EBREJAM, vārdā Mordohajs, bija būtiska loma notikumos, kas aprakstīti Esteres grāmatā. Viņš bija viens no ebreju trimdiniekiem un strādāja Persijas valdnieka pilī. Tas bija piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras, valdnieka ”Ahasvēra laikā”. (Mūsdienās vēsturnieki ir gandrīz vienisprātis, ka tas ir valdnieks Kserkss I.) Mordohajs izglāba ķēniņa dzīvību, ziņodams, ka pret viņu tiek plānota sazvērestība. Pateicībā par šo rīcību ķēniņš nolēma, ka Mordohajs ir publiski jāpagodina. Vēlāk, pēc Mordohaja un visas ebreju tautas ienaidnieka Hāmāna nāves, valdnieks Mordohaju iecēla ļoti augstā amatā — mūsdienās to varētu saukt par premjerministru. Šis stāvoklis Mordohajam ļāva izdot rīkojumu, kas pasargāja visā Persijā dzīvojošos ebrejus no genocīda. (Est. 1:1; 2:5, 21—23; 8:1, 2; 9:16.)

Daži 20. gadsimta sākuma vēsturnieki apgalvoja, ka Esteres grāmata nesaskan ar faktiem un ka tajā minētais Mordohajs nemaz nav dzīvojis. Taču 1941. gadā arheologi atrada kādu senu dokumentu, kurš, visticamāk, apstiprina to, kas Bībelē teikts par Mordohaju.

Arheologu rokās bija nonācis persiešu ķīļraksta dokuments, kurā ir minēts cilvēks, vārdā Marduka. Viņš Sūzās ieņēma augstu amatu, iespējams, bija rēķinvedis. Tuvo Austrumu vēstures speciālists Arturs Ungnads tolaik rakstīja, ka šis ķīļraksta dokuments ir vienīgais, kurā ”Mordohajs ir minēts ārpus Bībeles”.

Kopš tā laika zinātnieki ir iztulkojuši tūkstošiem persiešu ķīļraksta tekstu. Daļa no šiem tekstiem ir lasāma uz māla plāksnītēm, kas tika atrastas Persepoles drupās, vietā, kur netālu no pilsētas mūriem bija atradusies mantnīca. Šīs plāksnītes ir datētas ar Kserksa I valdīšanas laiku. Tās ir sarakstītas elamiešu valodā, un tajās ir minēti vairāku cilvēku vārdi, kas sastopami arī Esteres grāmatā. a

Vairākos Persepoles tekstos ir pieminēts cilvēks, vārdā Marduka, kas Kserksa I valdīšanas laikā Sūzu pilī ir bijis galma rakstvedis. Vienā no māla plāksnītēm par Marduku ir runāts kā par tulku. Šī detaļa atbilst tam, kas par Mordohaju teikts Bībelē. Esteres grāmatā ir norādīts, ka viņš bija ierēdnis Ahasvēra (Kserksa I) galmā un prata vismaz divas valodas. Mordohajs regulāri ”sēdēja ķēniņa vārtos” Sūzās. (Est. 2:19, 21; 3:3.) Pils vārti bija iespaidīga celtne, un tur savus pienākumus veica galma ierēdņi.

Nav grūti saskatīt līdzību starp māla plāksnītēs minēto Marduku un Bībelē minēto Mordohaju. Sakrīt gan viņu dzīves laiks, gan dzīves vieta, gan tas, ka abi ir bijuši augsti ierēdņi valdnieka galmā. Tas viss liek domāt, ka ķīļraksta dokumentos ir runa par to pašu Mordohaju, par kuru stāstīts Bībelē, Esteres grāmatā.