Tempļa priekšā atradās priekšnams, caur kuru varēja nokļūt tempļa nodalījumā, ko sauca par svēto vietu. Bībeles Jaunās pasaules tulkojuma izdevumos, kas publicēti pirms 2023. gada, var lasīt, ka ”priekšnama platums bija divdesmit olektis (tas atbilda nama platumam), bet augstums — simt divdesmit”. (2. Laiku 3:4.) Arī citos Bībeles tulkojumos (piemēram, latviešu valodas Bībeles 1926. gada izdevumā) ir minēts, ka priekšnama augstums bija ”simt divdesmit olektis” — tātad vairāk nekā 53 metri.

Taču Jaunās pasaules tulkojuma izdevumā, kas kļuva pieejams 2023. gadā, ir teikts, ka Sālamana tempļa priekšnama ”augstums bija divdesmit olektis” a jeb aptuveni 9 metri. Kāds ir šo izmaiņu pamatojums?

1. Ķēniņu 6:3 priekšnama augstums nav minēts. Šajā pantā 1. Ķēniņu grāmatas sarakstītājs pravietis Jeremija ir norādījis priekšnama platumu un dziļumu, bet augstumu ne. Pēc tam viņš sīki aprakstīja daudz ko citu, ko varēja redzēt tempļa kompleksā, piemēram, metāla ūdenstvertni, desmit ratiņus un divus vara stabus, kas slējās pie tempļa ieejas — katrs savā pusē. (1. Ķēn. 7:15—37.) Ja priekšnama augstums būtu bijis vairāk nekā 50 metri un tas būtu slējies augstu pāri galvenajai tempļa ēkai, vai Jeremija to tiešām nebūtu minējis? Saskaņā ar ebreju vēsturnieku ziņām, kuri dzīvoja vairākus gadsimtus vēlāk, Sālamana tempļa priekšnams nebija augstāks par pašu templi.

Zinātnieki apšauba faktu, ka tempļa priekšnama sienas būtu spējušas balstīt 120 olektis augstu būvi. Tādas seno laiku akmens un ķieģeļu konstrukcijas kā, piemēram, pārsteidzoši augstie ēģiptiešu tempļu vārti pie pamatnes bija platas un virzienā uz augšu pakāpeniski sašaurinājās. Bet Sālamana templis tā nebija būvēts. Pēc zinātnieku domām, tempļa sienu biezums nepārsniedza 6 olektis jeb 2,7 metrus. ”Ņemot vērā [tempļa priekšnama] sienu biezumu, priekšnams nevarēja būt 120 olektis augsts,” secināja arhitektūras vēsturnieks Teodors Businks.

Pārrakstīšanas laikā 2. Laiku 3:4 varēja iezagties kļūda. Lai gan vairākos senos manuskriptos attiecīgā panta daļa skan ”augstums bija 120”, citos autoritatīvos tekstos (piemēram, ar piekto gadsimtu datētajā Aleksandrijas kodeksā un ar sesto gadsimtu datētajā Ambrozija kodeksā) ir lasāms, ka ”augstums bija 20 olektis”. Kā pārrakstītājs varēja kļūdīties un ierakstīt ”120”? Senebreju valodā vārdi ”simt” un ”olektis” izskatās līdzīgi, tāpēc ir iespējams, ka pārrakstītājs vārda ”olektis” vietā uzrakstīja vārdu ”simt”.

Ir svarīgi noskaidrot šīs detaļas un pareizi attēlot Sālamana templi, taču galvenā uzmanība ir jāpievērš tam, ko šis templis simbolizē, proti, diženajam garīgajam templim. Jehova visus savus kalpus aicina pielūgt viņu garīgajā templī, un mēs viņam par šo iespēju esam bezgala pateicīgi. (Ebr. 9:11—14; Atkl. 3:12; 7:9—17.)