1. Kādu cerību saviem kalpiem ir dāvājis Jehova?

 JEHOVA saviem kalpiem ir dāvājis cerību uz mūžīgu dzīvi. Neliela daļa kristiešu cer mūžīgi dzīvot debesīs, kur viņi būs nemirstīgas garīgas būtnes. (1. Kor. 15:50, 53.) Bet lielākā daļa cer dzīvot mūžīgi uz zemes. Jaunajā pasaulē visiem cilvēkiem būs nevainojama veselība un visi būs laimīgi. (Atkl. 21:3, 4.) Lai kādu cerību mēs lolotu — dzīvot mūžīgi debesīs vai uz zemes —, tā mums ir bezgala dārga.

2. Kāpēc mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka mūsu cerība piepildīsies?

² Cerēt nozīmē gaidīt kaut ko labu un ilgoties pēc tā. Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka mūsu cerība piepildīsies, jo to ir devis Jehova. (Rom. 15:13.) Mēs zinām, ko viņš ir apsolījis, un zinām, ka viņš vienmēr tur savu vārdu. (4. Moz. 23:19.) Jehova vēlas izpildīt visu, ko ir solījis, un viņš to arī spēj, tāpēc tas, uz ko ceram, nav mūsu iztēles auglis. Mūsu cerība ir pamatota un īsta.

3. Par ko ir runa šajā rakstā? (Psalms 27:14.)

³ Mūsu debesu Tēvs mūs mīl, un viņš vēlas, lai mēs viņam uzticētos. (Nolasīt Psalmu 27:14.) Ja mūsu cerība uz Jehovu būs stipra, mēs spēsim izturēt pārbaudījumus, droši raudzīties nākotnē un saglabāt prieku. Rakstā ir aplūkots, kā cerība mūs pasargā, un paskaidrots, kādā ziņā tā līdzinās enkuram un kādā ziņā — bruņucepurei. Pievērsīsim uzmanību arī tam, kā stiprināt savu cerību.

4. Kādā ziņā cerība līdzinās enkuram? (Ebrejiem 6:19.)

⁴ Savā vēstulē ebreju tautības kristiešiem apustulis Pāvils cerību salīdzināja ar enkuru. (Nolasīt Ebrejiem 6:19.) Pāvils bieži ceļoja pa jūru, tāpēc viņš zināja, ka enkurus izmantoja, lai kuģi noturētu uz vietas. Vienā no jūrasbraucieniem Pāvils pieredzēja spēcīgu vētru. Lai kuģis neuzskrietu klintīm, jūrnieki izmeta enkurus. (Ap. d. 27:29, 39—41.) Kad mēs pieredzam lielas grūtības, cerība, līdzīgi enkuram, mūs ”notur” pie Jehovas. Tā palīdz izturēt pārbaudījumus, jo mēs esam pārliecināti, ka tie reiz beigsies. Mēs paturam prātā Jēzus brīdinājumu, ka viņa sekotāji tiks vajāti. (Jāņa 15:20.) Līdz ar to var teikt, ka pārdomas par to, ko Jehova mums ir apsolījis, mums palīdz droši iet kristīgo dzīves ceļu.

5. Kā cerība palīdzēja Jēzum, kaut arī viņš zināja, ka viņam jāmirst?

⁵ Aplūkosim, kā cerība palīdzēja Jēzum saglabāt uzticību savam debesu Tēvam. Jēzus skaidri apzinājās, ka viņu gaida mokpilna nāve, tomēr viņš palika mierīgs un paļāvības pilns. Par to liecina psalmu grāmatā lasāms pravietojums, ko 33. gada Vasarsvētkos citēja apustulis Pēteris: ”Es dzīvošu cerībā, jo tu neatstāsi mani kapā un neļausi savam uzticīgajam kalpam pieredzēt satrūdēšanu. ..tu mani pildīsi ar prieku savā tuvumā.” (Ap. d. 2:25—28; Ps. 16:8—11.) Lai gan Jēzus zināja, ka viņam jāmirst, viņš bija pārliecināts, ka Dievs viņu piecels no nāves un ka viņš atkal būs kopā ar savu debesu Tēvu. (Ebr. 12:2, 3.)

6. Ko par cerību teica kāds kristietis?

⁶ Cerība, ko dāvā Dievs, daudziem kristiešiem ir palīdzējusi izturēt pārbaudījumus. Lūk, kāds piemērs. Kāds kristietis, vārdā Lenards Činns, kas dzīvoja Anglijā, Pirmā pasaules kara laikā tika apcietināts, jo atteicās karot. Divus mēnešus viņš atradās vieninieka kamerā, un pēc tam viņu nosūtīja spaidu darbos. Atceroties to laiku, viņš rakstīja: ”Tas, ko es pieredzēju, man palīdzēja saprast, cik liela nozīme ir cerībai. Bībelē mēs varam lasīt par Jēzu, apustuļiem un praviešiem, kā arī lasīt lieliskus solījumus par nākotni. Tas viss stiprina mūsu cerību un dod spēku izturēt.” Lenardam cerība bija kā enkurs, un arī mums tā var būt kā enkurs.

7. Kāpēc var teikt, ka pārbaudījumi stiprina cerību? (Romiešiem 5:3—5; Jēkaba 1:12.)

⁷ Kad mēs izturam pārbaudījumus un izjūtam Jehovas atbalstu, mēs saprotam, ka Jehova pret mums ir labvēlīgs. Šī apziņa stiprina mūsu cerību. (Nolasīt Romiešiem 5:3—5; Jēkaba 1:12.) Tātad pārbaudījumos mūsu cerība kļūst arvien stiprāka. Sātans grib, lai pārbaudījumi mūs salauztu, bet ar Jehovas atbalstu mēs tos varam izturēt.

8. Kādā ziņā cerība līdzinās bruņucepurei? (1. Tesalonikiešiem 5:8.)

⁸ Bībelē cerība ir salīdzināta arī ar bruņucepuri. (Nolasīt 1. Tesalonikiešiem 5:8.) Kareivis, dodoties kaujā, uzliek bruņucepuri, lai pasargātu galvu. Kristieši ir iesaistīti garīgā karā, un viņiem ir jāsargā prāts. Sātans mūs visādi kārdina un grib, lai mēs aizrautos ar  dažādām idejām, kas mūs attālinātu no Jehovas. Gluži kā bruņucepure pasargā kareivja galvu, cerība pasargā mūsu prātu, lai mēs paliktu uzticīgi Jehovam.

9. Kā dzīvo cilvēki, kam nav cerības?

⁹ Cerība dzīvot mūžīgi mums palīdz rīkoties gudri un pieņemt labus lēmumus. Taču, ja mūsu cerība sāk bālēt, mūsu prātu sāk nodarbināt tikai pašu iegribas un vēlmes, un mēs vairs nedomājam par Dieva apsolīto mūžīgo dzīvi. Tā notika ar dažiem kristiešiem senajā Korintā. Viņi bija zaudējuši ticību kādam ļoti būtiskam Dieva solījumam — viņi vairs neticēja augšāmcelšanai. (1. Kor. 15:12.) Pāvils savā vēstulē Korintas kristiešiem rakstīja, ka cilvēki, kam nav cerības uz augšāmcelšanu, dzīvo tikai tādēļ, lai apmierinātu savas vēlmes. (1. Kor. 15:32.) Mūsdienās ir daudz tādu cilvēku, kas netic Dieva solījumiem un dzīvo vienai dienai, cenšoties ņemt no dzīves visu, ko vien var. Bet mēs ticam tam, ko Dievs ir apsolījis. Mūsu cerība ir kā simboliska bruņucepure, kas sargā mūsu prātu un palīdz nedomāt tikai par sevi. Ja mēs censtos izdabāt paši sev, mēs sabojātu attiecības ar Jehovu. (1. Kor. 15:33, 34.)

10. Kā cerība mūs pasargā no aplamām domām?

¹⁰ Simboliskā bruņucepure mūs pasargā arī no domām, ka nav jēgas censties, lai iepriecinātu Jehovu. Piemēram, kāds varētu spriest: ”Man nu gan Jehova neļaus dzīvot mūžīgi. Es neesmu pietiekami labs. Es nekad nespēšu atbilst Dieva normām.” Atcerēsimies, ko teica Ījaba viltus mierinātājs Ēlifass. Likdams noprast, ka Ījabam nav vērts censties, viņš sacīja: ”Kā gan mirstīgais varētu būt tīrs?” Bet par Dievu viņš teica: ”Dievs taču neuzticas pat saviem svētajiem, pat debesis nav tīras viņa acīs!” (Īj. 15:14, 15.) Tie bija klaji meli. Paturēsim prātā, ka Sātans vēlas, lai mēs tā domātu. Viņš zina, ka tad, ja mēs ļautu vaļu tādām domām, mēs pārstātu cerēt uz to, ko ir solījis Jehova. Tāpēc mums jāpūlas gainīt prom aplamās domas. Turēsim prātā Jehovas solījumus! Nekad nešaubīsimies: Jehova vēlas, lai mēs dzīvotu mūžīgi, un viņš mums palīdzēs iegūt mūžīgu dzīvi. (1. Tim. 2:3, 4.)

11. Kāpēc mums jābūt pacietīgiem?

¹¹ Nav viegli pacietīgi gaidīt, kad īstenosies tas, uz ko mēs ceram. Bet jāatceras, ka Jehova uz laiku raugās citādi nekā mēs, jo viņš ir mūžīgs. (2. Pēt. 3:8, 9.) Viņš īstenos savu nodomu vislabākajā veidā, bet, iespējams, tas nenotiks tad, kad mēs to gaidām. Kā saglabāt stipru cerību un nezaudēt pacietību, gaidot, kad piepildīsies Dieva solījumi? (Jēk. 5:7, 8.)

12. Kādā ziņā cerība ir saistīta ar ticību? (Ebrejiem 11:1, 6.)

¹² Mūsu cerība paliks stipra, ja mēs saglabāsim tuvas attiecības ar Jehovu, jo viņš īstenos visu, uz ko mēs ceram. Kā var lasīt Bībelē, cerība ir nesaraujami saistīta ar ticību, ka Jehova pastāv un ka viņš ”atalgo tos, kas viņu cītīgi meklē”. (Nolasīt Ebrejiem 11:1, 6.) Ja mums ir šāda ticība, tad mēs esam nesatricināmi pārliecināti, ka Jehova izpildīs visu, ko ir apsolījis. Tālāk ir apskatīts, kā attiecības ar Jehovu padarīt vēl ciešākas un stiprināt savu cerību.

13. Kā mēs varam tuvoties Dievam?

 ¹³ Lūgsim Jehovu un lasīsim Bībeli. Kaut arī Jehovu mēs nevaram redzēt, mēs varam viņam tuvoties. Mēs varam runāt ar viņu lūgšanās un būt pilnīgi pārliecināti, ka viņš mūs uzklausa. (Jer. 29:11, 12.) Savukārt mēs uzklausām Dievu, lasot Bībeli un pārdomājot tajā teikto. Kad mēs lasām, kā Jehova senatnē gādāja par saviem kalpiem, mūsu cerība kļūst arvien stiprāka. Viss, kas rakstīts Bībelē, ”ir rakstīts tādēļ, lai mēs no tā mācītos un, smeldamies no Rakstiem izturību un mierinājumu, iegūtu cerību”. (Rom. 15:4.)

14. Kāpēc jāpārdomā, ko Jehova ir darījis savu kalpu labā?

¹⁴ Pārdomāsim, kā Jehova ir pildījis savus solījumus. Ābrahāmam un Sārai Jehova apsolīja, ka viņiem piedzims bērns, kaut arī viņi abi bija krietni gados. (1. Moz. 18:10.) ”Ābrahāms cerēja un ticēja, ka kļūs par daudzu tautu tēvu,” teikts Bībelē. (Rom. 4:18.) No cilvēku viedokļa situācija šķita bezcerīga, bet Ābrahāms bija pārliecināts, ka Jehova turēs savu vārdu. Šim dievbijīgajam vīram nenācās vilties — viņi ar Sāru tiešām kļuva par vecākiem. (Rom. 4:19—21.) Šādi gadījumi mūs pārliecina, ka mēs vienmēr varam paļauties uz Jehovu. Viņš izpilda savus solījumus arī tad, ja tas liekas neiespējami.

15. Kāpēc jāpārdomā, ko Dievs ir darījis mūsu labā?

¹⁵ Pārdomāsim, ko Jehova ir darījis mūsu labā. Ir svarīgi domāt par to, kādu Bībelē lasāmu solījumu piepildīšanos mēs esam pieredzējuši savā dzīvē. Piemēram, Jēzus apsolīja, ka viņa Tēvs  gādās, lai mums būtu tas, kas dzīvē tiešām nepieciešams. (Mat. 6:32, 33.) Vēl Jēzus teica, ka Jehova dos svēto garu tiem, kas to lūdz. (Lūk. 11:13.) Jehova ir pildījis šos solījumus. Mums noteikti nāk prātā arī citi Jehovas solījumi. Piemēram, viņš ir apsolījis, ka viņš piedos mūsu pārkāpumus, mūs mierinās un dos mums garīgo uzturu. (Mat. 6:14; 24:45; 2. Kor. 1:3.) Kad mēs pārdomājam, ko Jehova jau ir darījis mūsu labā, nostiprinās mūsu cerība uz nākotni.

16. Kāpēc cerība ir brīnišķīga dāvana?

¹⁶ Cerība uz mūžīgu dzīvi ir brīnišķīga Dieva dāvana. Mēs ilgojamies pieredzēt, kā Dievs īstenos šo solījumu, un mēs zinām, ka tas notiks. Mūsu cerība ir kā enkurs — tā mūs ”notur” pie Jehovas, tāpēc mēs spējam izturēt pārbaudījumus, spējam nepadoties vajāšanās un spējam neatteikties no Jehovas pat nāves draudu priekšā. Tā ir kā bruņucepure — tā pasargā mūsu prātu, tāpēc mēs nepārņemam nepareizu domāšanu un spējam rīkoties pareizi. Uz Bībeli balstītā cerība mums palīdz tuvoties Dievam. Tas, ko Dievs ir apsolījis un uz ko mēs ceram, liecina, cik dziļa ir Dieva mīlestība pret mums. Gādāsim, lai mūsu cerība vienmēr būtu stipra!

17. Kāpēc mēs varam ”priecāties cerībā”?

¹⁷ ”Priecājieties cerībā,” savā vēstulē Romas kristiešiem rakstīja apustulis Pāvils. (Rom. 12:12.) Pāvils varēja priecāties, jo viņš bija pārliecināts, ka tad, ja viņš paliks uzticīgs Jehovam, viņš iegūs mūžīgu dzīvi debesīs. Arī mēs varam ”priecāties cerībā”, jo zinām, ka Jehova turēs savus solījumus. Viens no psalmu sacerētājiem rakstīja: ”Laimīgs tas, ..kas cer uz Jehovu, savu Dievu.. Viņš vienmēr ir uzticams.” (Ps. 146:5, 6.)