Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

45. STUDĒJAMAIS RAKSTS

138. DZIESMA ”Sirmi mati — krāšņa rota”

Ieklausīsimies, ko mūža nogalē teica Mozus, Dāvids un apustulis Jānis

Ieklausīsimies, ko mūža nogalē teica Mozus, Dāvids un apustulis Jānis

”Vai gudrība nav vecajiem? Vai ar ilgu mūžu nenāk saprašana?” (ĪJ. 12:12.)

TĒMA

Tie, kas ir paklausīgi Jehovam, iemanto viņa labvēlību, bet nākotnē Jehova tiem dāvās mūžīgu dzīvi.

1. Kāpēc būtu jāmācās no gados vecākiem Jehovas kalpiem?

 LABI padomi ir zelta vērtē. Pie kā mēs varam griezties pēc padoma, ja ir jāpieņem kāds svarīgs lēmums? Noteikti pie draudzes vecākajiem un citiem garīgi nobriedušiem kristiešiem. Ja padoma devējs ir krietni vecāks par mums, nav jāuzskata, ka viņa padomi vairs nav noderīgi. Jehova vēlas, lai gados jaunie mācītos no gados vecākiem, jo tiem ir lielāka dzīves pieredze un gudrība. (Īj. 12:12.)

2. Kas ir apskatīts šajā rakstā?

2 Senatnē Jehova bieži vien pamācīja savus kalpus ar dievbijīgu vīriešu starpniecību, kuri bija sasnieguši cienījamu vecumu. Šajā rakstā ir pievērsta uzmanība tam, kādus padomus mūža nogalē deva Mozus, Dāvids un apustulis Jānis. Protams, viņi dzīvoja dažādos laikos un viņu dzīves apstākļi ļoti atšķīrās. Bet viņi visi uzsvēra, cik svarīgi ir paklausīt Dievam. Jehova parūpējās, lai viņu vārdi tiktu iekļauti Bībelē un mēs tos varētu lasīt. Tie ir noderīgi ikvienam Jehovas kalpam, lai kāda būtu viņa dzīves pieredze. (Rom. 15:4; 2. Tim. 3:16.) Iedziļināsimies tajā, ko mūža nogalē teica Mozus, Dāvids un apustulis Jānis, un padomāsim, kādas atziņas varam gūt!

”JŪS ILGI DZĪVOSIET”

3. Kādus pienākumus Jehova bija uzticējis Mozum?

3 Mozus bija pravietis un tiesnesis, viņš vadīja tautu karā un sarakstīja daudzus vēsturiskus aprakstus. Viņš no sirds kalpoja Jehovam, un viņam bija milzīga dzīves pieredze. Mozus aizveda izraēliešu tautu no Ēģiptes, kur tā bija atradusies verdzībā, un viņš pats savām acīm bija redzējis daudz brīnumu, ko paveica Jehova. Dieva iedvesmots, Mozus sarakstīja pirmās piecas Bībeles grāmatas, 90. psalmu un, iespējams, arī 91. psalmu, un visdrīzāk viņš bija tas, kas sarakstīja Ījaba grāmatu.

4. Ko Mozus ar saviem vārdiem stiprināja, un kāpēc?

4 Mozus nomira 120 gadu vecumā. Neilgi pirms nāves viņš sapulcināja izraēliešus un viņiem atgādināja, ko Jehova ir darījis viņu labā. Daļa viņa klausītāju, būdami pavisam jauni, bija redzējuši daudz Jehovas brīnumu un to, kā Jehova sodīja ēģiptiešus. (2. Moz. 7:3, 4.) Viņi bija vērojuši, kā pašķiras Sarkanā jūra, bija šķērsojuši to sausām kājām un redzējuši faraona armijas bojāeju. (2. Moz. 14:29—31.) Mitinoties tuksnesī, viņi bija izjutuši, kā Jehova par viņiem rūpējas un viņus sargā. (5. Moz. 8:3, 4.) Kad tauta stāvēja pie Apsolītās zemes un bija gatava tajā ieiet, Mozus izmantoja pēdējo iespēju stiprināt tautas ticību. a

5. Uz ko varēja cerēt izraēlieši, kā izriet no vārdiem, kas lasāmi 5. Mozus 30:19, 20?

5 Ko Mozus teica. (Nolasīt 5. Mozus 30:19, 20.) Izraēliešiem bija brīnišķīgas nākotnes izredzes. Ar Jehovas svētību viņi Apsolītajā zemē varētu dzīvot ilgi. Dzīves apstākļi tur būtu patiešām lieliski, jo tā bija skaista un auglīga zeme. Mozus teica: ”Viņš [Jehova] jums dos lielas un skaistas pilsētas, ko neesat cēluši, namus, kas pilni ar visādiem labumiem, kuru dēļ neesat pūlējušies, ūdenstvertnes, ko neesat izcirtuši, un vīna dārzus un olīvkokus, ko neesat stādījuši.” (5. Moz. 6:10, 11.)

6. Kāpēc Dievs pieļāva, ka citas tautas pakļauj izraēliešus?

6 Mozus izraēliešus arī brīdināja. Lai viņi varētu dzīvot šajā krāšņajā zemē, viņiem bija jāpilda Jehovas norādījumi. Mozus mudināja savus tautiešus klausīt Jehovam un ”viņam pieķerties”, jo tā viņi ”izvēlētos dzīvību”. Tomēr ar laiku izraēlieši pārstāja klausīt Jehovam. Tāpēc Dievs pieļāva, ka asīrieši un vēlāk arī babilonieši iekaro viņu zemi un aizved viņus gūstā. (2. Ķēn. 17:6—8, 13, 14; 2. Laiku 36:15—17, 20.)

7. Ko var secināt no Mozus vārdiem? (Sk. arī attēlus.)

7 Ko mēs varam secināt? No paklausības Dievam ir atkarīga dzīvība. Izraēlieši stāvēja pie Apsolītās zemes robežas, bet mēs, tēlaini runājot, esam uz Dieva apsolītās jaunās pasaules sliekšņa. Drīz mēs pieredzēsim, ka zemeslode tiek pārveidota par paradīzi. (Jes. 35:1; Lūk. 23:43.) Tur nebūs Sātana un dēmonu. (Atkl. 20:2, 3.) Vairs nebūs reliģiju, kas māca nepatiesību par Dievu. (Atkl. 17:16.) Nebūs despotisku valdību. (Atkl. 19:19, 20.) Paradīzē netiks ļauts dzīvot nevienam, kas saceļas pret Dievu. (Ps. 37:10, 11.) Visi pildīs Jehovas likumus, kas veicina vienotību un mieru. Tāpēc cilvēku starpā valdīs mīlestība un viņi cits citam uzticēsies. (Jes. 11:9.) Turklāt, ja klausīsim Jehovam, mēs varēsim dzīvot paradīzē mūžīgi. (Ps. 37:29; Jāņa 3:16.)

Ja klausīsim Jehovam, mēs varēsim mūžīgi dzīvot uz zemes, kas būs kļuvusi par paradīzi. (Sk. 7. rindkopu)


8. Kā Dieva solījums dāvāt saviem kalpiem mūžīgu dzīvi palīdzēja kādam ilggadējam misionāram? (Jūdas 20, 21.)

8 Ja mēs domāsim par to, ka Dievs ir apsolījis mūžīgu dzīvi, nostiprināsies mūsu apņēmība klausīt viņam jebkādās grūtībās un pārbaudījumos. (Nolasīt Jūdas 20, 21.) Pārdomas par to dod spēku cīnīties ar savām vājībām. Kāds kristietis, kas jau daudz gadu ir misionārs Āfrikā un kas bieži juta spēcīgu kārdinājumu padoties kādai vājībai, teica: ”Apziņa, ka ir apdraudētas manas izredzes uz mūžīgu dzīvi, stiprināja manu apņēmību cīnīties ar sevi un karsti lūgt Jehovu. Ar viņa palīdzību man izdevās saglabāt tīru sirdsapziņu.”

”TEV VISS IZDOSIES”

9. Kādas grūtības dzīvē pieredzēja Dāvids?

9 Dāvids bija izcils Dieva tautas valdnieks, un viņš karoja ar Dieva tautas ienaidniekiem. Bet viņš arī sacerēja mūziku un dzeju un, Dieva iedvesmots, izteica ne vienu vien pravietojumu. Viņa dzīvē bija arī daudz grūtību. Jaunībā Dāvids vairākus gadus bēguļoja, jo viņu gribēja nonāvēt ķēniņš Sauls, kas viņu apskauda. Vēlāk dzīvē, kad viņš pats valdīja pār izraēliešiem, viņa dēls Absaloms gribēja viņu gāzt no troņa un viņam atkal bija jāglābjas bēgot. Lai gan Dāvids savā dzīvē pieļāva arī dažas smagas kļūdas, tomēr līdz pat mūža galam viņš palika uzticīgs savam Dievam Jehovam. Jehova par viņu teica: ”Vīrs, kurš man ir patīkams.” Ir skaidrs, ka Dāvida ieteikumos ir vērts iedziļināties. (Ap. d. 13:22; 1. Ķēn. 15:5.)

10. Kāpēc Dāvids mūža nogalē deva konkrētus padomus savam dēlam Sālamanam?

10 Pievērsīsim uzmanību padomiem, kurus pašā mūža nogalē Dāvids deva savam dēlam Sālamanam, kam bija jākļūst par nākamo izraēliešu ķēniņu. Jehova uzticēja Sālamanam uzbūvēt Jeruzālemē templi, un Sālamanam bija jāgādā, lai izraēlieši arī turpmāk pielūgtu vienīgi Jehovu. (1. Laiku 22:5.) Sālamanu gaidīja liels darbs un noteikti arī grūtības. Kādas pamācības viņam deva tēvs? Tas ir apskatīts tālāk.

11. Ko Dāvids teica Sālamanam, un kā Sālamana dzīvē pierādījās šo vārdu patiesums? (1. Ķēniņu 2:2, 3; sk. arī attēlu pa kreisi.)

11 Ko Dāvids teica. (Nolasīt 1. Ķēniņu 2:2, 3.) Viņš dēlam sacīja, ka tad, ja tas klausīs Jehovam, tam dzīvē viss izdosies. Daudzus gadus tā arī bija — Sālamans pildīja Jehovas likumus, un ”viņam viss sekmējās”. (1. Laiku 29:23—25.) Viņš uzbūvēja diženu templi un uzrakstīja dažas Bībeles grāmatas. Viņa vārdi ir iekļauti arī citās Bībeles grāmatās. Savas gudrības un bagātības dēļ viņš kļuva ļoti slavens. (1. Ķēn. 4:34.) Bet, lai tā būtu arī turpmāk, Sālamanam bija jāklausa Jehovam, bija teicis Dāvids. Diemžēl mūža otrajā pusē Sālamans sāka pielūgt citus dievus. Viņš zaudēja Jehovas labvēlību, un Jehova viņam vairs nedāvāja gudrību, kas nepieciešama, lai valdītu taisnīgi. (1. Ķēn. 11:9, 10; 12:4.)

Ja klausīsim Jehovam, viņš mums dos gudrību, un mēs spēsim pieņemt saprātīgus lēmumus. (Sk. 11., 12. rindkopu) b


12. Ko var secināt no Dāvida vārdiem?

12 Ko no tā var secināt? No paklausības Dievam ir atkarīgs, vai mums ”viss.. izdosies”. (Ps. 1:1—3.) Tiesa, Jehova mums nav apsolījis ne bagātību, ne slavu. Bet, ja klausīsim Dievam, viņš mums dos gudrību, un mēs spēsim pieņemt saprātīgus lēmumus. (Sāl. pam. 2:6, 7; Jēk. 1:5.) Principi, ko viņš mums māca, palīdz visdažādākajās dzīves jomās, piemēram, tad, kad meklējam darbu, izvēlamies izglītību un izklaidi un plānojam savas finanses. Ja ņemam vērā Bībeles principus, mēs saglabājam ciešas attiecības ar Jehovu un nezaudējam izredzes uz mūžīgu dzīvi. (Sāl. pam. 2:10, 11.) Vēl mēs iegūstam uzticamus draugus un esam laimīgi ģimenes dzīvē.

13. Kas rindkopā minētajai kristietei palīdzēja pieņemt labu lēmumu?

13 Kāda mūsu māsa, vārdā Karmena, kas dzīvo Mozambikā, domāja, ka viņai būs vieglāka dzīve, ja viņa iegūs augstāko izglītību. Viņa sāka studēt arhitektūru. Karmena stāstīja: ”Man patika studijas, bet tās prasīja tik daudz laika un spēka! Ik rītu jau pusastoņos man bija jābūt fakultātē, un es atbrīvojos tikai sešos vakarā. Man bija grūti tikt uz sapulcēm, tāpēc cieta manas attiecības ar Jehovu. Sirds dziļumos es sapratu, ka mēģinu kalpot diviem kungiem.” (Mat. 6:24.) Viņa lūdza Jehovam vadību un meklēja padomus mūsu literatūrā. Kas vēl viņai palīdzēja? Viņa teica: ”Vērtīgus padomus man deva draudzes vecākie un mana māte. Pārdomājusi visu, es izlēmu pārtraukt studijas un uzsākt pilnas slodzes kalpošanu. Tas bija labākais lēmums manā dzīvē, un es to itin nemaz nenožēloju.”

14. Ko mūža nogalē uzsvēra Mozus un Dāvids?

14 Gan Mozus, gan Dāvids mīlēja Jehovu un apzinājās, ka ir svarīgi klausīt Jehovam. Mozus sava mūža nogalē mudināja izraēliešus sekot viņa paraugam un nenovērsties no Jehovas. Līdzīgu aicinājumu savam dēlam Sālamanam izteica Dāvids. Viņi abi atgādināja, ka tie, kas atstāj Jehovu, zaudē Jehovas labvēlību un atbalstu. Šo Dieva kalpu padomi ir vērtīgi arī mūsdienās. Pēc vairākiem gadsimtiem vēl kāds Jehovas kalps uzsvēra, cik būtiski ir saglabāt uzticību Jehovam.

”NAV LIELĀKA PRIEKA”

15. Ko bija pieredzējis apustulis Jānis?

15 Jānis bija viens no Jēzus Kristus apustuļiem. Jēzus viņu ļoti mīlēja. (Mat. 10:2; Jāņa 19:26.) Jānis bija sludinājis kopā ar Jēzu, redzējis Jēzus paveiktos brīnumus un palicis ar Jēzu pārbaudījumos. Viņš bija klāt, kad Jēzus tika sodīts ar nāvi, un viņš redzēja Jēzu pēc augšāmcelšanas. Jānis bija liecinieks tam, kā kristietība izplatījās, — pēc vairākiem gadu desmitiem labā vēsts jau bija ”sludināta visai radībai zem debesīm”. (Kol. 1:23.)

16. Ko Jānis savās vēstulēs vēlējās uzmundrināt, un vai viņa vēstules noder arī mums?

16 Jānis nodzīvoja garu mūžu, un pašā mūža nogalē viņš, Dieva iedvesmots, sarakstīja vairākas Bībeles grāmatas. Vispirms Jānis aprakstīja ”atklāsmi, ko Jēzum Kristum deva Dievs” un kas tika ”darīta zināma.. Jānim”. (Atkl. 1:1.) Jānis uzrakstīja arī evaņģēliju un trīs vēstules ticības biedriem. Trešo vēstuli viņš adresēja kristietim, vārdā Gajs, ko viņš uzskatīja par savu garīgo bērnu. (3. Jāņa 1.) Bija vēl daudz citu kristiešu, uz kuriem Jānis raudzījās kā uz saviem mīļajiem bērniem. Gados vecā apustuļa vēstules stiprina kristiešus līdz pat mūsu dienām.

17. Kas, saskaņā ar Jāņa trešās vēstules 4. pantu, sagādā lielu prieku?

17 Ko Jānis rakstīja. (Nolasīt 3. Jāņa 4.) Viņš pieminēja, kādu prieku sagādā tas, ka ticības biedri dzīvo patiesībā. Tajā laikā, kad Jānis uzrakstīja savu trešo vēstuli, daži kristieši izplatīja aplamas mācības un radīja draudzē šķelšanos, bet citi ”dzīvoja patiesībā”, proti, klausīja Jehovam un ”dzīvoja pēc viņa likumiem”. (2. Jāņa 4, 6.) Tie, kas palika uzticīgi Jehovam, iepriecināja ne vien Jāni, bet arī Jehovu. (Sāl. pam. 27:11.)

18. Ko var secināt no Jāņa vārdiem?

18 Ko var secināt? Uzticība Jehovam ir prieka avots. (1. Jāņa 5:3.) Mums sagādā prieku apziņa, ka iepriecinām Dievu. Ja cilvēks nepadodas pasaules kārdinājumiem un pieņem Bībeles patiesību, Jehova no sirds priecājas. (Sāl. pam. 23:15.) Priecājas arī eņģeļi. (Lūk. 15:10.) Palikdami uzticīgi Dievam dažādās grūtībās un pārbaudījumos, mēs iepriecinām arī ticības biedrus. (2. Tes. 1:4.) Kad Sātana pārvaldītās pasaules vairs nebūs, mēs varēsim priecāties par to, ka būsim palikuši uzticīgi Jehovam.

19. Ko rindkopā minētā kristiete teica par iespēju mācīt Bībeles patiesību citiem? (Sk. arī attēlus.)

19 Īpaši lielu prieku sniedz iespēja mācīt Bībeles patiesību citiem. Kāda kristiete, vārdā Reičela, kas dzīvo Dominikānā, ir pārliecināta, ka palīdzēt kādam iepazīt mūsu brīnišķīgo Dievu ir neizsakāms gods. Viņa dalījās pārdomās: ”Grūti aprakstīt to prieku, ko es jūtu, kad vēroju, kā mani Bībeles skolnieki iemīl Jehovu, iemācās paļauties uz viņu un sāk dzīvot viņam patīkamu dzīvi. Šis prieks ar uzviju atsver jebkādus upurus, ko esmu nesusi, lai viņiem mācītu Bībeles patiesību.”

Kad redzam, kā mūsu Bībeles skolnieki iemīl Jehovu un sāk dzīvot pēc viņa normām, mēs izjūtam lielu prieku. (Sk. 19. rindkopu)


IEKLAUSĪSIMIES MOZUS, DĀVIDA UN APUSTUĻA JĀŅA TEIKTAJĀ!

20. Kas mums ir kopīgs ar Mozu, Dāvidu un apustuli Jāni?

20 Šie Dieva kalpi dzīvoja tālā senatnē, un viņu dzīve ļoti atšķīrās no mūsējās. Tomēr mums ar viņiem ir daudz kopīga. Viņi kalpoja Jehovam, un arī mēs to darām. Tāpat kā viņi, mēs lūdzam Jehovu, paļaujamies uz viņu un vadāmies pēc viņa norādījumiem. Jehova atalgoja šos dievbijīgos vīriešus par viņu paklausību, un mēs esam pārliecināti, ka viņš atalgos arī mūs.

21. Ko gūst ikviens, kas ņem vērā Mozus, Dāvida un apustuļa Jāņa teikto?

21 Ņemsim vērā, ko mūža nogalē teica šie Jehovas kalpi, un ievērosim Jehovas norādījumus! Ja klausīsim Jehovam, mums ”viss izdosies” un mēs ”ilgi dzīvosim” — mēs varēsim dzīvot mūžīgi. (5. Moz. 30:20.) Turklāt mēs izjutīsim prieku, apzinoties, ka iepriecinām mūsu mīlošo debesu Tēvu. Viņš izpildīs visus savus solījumus un ”paveiks nesalīdzināmi vairāk par jebko, ko.. varam iedomāties”. (Efes. 3:20.)

129. DZIESMA ”Mēs izturēsim”

a Lielākā daļa izraēliešu, kas bija redzējuši Jehovas paveiktos brīnumus pie Sarkanās jūras, neiegāja Apsolītajā zemē. (4. Moz. 14:22, 23.) Jehova bija lēmis, ka visi, kam bija divdesmit gadu un vairāk, nomirs tuksnesī. (4. Moz. 14:29.) Apsolītajā zemē iegāja Jozua, Kālebs, izraēlieši, kas piederēja pie Levija cilts, kā arī daudzi no tiem, kam sākotnējās tautas skaitīšanas brīdī vēl nebija 20 gadu. Viņi visi pieredzēja Jehovas solījumu piepildīšanos. (5. Moz. 1:24—40.)

b Attēli. Pa kreisi: Dāvids mūža nogalē pamāca savu dēlu Sālamanu. Pa labi: kristieši, kas mācās pionieru kalpošanas skolā.