1., 2. Ar kādām grūtībām jāsaskaras Jehovas kalpiem?

VISIEM Dieva kalpiem — no Ābela līdz pat tiem, kas kalpo Dievam mūsu dienās, — ir bijis jācīnās, lai saņemtu Dieva svētību. Kā var redzēt apustuļa Pāvila vēstulē ebreju tautības kristiešiem, viņi izcīnīja īstu cīņu, lai ”paliktu izturīgi ciešanās un smagos pārbaudījumos”. Tas viņiem bija jādara, lai saglabātu Jehovas labvēlību un saņemtu svētību. (Ebr. 10:32—34.) Pāvils kristiešu garīgo cīņu salīdzināja ar grieķu atlētu cīņu. Viņš atsaucās uz skriešanās sacīkstēm, laušanos un dūru cīņu. (Ebr. 12:1, 4.) Mēs visi piedalāmies skrējienā pēc dzīvības, bet mums ir pretinieki, kas grib, lai mēs novērstu savu uzmanību no skrējiena, pakristu un zaudētu gan savu prieku, gan nākotnē gaidāmo balvu.

² Pirmām kārtām mums ir jāstājas pretī Sātanam un viņa ļaunajai pasaulei. (Efes. 6:12.) Mums ir jācīnās, lai mūs neietekmētu tas, kas šajā pasaulē ”ir stingri nostiprinājies” — aplamas reliģiskas mācības, filozofijas un nepareiza rīcība, piemēram, netiklība, smēķēšana, piedzeršanās un narkotiku lietošana. Turklāt mums jāpūlas nepadoties nomāktībai un  pastāvīgi jāpretojas dažādām vājībām. (2. Kor. 10:3—6, zemsv. piez.; Kol. 3:5—9.)

3. Kā Dievs mūs māca, lai mēs spētu pieveikt savus ienaidniekus?

³ Vai ir iespējams gūt uzvaru pār tik spēcīgiem pretiniekiem? Jā, tas ir iespējams, bet tas nebūs viegli. Atsaukdamies uz dūru cīņu, Pāvils rakstīja: ”Es.. neraidu sitienus tā, it kā sistu tukšu gaisu.” (1. Kor. 9:26.) Sportisti šādā cīņā visādi cenšas atvairīt pretinieka sitienus, un tieši tāpat jārīkojas mums. Jehova mūs apmāca un palīdz mums cīnīties. Bībelē var lasīt viņa sniegtos norādījumus, kas mums var izglābt dzīvību. Viņš ir gādājis, lai mums būtu arī uz Bībeli balstīta literatūra, draudzes sapulces un kongresi. Vai mēs liekam lietā to, ko mācāmies? Ja tā nav, tad mēs ”sitam tukšu gaisu”, nevis visiem spēkiem pūlamies uzveikt savus ienaidniekus.

4. Kas mums jādara, lai ļaunums mūs neuzvarētu?

⁴ Mūsu ienaidnieki mums var uzbrukt tad, kad mēs to galīgi negaidām vai kad esam zaudējuši spēkus, tāpēc mums allaž jābūt modriem un jāņem vērā Bībelē lasāmais atgādinājums: ”Lai ļaunums tevi neuzvar, bet uzvari ļaunu ar labu!” (Rom. 12:21.) Uzmundrinošie vārdi ”Lai ļaunums tevi neuzvar” liecina, ka ļaunumu noteikti ir iespējams uzveikt. Lai to varētu, mums jāturpina cīņa. Bet, ja mēs vairs neuzmanītos un pārstātu cīnīties, Sātans, viņa ļaunā pasaule un mūsu grēcīgā miesa mūs drīz vien pieveiktu. Neļausim Sātanam mūs iebiedēt un nenolaidīsim rokas! (1. Pēt. 5:9.)

5. a) Kas mums var palīdzēt nenolaist rokas cīņā par Dieva svētību? b) Kādiem Bībelē minētiem cilvēkiem ir pievērsta uzmanība šajā rakstā?

⁵ Lai mēs uzvarētu, mēs nedrīkstam aizmirst, kādēļ mēs cīnāmies, proti — mēs vēlamies iemantot Dieva labvēlību un svētību. Mums jāpatur prātā vārdi, kas lasāmi Vēstulē ebrejiem, 11. nodaļas 6. pantā: ”Tam, kas viņam [Dievam] tuvojas, ir jātic, ka viņš ir un ka viņš atalgo tos, kas viņu cītīgi meklē.” Ar vārdiem ”cītīgi meklē” tulkotais grieķu valodas darbības vārds šajā pantā ir lietots tādā formā, kas norāda uz saspringtiem, intensīviem pūliņiem. (Ap. d. 15:17.) Bībelē var lasīt par daudziem cilvēkiem, kas saspringti, intensīvi pūlējās iegūt Jehovas svētību. Piemēram, Jēkabs, Rāhele, Jāzeps un Pāvils pieredzēja lielas grūtības, kas izsmēla viņu emocionālos un fiziskos spēkus, taču viņi ar savu dzīvi pierādīja, ka neatlaidība palīdz iegūt Jehovas svētību. Kā mēs varam līdzināties šiem lieliskajiem paraugiem?

6. Kāpēc Jēkabs bija gatavs neatlaidīgi pūlēties, un kā viņš tika atalgots? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

⁶ Jēkabs bija gatavs neatlaidīgi pūlēties, jo viņš mīlēja Jehovu, augstu vērtēja garīgumu un nešaubīgi ticēja Jehovas solījumam svētīt viņa pēcnācējus. (1. Moz. 28:3, 4.) Tas izskaidro, kāpēc Jēkabs tad, kad viņam jau bija gandrīz 100 gadu, darīja visu iespējamo, lai iegūtu Dieva svētību. Viņš pat cīnījās ar materializējušos eņģeli. (Nolasīt 1. Mozus 32:25—29.) Vai Jēkabam pašam piemita tik liels spēks un izturība? Protams, nē. Bet kā tad viņš varēja cīnīties ar varenu eņģeli? Jēkabs bija ļoti apņēmīgs un apliecināja, ka cīņā par Jehovas solīto svētību nepadosies grūtību priekšā, un viņa neatlaidība tika atalgota. Jehova nosauca viņu par Izraēlu (šis vārds nozīmē  ”tas, kurš cīnās ar Dievu” vai ”Dievs cīnās”). Jēkabs ieguva to, pēc kā tiecamies arī mēs, tas ir, Jehovas labvēlību un svētību.

7. a) Kas sagādāja ciešanas Rāhelei? b) Kā viņa cīnījās par Jehovas svētību, un kāds bija iznākums?

⁷ Arī Jēkaba sieva Rāhele, ko viņš ļoti mīlēja, ilgojās pieredzēt, kā Jehova īstenos viņas vīram doto solījumu. Bet bija kāds šķērslis, kas likās nepārvarams, — Rāhelei nebija bērnu. Senatnē šāda situācija sievietei bija liels negods. Kas Rāhelei palīdzēja nepadoties un gūt emocionālo un fizisko spēku, lai izturētu nomācošo situāciju, ko viņa nekādi nevarēja mainīt? Viņa ne uz brīdi neatmeta cerību un, cīnīdamās par svētību, lūdza Jehovu aizvien karstāk un karstāk. Jehova uzklausīja Rāheles dedzīgās lūgšanas un galu galā svētīja viņu, dāvājot viņai bērnus. Par Rāheles apņēmību liecina vārdi, ko viņa reiz teica: ”Es esmu izcīnījusi sīvu cīniņu.. un esmu uzvarējusi!” (1. Moz. 30:8, NW; 30:20—24.)

8. Kādi smagi pārbaudījumi daudzu gadu garumā bija jāpieredz Jāzepam, un ko mēs no viņa varam mācīties?

⁸ Jēkaba un Rāheles nelokāmā apņēmība noteikti spēcīgi iespaidoja viņu dēlu Jāzepu, un vecāku paraugs viņam palīdzēja, kad viņš pats sastapās ar ticības pārbaudījumiem. 17 gadu vecumā Jāzepa mierīgā dzīve pēkšņi mainījās. Brāļi aiz skaudības pārdeva viņu verdzībā. Vēlāk Ēģiptē viņu netaisnīgi ieslodzīja, un viņam bija jāpavada cietumā daudzi gadi. (1. Moz. 37:23—28; 39:7—9, 20, 21.) Bet Jāzeps nepadevās izmisumam, neturēja ļaunu prātu un necentās nevienam atriebties. Viņam bija dārgas viņa attiecības ar Jehovu — tām viņš piesaistīja savu prātu un sirdi. (3. Moz. 19:18; Rom. 12:17—21.) Mēs varam daudz ko mācīties no Jāzepa. Piemēram, ja mums ir bijusi grūta bērnība vai arī pašreizējā situācija dzīvē šķiet bezcerīga, mēs nedrīkstam nolaist rokas un padoties. Ja mēs turpināsim cīņu par Jehovas svētību, Jehova mums to noteikti dāvās. (Nolasīt 1. Mozus 39:21—23.)

9. Kā mēs varam līdzināties Jēkabam, Rāhelei un Jāzepam, tiecoties pēc Jehovas svētības?

⁹ Ar kādiem pārbaudījumiem ir jāsastopas jums? Varbūt jūs pieredzat netaisnību vai arī saskaraties ar aizspriedumiem vai izsmieklu. Bet varbūt kāds jūs nepatiesi apsūdz — iespējams, aiz skaudības. Nenolaidiet rokas! Atsauciet atmiņā, kas Jēkabam, Rāhelei un Jāzepam palīdzēja kalpot Jehovam ar prieku. Šie cilvēki ļoti augstu vērtēja savas attiecības ar Dievu, tāpēc viņš tos stiprināja un svētīja. Viņi cīnījās par Dieva svētību un rīkojās saskaņā ar savām karstajām lūgšanām. Mēs dzīvojam laikā, kad pavisam tuvu ir ļaunās pasaules gals, tāpēc ir svarīgi, lai mūsu cerība uz Dieva solījumu piepildīšanos būtu stipra. Vai mēs esam gatavi cītīgi pūlēties, pat cīnīties, lai iegūtu Jehovas labvēlību?

10., 11. a) Kādu iemeslu dēļ mums ir jācīnās par Dieva svētību? b) Kas mums palīdzēs pieņemt Dievam tīkamus lēmumus un uzvarēt cīņā ar negatīvām emocijām un nepareizām tieksmēm?

¹⁰ Kādu iemeslu dēļ mums ir jācīnās par Dieva svētību? Viens iemesls varētu būt tas, ka mums jāpretojas savām vājībām. Citiem ir jāpūlas saglabāt pozitīvu attieksmi pret sludināšanu vai arī jāiztur grūtības, ko sagādā slikta veselība vai vientulības sajūta. Dažiem ir jācīnās, lai viņi spētu piedot kādam, kas viņus ir aizvainojis vai sagrēkojis pret viņiem. Lai cik ilgi mēs jau kalpotu Jehovam, mums  jācīnās ar jebko, kas mūs var novērst no kalpošanas mūsu debesu Tēvam, kurš atalgo visus dievbijīgos.

¹¹ Nav noliedzams, ka reizēm ir jāizcīna īsta cīņa, lai pieņemtu pareizus lēmumus un rīkotos tā, kā pienākas kristiešiem. Īpaši grūti tas ir tad, kad mūsu ļaunprātīgi lokanā sirds mūs velk pretējā virzienā. (Jer. 17:9.) Ja mēs pamanām, ka esam kaut kādā mērā tai padevušies, mums nekavējoties jālūdz Jehovam svētais gars. Lūgšanas un svētais gars mums var piešķirt spēku, lai mēs nepagurdami ”tecētu.. bauslības ceļu” un darītu to, kas ir pareizs, — tad Jehova varēs mūs svētīt. Tāpēc mums jārīkojas saskaņā ar savām lūgšanām. Mums jācenšas lasīt katru dienu Bībeli un atvēlēt laiku tās pētīšanai un jāgādā, lai mūsu ģimenē regulāri notiktu vakars Jehovas pielūgsmei. (Nolasīt Psalmu 119:32.)

12., 13. Kas diviem kristiešiem ir īpaši palīdzējis pretoties nepareizām slieksmēm?

¹² Var minēt daudz piemēru, kā ar Bībeles, Dieva svētā gara un mūsu literatūras palīdzību kristieši ir pārvarējuši nepareizas slieksmes. Kāds pusaudzis, kas 2003. gada 8. decembra žurnālā Atmostieties! bija izlasījis rakstu ”Kā pretoties nevēlamām tieksmēm”, teica: ”Es cīnos ar nepareizām domām. Rakstā bija teikts, ka ”daudziem cilvēkiem cīņa ar savām nepareizajām tieksmēm ir īpaši grūta”, un tas man ļāva sajust, ka neesmu savā cīņā viens.” Šim puisim ļoti noderēja arī raksts ”Vai Dievs  atbalsta ”alternatīvu dzīvesveidu”?”, kas bija iespiests tā paša gada 8. oktobra Atmostieties!. Rakstā bija atzīmēts, ka dažiem šī cīņa ir pastāvīga, kā ”dzelonis miesā”, bet, kamēr vien viņi turpina cīnīties, lai rīkotos saskaņā ar Dieva noteiktajām morāles normām, viņi saglabā drošu cerību uz nākotni. (2. Kor. 12:7.) Minētais puisis atzina: ”Es katras dienas beigās pārliecinos, ka patiešām spēju palikt uzticīgs Dievam. Es esmu no sirds pateicīgs Jehovam, ka viņš ar savas organizācijas starpniecību mums palīdz bezdievīgā pasaulē saglabāt uzticību un rīkoties pareizi.”

¹³ Savukārt kāda māsa, kas dzīvo ASV, rakstīja: ”Es vēlos jums pateikties, ka jūs vienmēr sagādājat tādu garīgo uzturu, kāds mums attiecīgajā brīdī ir vajadzīgs. Mani bieži pārņem sajūta, ka raksti ir veidoti, domājot tieši par mani. Es jau gadiem cīnos ar stipru vēlēšanos pēc tā, ko Jehova ienīst. Reizēm man gribas vienkārši padoties un pārtraukt cīņu. Es zinu, ka Jehova ir žēlsirdīgs un labprāt piedod, bet, tā kā manī mājo šī nevēlamā tieksme un sirds dziļumos es to pat neienīstu, man šķiet, ka neesmu cienīga saņemt Jehovas palīdzību. Šī nemitīgā cīņa ietekmē visu manu dzīvi. [..] Pēc tam, kad 2013. gada 15. marta Sargtornī es biju izlasījusi rakstu ”Vai jums ir sirds, kas pazīst Jehovu?”, es beidzot sapratu, ka Jehova patiešām vēlas man palīdzēt.”

14. a) Par ko bija pārliecināts Pāvils? b) Kā mēs varam gūt uzvaru cīņā ar savām vājībām?

¹⁴ Nolasīt Romiešiem 7:21—25. Pāvils labi zināja, cik smaga var būt cīņa ar savām vājībām un grēcīgajām tieksmēm. Bet viņš bija absolūti pārliecināts, ka viņš spēs uzvarēt šajā iekšējā cīņā, ja lūgs palīdzību Jehovam, paļausies uz viņu un apliecinās ticību Jēzus izpirkuma upurim. Arī mēs varam gūt uzvaru cīņā ar savām vājībām. Kādā veidā? Mums, līdzīgi Pāvilam, ir pilnībā jāpaļaujas uz Jehovu, nevis uz savu spēku un jāveido sevī nešaubīga ticība Jēzus dotajam izpirkuma upurim.

15. Kā lūgšanas palīdz palikt uzticīgiem Dievam un izturēt pārbaudījumus?

¹⁵ Reizēm mums par kaut ko ir jālūdz ilgstoši, tā apliecinot Dievam, cik ļoti mums rūp konkrētais jautājums. Piemēram, varbūt mēs esam saslimuši ar smagu slimību vai arī ir saslimis kāds mūsu tuvinieks. Bet varbūt mēs pieredzam kādu netaisnību. Kā mēs tādos gadījumos varam parādīt, ka pilnībā paļaujamies uz Jehovu? Mums dedzīgi jālūdz, lai viņš mums dotu spēku palikt viņam uzticīgiem un lai viņš mums palīdzētu nezaudēt prieku un garīgu skatījumu uz dzīvi. (Filip. 4:13.) Kā ir pieredzējuši daudzi kristieši gan apustuļa Pāvila laikā, gan mūsu dienās, lūgšanas patiešām atjauno fiziskos un emocionālos spēkus, kas vajadzīgi, lai turpinātu garīgo cīņu.

16., 17. Kas mums jādara, lai saņemtu Dieva svētību?

¹⁶ Sātans grib panākt, lai mēs padotos un nolaistu rokas. Lai tā nenotiktu, mums ir jāapņemas ”turēties pie tā, kas labs”. (1. Tes. 5:21.) Mēs varam nešaubīties, ka noteikti spēsim gūt uzvaru cīņā ar Sātanu, viņa ļauno pasauli un savām grēcīgajām tieksmēm, ja pilnībā paļausimies uz to, ka Dievs mums var dot savu spēku. (2. Kor. 4:7—9; Gal. 6:9.)

¹⁷ Tāpēc drosmīgi stāsimies pretī mūsu ienaidniekiem, būsim neatlaidīgi un turpināsim cīņu! Mēs varam būt absolūti pārliecināti, ka Jehova liks ”svētībai.. pārpilnībā nolīt” pār mums. (Mal. 3:10.)