1. Kāda dabiska vēlēšanās piemīt cilvēkiem, un kā tā ir saistīta ar laimi?

 PATIESA laime — tas ir kaut kas vairāk par emocijām, kas parādās un pazūd. Tā ir dziļa apmierinātības un prieka izjūta, kas cilvēku var pavadīt mūža garumā. Jēzus savā Kalna runā teica: ”Laimīgi tie, kas apzinās savas garīgās vajadzības.” (Mat. 5:3.) Jēzus zināja, ka cilvēkiem piemīt dabiska vēlēšanās pazīt un pielūgt savu Radītāju — Dievu Jehovu. Tā kā Jehova ir ”laimīgs Dievs”, arī tie, kas viņu pielūdz, var būt laimīgi. (1. Tim. 1:11.)

2., 3. a) Vai mūsu dzīvē jābūt ideāliem apstākļiem, lai mēs būtu laimīgi? Paskaidrojiet. b) Kas ir apskatīts šajā rakstā?

² Vai cilvēka dzīvē jābūt ideāliem apstākļiem, lai viņš būtu laimīgs? Nē, tā nav. Jēzus teica, ka ”tie, kas bēdājas” — vai nu savu grēku dēļ, vai arī tāpēc, ka viņiem dzīvē ir smagi apstākļi —, var būt laimīgi. To pašu Jēzus sacīja par tiem, kurus vajā ”taisnības dēļ” un kuriem jācieš tāpēc, ka viņi ir Jēzus sekotāji. (Mat. 5:4, 10, 11.) Jēzus teiktais var likties pārsteidzošs. Var rasties jautājums: kā cilvēks tādās situācijās var būt laimīgs?

³ Jēzus mācīja, ka cilvēka laime ir atkarīga nevis no tā, vai viņam dzīvē ir ideāli apstākļi, bet no tā, vai viņš cenšas tuvoties Dievam. (Jēk. 4:8.) Rakstā ir apskatīti trīs priekšnoteikumi, kas jāievēro, lai cilvēks būtu laimīgs.

4. Kāds ir pirmais priekšnoteikums, kas jāņem vērā, lai mēs būtu patiesi laimīgi? (Psalms 1:1—3.)

⁴ 1. priekšnoteikums — mums jāuzņem garīgais uzturs. Gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, lai dzīvotu, ir jāēd fizisks uzturs. Bet atšķirībā no dzīvniekiem cilvēkiem ir vajadzīgs arī garīgs uzturs. Tāpēc Jēzus teica: ”Cilvēka dzīvība ir atkarīga ne no maizes vien, bet arī no katra vārda, kas nāk no Jehovas mutes.” (Mat. 4:4.) No tā izriet, ka mums ik dienu jāuzņem garīgais uzturs, ko sniedz Dieva vārdi — Bībele. Viens no psalmu sarakstītājiem atzina: ”Laimīgs, kas.. rod prieku Jehovas likumos un pārdomā viņa likumus dienu un nakti!” (Nolasīt Psalmu 1:1—3.)

5., 6. a) Ko var uzzināt no Bībeles? b) Kāpēc mums jālasa Bībele?

⁵ Bībelē ir paskaidrots, kā mums jādzīvo, lai mēs būtu laimīgi, un kāda ir mūsu dzīves jēga. Tur var uzzināt, kā tuvoties Jehovam un kas jādara, lai viņš piedotu mūsu grēkus. Vēl Bībelē ir stāstīts par brīnišķīgo nākotni, ko viņš ir paredzējis dāvāt cilvēkiem. (Jer. 29:11.) Viss, ko esam uzzinājuši, iedziļinādamies Bībelē, mums sagādā neizsakāmu prieku.

⁶ Bībelē ir ietverts arī daudz vērtīgu padomu, kas noder visdažādākajās dzīves situācijās. Ja mēs tiem paklausīsim, mēs varēsim būt laimīgi. Tātad, ja mūs reizēm nomāc kāda situācija vai problēma, mums jāveltī vairāk laika Bībeles lasīšanai un pārdomām. Jēzus uzsvēra:  ”Laimīgi ir tie, kas dzird un pilda Dieva vārdus.” (Lūk. 11:28.)

7. Ar kādu attieksmi jālasa Bībele?

⁷ Lasot Bībeli, mums jāatvēl laiks, lai, tēlaini izsakoties, ”izgaršotu” to, ko lasām. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Lai to saprastu, iedomāsimies šādu situāciju. Tuvs cilvēks mums ir pagatavojis vienu no mūsu mīļākajiem ēdieniem. Bet mēs lielas steigas dēļ vai tāpēc, ka domās esam kaut kur citur, ātri notiesājam ēdienu, to pat īsti neizgaršojot. Tikai tad, kad šķīvis ir tukšs, mēs aptveram, ka esam ēduši par ātru, un mums kļūst žēl, ka neesam izbaudījuši katru kumosu. Kaut kas līdzīgs var gadīties arī tad, kad lasām Bībeli, — mēs ātri pārskrienam pāri Bībeles fragmentam, tajā nemaz neiedziļinādamies. Lasīsim Bībeli tā, lai tas mums sagādātu prieku! Centīsimies iztēloties aprakstītās ainas, iztēlosimies, ar kādām emocijām runāja Bībelē minētie cilvēki, un pārdomāsim lasīto. Tas mums palīdzēs būt laimīgiem.

8. Ko dara ”uzticamais un gudrais kalps”? (Sk. arī zemsvītras piezīmē norādīto rakstu.)

⁸ Jēzus ir iecēlis ”uzticamo un gudro kalpu”, lai tas īstajā laikā sagādātu garīgo uzturu. b (Mat. 24:45.) Bagātīgi sarūpētais garīgais uzturs, kura pamatā ir Dieva iedvesmotie Raksti, mums palīdz saprast, kāds ir Jehovas viedoklis dažādos jautājumos. (1. Tes. 2:13.) Tā kā mēs to gribam izprast arvien labāk, mēs lasām žurnālus Sargtornis un Atmostieties!, rakstus, kas publicēti vietnē jw.org, gatavojamies visām draudzes sapulcēm un skatāmies mūsu internettelevīzijas ikmēneša raidījumus. Ja mēs regulāri uzņemam garīgo uzturu, mēs spējam darīt to, ko Jehova no mums prasa.

9. Kāds ir otrais priekšnoteikums, kas jāņem vērā, lai mēs būtu patiesi laimīgi?

⁹ 2. priekšnoteikums — mums jādzīvo saskaņā ar Jehovas normām. Viens no psalmu sacerētājiem rakstīja: ”Laimīgs ikviens, kas bīstas Jehovu un staigā viņa ceļus!” (Ps. 128:1.) Bīties Dievu nozīmē viņu dziļi cienīt. Aiz dziļas cieņas pret viņu mēs nevēlamies darīt neko tādu, kas izraisītu viņa nepatiku. (Sāl. pam. 16:6.) Jehova Bībelē ir darījis zināmu, ko viņš uzskata par pareizu un ko — par nepareizu, un mēs cenšamies, lai mūsu rīcība vienmēr atbilstu viņa normām. (2. Kor. 7:1.) Ja mēs darām to, kas Jehovam patīk, un nedarām to, ko viņš ienīst, mēs varam būt laimīgi. (Ps. 37:27; 97:10; Rom. 12:9.)

10. Kas mums jādara, kad esam uzzinājuši, kāda ir Dieva griba? (Romiešiem 12:2.)

¹⁰ Nolasīt Romiešiem 12:2. Iespējams, cilvēks zina, ka Jehovam ir tiesības noteikt, kas ir pareizi un kas ne, taču viņam ir jābūt gatavam arī ņemt vērā šīs normas. Lūk, kāds piemērs. Autobraucējs zina, ka valstij ir tiesības noteikt ātruma ierobežojumus, bet, ja viņš nevēlas tos ņemt vērā, viņš brauc ātrāk, nekā atļauts. Ja mēs uzskatām, ka pats labākais ir dzīvot pēc Jehovas normām, tam jāatspoguļojas mūsu rīcībā. (Sāl. pam. 12:28.) Dāvids uzskatīja, ka dzīvot tā, kā vēlas Jehova, ir pats labākais, tāpēc, uzrunādams Jehovu, viņš teica: ”Tu man  rādi dzīvības ceļu. Tavā tuvumā mani pilda pāri plūstošs prieks, būt pie tavas labās rokas ir mūžīga laime.” (Ps. 16:11.)

11., 12. a) No kā mums jāuzmanās, kad esam uztraukušies vai noraizējušies? b) Kā mums var palīdzēt Filipiešiem 4:8 lasāmie Pāvila vārdi, kad izvēlamies izklaidi?

¹¹ Kad esam par kaut ko uztraukušies vai noraizējušies, mums varbūt gribas darīt kaut ko tādu, kas palīdzētu atslēgties no problēmām. To var saprast, bet mums jāuzmanās, lai mēs nesāktu darīt to, ko Jehova ienīst. (Efes. 5:10—12, 15—17.)

¹² Savā vēstulē filipiešiem apustulis Pāvils mudināja kristiešus domāt par to, kas ir ”pareizs, tīrs, jauks.., tikumīgs”. (Nolasīt Filipiešiem 4:8.) Kaut arī Pāvils nerakstīja tieši par izklaidi, tomēr viņa vārdiem būtu jāietekmē mūsu lēmumi izklaides jautājumos. Mums jāpārdomā, vai dziesmas, filmas, grāmatas un videospēles, ko izvēlamies, var raksturot ar vārdiem, kurus minēja Pāvils. Tā mēs varam izvērtēt, vai mūsu izklaide ir Dievam patīkama vai ne. Mēs vēlamies, lai mūsu dzīve atbilstu Jehovas augstajām normām. (Ps. 119:1—3.) Ja mēs tā dzīvojam, mums ir tīra sirdsapziņa. (Ap. d. 23:1.)

13. Kāds ir trešais priekšnoteikums, kas jāņem vērā, lai mēs būtu patiesi laimīgi? (Jāņa 4:23, 24.)

¹³ 3. priekšnoteikums — par svarīgāko dzīvē jāuzskata kalpošana Jehovam. Jehova ir Radītājs, tāpēc mums viņš ir jāpielūdz. (Atkl. 4:11; 14:6, 7.) Turklāt tas jādara tā, kā viņš to vēlas, proti, viņš ir jāpielūdz ”garā un patiesībā”. (Nolasīt Jāņa 4:23, 24.) Tas nozīmē, ka mums jāpakļaujas Dieva svētā gara vadībai un jādara viss iespējamais, lai mūsu kalpošana būtu saskaņā ar patiesību, ko mēs uzzinām Bībelē. Arī tad, ja mēs dzīvojam zemē, kur Jehovas liecinieku darbība ir ierobežota vai aizliegta, kalpošana Jehovam jāuzskata par pašu svarīgāko. Patlaban vairāk nekā 100 Jehovas liecinieku savas ticības dēļ atrodas ieslodzījumā. c Tomēr viņi nezaudē prieku, jo, kad vien iespējams, viņi lūdz Dievu, pārdomā Bībelē teikto un stāsta citiem par Dievu un viņa valstību. Tātad mēs varam būt laimīgi pat tad, ja mūs nosoda vai vajā, jo mēs zinām, ka Jehova mūs atbalsta un ka viņš mūs atalgos. (Jēk. 1:12; 1. Pēt. 4:14.)

14. Ko pieredzēja kāds tadžiku brālis?

¹⁴ Daudz mūsu ticības biedru ir piedzīvojuši ļoti lielas grūtības, taču viņi nav zaudējuši prieku, jo ir ņēmuši vērā visus trīs rakstā aplūkotos priekšnoteikumus. Piemēram, lūk, ko Tadžikistānā pieredzēja mūsu brālis Džovidons Bobodžonovs tāpēc, ka atteicās pildīt militāro dienestu. Kad viņam bija 19 gadu, viņu apcietināja. Tas notika 2019. gada 4. oktobrī. Džovidonu mēnešiem ilgi turēja ieslodzījumā, kur pret viņu izturējās kā pret noziedznieku. Netaisnība, kas bija jāpieredz Džovidonam, izpelnījās starptautisku ievērību. Kā tika ziņots, Džovidonu sita, lai piespiestu dot karavīra zvērestu un uzvilkt formas  tērpu. Pēc tam viņu notiesāja un nosūtīja uz labošanas darbu koloniju, kur viņš atradās līdz brīdim, kad valsts prezidents viņu apžēloja un lika atbrīvot. Džovidons palika uzticīgs Jehovam un nezaudēja prieku. Viņš to spēja tāpēc, ka darīja visu, lai paliktu tuvu Jehovam.

15. Kā Džovidonam izdevās ieslodzījumā uzņemt garīgo uzturu?

¹⁵ Kaut arī Džovidonam ieslodzījumā nebija ne Bībeles, ne mūsu literatūras, viņš tomēr uzņēma garīgo uzturu. Kā viņam tas izdevās? Vietējie brāļi un māsas nesa viņam pārtiku, un uz maisiņiem vienmēr bija uzrakstīts attiecīgās dienas pants. Tā Džovidons varēja ik dienu lasīt Dieva vārdus un tos pārdomāt. Pēc savas atbrīvošanas viņš minēja kādu atziņu, kurā jo īpaši ir vērts ieklausīties tiem, kas patlaban nepieredz smagus pārbaudījumus: ”Ir ļoti svarīgi izmantot brīvību, lai stiprinātu savas attiecības ar Jehovu, un to var darīt, lasot Bībeli un mūsu literatūru.”

16. Par ko domāja Džovidons?

¹⁶ Džovidons dzīvoja saskaņā ar Jehovas normām. Viņš domāja par Jehovu un par to, kas ir svarīgi Jehovas acīs, un  viņš nepadevās sliktām tieksmēm un neiesaistījās nosodāmā rīcībā. Džovidons pievērsa uzmanību tam, ko Jehova ir radījis. No rītiem mozdamies viņš klausījās, kā čivina putni, bet naktīs vēroja mēnesi un zvaigznes. Viņš teica: ”Šīs Jehova dāvanas man palīdzēja saglabāt prieku un deva spēku.” Ja mēs Jehovam esam pateicīgi par visu, ko viņš sagādā garīgā un fiziskā ziņā, mūsu sirdi pilda prieks, un tas mums palīdz izturēt.

17. Ko mēs iegūstam, ja izturam smagus ticības pārbaudījumus? (1. Pētera 1:6, 7.)

¹⁷ Džovidonam svarīgākais bija kalpošana Jehovam. Viņš apzinājās, cik būtiski ir nezaudēt uzticību Dievam un darīt to, ko bija teicis Jēzus: ”Pielūdz tikai Jehovu, savu Dievu, un kalpo vienīgi viņam.” (Lūk. 4:8.) Virsnieki un kareivji centās piespiest Džovidonu atteikties no ticības. Džovidons dienu un nakti karsti lūdza Jehovu — viņš lūdza, lai Jehova viņam palīdzētu visu izturēt un lai viņš neizdarītu neko tādu, kas apbēdinātu Jehovu. Viņš palika uzticīgs Jehovam, lai gan viņu apcietināja, sita un turēja ieslodzījumā. Džovidons priecājas, ka tagad viņa ticība ir vēl stiprāka nekā iepriekš, jo viņš sekmīgi izturēja smagos ticības pārbaudījumus. (Nolasīt 1. Pētera 1:6, 7.)

18. Kas mums jādara, lai mēs būtu patiesi laimīgi?

¹⁸ Jehova zina, kas mums jādara, lai mēs būtu patiesi laimīgi. Ja mēs ņemsim vērā rakstā aplūkotos trīs priekšnoteikumus, mēs jutīsimies laimīgi arī grūtībās un no sirds varēsim teikt: ”Laimīga tauta, kuras Dievs ir Jehova!” (Ps. 144:15.)