Lasītāju jautājumi
Vai tad, kad izraēlieši klejoja tuksnesī, viņu vienīgais uzturs bija manna un paipalas?
Kamēr izraēlieši četrdesmit gadus klejoja tuksnesī, viņi galvenokārt pārtika no mannas. (2. Moz. 16:35.) Divas reizes Jehova viņiem sagādāja paipalas. (2. Moz. 16:12, 13; 4. Moz. 11:31.) Bet tas nebija vienīgais, ko viņi varēja lietot uzturā.
Reizēm Jehova savu tautu vadīja uz vietām, kur bija pieejams ūdens un pārtika. (4. Moz. 10:33.) Viena no tādām vietām bija Ēlīma — oāze, kur bija ”divpadsmit avoti un septiņdesmit palmas”. Visdrīzāk tās bija dateļpalmas. (2. Moz. 15:27.) Kādā grāmatā, kurā sīki aplūkoti Bībelē minētie augi, rakstīts, ka dateļpalmas, kurām ”ir ļoti plašs izplatības areāls.., ir galvenais tuksneša tautu pārtikas augs. Miljoniem cilvēku to augļus lieto uzturā, no tiem iegūst eļļu, bet pašas palmas izmanto mājokļu būvē.” (Plants of the Bible.)
Izraēlieši droši vien kādu laiku bija apmetušies lielā oāzē, ko mūsdienās sauc par Feirānu. Feirāns — vādī, kur atrodas minētā oāze, — ”ir 130 kilometru garš, un tas ir viens no garākajiem, skaistākajiem un ievērojamākajiem Sīnāja pussalas vādī”, teikts grāmatā Discovering the World of the Bible (Bībeles pasaule). Tālāk grāmatā rakstīts: ”Apmēram 45 kilometrus no vietas, kur šis vādī robežojas ar jūru, aptuveni 600 metru augstumā virs jūras līmeņa atrodas nepilnus piecus kilometrus garā, palmām noaugusī skaistā Feirāna. Šī oāze ir Sīnāja pussalas Ēdene. Tur ir tūkstošiem dateļpalmu, kas jau kopš seniem laikiem ir vilinājušas cilvēkus uz Feirānu.”
Dateļpalmas Feirānā
Dodamies prom no Ēģiptes, izraēlieši paņēma līdzi abras ar maizes mīklu un, iespējams, graudus un eļļu. Tiesa, ilgam laikam ar to nepietika. Kas vēl viņiem bija? Bībelē rakstīts, ka viņi ”veda līdzi arī sīklopus un liellopus, ļoti lielu ganāmpulku”. (2. Moz. 12:34—39.) Protams, lopu skaits tuksnesī noteikti gāja mazumā. Daļa lopu tuksneša skarbajos apstākļos acīmredzot nobeidzās, daļa tika apēsta, bet daļa — upurēta, turklāt ne vien Jehovam, bet arī viltus dieviem. a (Ap. d. 7:39—43.) Tomēr visus četrdesmit gadus izraēliešiem kaut kādi lopi bija — to var secināt no vārdiem, ko Jehova teica izraēliešiem, kad tie negribēja viņam klausīt: ”Jūsu bērniem četrdesmit gadus būs jāgana lopi tuksnesī.” (4. Moz. 14:33.) Tātad ir iespējams, ka izraēlieši varēja lietot uzturā pienu un dažreiz arī gaļu. Bet ir skaidrs, ka lopu nebija tik daudz, lai piena un gaļas pietiktu trim miljoniem cilvēku četrdesmit gadu garumā. b
Kur izraēlieši atrada ganības un ūdeni lopiem? c Senatnē Sīnāja pussalā nokrišņu daudzums acīmredzot bija lielāks nekā tagad, tātad augu valsts bija bagātāka. Enciklopēdijā Insight on the Scriptures (Rakstu izpratne) ir teikts, ka pirms trīsarpus tūkstošiem gadu ”ūdens krājumi Arābijā bija lielāki nekā tagad. Daudzie dziļie vādī, tas ir, sausas ūdens straumju ielejas, liecina, ka agrākos laikos lietus tur ir lijis daudz vairāk un ir varējušas izveidoties upes.” Bet, pat ņemot to vērā, šis tuksnesis bija ”liels un briesmīgs”. (5. Moz. 8:14—16.) Ja Jehova brīnumainā veidā nebūtu sagādājis ūdeni, tuksnesī nebūtu izdzīvojuši ne izraēlieši, ne viņu lopi. (2. Moz. 15:22—25; 17:1—6; 4. Moz. 20:2, 11.)
Mozus izraēliešiem sacīja, ka Jehova viņus bija ēdinājis ar mannu, lai viņi saprastu, ka ”cilvēka dzīvība ir atkarīga ne no maizes vien, bet arī no katra vārda, kas nāk no Jehovas mutes”. (5. Moz. 8:3.)
a Bībelē ir pieminēti divi gadījumi, kad Jehovam tuksnesī upurēja lopus. Tas notika 1512. gadā p.m.ē., apmēram gadu pēc izraēliešu aiziešanas no Ēģiptes. Pirmajā reizē iesvētīja priesterus, bet otrajā reizē tika svinēta Pasha. (3. Moz. 8:14—9:24; 4. Moz. 9:1—5.)
b Reiz, kad izraēliešu klejojumi tuksnesī tuvojās beigām, viņi kādā karagājienā ieguva simtiem tūkstošu lopu. (4. Moz. 31:32—34.) Tomēr līdz pat ieiešanai Apsolītajā zemē viņi ēda arī mannu. (Joz. 5:10—12.)
c Lopus ar mannu nebaroja, kā var secināt no tā, ka Jehova bija licis savākt tikai tik daudz mannas, cik katram izraēlietim vajag ēšanai. Par lopiem nekas nebija teikts. (2. Moz. 16:15, 16.)
