1. Kāpēc Jehova ir pelnījis pilnīgu uzticību?

JEHOVA ir pelnījis pilnīgu uzticību, jo viņš ir mūsu Radītājs un dzīvības devējs. (Atkl. 4:11.) Tomēr, kaut arī mēs mīlam un godājam Jehovu, mēs nemanāmi varētu pārstāt būt viņam pilnīgi uzticīgi. Mums ir svarīgi saprast, kā tas varētu notikt. Taču sākumā noskaidrosim, ko sevī ietver pilnīga uzticība Jehovam.

2. Ko, saskaņā ar Mateja 4:10, mēs darām, ja esam pilnīgi uzticīgi Jehovam?

² Kā redzams no Bībeles, uzticība Dievam ir saistīta ar dziļu mīlestību pret viņu. Ja mēs esam pilnīgi uzticīgi Jehovam, mēs pielūdzam tikai viņu. Mēs neļaujam nekam un nevienam savā sirdī ieņemt Jehovas vietu. (Nolasīt Mateja 4:10.)

3. Kāpēc var teikt, ka mūsu uzticība Jehovam nav akla?

³ Mūsu uzticība Jehovam nav akla. Kāpēc tā var teikt? Tāpēc, ka tā ir balstīta uz zināšanām, kuras par viņu esam ieguvuši. Mēs esam iepazinuši viņa brīnišķīgās īpašības. Mēs zinām, kas viņam patīk un kas ne, un ļaujam tam ietekmēt savu domāšanu. Mēs zinām, ka Dieva nodoms par cilvēkiem ir tāds, lai tie kalpotu viņam mūžīgi un būtu laimīgi. Un mēs atbalstām šo nodomu, dzīvojot saskaņā ar viņa normām. Mēs jūtamies pagodināti, ka Jehova mums ļauj būt viņa draugiem. (Ps. 25:14.) Viss, ko mēs uzzinām par mūsu Radītāju, mūs tuvina viņam. (Jēk. 4:8.)

4. a) Ko Sātans izmanto, lai mēs nebūtu pilnīgi uzticīgi Jehovam? b) Ko mēs apskatīsim šajā rakstā?

 ⁴ Sātans valda pār šo pasauli, un viņš to izmanto, lai mudinātu mūs izdabāt mūsu dabiskajām vēlmēm un padoties vājībām. (Efes. 2:1—3; 1. Jāņa 5:19.) Viņš vēlas, lai mēs kaut ko šajā pasaulē mīlētu tik stipri, ka nebūtu pilnīgi uzticīgi Jehovam. Apskatīsim divus veidus, kā viņš šajā ziņā varētu gūt zināmus panākumus. Pirmkārt, viņš mūs cenšas pamudināt dzīties pēc mantas, un otrkārt, viņš mēģina panākt, lai mēs pieņemtu nesaprātīgus lēmumus izklaides izvēlē.

5. Kāpēc mums jāsargās no mantkārības?

⁵ Ir dabiski vēlēties, lai mums nebūtu jāraizējas par pārtiku, apģērbu un pajumti. Taču mums ir jāsargās, lai mēs nesāktu mīlēt naudu un mantu. Mūsdienās daudzi cilvēki ir mantkārīgi. (2. Tim. 3:2.) Jēzus zināja, ka arī viņa sekotājus varētu sākt vilināt manta. ”Neviens nevar kalpot diviem kungiem — vai nu viņš vienu nīdīs un otru mīlēs, vai arī vienam pieķersies un otru nicinās. Jūs nevarat kalpot Dievam un bagātībai,” teica Jēzus. (Mat. 6:24.) Ja cilvēks, kas pielūdz Jehovu, pārmērīgi daudz laika un spēka veltītu tam, lai tiektos pēc mantas, viņš patiesībā mēģinātu kalpot diviem kungiem. Tāds cilvēks nebūtu pilnīgi uzticīgs Jehovam.

6. Ko mēs varam mācīties no tā, ko Jēzus teica Lāodikejas draudzei?

⁶ Mūsu ēras pirmā gadsimta beigās Lāodikejas draudzes locekļi lielījās: ”Es esmu bagāts, esmu iedzīvojies mantā, un man nekā netrūkst.” Turpretī Jehovas un Jēzus acīs viņi bija ”nelaimīgi, nožēlojami, nabagi, akli un kaili”. Jēzus  viņiem deva padomu nevis tāpēc, ka viņi bija turīgi, bet gan tāpēc, ka mīlestība pret naudu un mantu bija iedragājusi viņu attiecības ar Jehovu. (Atkl. 3:14—17.) Ja mēs pamanām, ka mūsu sirdī veidojas vēlme tiekties pēc mantas, mums nekavējoties jārīkojas un jālabo sava domāšana. (1. Tim. 6:7, 8.) Pretējā gadījumā mūsu sirds kļūtu dalīta un Jehovam mūsu pielūgsme nebūtu pieņemama. Jehova vēlas, lai mēs viņu mīlētu ”ar visu savu sirdi”. (Marka 12:30.) Bet kā nauda un manta varētu sākt ieņemt pārāk nozīmīgu vietu mūsu dzīvē?

7.—9. Ko mēs varam mācīties no tā, ko pieredzēja kāds draudzes vecākais?

⁷ Padomāsim, ko pieredzēja kāds pašaizliedzīgs draudzes vecākais, kuru sauc Deivids un kurš dzīvo ASV. Viņš bija čakls un cītīgs kāda uzņēmuma darbinieks. Ar laiku viņš darbā saņēma paaugstinājumu un attiecīgajā jomā pat tika atzīts par vienu no labākajiem speciālistiem valstī. ”Toreiz es domāju, ka šie panākumi liecina par Jehovas svētību,” saka Deivids. Taču vai tiešām tā bija?

⁸ Deivids sāka pamanīt, ka viņa darbs nelabvēlīgi ietekmē viņa draudzību ar Jehovu. ”Es atskārtu, ka draudzes sapulcēs un pat sludināšanā manas domas kavējas pie darba jautājumiem,” viņš stāsta. ”Es pelnīju daudz naudas, tomēr izjutu aizvien lielāku spriedzi un manā laulībā parādījās problēmas.”

⁹ Deivids saprata, ka viņam ir jāizvērtē savas prioritātes. ”Es stingri apņēmos labot situāciju,” viņš atceras. Deivids vēlējās mainīt savu darba grafiku un darīja to zināmu darba devējam. Kāds tam bija iznākums? Deivids zaudēja darbu.  Ko viņš darīja tālāk? ”Jau nākamajā dienā es pieteicos pastāvīgi kalpot par palīgpionieri,” viņš saka. Lai sevi uzturētu, Deivids un viņa sieva sāka strādāt telpu uzkopšanā. Pēc kāda laika viņš jau kalpoja par pionieri, un vēlāk arī sieva viņam pievienojās pilnas slodzes kalpošanā. Šie dzīvesbiedri izvēlējās strādāt darbu, kas daudzu acīs ir necils, bet tas, kādu darbu veikt, viņiem nav galvenais. Kaut arī viņu ienākumi ir kļuvuši desmit reizes mazāki, viņiem pietiek līdzekļu visam nepieciešamajam. Viņi vēlas, lai galvenā vieta viņu dzīvē būtu Jehovam, un viņi ir pārliecinājušies, ka Jehova gādā par tiem, kas tiecas vispirms pēc valstības. (Mat. 6:31—33.)

10. Kā mēs varam sargāt savu sirdi?

¹⁰ Neatkarīgi no tā, vai mēs dzīvojam trūcīgi vai pārticīgi, mums ir jāsarga sava sirds. Neļausim sevī veidoties mīlestībai pret mantu. Un nepieļausim, ka laicīgais darbs mums kļūtu svarīgāks par kalpošanu Jehovam. Kas mums var palīdzēt saprast, vai tas jau nav sācis notikt? Ir noderīgi pārdomāt šādus jautājumus: vai draudzes sapulču laikā un sludināšanā es bieži domāju par savu laicīgo darbu? Vai es pastāvīgi raizējos par savu finansiālo drošību nākotnē? Vai naudas un mantas dēļ man rodas problēmas attiecībās ar dzīvesbiedru? Vai es labprāt piekristu strādāt darbu, kas tiek uzskatīts par necilu, ja tas ļautu vairāk kalpot Jehovam? (1. Tim. 6:9—12.) Domājot par šiem jautājumiem, paturēsim prātā, ka Jehova mūs mīl un ka tiem, kas viņam ir uzticīgi, viņš ir apsolījis: ”Es tevi nekad neatstāšu un nekad nepametīšu.” Tāpēc apustulis Pāvils rakstīja: ”Lai jūsu dzīvē nav vietas mantkārībai!” (Ebr. 13:5, 6.)

11. Kā cilvēku var ietekmēt izklaide?

¹¹ Jehova vēlas, lai mēs priecātos par dzīvi, un izklaide var vairot mūsu prieku. Bībelē pat ir teikts: ”Vai tad nu nebūtu cilvēkam pats labākais, ka viņš ēstu un dzertu un ļautu savai sirdij baudīt visus labumus par savām pūlēm?” (Sal. Māc. 2:24.) Tomēr liela daļa no šajā pasaulē pieejamās izklaides mūs var ietekmēt nelabvēlīgi. Tās ietekmē var pazemināties cilvēka morāles normas, un viņš var sākt uzskatīt par pieņemamu — vai pat mīlēt — to, kas Bībelē ir nosodīts.

12. Kāpēc, saskaņā ar 1. Korintiešiem 10:21, 22, mums jābūt uzmanīgiem izklaides izvēlē?

 ¹² Mums ir jābūt pilnīgi uzticīgiem Jehovam, tāpēc mēs ”nevaram ēst pie ”Jehovas galda” un pie dēmonu galda”. (Nolasīt 1. Korintiešiem 10:21, 22.) Kopīga maltīte ar kādu var liecināt par savstarpēju draudzību. Ja mēs izvēlētos izklaidi, kas popularizē vardarbību, spiritismu, amoralitāti vai veicina miesīgas tieksmes un miesīgu domāšanu, mēs, tēlaini izsakoties, ieturētu maltīti kopā ar Dieva ienaidniekiem un ēstu to, ko viņi ir pagatavojuši. Iznākumā mēs ne vien kaitētu paši sev, bet arī sabojātu savas attiecības ar Jehovu.

13., 14. a) Kādā ziņā izklaidi var salīdzināt ar ēdienu? b) Ņemot vērā Jēkaba 1:14, 15, paskaidrojiet, kā slikta izklaide mums var kaitēt!

¹³ Apskatīsim, kādā ziņā izklaidi var salīdzināt ar ēdienu. Ēdot mēs varam izvēlēties, ko likt mutē. Taču tad, kad ēdiens ir norīts, mūsu organismā automātiski sākas procesi, kuru rezultātā tas asimilē uzņemtās barības vielas. Veselīgs uzturs var uzlabot mūsu veselību, savukārt nepareizs uzturs to var sabojāt. Uztura ietekme uz veselību varbūt nebūs pamanāma uzreiz, bet ar laiku tā noteikti būs redzama.

¹⁴ Līdzīgi ir ar izklaides izvēli. Mēs varam izvēlēties, ko uzņemt savā prātā. Taču pēc tam automātiski sākas procesi, kas ietekmē mūsu prātu un sirdi. Laba izklaide var mūs atspirdzināt, bet slikta — var mums kaitēt. (Nolasīt Jēkaba 1:14, 15.) Sliktas izklaides ietekme var nebūt redzama uzreiz, bet ar laiku tā kļūs redzama. Tāpēc Bībelē ir izteikts brīdinājums: ”Neļaujieties maldiem! Dievu nevar piemānīt — ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. Kas sēj miesā, tas pļaus no miesas iznīcību.” (Gal. 6:7, 8.) Cik gan svarīgi ir noraidīt jebkādu izklaidi, kas popularizē to, ko Jehova ienīst! (Ps. 97:10.)

15. Kādu brīnišķīgu dāvanu Jehova mums ir sagādājis?

¹⁵ Daudziem Jehovas kalpiem ļoti patīk skatīties mūsu internettelevīziju JW Broadcasting^®. Kāda māsa, vārdā Merilina, stāsta: ”Mūsu internettelevīzija man ir palīdzējusi domāt pozitīvāk, un es tajā varu skatīties pilnīgi visu, neuztraucoties par saturu. Kad es jūtos vientuļa vai nomākta, es noskatos kādu uzmundrinošu runu vai Bēteles garīgo programmu. Tas man palīdz justies tuvākai Jehovam un viņa organizācijai. Mūsu internettelevīzija ir izmainījusi manu dzīvi.” Vai jūs cenšaties gūt labumu no šīs Jehovas dāvanas? Papildus ikmēneša raidījumiem mūsu internettelevīzijā JW Broadcasting var atrast daudz dažādu audio un video materiālu, tostarp uzmundrinošas dziesmas, ko jūs varat skatīties un klausīties jebkurā laikā.

16., 17. Kāpēc mums ir jākontrolē, cik daudz laika mēs atvēlam atpūtai un izklaidei, un kā mēs to varam darīt?

¹⁶ Mums ir jādomā ne vien par to, kādu izklaidi mēs izvēlamies, bet arī par to, cik daudz laika tai atvēlam. Ja nebūsim uzmanīgi, izklaidei var aiziet vairāk laika nekā kalpošanai Jehovam. Daudziem nav viegli kontrolēt laiku, ko viņi atvēl atpūtai un izklaidei. Ebigeila, kāda mūsu māsa, kurai ir 18 gadu, stāsta: ”Televīzijas skatīšanās man palīdz atslābināties pēc garas un saspringtas dienas. Taču, ja neesmu uzmanīga, pie televizora ekrāna  es varu nosēdēt stundām ilgi.” Semjuels, kāds gados jauns brālis, saka: ”Es esmu pamanījis, ka varu pavadīt daudz laika, internetā citu pēc cita skatoties neskaitāmus īsus video. Sākumā es vēlos noskatīties tikai vienu, bet, pirms esmu to apjautis, ir pagājušas trīs vai četras stundas.”

¹⁷ Kā jūs varat kontrolēt, cik daudz laika jums paņem atpūta un izklaide? Vispirms noskaidrojiet, cik daudz laika jūs tai īsti veltāt. Piemēram, vienas nedēļas garumā kalendārā pierakstiet, cik stundas jūs pavadījāt, skatoties televīziju, sērfojot internetā un spēlējot spēles savā mobilajā ierīcē. Ja jūs secināt, ka šīm nodarbēm atvēlat pārāk daudz laika, pamēģiniet sastādīt grafiku. Pirmām kārtām ieplānojiet laiku tam, kas ir svarīgākais, un tad paredziet laiku arī atpūtai un izklaidei. Pēc tam lūdziet Jehovu, lai viņš jums palīdz turēties pie šī grafika. Tā jums pietiks laika un spēka Bībeles pētīšanai personiski un kopā ar ģimeni, kā arī draudzes sapulcēm un sludināšanai. Turklāt, ja galvenā vieta jūsu dzīvē būs Jehovam, atpūta un izklaide jums sagādās vairāk prieka.

18., 19. Kā mēs varam parādīt, ka esam pilnīgi uzticīgi Jehovam?

¹⁸ Apustulis Pēteris, pieminējis Sātana pasaules galu un jauno pasauli, piebilda: ”Mani mīļie, to gaidīdami, dariet visu iespējamo, lai beigu beigās jūs viņa acīs būtu bez traipiem, bez vainām un miera pilni.” (2. Pēt. 3:14.) Ja mēs klausām šim padomam un no sirds cenšamies saglabāt morālu un garīgu tīrību, mēs parādām, ka esam pilnīgi uzticīgi Jehovam.

¹⁹ Sātans un šī pasaule turpinās mūs kārdināt, lai panāktu, ka Jehovam vairs nav galvenā vieta mūsu dzīvē. (Lūk. 4:13.) Taču, neatkarīgi no tā, kādas grūtības mēs pieredzētu, nepieļausim, lai kāds vai kaut kas ieņemtu mūsu sirdī Jehovas vietu. Mēs esam apņēmības pilni apliecināt Jehovam to, kas pienākas vienīgi viņam, — pilnīgu uzticību!