1., 2. a) Ar ko vairākās valstīs sastopas Jehovas kalpi, un kā viņi rīkojas? b) Kāpēc Jehovas kalpi nezaudē prieku pat tad, kad tiek vajāti? (Pievērsiet uzmanību arī vāka attēlam.)

 PATLABAN vairāk nekā 30 valstīs Jehovas liecinieku darbība ir ierobežota vai aizliegta, un dažās no tām vairāki mūsu ticības biedri pat ir ieslodzīti. Vai viņi ir ko noziegušies? Nē, no Jehovas viedokļa viņi nav izdarījuši neko nosodāmu. Viņi ir lasījuši Bībeli, stāstījuši par savu ticību citiem un apmeklējuši draudzes sapulces. Turklāt viņi ir palikuši politiski neitrāli. Pat sastopoties ar ļoti naidīgu attieksmi un aktīvu pretdarbību, viņi nav bijuši ar mieru atteikties no uzticības Jehovam, un tas viņiem sagādā neizsakāmu prieku.

² Mēs noteikti esam aplūkojuši fotogrāfijas, kurās redzami daži no šiem drosmīgajiem Jehovas kalpiem, un esam ievērojuši, ka viņu seju rotā smaids. Viņi priecājas, jo zina, ka Jehovu iepriecina viņu nelokāmā nostāja. (2. Laiku 16:9, panta pirmā daļa.) Jēzus teica: ”Laimīgi taisnības dēļ vajātie.. [..] Priecājieties un līksmojiet, jo liela ir jūsu balva.” (Mat. 5:10—12.)

3. Kā rīkojās apustuļi, kad tiem aizliedza sludināt, un kāpēc? (Apustuļu darbi 4:19, 20.)

³ Mūsu brāļi un māsas sludināšanas dēļ pieredz to pašu, ko pirmajā gadsimtā pieredzēja apustuļi. Jūdu augstākā  tiesa ne vienu reizi vien ”pavēlēja viņiem vairs nerunāt Jēzus vārdā”. (Ap. d. 4:18; 5:27, 28, 40.) Kā apustuļi rīkojās? (Nolasīt Apustuļu darbus 4:19, 20.) Viņi zināja, ka tas, kurš viņiem ir licis ”sludināt ļaudīm un plaši liecināt” par Jēzu, ir pats Jēzus, kam ir piešķirta daudz augstāka vara. (Ap. d. 10:42.) Tāpēc Pēteris un Jānis, runādami visu apustuļu vārdā, sacīja, ka viņi klausīs Dievam, nevis sinedrija tiesnešiem un nebeigs stāstīt ļaudīm par Jēzu. Būtībā viņi šiem varasvīriem vaicāja: ”Vai jūs gribat teikt, ka jūsu pavēles ir svarīgākas par Dieva pavēlēm?”

4. Ko bija apņēmušies apustuļi, un kā mēs varam viņiem līdzināties? (Apustuļu darbi 5:27—29.)

⁴ Apustuļi bija apņēmušies ”pirmām kārtām klausīt Dievam, nevis cilvēkiem”, un vēstures gaitā tādu pašu nostāju ir ieņēmuši visi patiesie kristieši. (Nolasīt Apustuļu darbus 5:27—29.) Lai gan apustuļus nopēra, viņi ”aizgāja no sinedrija, priecādamies, ka ir atzīti par cienīgiem ciest negodu Jēzus vārda dēļ”, un viņi ”neatlaidīgi mācīja un sludināja labo vēsti par Jēzu”. (Ap. d. 5:40—42.)

5. Kāds jautājums var rasties?

⁵ Kad domājam par apustuļu rīcību, var rasties svarīgs jautājums. Kā apustuļi varēja pirmām kārtām klausīt Dievam, nevis cilvēkiem un vienlaikus pakļauties varai, kas valdīja pār viņiem? (Rom. 13:1.) Kā ir iespējams gan ”pakļauties un paklausīt valdībām un varām”, gan palikt uzticīgiem Dievam, kas ir visaugstākais Valdnieks? (Tit. 3:1.)

6. a) Kas Romiešiem 13:1 ir domāts ar vārdiem ”varas, kas pār mums valda”, un kā kristiešiem pret tām jāizturas? b) Vai laicīgās varas pārstāvju vara ir absolūta? Paskaidrojiet.

⁶ Nolasīt Romiešiem 13:1. Ar vārdiem ”varas, kas pār mums valda,” ir domāta laicīgā vara. Kristiešiem ir pienākums tai pakļauties. Valsts varas struktūras nodrošina sabiedrībā noteiktu kārtību,  gādā, lai cilvēki ievērotu valsts likumus, un reizēm pat aizstāv Jehovas kalpus. (Atkl. 12:16.) Bībelē ir ietverts norādījums maksāt nodokļus un nodevas, kā arī godāt un cienīt varas pārstāvjus. (Rom. 13:7.) Laicīgajām varas struktūrām vara ir tikai tāpēc, ka to pieļauj Jehova. Uz to sarunā ar romiešu vietvaldi Ponciju Pilātu skaidri norādīja Jēzus. Kad Pilāts teica, ka viņam ir vara saudzēt Jēzus dzīvību un vara sodīt Jēzu ar nāvi, Jēzus atbildēja: ”Tev nebūtu nekādas varas pār mani, ja tā tev nebūtu dota no augšas.” (Jāņa 19:11.) Tāpat kā Pilāta vara bija ierobežota, arī mūsdienu laicīgās varas pārstāvju un politiķu vara ir ierobežota.

7. Kādos gadījumos mēs nedrīkstam paklausīt valsts prasībām, un kā priekšā būs jāatbild tiem, kas izmanto varu nepareizi?

⁷ Kristieši pakļaujas valsts likumiem, kuri nav pretrunā ar Dieva likumiem. Bet, ja cilvēki no mums pieprasa to, ko Dievs ir aizliedzis, vai arī aizliedz to, ko Dievs liek darīt, tad mēs viņiem nevaram paklausīt. Piemēram, daudzās zemēs jauni vīrieši tiek iesaukti dienestā valsts bruņotajos spēkos. b Dažās tiek aizliegta Bībele Jaunās pasaules tulkojumā un mūsu literatūra un mums aizliedz sludināt un rīkot sapulces. Varas pārstāvjiem, kas savu varu izmanto nepareizi, piemēram, vajā Kristus mācekļus, par to būs jāatbild Dievam Jehovam. Jehova redz visu, kas notiek. (Pulc. 5:8.)

8. Kāda ir atšķirība starp valsts varu un Jehovas varu, un kāpēc ir svarīgi to apzināties?

⁸ Cilvēku izveidotajām ”varām, kas pār mums valda,” nepieder pati augstākā vara. Visaugstākā vara pieder Dievam Jehovam. Jehova ir tas, kurš valda pār visu, tāpēc Bībelē viņš daudz reižu ir saukts par Visaugstāko. (Dan. 7:18, 22, 25, 27.)

9. Ko parādībās redzēja pravietis Daniēls?

⁹ Pravietis Daniēls redzēja parādības, kuras skaidri liecināja, ka Jehovam pieder visaugstākā vara. Vispirms Daniēls redzēja četrus lielus zvērus, kas simbolizē dažādas pasaules lielvalstis: Babiloniju, Mēdiju un Persiju, Grieķiju, kā arī Romu, no kuras vēlākos laikos izveidojās Lielbritānijas un ASV savienība. (Dan. 7:1—3, 17.) Pēc tam Daniēls debesīs redzēja Dievu Jehovu, kas apsēdās tronī un sāka tiesāt. (Dan. 7:9, 10.) Tas, ko Daniēls redzēja tālāk, ir brīdinājums visiem, kas valda uz zemes.

10. Kam Daniēla redzētajā parādībā Jehova nodod varu pār zemi, un ko tas apstiprina? (Daniēla 7:13, 14, 27.)

¹⁰ Nolasīt Daniēla 7:13, 14, 27. Parādībā redzams, ka Dievs cilvēku izveidotajām valstīm atņem varu un to nodod citiem — tiem, kas ir tās cienīgi. Vara tiek piešķirta ”kādam, kas izskatās kā cilvēka dēls,” (Jēzum Kristum) un ”Visaugstākā svētajiem” (144 tūkstošiem svaidīto), un tā viņiem ”piederēs mūžīgi, uz laiku laikiem”. (Dan. 7:18.) Ir pilnīgi skaidrs, ka Visaugstākais ir Dievs Jehova, jo tikai viņam ir tiesības piešķirt varu pār zemi.

11. Ko vēl Daniēls rakstīja par Jehovas varu pār valstīm?

¹¹ Tas, ko Daniēls redzēja parādībā, saskan ar vārdiem, ko viņš pats bija teicis kādu laiku iepriekš. Daniēls bija sacījis,  ka Dievs ”atceļ un ieceļ valdniekus” un ka ”Visaugstākajam ir vara pār cilvēku valstīm un viņš to piešķir, kuram vien vēlas”. (Dan. 2:19—21; 4:17.) Vai vēsturē ir bijuši gadījumi, kad Jehova ir ”atcēlis un iecēlis valdniekus”? Jā, tā ir bijis.

12. Pastāstiet gadījumus, kad Jehova ir gāzis no troņa valdniekus! (Sk. attēlu.)

¹² Jehova ir nepārprotami apliecinājis, ka viņš ir augstāks par jebkuru valdnieku, kas valda uz zemes. Lūk, trīs piemēri. Ēģiptē faraons bija paverdzinājis Jehovas tautu un ietiepīgi atteicies to atbrīvot. Bet Jehova atbrīvoja savu tautu un panāca, ka faraons Sarkanajā jūrā iet bojā. (2. Moz. 14:26—28; Ps. 136:15.) Babilonijas valdnieks Belsacars bija sarīkojis lielas dzīres, kurās ”izaicināja debesu Kungu” un ”slavēja sudraba un zelta.. dievus”, nevis Jehovu. (Dan. 5:22, 23.) Bet Jehova šim augstprātim lika pieredzēt pazemojumu. Jau tajā pašā naktī Belsacars tika nogalināts un viņa valsts nonāca mēdiešu un persiešu rokās. (Dan. 5:28, 30, 31.) Palestīnas valdnieks Hērods Agripa I lika nogalināt apustuli Jēkabu. Pēc Jēkaba nāves viņš lika apcietināt apustuli Pēteri, jo gribēja nogalināt arī to. Bet Jehova nepieļāva, ka Hērods īsteno savu plānu, — ”Jehovas eņģelis sodīja Hērodu”, un šis valdnieks nomira. (Ap. d. 12:1—5, 21—23.)

13. Pastāstiet gadījumus, kad Jehova ir licis ciest sakāvi veselām valdnieku savienībām!

¹³ Jehova ir parādījis, ka ir daudz augstāks un varenāks arī par valdnieku savienībām. Viņš cīnījās izraēliešu labā un palīdzēja tiem sakaut kanaāniešu valdnieku apvienotos spēkus (šajā savienībā ietilpa 31 ķēniņš) un iekarot lielu daļu Apsolītās zemes. (Joz. 11:4—6, 20; 12:1, 7, 24.) Jehova lika pieredzēt kaunpilnu sakāvi aramiešu ķēniņam Ben-Hadadam un vēl 32 citiem aramiešu ķēniņiem, kas taisījās karot ar izraēliešiem. (1. Ķēn. 20:1, 26—29.)

14., 15. a) Ko par Jehovas varu teica Nebukadnecars, un ko — Dārijs? b) Ko par Jehovu un viņa tautu rakstīja viens no psalmu sacerētājiem?

¹⁴ Jehova neskaitāmas reizes ir pierādījis, ka ir Visaugstākais. Kad Babilonijas valdnieks Nebukadnecars dižojās ar savu spēku, varenību un godu,  nevis pazemīgi atzina, ka Jehova ir cienīgs saņemt slavu, Jehova viņam laupīja veselo saprātu. Pēc izveseļošanās Nebukadnecars ”cildināja Visaugstāko”, atzina, ka Jehovas ”valdīšana ir mūžīga”, un sacīja: ”Nav neviena, kas varētu viņu kavēt.” (Dan. 4:30, 33—35.) Pēc tam kad Jehova bija izglābis Daniēlu, kas savas dievbijības dēļ bija iemests lauvu bedrē, ķēniņš Dārijs pasludināja: ”Ļaudīm ir bijībā jādreb Daniēla Dieva priekšā, jo viņš ir dzīvais Dievs, viņš dzīvo mūžīgi. Viņa valsts nekad netiks iznīcināta, un viņa valdīšana ir mūžīga.” (Dan. 6:7—10, 19—22, 26, 27.)

¹⁵ Viens no psalmu sacerētājiem rakstīja: ”Jehova izjauc tautu nodomus, viņš sagrauj ļaužu plānus.” Tālāk tajā pašā psalmā ir teikts: ”Laimīga tā tauta, kuras Dievs ir Jehova, tauta, ko viņš izraudzījies par savu īpašumu!” (Ps. 33:10, 12.) Nav nekādu šaubu, ka mums jāpaliek uzticīgiem Jehovam.

16. Ko ”lielā posta” laikā darīs Jehova, un kāpēc mēs varam būt par to pārliecināti? (Sk. attēlu.)

¹⁶ Mums ir zināms, ko Jehova ir darījis pagātnē. Ko mēs varam gaidīt tuvā nākotnē? Mēs varam būt pārliecināti, ka ”lielā posta” laikā Jehova izglābs savus uzticīgos kalpus. (Mat. 24:21; Dan. 12:1.) Kad tautu apvienotie spēki, kas Bībelē saukti par Gogu no Magogas, visā pasaulē uzbruks tiem, kas ir uzticīgi Jehovam, Jehova savus kalpus pasargās. Pat tad, ja spēkus būs apvienojušas visas 193 ANO dalībvalstis, tās nespēs stāties pretī Visaugstākajam un viņa debesu karapulkiem. Jehova ir apsolījis: ”Daudzu tautu acu priekšā es atklāšu savu diženumu un svētumu, lai tās saprot, kas es esmu. Tad tām būs jāatzīst, ka es esmu Jehova!” (Eceh. 38:14—16, 23; Ps. 46:10.)

17. Kas Bībelē ir pravietots par ”visu zemes ķēniņu” nākotni, bet kas — par to cilvēku nākotni, kuri paliks uzticīgi Jehovam?

 ¹⁷ Goga uzbrukums izraisīs Armagedona karu, jo Jehova nekavējoties rīkosies. Viņš Armagedonā iznīcinās ”visus zemes ķēniņus”. (Atkl. 16:14, 16; 19:19—21.) Savukārt tos, kas Jehovam ir uzticīgi, viņš sargās, un tie varēs dzīvot uz zemes mūžīgi. (Ps. 31:23; Sāl. pam. 2:21.)

18. Ko ir bijuši gatavi darīt patiesie kristieši, un kāpēc? (Daniēla 3:28.)

¹⁸ Gadsimtu gaitā patiesie kristieši ir bijuši gatavi zaudēt brīvību un pat dzīvību tāpēc, ka ir mīlējuši Jehovu un ir atzinuši viņu par visaugstāko valdnieku. Kristieši, kas ir stingri apņēmušies palikt uzticīgi Jehovam, līdzinās trim Daniēla grāmatā minētajiem ebrejiem, kas neatteicās no uzticības Visaugstākajam — Dievam Jehovam — un ko Jehova izglāba no degošās krāsns. (Nolasīt Daniēla 3:28.)

19. Ko Jehova augstu vērtē savos kalpos, un kas mums tāpēc ir jādara?

¹⁹ Kādā no psalmiem var redzēt, cik svarīgi ir saglabāt uzticību Dievam. Tur teikts, ka Dievs ”sasauc visus, kas debesīs un uz zemes, lai tiesātu savu tautu: ”Pulcējiet pie manis manus uzticīgos!”” (Ps. 50:4, 5.) Dāvids kādā psalmā rakstīja: ”Jehova mīl taisnību, viņš nepametīs tos, kas viņam ir uzticīgi! Tie allaž būs pasargāti.” (Ps. 37:28) Tātad pats labākais dzīvē ir palikt uzticīgiem Jehovam, lai kas mums būtu jāpieredz. Ja mēs būsim nelokāmi, mēs no visas sirds varēsim teikt, ka tie, kas ”staigā uzticības ceļu” un pilda Jehovas likumus, ir laimīgi. (Ps. 119:1, zemsv. piez.)