SINOPTIĶIS, pētīdams meteoroloģiskā radara attēlu, konstatē, ka apvidum, kurā dzīvo daudz cilvēku, strauji tuvojas bīstama vētra. Noraizējies par cilvēku drošību, viņš dara visu, kas ir viņa spēkos, lai tos brīdinātu, kamēr vēl nav par vēlu.

Kaut ko līdzīgu var teikt par Jehovu. Viņš brīdina zemes iedzīvotājus par ”vētru”, kas ir daudz bīstamāka nekā jebkas, par ko viņi varētu dzirdēt laika ziņās. Kā Jehova to dara? Un kāpēc mēs varam būt droši, ka viņš dod pietiekami daudz laika, lai cilvēki varētu uzklausīt brīdinājumu un paglābties? Lai noskaidrotu atbildes uz šiem jautājumiem, apskatīsim dažus no brīdinājumiem, ko Jehova bija devis pagātnē.

Bībeles laikos Jehova ir brīdinājis cilvēkus par vairākām ”vētrām” — spriedumu izpildi tiem, kas apzināti viņam neklausa. (Jer. 30:23.) Katrā no gadījumiem viņš laikus brīdināja cilvēkus un mudināja tos veikt izmaiņas, lai tie rīkotos saskaņā ar viņa gribu. (2. Ķēn. 17:12—15; Neh. 9:29, 30.) Lai pamudinātu cilvēkus atsaukties uz viņa brīdinošajām vēstīm, Jehova bieži izmantoja savus uzticīgos kalpus uz zemes, lai tie pavēstītu par viņa spriedumiem un palīdzētu cilvēkiem saprast, ka ir jārīkojas bez vilcināšanās. (Am. 3:7.)

Viens no šādiem uzticīgiem Dieva kalpiem bija Noass. Daudzu gadu garumā viņš bezbailīgi brīdināja savus netikumīgos un vardarbīgos laikabiedrus, ka tuvojas pasaules mēroga plūdi. (1. Moz. 6:9—13, 17.) Viņš tiem arī stāstīja par to, kas tiem jādara, lai izglābtos. Noass sludināja tik aktīvi, ka vēlāk tika nosaukts par ”taisnības sludinātāju”. (2. Pēt. 2:5.)

Lai kā Noass pūlējās, cilvēki neuzklausīja brīdinošo vēsti, kas nāca no Dieva. Viņi parādīja, ka viņiem trūkst ticības. Iznākumā viņi gāja bojā, kad ”plūdi nāca un aizrāva tos visus”. (Mat. 24:39; Ebr. 11:7.) Viņiem nebija pamata apgalvot, ka Dievs viņus nebija brīdinājis.

Citās reizēs Jehova ir brīdinājis cilvēkus neilgi pirms sprieduma izpildes. Arī šajos gadījumos viņš parūpējās, lai tiem, kurus tas skartu, būtu pietiekami daudz laika ņemt vērā brīdinājumu. Piemēram, viņš deva savlaicīgus brīdinājumus, kad pār seno Ēģipti lika nākt desmit mocībām. Vienā no reizēm Jehova lika Mozum un Āronam doties pie faraona, lai brīdinātu viņu un viņa kalpus par septīto mocību — postošu krusu. Tā kā krusai bija jāsākas nākamajā dienā, ļaudīm bija pietiekami daudz laika, lai atrastu kādu pajumti un sevi pasargātu. Bībelē teikts: ”Kurš faraona kalpu vidū bijās Tā Kunga vārda, tas saviem kalpiem un lopiem lika glābties pajumtē. Bet, kas savu sirdi nepievērsa Tā Kunga vārdiem, tas pameta savus kalpus un lopus tīrumā.” (2. Moz. 9:18—21.) Ir skaidrs, ka Jehova bija devis brīdinājumu pietiekami laicīgi, lai tiem, kas nekavējoties atsauktos uz to, nebūtu jācieš tā kā pārējiem.

Faraons un viņa kalpi tika brīdināti arī pirms desmitās mocības. Tomēr viņi rīkojās nesaprātīgi un neņēma vērā brīdinājumu. (2. Moz. 4:22, 23.) Iznākumā viņiem bija jāpieredz savu pirmdzimto dēlu nāve. Cik traģiskas sekas! (2. Moz. 11:4—10; 12:29.) Vai viņiem bija iespēja ņemt vērā brīdinājumu? Pilnīgi noteikti! Mozus nekavējoties bija brīdinājis izraēliešus par gaidāmo desmito mocību un devis tiem norādījumus, kā pasargāt savas ģimenes. (2. Moz. 12:21—28.)  Cik daudzi ņēma vērā šo brīdinājumu? Saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem, trīs miljoni cilvēku — izraēlieši, kā arī ”pūlis svešu”, kurā bija ēģiptieši un citi neizraēlieši, — paglābās un izgāja no Ēģiptes. (2. Moz. 12:38.)

Kā redzams no šiem piemēriem, Jehova vienmēr ir gādājis, lai cilvēkiem būtu pietiekami daudz laika ņemt vērā viņa brīdinājumus. (5. Moz. 32:4.) Kāpēc Dievs tā ir rīkojies? Apustulis Pēteris paskaidroja, ka Jehova ”nevēlas, lai kāds ietu bojā, bet grib, lai visi nāktu pie grēku nožēlas”. (2. Pēt. 3:9.) Dievam vienmēr ir rūpējuši cilvēki. Viņš vēlējās, lai tie, kurus viņš brīdināja, nožēlotu savus grēkus un rīkotos saskaņā ar viņa padomiem, pirms tiek izpildīts viņa spriedums. (Jes. 48:17, 18; Rom. 2:4.)

Arī mūsdienās cilvēkiem ir svarīgi atsaukties uz brīdinājumu, kas pašreiz izskan visā pasaulē. Būdams uz zemes, Jēzus brīdināja, ka šī pasaule tiks iznīcināta ”lielā posta” laikā. (Mat. 24:21.) Runādams par nākotnē gaidāmo Dieva sprieduma izpildi, viņš izteica pravietojumu, kurā darīja zināmu, ar ko viņa sekotāji, tuvojoties šim laikam, saskarsies un ko viņi redzēs notiekam pasaulē. Tā Jēzus norādīja uz pasaules mēroga notikumiem, kuri norisinās mūsdienās. (Mat. 24:3—12; Lūk. 21:10—13.)

Jehova tagad mudina visus cilvēkus pakļauties viņa valdīšanai. Viņš vēlas, lai cilvēkiem, kas ir paklausīgi, būtu labāka dzīve tagad un lai viņi pieredzētu svētības, kas īstenosies viņa taisnīgajā jaunajā pasaulē. (2. Pēt. 3:13.) Jehova vēlas, lai cilvēki ticētu viņa solījumiem. Viņš tiem šajā ziņā palīdz, darot zināmu dzīvību glābjošu vēsti — ”labo vēsti par valstību”, kura, kā paredzēja Jēzus, tiek ”sludināta pa visu apdzīvoto zemi par liecību visām tautām”. (Mat. 24:14.) Dievs ir organizējis savus kalpus, lai šī ”liecība” tiktu dota aptuveni 240 zemēs. Jehova vēlas, lai pēc iespējas vairāk cilvēku ņemtu vērā viņa brīdinājumu un izglābtos no gaidāmās ”vētras” — viņa taisnīgā sprieduma izpildes. (Cef. 1:14, 15; 2:2, 3.)

Tātad galvenais jautājums nav, vai Jehova cilvēkiem dod pietiekami daudz laika, lai tie varētu rīkoties saskaņā ar viņa brīdinājumiem. Pierādījumi liecina, ka tā vienmēr ir. Svarīgāks ir jautājums: vai cilvēki ņems vērā Dieva brīdinājumu, kamēr vēl ir tāda iespēja? Būdami Dieva vēstneši, palīdzēsim pēc iespējas vairāk cilvēkiem, lai tie varētu izglābties, kad pienāks gals šai ļaunajai pasaulei.