, ko viņam bija teicis Jēzus, un mācījās no savām kļūdām. Jehova atalgoja Pēteri par viņa pazemību un uzticēja viņam pildīt svarīgus pienākumus kristiešu draudzē. (Jāņa 21:15—17; Ap. d. 10:24—33; 1. Pēt. 1:1.) Ko mēs varam mācīties no Pētera? Ja mēs cenšamies nedomāt par savām nepatīkamajām izjūtām, ņemam vērā mums izteiktos aizrādījumus un labojamies, ieguvēji esam mēs paši un arī citi kristieši. Tādā gadījumā mēs varam būt ļoti noderīgi kā Jehovam, tā saviem ticības biedriem.

8., 9. Kā jutās kāds kristietis, ko atcēla no draudzes vecākā pienākumu pildīšanas, bet kas viņam palīdzēja mainīt domāšanu?

⁸ Pievērsīsim uzmanību arī tam, ko pieredzēja kāds mūsu brālis, vārdā Bernardo, kas dzīvo Mozambikā. Kad viņu atcēla no draudzes vecākā pienākumu pildīšanas, sākumā, kā viņš pats stāstīja, viņu pārņēma aizvainojums. Viņu uztrauca, ko citi kristieši domās par viņu. Bernardo atzina: ”Es vairākus mēnešus nespēju samierināties ar notikušo, un man nebija viegli atkal uzticēties Jehovam un viņa organizācijai.” Kā Bernardo atguva pareizu skatījumu uz situāciju?

⁹ Viņš mainīja savu domāšanu. Lūk, ko viņš pastāstīja: ”Kad es biju draudzes vecākais, es izmantoju Ebrejiem 12:7, lai palīdzētu brāļiem un māsām pareizi raudzīties uz to, kā Jehova mūs māca. Es  nodomāju: uz ko tad attiecas šis pants? Uz visiem Jehovas kalpiem — tātad arī uz mani!” Bernardo konkrēti rīkojās, lai stiprinātu paļāvību uz Jehovu un uzticēšanos Jehovas organizācijai. Viņš vēl vairāk lasīja Bībeli un veltīja vēl vairāk laika dziļām pārdomām. Kaut arī viņu joprojām uztrauca brāļu un māsu viedoklis par viņu, viņš sludināja kopā ar tiem un atbildēja draudzes sapulcēs. Pēc kāda laika Bernardo atkal tika iecelts par draudzes vecāko. Ko mēs varam secināt? Ja mēs esam pieredzējuši kaut ko līdzīgu tam, ko pieredzēja Bernardo, mums jāpūlas pārlieku nedomāt par savām nepatīkamajām izjūtām, jāņem vērā padomi un aizrādījumi un jāmainās. c (Sāl. pam. 8:33; 22:4.) Jehova mūs noteikti atalgos par mūsu uzticību viņam un viņa organizācijai.

10. Kādas organizatoriskas pārmaiņas varēja būt pārbaudījums daļai izraēliešu?

¹⁰ Mūsu uzticību Jehovam var pārbaudīt arī pārmaiņas, kas notiek Jehovas organizācijā. Ja cilvēks nav uzmanīgs, viņš var attālināties no Jehovas. Organizatoriskām pārmaiņām bija jāpielāgojas arī daļai seno izraēliešu. Kamēr nebija Mozus bauslības, ģimeņu galvas cēla altārus un savu ģimeņu labā ziedoja uz tiem upurus Jehovam. (1. Moz. 8:20, 21; 12:7; 26:25; 35:1, 6, 7; Īj. 1:5.) Bet, kad stājās spēkā Mozus bauslība, Jehova iecēla par priesteriem vīriešus no Ārona dzimtas, un turpmāk tikai tie drīkstēja upurēt Jehovam dažādus upurus. Saskaņā ar Mozus bauslību, ja kāds izraēlietis, kas nebija Ārona pēcnācējs, darītu to, kas ietilpa priesteru pienākumos, viņam draudētu nāvessods. d (3. Moz. 17:3—6, 8, 9.) Lai gan nav iespējams zināt pilnīgi skaidri, tomēr var būt, ka minētā izmaiņa bija viens no iemesliem, kāpēc Korahs, Dātans, Abirāms un vēl 250 tautas vadoņu sacēlās pret Mozu un Āronu. (4. Moz. 16:1—3.) Korahs un viņa atbalstītāji nepalika uzticīgi Jehovam. Kā jārīkojas mums, ja mums nav viegli pielāgoties kādām izmaiņām Jehovas organizācijā?

11. Ko mēs varam mācīties no kehātiešiem?

¹¹ No sirds atbalstīsim organizatoriskas pārmaiņas. Kad izraēlieši ceļoja pa tuksnesi, tie levīti, kas bija Kehāta pēcnācēji, pildīja kādu ļoti svarīgu pienākumu. Ikreiz, kad izraēlieši pārcēla nometni uz citu vietu, tieši kehātieši visas tautas acu priekšā pārnesa līguma šķirstu. (4. Moz. 3:29, 31; 10:33; Joz. 3:2—4.) Tas bija neizsakāms gods. Bet, kad izraēliešu tauta bija apmetusies uz dzīvi Apsolītajā zemē, šķirsts vairs nebija regulāri jāpārnes. Sālamana valdīšanas laikā daudziem Kehāta pēcnācējiem jau bija uzticēti citi pienākumi: daļai bija uzdots vadīt dziedāšanu, daļa sargāja vārtus, bet daļa pārzināja noliktavas. (1. Laiku 6:31—33; 26:1, 24.) Bībelē nav teikts, ka kehātieši būtu sūdzējušies vai pieprasījuši, lai agrākās kalpošanas dēļ viņiem uzticētu citus pienākumus. Ko mēs no viņiem varam mācīties? Kad Jehovas tautā notiek organizatoriskas pārmaiņas, no sirds atbalstīsim tās! Atbalstīsim arī tās pārmaiņas, kas skar mūsu pienākumus kalpošanā, un ar prieku pildīsim jebkurus uzdevumus, ko mums uztic. Neaizmirsīsim, ka mūsu  vērtība Jehovas acīs ir atkarīga nevis no tā, kādus pienākumus mēs pildām, bet gan no mūsu paklausības viņam. (1. Sam. 15:22.)

12. Kā jutās kāda mūsu māsa, kas agrāk bija kalpojusi Bētelē?

¹² Lūk, kādas pārmaiņas bija jāpieredz kristietei, vārdā Zaina, kas dzīvo vienā no Tuvo Austrumu valstīm. Viņa 23 gadus bija strādājusi Bētelē, un šī kalpošana viņai bija ļoti mīļa. Bet tad viņu iecēla par speciālo pionieri. Zaina atcerējās: ”Šīs pārmaiņas mani ļoti pārsteidza un apbēdināja. Es jutos galīgi nevērtīga, un man galvā malās viens vienīgs jautājums: kur es esmu pieļāvusi kļūdu?” Diemžēl Zainas draudzē daži izteica tādas frāzes, kas viņai lika justies vēl sliktāk, piemēram: ”Ja tu būtu kalpojusi pietiekami labi, tev nebūtu bijis jāiet prom no Bēteles.” Kādu laiku Zaina bija tik nomākta, ka ik vakaru raudāja. Tomēr viņa nepieļāva, ka viņā iezagtos šaubas par Jehovas organizāciju vai par to, ka Jehova viņu mīl.

13. Kā Zaina spēja atbrīvoties no negatīvajām izjūtām?

¹³ Kā Zaina spēja atbrīvoties no negatīvajām izjūtām? Viņa mūsu literatūrā lasīja rakstus, kur bija runāts par tādu situāciju, kādā bija nonākusi viņa. Piemēram, viņa daudz ko guva no raksta ”Nomāktību ir iespējams pārvarēt”, kas lasāms 2001. gada 1. februāra Sargtornī. Rakstā bija stāstīts par evaņģēlija sarakstītāju Marku, kuram droši vien bija jācīnās ar līdzīgām izjūtām, kad mainījās viņa pienākumi kalpošanā. Zaina stāstīja: ”Domājot par to, ko pieredzēja un kā rīkojās Marks, es jutu, ka mana nomāktība atkāpjas.” Zainai palīdzēja arī tas, ka viņa nenorobežojās no draugiem un neieslīga sevis žēlošanā. Viņa saprata, ka Jehovas organizāciju vada viņa gars un ka brāļiem, kam ir uzticēta vadība, rūp, kas ar viņu notiek. Tāpat viņa saprata, ka Jehovas organizācijai jādara viss iespējamais, lai tiktu paveikts Jehovas uzticētais darbs.

14. Kas kādam draudzes vecākajam palīdzēja pielāgoties organizatoriskām pārmaiņām?

¹⁴ Slovēnijā kādam 73 gadus vecam draudzes vecākajam, vārdā Vlado, bija grūti samierināties ar to, ka viņa draudze tika apvienota ar citu draudzi un ka valstības zāle, kurā bija notikušas viņa draudzes sapulces, tika slēgta. Vlado teica:  ”Es nevarēju saprast, kāpēc bija jāslēdz tik skaista zāle. Mēs pavisam nesen to bijām izremontējuši! Es esmu galdnieks, un es biju uztaisījis vairākas mēbeles mūsu zālei. Turklāt šīs izmaiņas sagādāja īpašas grūtības mums, gados veciem sludinātājiem.” Taču, lūk, ko sacīja Vlado: ”Ja mēs pielāgojamies pārmaiņām, kas notiek Jehovas organizācijā, mēs vienmēr gūstam svētības. Tas viss mūs gatavo vēl lielākām pārmaiņām, kas ir gaidāmas nākotnē.” Ja mums nav viegli pielāgoties izmaiņām, kas saistītas ar draudžu apvienošanu vai ar jaunu uzdevumu kalpošanā, mūs var mierināt apziņa, ka Jehova saprot, kā mēs jūtamies. Ja mēs no sirds atbalstīsim organizatoriskas pārmaiņas un paliksim uzticīgi Jehovam un viņa organizācijai, Jehova mūs katrā ziņā svētīs. (Ps. 18:25.)

15. Kā mēs varam saglabāt skaidru prātu, ja draudzē rodas tādas situācijas, kurās tiek pārbaudīta mūsu uzticība Jehovam?

¹⁵ Mēs zinām, ka, tuvojoties ļaunās pasaules galam, draudzē var rasties tādas situācijas, kurās tiks pārbaudīta mūsu uzticība Jehovam. Tāpēc mums jāsaglabā skaidrs prāts. Ja mums šķiet, ka pret mums slikti ir izturējies kāds ticības biedrs, neļausim, ka mūs pārņem sarūgtinājums. Ja mums norāda, ka mums kaut kādā ziņā ir jālabojas, tad mums jācenšas pārlieku nedomāt par savām izjūtām, ir jāņem vērā padomi un aizrādījumi un jāmainās. Kad Jehovas organizācijā notiek kādas pārmaiņas, kas skar mūs personīgi, no sirds tās atbalstīsim un rīkosimies saskaņā ar mums sniegto vadību!

16. Kā palikt uzticīgiem Jehovam un viņa organizācijai?

¹⁶ Mēs noteikti varam palikt uzticīgi Jehovam un viņa organizācijai. Lai to spētu, mums jāsaglabā skaidrs prāts, proti, jāsaglabā iekšējs miers, jāspriež skaidri un jācenšas uz visu raudzīties no Jehovas viedokļa. Lasīsim par Bībelē minētiem cilvēkiem, kas sekmīgi izturēja līdzīgus pārbaudījumus, un pārdomāsim, ko mēs no viņiem varam mācīties. Lūgsim palīdzību Jehovam un nekad nenorobežosimies no draudzes! Ja mēs tā rīkosimies, Sātans nespēs mūs attālināt no Jehovas un viņa organizācijas. (Jēk. 4:7.)