44. STUDĒJAMAIS RAKSTS
33. DZIESMA ”Met savu nastu uz Jehovu”
Kad pieredzam netaisnību
”Lai ļaunums tevi neuzvar, bet uzvari ļaunu ar labu!” (ROM. 12:21.)
TĒMA
Kā rīkoties, kad pret mums izturas netaisnīgi, un kā situāciju nepasliktināt vēl vairāk.
1., 2. Ko mēs visi reizēm pieredzam? Paskaidrojiet.
REIZ Jēzus stāstīja līdzību par kādu atraitni, kas neatlaidīgi centās panākt taisnību lietā pret savu pretinieku. Jēzus mācekļi varēja labi saprast, kā šī atraitne jutās, jo tajā laikā vienkāršā tauta bieži vien pieredzēja netaisnību. (Lūk. 18:1—5.) Arī mēs varam iztēloties atraitnes izjūtas, jo droši vien ikviens no mums ir sastapies ar kaut kādu netaisnību.
2 Dažādi aizspriedumi, sociālā nevienlīdzība un cilvēku apspiešana pasaulē ir ļoti izplatītas parādības, tāpēc mūs nepārsteidz fakts, ka pret mums reizēm izturas netaisnīgi. (Pulc. 5:8.) Taču tad, ja pret mums slikti izturas kāds ticības biedrs, mēs esam nepatīkami pārsteigti. Protams, garīgo brāļu un māsu mērķis nav nodarīt mums pāri. Viņi mūs sāpina savas nepilnības dēļ. Kā rīkoties, kad pret mums izturas netaisnīgi? Šajā ziņā mēs daudz ko varam mācīties no Jēzus. Ja mēs esam pacietīgi situācijās, kad pret mums netaisnīgi izturas cilvēki, kas nekalpo Jehovam, vēl jo vairāk mums jābūt pacietīgiem, kad mums nodarījuši pāri ticības biedri. Kāda ir Jehovas attieksme, ja pret kādu viņa kalpu izturas netaisnīgi?
3. Kas liecina, ka Jehovam nav vienalga, kas notiek ar viņa kalpiem?
3 Jehovam rūp, kas ar mums notiek, un viņš pamana ikvienu netaisnību, kas mums jāpieredz. ”Jehova mīl taisnību.” (Ps. 37:28.) Jēzus teica, ka viņa Tēvs nevilcināsies spriest ”taisnu tiesu”. (Lūk. 18:7, 8.) Drīz vien Jehova likvidēs visas ciešanas un jebkādu netaisnību. (Ps. 72:1, 2.)
4. Kā Jehova mums palīdz?
4 Mēs zinām, ka Jehova darīs galu ļaunumam, bet, kamēr tas nav noticis, viņš mums palīdz paciest netaisnību. (2. Pēt. 3:13.) Piemēram, viņš mums māca, kā izturēties sarežģītās situācijās, lai mēs nepārsteigtos un problēmas nesamilztu. Izcilu priekšzīmi, kā paciest netaisnību, ir rādījis Jēzus Kristus. Turklāt Jehova mums ir devis vērtīgus padomus, kuri mums lieti noder, kad pieredzam netaisnību.
KAS JĀTUR PRĀTĀ, KAD PIEREDZAM NETAISNĪBU
5. No kā mums jāuzmanās, kad pieredzam netaisnību?
5 Pārestības mūsos rada sašutumu, un tās ļoti sāpina. (Pulc. 7:7.) Netaisnīga izturēšanās līdz sirds dziļumiem sarūgtināja arī tādus Dieva kalpus kā Ījabs un Habakuks. (Īj. 6:2, 3; Hab. 1:1—3.) Tā justies ir gluži dabiski, tomēr jāuzmanās, lai tādos brīžos mēs neizdarītu kaut ko neapdomātu un pārsteidzīgu.
6. Ko var secināt, pārdomājot gadījumu ar Absalomu? (Sk. arī attēlu.)
6 Mums var rasties kārdinājums ņemt lietas risināšanu savās rokās. Tomēr, tā rīkodamies, mēs varam situāciju tikai pasliktināt. Spilgts piemērs ir Bībelē aprakstītais gadījums ar ķēniņa Dāvida dēlu Absalomu. Uzzinājis, ka viņa māsu Tamāru viņu abu pusbrālis Amnons ir izvarojis, viņš iedegās dusmās un nolēma izrēķināties ar Amnonu. Pēc Mozus bauslības Amnons bija pelnījis nāvessodu. (3. Moz. 20:17.) Absaloma dusmas ir saprotamas, bet viņam nebija tiesību pašam sodīt Amnonu. (2. Sam. 13:20—23, 28, 29.)
Kad Absaloms uzzināja par viņa māsai Tamārai nodarīto pārestību, viņš nolēma pats izrēķināties ar pāridarītāju. (Sk. 6. rindkopu)
7. Kādas izjūtas pārņēma 73. psalma sacerētāju, kad viņš redzēja netaisnību?
7 Kad redzam, ka netaisnīga rīcība paliek nesodīta, mums var likties, ka nav jēgas rīkoties saskaņā ar Jehovas principiem. 73. psalma sacerētājs ievēroja, ka labie cilvēki tiek apspiesti, bet apspiedēji dzīvo cepuri kuldami. ”Lūk, tādi ir ļaundari, kas allaž dzīvo bez rūpēm!” izsaucās šis Jehovas kalps. (Ps. 73:12.) ”Es pūlējos to saprast, un tas mani nomocīja,” viņš teica. (Ps. 73:14, 16.) Viņš tik ļoti to pārdzīvoja, ka jau sāka šaubīties, vai ir vērts kalpot Jehovam. ”Es teju nomaldījos no ceļa, manas kājas gandrīz jau paslīdēja.” (Ps. 73:2.) Līdzīgas domas bija nākušas prātā kādam mūsu ticības biedram, vārdā Alberts a.
8. Kas notika ar rindkopā minēto kristieti?
8 Albertu nepatiesi apsūdzēja, ka viņš ir piesavinājies draudzes līdzekļus. Viņam vairs neļāva veikt svarīgus pienākumus kalpošanā, bet daudzi ticības biedri, padzirdējuši par šo lietu, pārstāja viņu cienīt. Alberts teica, ka tas viss viņā izraisīja sašutumu un dziļu aizvainojumu. Diemžēl viņš pieļāva, ka tāpēc atslābst viņa attiecības ar Jehovu, un veselus piecus gadus viņš neapmeklēja draudzes sapulces. Šis gadījums labi ilustrē, kas var notikt, ja neatbrīvojamies no dusmām un aizvainojuma.
MĀCĪSIMIES NO JĒZUS
9. Kas bija jāpieredz Jēzum? (Sk. arī attēlu.)
9 Jēzus Kristus pacieta un izturēja daudz netaisnību. Jēzus tuvinieki sacīja, ka viņš ir zaudējis prātu, reliģiskie vadītāji viņu apsūdzēja sadarbībā ar dēmoniem, un romiešu kareivji par viņu ņirgājās, viņu sita un visbeidzot izpildīja viņam nāvessodu. (Marka 3:21, 22; 14:55; 15:16—20, 35—37.) Taču Jēzus ne pret vienu nesāka perināt atriebīgas domas. Ko mēs no viņa varam mācīties?
Jēzus Kristus pacieta un izturēja daudz netaisnību. (Sk. 9., 10. rindkopu)
10. Ko Jēzus nedarīja, kad pret viņu slikti izturējās? (1. Pētera 2:21—23.)
10 Nolasīt 1. Pētera 2:21—23. b Jēzus saviem sekotājiem it visā ir rādījis priekšzīmi. Viņš zināja, kad jāklusē un kad jārunā. (Mat. 26:62—64.) Viņš necentās atspēkot ikkatru melīgu apgalvojumu, kas tika izteikts par viņu. (Mat. 11:19.) Kad tiesā viņu apvainoja, viņš neatbildēja ar to pašu un nevienam nedraudēja. Viņš nezaudēja savaldību tāpēc, ka ”nodeva sevi tā rokās, kurš tiesā taisnīgi”. Jēzus bija pārliecināts, ka Jehova visu redz un noteiktā laikā darīs galu netaisnībai.
11. Kā saprast, kad runāt, bet kad ne? (Sk. arī attēlus.)
11 Tāpat kā Jēzus, arī mēs nedrīkstam zaudēt savaldību, ja pret mums slikti izturas. Mums vienmēr rūpīgi jāapdomā, ko teikt, un jāapsver, vai vispār kaut ko sacīt. Ja tā nav liela lieta, vislabāk ir censties aizmirst notikušo. Paturēsim prātā, ka reizēm ar runāšanu mēs varam tikai pieliet eļļu ugunī, tāpēc dažreiz labāk ir neteikt neko. (Pulc. 3:7; Jēk. 1:19, 20.) Protams, ir gadījumi, kad mums tomēr ir jārunā. (Ap. d. 6:1, 2.) Ja situācijā, kad pret kādu izturas netaisnīgi vai arī kad ir jāaizstāv patiesība, mēs vēlamies runāt, tad tas ir jādara ”ar lēnprātību un dziļu cieņu”. (1. Pēt. 3:15.) c
Mācīsimies no Jēzus un rūpīgi apdomāsim, kad mums ir jārunā, bet kad ne, un vienmēr izteiksimies ar dziļu cieņu. (Sk. 11., 12. rindkopu)
12. Kā mēs varam ”nodot sevi tā rokās, kurš tiesā taisnīgi”?
12 Ko vēl mēs varam mācīties no Jēzus? Arī mums ”jānodod sevi tā rokās, kurš tiesā taisnīgi”. Ja par mums spriež kļūdaini vai pret mums slikti izturas, mūs stiprina apziņa, ka Jehova zina, kā ir īstenībā, un noteiktā laikā viņš liks taisnībai triumfēt. Šī apziņa mums palīdz visu izturēt. Atstādami visu Jehovas ziņā, mēs neļaujam sirdī krāties aizvainojumam un dusmām. Ja mēs tā nedarītu, dusmas kādā brīdī izlauztos uz āru un mēs varbūt izdarītu kaut ko tādu, ko vēlāk nožēlotu. Iekšējs aizvainojums ar laiku var mums laupīt prieku un mūs attālināt no Jehovas. (Ps. 37:8.)
13. Kāda apziņa mums palīdz, ja esam pieredzējuši netaisnīgu izturēšanos?
13 Protams, mēs nespējam sekot Jēzus priekšzīmei pilnībā. Reizēm mums pasprūk neapdomīgi vārdi vai arī mēs izdarām kaut ko tādu, par ko vēlāk kauns. (Jēk. 3:2.) Dažiem kristiešiem jāpieredz tādas fiziskas un emocionālas pārestības, ka nodarītā sekas zudīs tikai jaunajā pasaulē. Ja ar mums kaut kas tāds ir noticis, turēsim prātā, ka Jehova zina, ar kādām grūtībām mēs saskaramies. Arī Jēzus saprot, kādas sāpes mums jāizcieš, jo viņš pats bija pieredzējis daudz netaisnību. (Ebr. 4:15, 16.) Bībelē mēs varam ne tikai lasīt par Jēzu Kristu, no kura varam daudz ko mācīties, bet arī atrast vērtīgus padomus, kuri mums lieti noder, kad pieredzam netaisnību. Pievērsīsim uzmanību diviem pantiem no Pāvila Vēstules romiešiem.
”ĻAUJIET IZPAUSTIES DIEVA DUSMĀM”
14. Ko nozīmē ”ļaut izpausties Dieva dusmām”? (Romiešiem 12:19.)
14 Nolasīt Romiešiem 12:19. Apustulis Pāvils uzsvēra, ka kristiešiem ir jāļauj izpausties nevis savām, bet Dieva dusmām. Ko tas nozīmē? Mums ir jāgaida, kad Dievs likvidēs netaisnību. Atcerēsimies, ka viņš to darīs paša noteiktā laikā un veidā. Kāds kristietis, vārdā Džons, pieredzēja lielu netaisnību. Viņš teica: ”Man tik ļoti gribējās panākt taisnību pašam saviem spēkiem! Bet aicinājums, kas lasāms Romiešiem 12:19, man palīdzēja savaldīties un atstāt visu Jehovas ziņā.”
15. Kāpēc mums jāgaida, kad Jehova visu atrisinās?
15 Ja atstājam visu Jehovas ziņā, mēs esam tikai ieguvēji. Mēs neuzkraujam sev nevajadzīgu nastu un nepiedzīvojam vilšanos, ko sagādātu nesekmīgi centieni panākt taisnību. Jehova mums it kā saka: ”Uztici visu man! Es par visu parūpēšos.” Viņš ir apsolījis: ”Es atmaksāšu.” Ja paļausimies uz viņu un ticēsim, ka viņš visu atrisinās vislabākajā veidā, mēs spēsim atbrīvoties no dusmām un aizvainojuma. To skaidri apzinājās arī iepriekšminētais Džons. Viņš teica: ”Es zinu, ka Jehova manu situāciju atrisinās nesalīdzināmi labāk, nekā to spētu es, un tāpēc man ir jāgaida uz viņu.”
”UZVARI ĻAUNU AR LABU!”
16., 17. Kā lūgšanas palīdz ”uzvarēt ļaunu ar labu”? (Romiešiem 12:21.)
16 Nolasīt Romiešiem 12:21. Apustulis Pāvils mudināja kristiešus ”uzvarēt ļaunu ar labu”. Atcerēsimies, ka Jēzus savā Kalna runā teica: ”Mīliet savus ienaidniekus un lūdziet par tiem, kas jūs vajā.” (Mat. 5:44.) Jēzus pats tā arī darīja. Romiešu kareivji izturējās pret Jēzu ārkārtīgi nežēlīgi un nodarīja viņam neiedomājamas sāpes, taču Jēzus to visu pacieta un saglabāja mieru.
17 Ļaunums Jēzu neuzvarēja. Jēzus neprasīja, lai Jehova atmaksātu šiem kareivjiem. Viņš lūdza: ”Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko dara.” (Lūk. 23:34.) Ja lūgsim par tiem, kas pret mums slikti izturas, noplaks mūsu dusmas un mazināsies aizvainojums. Varbūt pat izmainīsies mūsu attieksme pret pāridarītājiem, un mēs spēsim raudzīties uz viņiem citām acīm.
18. Ko darīja rindkopā minētie kristieši, un kā tas viņiem palīdzēja?
18 Lūgšanas ļoti palīdzēja abiem šajā rakstā minētajiem kristiešiem. Alberts stāstīja: ”Es lūdzu par brāļiem, kas pret mani bija izturējušies netaisni. Daudz reižu es lūdzu Jehovam, lai viņš man palīdz vairs nedomāt par notikušo.” Alberts atsāka apmeklēt sapulces un dedzīgi kalpot Jehovam. Savukārt Džons teica: ”Es bieži lūdzu Jehovu par brāli, kas mani bija sāpinājis. Lūgšanas man palīdzēja pārstāt dusmoties un vairs viņu nenosodīt. Tā es atguvu sirdsmieru.”
19. Kas kristiešiem jādara, gaidot, kad Jehova it visā nodibinās taisnību? (1. Pētera 3:8, 9.)
19 Kamēr pastāvēs ļaunā pasaule, mēs pieredzēsim netaisnību. Lai kas notiktu, griezīsimies pēc palīdzības pie Jehovas! Vienmēr centīsimies rīkoties līdzīgi Jēzum un liksim lietā Bībeles principus. Ja mēs tā darīsim, mēs ”iemantosim svētību”. (Nolasīt 1. Pētera 3:8, 9.)
38. DZIESMA ”Viņš jūs darīs stiprus”
a Vārdi ir mainīti.
b Apustulis Pēteris savas pirmās vēstules 2. un 3. nodaļā pieminēja vairākas situācijas, kurās kristiešiem bija jāpacieš slikta izturēšanās. Piemēram, saimnieki reizēm izturējās bargi pret kalpiem un vīri, kas nebija kristieši, izturējās slikti pret sievām, kas bija kļuvušas par kristietēm. (1. Pēt. 2:18—20; 3:1—6, 8, 9.)
c Sk. vietnē jw.org publicēto video Kā mīlestība palīdz tiekties pēc miera.
