1. Ko Jehova ievēro?

 JEHOVA zina, kas notiek ar mums, viņa kalpiem, un viņa uzmanībai nepaslīd garām nekas — ne mūsu prieki, ne bēdas. (Ps. 37:18.) Viņš redz, ka mēs kalpošanā viņam darām visu, kas mūsu spēkos, arī tad, kad esam nomākti, un mūsu uzticība viņu bezgala iepriecina. Viņš vēlas atbalstīt un mierināt ikvienu, kam emocionālā ziņā klājas smagi.

2. Kā Jehova raugās uz bēdu māktajiem, un kas jādara mums?

² 147. psalma 3. pantā ir teikts, ka Jehova ”pārsien.. brūces” tiem, kam ir satriekta sirds. Šie vārdi ļauj iztēloties, cik līdzjūtīgi Jehova rūpējas par bēdu māktajiem. Bet vai mums pašiem nekas nav jādara? Minēsim kādu piemēru. Ja cilvēks ir guvis traumu, ārsts viņam var palīdzēt. Bet viņam pašam ir rūpīgi jāievēro ārsta norādījumi. Šajā rakstā apskatīts, kā Jehova raugās uz tiem, kas cieš emocionāli, un kā mēs varam likt lietā viņa sirsnīgos ieteikumus, kas lasāmi Bībelē.

JEHOVA MŪS VĒRTĒ ĻOTI AUGSTU

3. Kāpēc daudziem ir zems pašvērtējums?

³ Mēs dzīvojam laikā, kad cilvēkiem trūkst mīlestības. Daudzi ir pieredzējuši sliktu izturēšanos un tāpēc jūtas pilnīgi nevērtīgi. Kāda kristiete, vārdā Helēna a, par savu  bērnību stāstīja: ”Vecāki mūs, bērnus, nemīlēja. Tēvs bija ļoti skarbs un ik dienu lika mums saprast, ka mēs nekam nederam.” Iespējams, arī kādi no mums ir pieredzējuši sliktu izturēšanos un bieži ir tikuši kritizēti, tāpēc viņi jūtas nevērtīgi un nemīlami. Tādiem cilvēkiem ir grūti noticēt, ka viņi kādam ir vajadzīgi.

4. Par ko mēs varam būt pārliecināti, kā izriet no Psalma 34:18?

⁴ Nevienam Jehovas kalpam, kas pieredzējis sliktu izturēšanos, nebūtu jāšaubās par to, ka Jehova viņu mīl un augstu vērtē. ”Jehova ir tuvu tiem, kam satriekta sirds.” (Nolasīt Psalmu 34:18.) Ikvienam, kas jūtas nomākts, jāpatur prātā, ka Jehova viņā ir saskatījis daudz ko labu un ir vilcis viņu pie sevis. (Jāņa 6:44.) Jehovam viņa kalpi ir ļoti dārgi, tāpēc viņš tiem vēlas palīdzēt.

5. Ko mēs varam secināt, pārdomājot Jēzus izturēšanos pret cilvēkiem, uz kuriem citi raudzījās no augšas?

⁵ Par Jehovas attieksmi pret cilvēkiem liecina Jēzus izturēšanās pret tiem, ko viņš sastapa, kalpodams uz zemes. Jēzus ievēroja cilvēkus, uz kuriem citi raudzījās no augšas, un bija pret tiem iejūtīgs. (Mat. 9:9—12.) Reiz Jēzus apģērbam pieskārās kāda smagi slima sieviete, cerēdama tādā veidā izveseļoties. Jēzus nesāka viņu rāt, bet gan runāja ar viņu mierinoši un uzslavēja par stipro ticību. (Marka 5:25—34.) Tā kā Jēzus nevainojami atspoguļoja sava Tēva personību, ir skaidrs, ka Jehova augstu vērtē ikvienu, kas vēlas viņam tuvoties, un pamana šo cilvēku labās īpašības, ticību un mīlestību. (Jāņa 14:9.)

6. Ko var darīt kristieši, kam ir zems pašvērtējums?

 ⁶ Ko darīt, ja mums ir zems pašvērtējums un no mums neatstājas domas par savu nevērtīgumu? Pārlasīsim un pārdomāsim Bībeles fragmentus, kas liecina, ka Jehova mūs augstu vērtē! b (Ps. 94:19.) Iespējams, mēs pārdzīvojam par to, ka neesam sasnieguši kādu mērķi vai arī nespējam darīt tik daudz kā citi. Nenosodīsim sevi! Jehova no mums neprasa to, ko mēs neesam spējīgi paveikt. (Ps. 103:13, 14.) Ja kāds kristietis agrāk ir pieredzējis briesmīgu izturēšanos un viņam ir darīts pāri, viņš nedrīkst vainot notikušajā sevi. Jehova nosoda nevis cietušo, bet pāridarītāju. (1. Pēt. 3:12.) Kāda kristiete, vārdā Sandra, kas bērnībā pieredzēja varmācību, sacīja: ”Es pastāvīgi lūdzu Jehovam palīdzību, lai spētu raudzīties uz sevi viņa acīm un nenoniecinātu sevi.”

7. Kā tie, kas daudz ko ir pārcietuši, var palīdzēt citiem tuvoties Jehovam?

⁷ Tie kristieši, kas daudz ko ir pārcietuši, var būt par lielu atbalstu citiem. Jehova ikvienam savam kalpam ir dāvājis godpilnu iespēju būt viņa darbabiedram. (1. Kor. 3:9.) Cilvēki, kas paši pieredzējuši kaut ko smagu, droši vien spēj labāk iejusties citu pārdzīvojumos un viņiem palīdzēt. Iepriekšminētā Helēna saņēma palīdzību un tagad spēj palīdzēt citiem. Par izmaiņām savā dzīvē viņa sacīja: ”Agrāk es jutos kā tukša vieta, bet tagad, pateicoties Jehovam, es jūtos mīlēta un varu būt noderīga citiem.” Helēna pat ir kļuvusi par pionieri.

NEŠAUBĪSIMIES, KA JEHOVA MUMS PIEDOD

8. Ko Jehova ir apsolījis, kā izriet no Jesajas 1:18?

⁸ Daži Jehovas kalpi, kas ir pieļāvuši nopietnas kļūdas vai nu pirms kristīšanās, vai arī pēc tam, vēl ilgi mokās sirdsapziņas pārmetumos. Tādā gadījumā ir svarīgi atcerēties, ka Jehova ir sagādājis izpirkuma upuri aiz mīlestības pret cilvēkiem, un viņš vēlas, lai mēs pieņemtu šo dāvanu. Jehova aicina: ”Izlīgstiet ar mani.” c (Nolasīt Jesajas 1:18.) Kad to esam izdarījuši, viņš mums piedod grēkus un par tiem vairs neatgādina. Bet mūsu labos darbus viņš nekad neaizmirst. (Ps. 103:9, 12; Ebr. 6:10.) Mēs par to viņam esam bezgala pateicīgi!

9. Kāpēc jāpūlas domāt nevis par pagātni, bet par tagadni un nākotni?

⁹ Ja mūs joprojām moka sirdsapziņa, mums jāpūlas domāt nevis par pagātni, bet par tagadni un nākotni. Šajā ziņā daudz ko var mācīties no apustuļa Pāvila. Kad viņš vēl nebija kļuvis par kristieti, viņš bija nikni vērsies pret Kristus sekotājiem. Bet vēlāk viņš nožēloja savu agrāko rīcību. Pāvils apzinājās, ka Jehova viņam ir piedevis. (1. Tim. 1:12—15.) Viņš nedzīvoja pagātnē — viņš nedz šaustīja sevi par agrākajiem grēkiem, nedz arī tīksminājās par saviem panākumiem jūdaismā. (Filip. 3:4—8, 13—15.) Pāvils dedzīgi kalpoja Jehovam un domāja par to, kas viņu gaida nākotnē. Mācīsimies no Pāvila! Mēs nevaram izmainīt pagātni, bet varam darīt visu, kas mūsu spēkos, lai godātu Jehovu, un varam  domāt par viņa apsolīto brīnišķīgo nākotni.

10. Kas jādara tiem, kuri ar savu rīcību ir sāpinājuši citus?

¹⁰ Ja kāds joprojām pārdzīvo par to, ka ar savu rīcību ir sāpinājis citus, viņam jādara viss iespējamais, lai labotu nodarīto, un no sirds jāatvainojas tiem, kam viņš nodarījis pāri. (2. Kor. 7:11.) Kas vēl ir jādara? Šādam cilvēkam ir jālūdz, lai Jehova palīdz tiem, kas viņa dēļ ir cietuši. Ar Jehovas atbalstu gan viņš, gan tie, ko viņš ir sāpinājis, var atgūt sirdsmieru un palikt uzticīgi Jehovam.

11. Kāpēc pravietis Jona ir labs paraugs? (Sk. arī attēlu.)

¹¹ Mācīsimies no savām kļūdām un būsim gatavi pildīt jebko, ko Jehova mums uztic! Labs paraugs ir pravietis Jona. Jehova viņam bija licis doties uz Nīnivi, taču Jona nepaklausīja un nolēma bēgt uz Taršišu. Jehova palīdzēja Jonam aptvert izdarīto kļūdu un no tās mācīties. (Jon. 1:1—4, 15—17; 2:7—10.) Viņš neatmeta Jonam ar roku un deva vēl vienu iespēju izpildīt uzdoto. Guvis mācību, Jona nekavējoties paklausīja Jehovam un devās uz Nīnivi. Jona nekavējās domās pie savas nepareizās rīcības, bet pildīja, ko Jehova viņam bija uzdevis. (Jon. 3:1—3.)

JEHOVA MŪS MIERINA, DĀVĀDAMS SVĒTO GARU

12. Kas mums jādara, lai izjustu Dieva mieru? (Filipiešiem 4:6, 7.)

¹² Kā Jehova mūs var stiprināt, ja esam pieredzējuši kaut ko traģisku? Lūk, ko pastāstīja Jehovas liecinieki Rons un Kerola, kuru dēls izdarīja pašnāvību: ”Tas bija pats briesmīgākais notikums mūsu dzīvē. Naktīs, kad nespējām ne acu aizvērt, mēs karsti lūdzām Jehovu un ikreiz izjutām, kā mūs pārņem miers, kas minēts Filipiešiem 4:6, 7.” (Nolasīt.) Arī mēs varam lūgt Jehovu, cik vien bieži vēlamies, un Jehova ir gatavs mūsos klausīties tik ilgi, cik nepieciešams. (Ps. 86:3; 88:1.) Jehova mierina savus kalpus, dāvādams svēto garu, tāpēc neatlaidīgi lūgsim to. Viņš katrā ziņā atbildēs uz šādiem lūgumiem. (Lūk. 11:9—13.)

13. Kā mums palīdz svētais gars, kad pārbaudījumi mūs ir izsmēluši? (Efesiešiem 3:16.)

¹³ Ja smagi pārbaudījumi mūs ir pilnīgi izsmēluši, atcerēsimies, ka svētais gars mums var palīdzēt, lai mēs nenolaistu rokas kalpošanā Jehovam. (Nolasīt Efesiešiem 3:16.) Par to pārliecinājās kāda mūsu māsa, vārdā Flora. Viņi abi ar vīru bija misionāri. Kādu dienu viņa uzzināja, ka vīrs ir kļuvis viņai neuzticīgs, un viņi izšķīrās. Flora stāstīja: ”Es nespēju domāt ne par ko citu kā tikai par viņa nodevību, tāpēc lūdzu Jehovam svēto garu, lai spētu izturēt. Sākumā man likās, ka netikšu galā, bet ar Jehovas palīdzību es pamazām atguvos un spēju turpināt dzīvi.” Nostiprinājās Floras paļāvība uz Dievu, un pieredzētais viņai iedvesa pārliecību, ka Dievs viņai palīdzēs izturēt jebkādus pārbaudījumus. (Ps. 119:32, zemsv. piez.)

14. Kā mēs varam saņemt svēto garu?

¹⁴ Kas būtu jādara, kad esam lūguši Jehovam svēto garu? Apmeklēsim draudzes sapulces, sludināsim labo vēsti un ik dienas lasīsim Bībeli, jo tā mēs varam saņemt svēto garu. Turklāt, kad iedziļināmies Bībelē, mūsu prāts  ir pievērsts tam, ko saka Jehova. (Filip. 4:8, 9.) Lasot Bībeli, pārdomāsim, kā Jehova senatnē ir palīdzējis saviem kalpiem izturēt grūtības. Iepriekšminētā Sandra, kurai bija smaga dzīve, teica: ”Man ļoti tuvs ir stāsts par Jāzepu. Lai gan viņš pieredzēja drausmīgu netaisnību un tik smagi cieta, viņš saglabāja ciešas attiecības ar Jehovu.” (1. Moz. 39:21—23.)

JEHOVA MŪS MIERINA AR MŪSU GARĪGO BRĀĻU UN MĀSU STARPNIECĪBU

15. Kā ticības biedri mums var būt par mierinājuma avotu? (Sk. arī attēlu.)

¹⁵ Smagos brīžos ticības biedri mums var būt par ”mierinājuma avotu”. (Kol. 4:11, zemsv. piez.) Mierinājums, ko saņemam no viņiem, ir Jehovas mīlestības izpausme. Ticības biedri mūs iejūtīgi uzklausa, un bieži ir tā, ka jau viņu klātbūtne vien mūs uzmundrina. Mēs esam pateicīgi par to, ka viņi mums nolasa kādu stiprinošu domu no Bībeles vai arī kopā ar mums lūdz Dievu. d (Rom. 15:4.) Ja mums ir grūti saglabāt iekšēju mieru, mums noder tas, ka brālis vai māsa atgādina kādu Bībeles principu. Kad esam nomākti, ir ļoti vērtīgi, ja ticības biedri mums palīdz arī praktiski, piemēram, pagatavo mums maltīti.

16. Kas jādara, lai brāļi un māsas mums varētu palīdzēt?

 ¹⁶ Jehovas liecinieku starpā valda mīlestība, un ikviens vēlas palīdzēt ticības biedriem. (Sāl. pam. 17:17.) Bet brāļi un māsas nevar uzminēt, kā mēs jūtamies un kas tieši mums ir vajadzīgs. (Sāl. pam. 14:10.) Tāpēc ir labi, ja mēs viņiem to konkrēti pasakām. Kad mūs kaut kas nomāc, mēs varam parunāt ar labiem draugiem. Stāstīsim viņiem, kā jūtamies, un nekautrēsimies darīt zināmu, kā viņi mums var palīdzēt! Varbūt mēs varētu parunāt ar kādu draudzes vecāko, ar kuru mums ir viegli saprasties. Kristietes dažkārt izvēlas aprunāties ar kādu garīgi nobriedušu māsu.

17. Kādu iemeslu dēļ var rasties vēlme norobežoties no citiem, un kāpēc tai jāpretojas?

¹⁷ Sāpīgu pārdzīvojumu dēļ mēs reizēm negribam nevienu redzēt. Taču mums ir jāpretojas vēlmei norobežoties no citiem. Gadās, ka brāļi un māsas mūs pārprot vai arī mums pasaka kaut ko neapdomātu. (Jēk. 3:2.) Nepieļausim, ka šādu pārpratumu dēļ mēs paliktu bez uzmundrinājuma, ko var sniegt ticības biedri. Kāds draudzes vecākais, vārdā Gevins, kam ir depresija, atzina: ”Bieži vien man nav ne mazākās vēlēšanās kontaktēties ar citiem.” Tomēr, lai kā viņš justos, viņš cenšas būt kopā ar brāļiem un māsām, un tas viņam ļauj justies labāk. Kāda mūsu māsa, vārdā Eimija, pastāstīja: ”Es savā dzīvē esmu pieredzējusi daudz ko nepatīkamu, tāpēc man ir grūti kādam uzticēties. Bet es mācos no Jehovas, kas mīl savus kalpus un tiem uzticas. Es zinu, ka tad, ja uzticos brāļiem un māsām, es iepriecinu Jehovu. Un galu galā man pašai ir prieks.”

JEHOVAS SOLĪJUMI SNIEDZ MIERINĀJUMU

18. Kāda nākotne mūs gaida, un kas mums jādara jau tagad?

¹⁸ Jehova drīz likvidēs visus ciešanu cēloņus, tāpēc mūs gaida brīnišķīga nākotne. (Atkl. 21:3, 4.) Jaunajā pasaulē nevienu vairs nemocīs sāpīgas atmiņas — tās ”vairs nenospiedīs sirdi”. (Jes. 65:17.) Turklāt Jehova jau tagad ”pārsien.. brūces” tiem, kam satriekta sirds. Izmantosim visu, ko Jehova ir sagādājis, lai mūs mierinātu! Nekad nešaubīsimies, ka viņam rūp, kas ar mums notiek. (1. Pēt. 5:7.)