1. Ko Jehova var darīt, lai īstenotu savu nodomu?

JEHOVA var kļūt par jebko, kas ir nepieciešams, lai īstenotu savu nodomu. Piemēram, pagātnē viņš ir kļuvis par skolotāju, mierinātāju, labās vēsts sludinātāju un vēl daudz ko citu. (Jes. 48:17; 2. Kor. 7:6; Gal. 3:8.) Tomēr bieži viņš savus nodomus īsteno ar cilvēku starpniecību. (Mat. 24:14; 28:19, 20; 2. Kor. 1:3, 4.) Jehova ikvienam no mums var dot vajadzīgo gudrību un spēku, lai mēs kļūtu par jebko, kas nepieciešams viņa gribas pildīšanai. Tas viss, pēc daudzu speciālistu domām, ir ietverts Dieva vārda — Jehova — nozīmē.

2. a) Kāpēc mēs reizēm varētu šaubīties par to, vai esam noderīgi Jehovam? b) Kas ir apskatīts šajā rakstā?

² Mēs visi vēlamies būt noderīgi Jehovam, taču daži, iespējams, šaubās, vai viņi ir tādi, ko Jehova var izmantot. Varbūt viņi jūt, ka gadu nastas, dzīves apstākļu vai citu iemeslu dēļ viņi nevar paveikt tik daudz, cik vēlētos. Turpretī citi varbūt jūtas apmierināti ar to, cik daudz viņi jau dara, un neredz vajadzību darīt kaut ko vairāk. Šajā rakstā ir apskatīts, kā Jehova ikvienu no mums var sagatavot tam, lai mēs īstenotu viņa gribu. Vēl mēs pievērsīsim uzmanību Bībelē lasāmiem gadījumiem, kad Jehova saviem kalpiem — gan vīriešiem, gan sievietēm — deva vēlēšanos un spēku rīkoties. Visbeidzot mēs aplūkosim, ko mēs varam darīt, lai Jehova varētu mūs izmantot.

3. Kā, saskaņā ar Filipiešiem 2:13, Jehova mums var dot vēlēšanos rīkoties?

³ Nolasīt Filipiešiem 2:13. * Jehova mums var dot vēlēšanos rīkoties. Kādā veidā? Varbūt mēs uzzinām, ka draudzē ir nepieciešams kaut ko paveikt. Vai arī draudzes vecākie nolasa vēstuli no filiāles, kurā mēs tiekam informēti, ka ārpus mūsu draudzes teritorijas ir liela vajadzība pēc tiem, kas var piedalīties kādā noteiktā kalpošanas veidā. Šādos gadījumos mēs varētu padomāt: ”Ko es varu darīt lietas labā?” Bet varbūt mēs esam saņēmuši uzaicinājumu veikt kādu sarežģītu uzdevumu, taču raizējamies, vai labi tiksim ar to galā. Vai arī mēs esam izlasījuši kādu Bībeles fragmentu un domājam: ”Kā es šajos pantos teikto varu likt lietā, lai palīdzētu citiem?” Jehova mūs nespiedīs rīkoties. Bet, redzot, ka domājam par to, ko mēs varētu darīt, Jehova mums var dot vēlēšanos rīkoties.

4. Kā Jehova mums var dot spēku rīkoties?

⁴ Jehova mums var dot arī spēku rīkoties. (Jes. 40:29.) Viņš ar sava svētā gara palīdzību var vairot mūsu spējas. (2. Moz. 35:30—35.) Ar savas organizācijas starpniecību Jehova mūs var apmācīt veikt noteiktus uzdevumus. Ja mēs kādreiz nezinām, kā paveikt kādu uzdevumu, mēs varam prasīt palīdzību. Tāpat neaizmirsīsim, ka mūsu dāsnais debesu Tēvs ir gatavs dāvāt ”neparastu spēku” tiem, kas viņam to lūdz. (2. Kor. 4:7; Lūk. 11:13.) Bībelē var lasīt par daudziem gadījumiem, kad Jehova saviem kalpiem deva gan vēlēšanos, gan spēku rīkoties. Aplūkojot dažus no šiem gadījumiem, padomāsim, kā Jehova var līdzīgos veidos izmantot mūs.

5. Ko mēs mācāmies no tā, kad un kādā veidā Jehova izmantoja Mozu?

⁵ Jehova Mozum lika tapt par izraēliešu atbrīvotāju. Bet kad Jehova viņam piešķīra šo uzdevumu? Vai tas bija tad, kad Mozus, ”mācīts visā ēģiptiešu gudrībā”, pats uzskatīja sevi par piemērotu? (Ap. d. 7:22—25.) Nē, Jehova izmantoja Mozu šī uzdevuma veikšanai tikai pēc tam, kad bija palīdzējis viņam kļūt par pazemīgu un lēnprātīgu cilvēku. (Ap. d. 7:30, 34—36.) Jehova deva Mozum drosmi stāties varenā Ēģiptes valdnieka priekšā. (2. Moz. 9:13—19.) Ko mēs varam mācīties no tā, kad un kādā veidā Jehova izmantoja Mozu? Jehovam ir noderīgi tie, kas cenšas atspoguļot viņa īpašības un paļaujas uz viņa spēku. (Filip. 4:13.)

6. Ko mēs mācāmies no tā, kā Jehova izmantoja Barzillaju, lai palīdzētu ķēniņam Dāvidam?

⁶ Pēc vairākiem gadsimtiem Jehova ar Barzillaja starpniecību parūpējās par ķēniņu Dāvidu. Bēgdami no Dāvida dēla Absaloma, Dāvids un viņa ļaudis bija ”izsalkuši, noguruši un izslāpuši”. Barzillajs, kas bija jau krietni gados, un citi riskēja ar dzīvību, lai gādātu par Dāvidu un tiem, kas bija kopā ar to. Barzillajs neuzskatīja, ka sava vecuma dēļ viņš vairs nevar būt noderīgs Jehovam. Gluži pretēji, viņš izmantoja to, kas viņam bija, lai palīdzētu citiem Dieva kalpiem, kuri bija nonākuši grūtībās. (2. Sam. 17:27—29.) Ko mēs no tā mācāmies? Lai arī cik veci mēs būtu, Jehova ar mūsu starpniecību var parūpēties par mūsu ticības biedriem, kuriem trūkst kaut kā no dzīvei nepieciešamā, —  gan tiem, kas dzīvo mums tuvu, gan tiem, kas dzīvo citās zemēs. (Sal. Pam. 3:27, 28; 19:17.) Arī tad, ja mēs nevaram palīdzēt viņiem tiešā veidā, mēs varam ziedot līdzekļus pasaules mēroga darbam, lai tie būtu pieejami, kad kaut kur būs nepieciešama palīdzība. (2. Kor. 8:14, 15; 9:11.)

7. Kā Jehova izmantoja Simeonu, un kā tas var uzmundrināt mūs?

⁷ Jehova bija apsolījis Simeonam, kādam uzticīgam padzīvojušam vīram Jeruzālemē, ka tas nemirs, pirms nebūs redzējis Mesiju. Šis solījums noteikti ļoti uzmundrināja Simeonu, jo viņš daudzus gadus bija gaidījis Mesiju. Viņa ticība un izturība tika atalgota. Kādu dienu, ”gara vadīts, viņš atnāca uz templi”. Tur viņš redzēja jaundzimušo Jēzu, un Jehova ar Simeona starpniecību izteica pravietojumu par šo bērnu, kam bija jākļūst par Kristu. (Lūk. 2:25—35.) Kaut arī Simeons, visticamāk, nenodzīvoja tik ilgi, lai redzētu, kā Jēzus veic savu kalpošanu, viņš bija pateicīgs par viņam dāvāto godpilno iespēju. Un labākais viņam vēl ir tikai priekšā. Jaunajā pasaulē šis uzticīgais Jehovas kalps redzēs, kā Jēzus valdīšana nes svētības visām zemes tautām. (1. Moz. 22:18.) Arī mums ir pamats būt pateicīgiem par katru uzdevumu, ko Jehova mums uztic.

8. Kā Jehova mūs var izmantot tā, kā viņš izmantoja Barnabu?

⁸ Mūsu ēras pirmajā gadsimtā kāds dāsns vīrs, vārdā Jāzeps, vēlējās būt noderīgs Jehovam. (Ap. d. 4:36, 37.) Apustuļi viņu sauca par Barnabu, kas nozīmē ”mierinājuma dēls”. Iespējams, tas bija tādēļ, ka viņš ļoti labi prata mierināt citus. Piemēram, kad Sauls bija kļuvis par kristieti, daudzi brāļi baidījās no viņa, jo viņš bija vajājis Jēzus sekotājus. Bet Barnaba, kas bija pazīstams ar savu sirsnību un gādību, nāca Saulam talkā, un Sauls noteikti bija ļoti pateicīgs par viņa laipnību. (Ap. d. 9:21, 26—28.) Vēlāk vecākie Jeruzālemē saskatīja nepieciešamību sniegt uzmundrinājumu ticības biedriem, kas dzīvoja tālumā, Sīrijas pilsētā Antiohijā. Ko viņi uz turieni sūtīja? Tas bija Barnaba, un tā bija laba izvēle. Bībelē teikts, ka, nonācis pie ticības biedriem, Barnaba ”mudināja tos visus ar stingru apņēmību sirdī turēties pie Kunga”. (Ap. d. 11:22—24.) Līdzīgi arī mums Jehova var palīdzēt kļūt par ”mierinājuma dēliem” mūsu ticības biedriem. Piemēram, viņš ar mūsu starpniecību varētu sniegt mierinājumu tiem, kas ir zaudējuši kādu tuvinieku. Vai arī viņš varētu mūs pamudināt apciemot kādu, kas ir slims vai nomākts, vai piezvanīt šādam ticības biedram, lai pārmītu kādu laipnu vārdu. Vai jūs ļausiet Jehovam sevi izmantot tā, kā viņš izmantoja Barnabu? (1. Tes. 5:14.)

9. Ko mēs mācāmies no tā, kā Jehova palīdzēja kādam brālim kļūt par labu draudzes ganu?

⁹ Jehova palīdzēja Vasilijam, kādam mūsu brālim, kļūt par labu draudzes ganu. Kad Vasilijs 26 gadu vecumā tika iecelts par draudzes vecāko, viņu māca bažas, ka viņš nespēs garīgā ziņā palīdzēt draudzes locekļiem, īpaši tiem, kas pieredz grūtības. Taču viņš saņēma vērtīgu apmācību, sadarbojoties ar pieredzējušiem draudzes vecākajiem, kā arī apmeklējot valstības kalpošanas kursus. Vasilijs no sirds pūlējās kļūt par labu draudzes vecāko. Piemēram, viņš sastādīja sarakstu ar vairākiem nelieliem mērķiem. Sasniegdams katru no tiem, viņš pakāpeniski pārvarēja savu nedrošību. Tagad viņš atzīst: ”Tas, kas sākumā mani biedēja, tagad man sniedz lielu prieku. Kad es redzu, ka Jehova man ir palīdzējis atrast piemērotu Bībeles pantu, lai  sniegtu mierinājumu kādam brālim vai māsai draudzē, es izjūtu lielu gandarījumu.” Brāļi, ja jūs, tāpat kā Vasilijs, ļausiet Jehovam sevi izmantot, viņš jums palīdzēs vairāk paveikt draudzes labā.

10. Kā rīkojās Abigaila, un ko mēs no viņas varam mācīties?

¹⁰ Dāvidu un viņa vīrus vajāja ķēniņš Sauls, un viņiem bija vajadzīga palīdzība. Dāvida vīri Nābalam, kādam turīgam izraēlietim, palūdza nedaudz ēdiena. Viņi uzskatīja, ka var to lūgt, jo tuksnesī bija sargājuši Nābala ganāmpulkus. Bet savtīgais Nābals atteicās viņiem kaut ko dot. Dāvidu tas ļoti sadusmoja, un viņš nolēma nogalināt Nābalu un visus vīriešus viņa namā. (1. Sam. 25:3—13, 22.) Tomēr Nābala sieva Abigaila, kas bija ne vien skaista, bet arī gudra un saprātīga, parādīja lielu drosmi. Viņa devās pie Dāvida, nometās viņa priekšā zemē un lūdza neatriebties un nekļūt vainīgam asinsizliešanā. Viņa taktiski mudināja Dāvidu atstāt visu Jehovas ziņā. Abigailas pazemīgie vārdi un saprātīgā rīcība spēcīgi ietekmēja Dāvidu. Viņš saprata, ka Abigailu bija sūtījis Jehova. (1. Sam. 25:23—28, 32—34.) Abigaila bija attīstījusi īpašības, kas viņai ļāva būt noderīgai Jehovam. Līdzīgi arī kristietes, kuras attīsta spriestspēju un taktiskumu, var būt Jehovam ļoti noderīgas. Viņas var stiprināt ne tikai savas ģimenes, bet arī citus draudzes locekļus. (Sal. Pam. 24:3; Tit. 2:3—5.)

11. Ko darīja Šaluma meitas, un kas mūsdienās seko viņu priekšzīmei?

¹¹ Vairākus gadsimtus vēlāk, kad tika atjaunoti Jeruzālemes mūri, starp tiem, ko Jehova izmantoja šī darba paveikšanai, bija Šaluma meitas. (Neh. 2:20; 3:12.) Lai gan viņu tēvs Jeruzālemē bija viens no priekšniekiem, viņas bija gatavas piedalīties šajā grūtajā un pat bīstamajā darbā. (Neh. 4:15—18.) Cik gan ļoti tas atšķīrās no tā, kā rīkojās tekojiešu ”dižciltīgie”, kuri nebija gatavi liekt muguru šajā darbā. (Neh. 3:5.) Varam tikai iztēloties, cik lielu prieku izjuta Šaluma meitas, kad darbs jau pēc 52 dienām bija pabeigts! (Neh. 6:15.) Mūsdienās daudzas labprātīgas māsas piedalās īpašā kalpošanas veidā — Jehovas pielūgsmei paredzētu ēku būvniecības un tehniskās apkopes darbos. Šīs uzticīgās, dedzīgās un prasmīgās māsas ir ļoti vajadzīgas, lai darbs tiktu sekmīgi paveikts.

12. Kā Jehova mūs var izmantot līdzīgi tam, kā viņš izmantoja Tabitu?

¹² Jehova bija mudinājis Tabitu ”darīt daudz labu darbu un dāsni dot žēlastības dāvanas” ticības biedriem, īpaši atraitnēm. (Ap. d. 9:36.) Tabitas dāsnuma un laipnības dēļ daudzi viņu bija iemīlējuši un dziļi sēroja, kad viņa nomira. Bet viņi bija prieka pilni, kad apustulis Pēteris viņu piecēla no nāves. (Ap. d. 9:39—41.) Ko mēs no Tabitas varam mācīties? Vienalga, vai mēs esam gados jauni vai veci, vīrieši vai sievietes, mēs visi varam sniegt kādu praktisku palīdzību saviem brāļiem un māsām. (Ebr. 13:16.)

13. Kā Jehova savā darbā izmantoja kādu kautrīgu māsu, un ko viņa secināja?

¹³ Rūta, kāda kautrīga kristiete, vēlējās kļūt par misionāri. Pusaudzes gados viņa steidzās no mājas uz māju, dedzīgi izplatīdama bukletus. ”Man ļoti patika šis darbs,” viņa sacīja. Taču uzrunāt māju iemītniekus un stāstīt tiem par Dieva valstību viņai nepavisam nebija viegli. Par spīti kautrīgumam, Rūta 18 gadu vecumā kļuva par pionieri. 1946. gadā viņa mācījās  Gileādas skolā un vēlāk kalpoja Havaju salās un Japānā. Jehova viņu izmantoja, lai izplatītu labo vēsti šajās zemēs. Aptuveni pēc 80 sludināšanā pavadītiem gadiem Rūta teica: ”Jehova man ir devis spēku. Viņš ir palīdzējis man pārvarēt kautrīgumu. Es nešaubīgi ticu, ka Jehova var izmantot ikvienu, kas paļaujas uz viņu.”

14. Kas, saskaņā ar Kolosiešiem 1:29, mums ir jādara, lai Jehova mūs izmantotu savas gribas īstenošanai?

¹⁴ Vēstures gaitā Jehova ir izmantojis savus kalpus ļoti dažādos veidos. Par ko Jehova liks tapt jums? Lielā mērā tas ir atkarīgs no tā, cik daudz jūs esat gatavi darīt. (Nolasīt Kolosiešiem 1:29.) Ja jūs vēlaties būt noderīgi Jehovam, viņš jums var likt tapt par dedzīgiem labās vēsts sludinātājiem, labiem skolotājiem, iejūtīgiem mierinātājiem, prasmīgiem strādniekiem, uzticamiem draugiem un par daudz ko citu, kas nepieciešams viņa gribas īstenošanai.

15. Kas jauniem brāļiem būtu jālūdz Jehovam, kā izriet no 1. Timotejam 4:12, 15?

¹⁵ Ko var teikt par gados jauniem brāļiem, kas drīz kļūs pieauguši? Draudzēs ir ļoti liela vajadzība pēc enerģiskiem brāļiem, kas varētu kļūt par draudzes kalpotājiem un uzņemties atbildīgus pienākumus. Daudzās draudzēs vecāko ir krietni vairāk nekā draudzes kalpotāju. Vai kādi no jums, jaunie brāļi, varētu attīstīt vēlēšanos darīt draudzē vairāk? Reizēm brāļi saka: ”Man patīk būt vienkārši par sludinātāju.” Ja tā ir arī ar jums, lūdziet, lai Jehova jums palīdz attīstīt vēlmi censties atbilst prasībām, kas ir izvirzītas draudzes kalpotājiem, un lai viņš jums dod spēku darīt kalpošanā visu, ko spējat. (Sal. Māc. 12:1.) Mums ir vajadzīga jūsu palīdzība! (Nolasīt 1. Timotejam 4:12, 15.)

16. Kas mums būtu jālūdz Jehovam, un kāpēc?

¹⁶ Jehova jums var likt tapt par jebko, kas ir vajadzīgs, lai īstenotu viņa gribu. Tāpēc lūdziet, lai viņš jums dod vēlēšanos pildīt viņa uzdoto darbu, un tad lūdziet viņam spēku, kas vajadzīgs, lai to paveiktu. Neatkarīgi no tā, vai jūs esat gados jauni vai veci, izmantojiet savu laiku, spēkus, spējas un līdzekļus, lai godātu Jehovu. (Sal. Māc. 9:10.) Nepieļaujiet, ka bailes vai sajūta, ka neesat piemēroti kāda uzdevuma veikšanai, jums laupītu iespējas darīt vairāk kalpošanā Jehovam. Augstu vērtēsim to, ka varam dot savu kaut vai nelielo ieguldījumu tajā, lai sagādātu godu mūsu mīlošajam debesu Tēvam!