1. Par kādu būtisku jautājumu Jēzus runāja pēdējā vakarā pirms savas nāves?

PĒDĒJĀ vakarā pirms savas nāves, esot kopā ar mācekļiem, Jēzus aptuveni 30 reizes minēja vārdus ”mīlēt” un ”mīlestība”. Viņš konkrēti norādīja, ka viņa mācekļiem ir nepieciešams ”mīlēt citam citu”. (Jāņa 15:12, 17.) Mīlestībai viņu starpā bija jābūt tik stiprai, lai citi spētu to pamanīt un saprast, ka viņi ir patiesie Jēzus sekotāji. (Jāņa 13:34, 35.) Mīlestība, par ko Jēzus runāja, nav tikai jūtas, tā izpaužas pašaizliedzīgā rīcībā. Viņš teica: ”Nevienam nav lielākas mīlestības kā tam, kurš atdod savu dvēseli par saviem draugiem. Jūs esat mani draugi, ja darāt to, ko es jums pavēlu.” (Jāņa 15:13, 14.)

2. a) Kas mūsdienās raksturo Dieva kalpus? b) Kādus jautājumus mēs apskatīsim?

² Jehovas kalpus mūsdienās var pazīt pēc viņu patiesās, pašaizliedzīgās mīlestības un vienotības. (1. Jāņa 3:10, 11.) Lai arī kāda būtu viņu tautība, valoda vai izcelsme, viņu starpā valda patiesa mīlestība. Bet kāpēc mīlestība mūsdienās ir tik ļoti nepieciešama? Kā Jehova un Jēzus stiprina mūs mīlestībā? Un kā ikviens no mums var parādīt šādu mīlestību un stiprināt citus? (1. Kor. 8:1.)

3. Kā apstākļi, kas valda šajos ”grūtajos laikos”, ietekmē cilvēkus?

³ Mēs dzīvojam ”īpaši grūtos laikos”, un dzīvē netrūkst dažādu grūtību un bēdu. (Ps. 90:10; 2. Tim. 3:1—5.) Daudzu ciešanas un pārdzīvojumi ir tik lieli, ka viņi zaudē vēlēšanos dzīvot. Kā liecina aprēķini, katru gadu vairāk nekā 800 tūkstoši cilvēku izdara pašnāvību — vidēji viens cilvēks ik pēc 40 sekundēm. Diemžēl pat daži mūsu ticības biedri ir padevušies izmisumam un nomāktībai un ir atņēmuši sev dzīvību.

4. Kuri Bībelē minētie cilvēki kādā savas dzīves brīdī jutās tik slikti, ka vēlējās mirt?

⁴ Bībeles laikos daži uzticīgi Dieva kalpi apstākļu ietekmē bija jutušies tik slikti, ka vēlējās nomirt. Piemēram, Ījabs, sāpju pārņemts, teica: ”Es labāk gribētu noslāpēts būt, labāk nāvi nekā te tādas mokas!” (Īj. 7:15; 14:13.) Jona bija tik ļoti vīlies par to, kā iegrozījās ar viņa uzdevumu saistītie notikumi, ka sacīja: ”Tad nu, Kungs, pieņem manu dvēseli, jo es gribu labāk mirt nekā dzīvot!” (Jon. 4:3.) Arī pravietis Elija kādā brīdī jutās tik izmisis, ka lūdza: ”Nu ir gana, Kungs, ņem manu dvēseli.” (1. Ķēn. 19:4.) Tomēr Jehovam šie uzticīgie kalpi bija ļoti dārgi, un viņš vēlējās, lai tie dzīvotu. Viņš tos nenosodīja par to, kā tie jutās. Gluži pretēji, Jehova palīdzēja tiem pārvarēt vēlmi mirt un stiprināja tos mīlestībā, lai tie spētu turpināt viņam uzticīgi kalpot.

5. Kāpēc mūsu brāļiem un māsām tagad ir īpaši vajadzīga mūsu mīlestība?

⁵ Mūsdienās daudzi mūsu brāļi un māsas sastopas ar nopietnām grūtībām. Arī tad, ja viņi nav tik izmisuši, lai atmestu visam ar roku, viņiem ir nepieciešama mūsu mīlestība un stiprinājums. Daži pieredz izsmieklu un vajāšanas. Citi saskaras ar sliktu izturēšanos un aprunāšanu darbavietā. Vēl citi ir pārguruši, jo viņiem ir jāstrādā virsstundas vai arī darbā jāizjūt pastāvīga spriedze. Citiem spēkus izsmeļ problēmas ģimenē. Iespējams, viņu dzīvesbiedrs nekalpo Jehovam un nemitīgi viņus kritizē. Šo un citu problēmu dēļ daudzi draudzes locekļi jūtas fiziski un emocionāli iztukšoti. Kas viņiem var palīdzēt nepadoties?

6. Kā Jehova stiprina savus kalpus?

⁶ Jehova stiprina savus kalpus, atgādinot tiem, ka tos mīl un mīlēs vienmēr. Iztēlojieties, kā varēja justies izraēlieši, kad Jehova tiem sacīja: ”[Tu] esi man vērtīgs, tu pagodināts, un es mīlu tevi..! Nebīsties, jo es esmu ar tevi!” (Jes. 43:4, 5, LB-2012.) Mēs varam nešaubīties, ka Jehova katru no mums sirsnīgi mīl. * Bībelē tiem, kas kalpo Jehovam, ir teikts: ”Tas Kungs, tavs Dievs, ir pie tevis, tavs spēcīgais glābējs; Viņš priecāsies par tevi.” (Cef. 3:16, 17.)

7. Kādā ziņā Jehovas mīlestība pret viņa kalpiem līdzinās mīlošas mātes mīlestībai? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

⁷ Jehova apsola stiprināt un mierināt savus kalpus, lai arī kādi pārbaudījumi tiem būtu jāpieredz. Aprakstot savas jūtas pret tiem, kas viņam uzticīgi kalpo, Jehova ir teicis: ”Jūs baros kā zīdaiņus, jūs nesīs uz rokām un auklēs klēpī. Kā māte iepriecina savus bērnus, tā Es jūs  iepriecināšu.” (Jes. 66:12, 13.) Cik sirsnīga aina — mīloša māte auklē savu bērnu. Ar šī aizkustinošā salīdzinājuma palīdzību Jehova mums paskaidro, cik maigas jūtas viņam ir pret saviem kalpiem un cik ļoti viņš tos mīl. Nekad nešaubieties, ka jūs esat Jehovam ļoti dārgi! (Jer. 31:3.)

8., 9. Kā mūs stiprina Jēzus mīlestība?

⁸ Patiesajiem kristiešiem ir vēl kāds iemesls nešaubīties par Dieva mīlestību: viņš ”tik ļoti mīlēja pasauli, ka atdeva savu vienīgo Dēlu, lai ikviens, kas viņam tic, neietu bojā, bet iegūtu mūžīgu dzīvi”. (Jāņa 3:16.) Atdodams par mums savu dzīvību, Jēzus parādīja, ka arī viņš mūs mīl, un šī mīlestība mūs ļoti stiprina. Bībelē ir apsolīts, ka pat ”bēdas vai ciešanas” mūs nespēs ”šķirt no Kristus mīlestības”. (Rom. 8:35, 38, 39.)

⁹ Kad mēs cīnāmies ar pārbaudījumiem, kas laupa mūsu fiziskos, emocionālos un garīgos spēkus, apziņa, cik ļoti Kristus mūs mīl, mums var palīdzēt izturēt. (Nolasīt 2. Korintiešiem 5:14, 15.) Jēzus mīlestība mūs stiprina un mudina nenolaist rokas pat tad, kad pieredzam nelaimes, vajāšanas, izjūtam raizes vai vilšanos sevī.

10., 11. Kam ir pienākums stiprināt ticības biedrus, kas ir nomākti? Paskaidrojiet.

¹⁰ Viens no veidiem, kā Jehova mūs stiprina mīlestībā, ir ar kristiešu draudzes starpniecību. Mēs varam apliecināt, ka mīlam Jehovu, ja mīlam savus brāļus un māsas un stiprinām viņus ne tikai garīgi, bet arī emocionāli. (1. Jāņa 4:19—21.) Apustulis Pāvils rakstīja: ”Uzmundriniet un stipriniet cits citu, kā jau jūs to darāt!” (1. Tes. 5:11.) Šis mudinājums neattiecas tikai uz draudzes vecākajiem. Pilnīgi visi draudzes locekļi var līdzināties Jehovam un Jēzum, sniedzot mierinājumu un stiprinājumu brāļiem un māsām. (Nolasīt Romiešiem 15:1, 2.)

¹¹ Dažiem draudzes locekļiem, kas cieš no emocionāliem traucējumiem, varētu būt vajadzīga speciālistu palīdzība  un zāles. (Lūk. 5:31.) Draudzes vecākie un citi draudzes locekļi pazemīgi atzīst, ka viņi nav apmācīti sniegt profesionālu palīdzību tiem, kam ir šādi traucējumi. Tomēr tas, ko viņi var darīt, ir ļoti būtisks. Draudzes vecākie un citi draudzes locekļi var ”mierināt nomāktos, palīdzēt vājajiem, būt pacietīgi pret visiem”. (1. Tes. 5:14.) Mums visiem ir jābūt iejūtīgiem un pacietīgiem un jārunā mierinoši ar tiem, kas ir nomākti. Tā mēs spēsim viņus stiprināt. Vai jūs cenšaties mierināt un uzmundrināt citus? Saprotot, kā sniegt šādu atbalstu, mēs varēsim vēl labāk palīdzēt mūsu ticības biedriem.

12. Pastāstiet, kā draudze ir sniegusi atbalstu kādai mūsu māsai!

¹² Kā mūsu mīlestība var stiprināt tos, ko nomoka negatīvas izjūtas? ”Reizēm man uzmācas domas par pašnāvību,” stāsta kāda mūsu māsa, kas dzīvo Eiropā. ”Taču man ir laba atbalsta komanda. Draudze, pie kuras es piederu, ir izglābusi man dzīvību. Brāļi un māsas vienmēr izturas pret mani ar mīlestību un mani uzmundrina. Kaut arī tikai daži zina, ka es ciešu no depresijas, es pastāvīgi izjūtu draudzes rūpes. Kāds laulāts pāris man ir gluži kā garīgi vecāki. Viņi ļoti rūpējas par mani un ir gatavi man palīdzēt 24 stundas diennaktī.” Protams, ne visiem ir iespēja palīdzēt citiem tik lielā mērā. Tomēr sirsnīgs atbalsts tiem, kas cieš no emocionālām sāpēm, var nozīmēt ļoti daudz. *

13. Kas ir nepieciešams, lai mēs varētu citus stiprināt?

¹³ Uzmanīgi klausīsimies. (Jēk. 1:19.) Ar iejūtību uzklausot ticības biedru, kas ir nomākts, mēs apliecinām mīlestību. Mēģināsim iejusties viņa situācijā. Mēs varētu taktiski un laipni uzdot jautājumus, lai labāk saprastu, kā viņš jūtas. Pat mūsu sejas izteiksme viņam var palīdzēt saprast, ka mums patiesi rūp, kas ar viņu notiek. Kad mūsu ticības biedrs ar mums dalās savās domās un jūtās, būsim pacietīgi un nepārtrauksim viņu. Pacietīgi viņu uzklausot, mēs varēsim viņu labāk saprast. Tad šim brālim vai māsai būs vieglāk mums uzticēties un uzklausīt to, ko teiksim mēs. Ja citi jutīs, ka viņi mums patiesi rūp, mēs spēsim viņiem sniegt mierinājumu.

14. Kāpēc mēs nedrīkstam būt kritiski noskaņoti?

¹⁴ Nebūsim kritiski noskaņoti. Ja nomāktajam ticības biedram radīsies iespaids, ka mēs esam pret viņu kritiski noskaņoti, tas viņu nomāks vēl vairāk un mums būs grūti viņam palīdzēt. Bībelē teikts: ”Kas paradis neapdomīgi runāt, nereti iedur kā ar zobenu, bet zinīga cilvēka valoda ir kā dziedinātājas zāles.” (Sal. Pam. 12:18.) Ir skaidrs, ka mēs ar saviem vārdiem nekad nevēlētos apzināti ”iedurt” kādam, kas jūtas nomākts. Tomēr pat tad, ja kādam tiek ”iedurts” netīšām, viņam tas var sagādāt lielas sāpes. Lai mēs spētu citus uzmundrināt un stiprināt mīlestībā, viņiem ir jājūt, ka mēs patiesi cenšamies viņus saprast un iejusties viņu situācijā. (Mat. 7:12.)

15. Kādu vērtīgu ”darbarīku” mēs varam izmantot, lai stiprinātu citus?

 ¹⁵ Mierināsim citus ar Dieva vārdiem. (Nolasīt Romiešiem 15:4, 5.) Bībeli mums ir devis ”Dievs, no kura nāk izturība un mierinājums”, tāpēc tajā var atrast daudz mierinošu domu. Bez tam mums ir arī pieejami Bībeles studēšanas palīglīdzekļi — piemēram, Jehovas liecinieku izdevumu tematiskais rādītājs un Pētīšanas palīgs Jehovas lieciniekiem. Tie mums var palīdzēt atrast stiprinošas domas, ko mēs varam izmantot, lai mierinātu un uzmundrinātu savus brāļus un māsas.

16. Kā mums būtu jāizturas, lai mēs spētu mierināt un uzmundrināt tos, kas jūtas nomākti?

¹⁶ Izturēsimies maigi un sirsnīgi. Jehova, kas ir ”līdzjūtības Tēvs un visa mierinājuma Dievs”, pret saviem kalpiem izturas ar ”sirsnīgu līdzjūtību”. (Nolasīt 2. Korintiešiem 1:3—6; Lūk. 1:78; Rom. 15:13.) Pāvils šajā ziņā ir rādījis lielisku paraugu, līdzinādamies Jehovam. Tāpēc viņš varēja rakstīt: ”Mēs jūsu vidū bijām maigi kā māte, kas zīda un lolo savus bērnus. Mēs jums bijām tik ļoti pieķērušies, ka labprāt būtu ne vien dalījušies ar jums Dieva labajā vēstī, bet arī atdevuši jums savas dvēseles, jo jūs bijāt kļuvuši mums mīļi.” (1. Tes. 2:7, 8.) Izturoties pret citiem maigi, kā to dara Jehova, mēs, iespējams, varam kādam sniegt mierinājumu, kas var būt atbilde uz viņa lūgšanām.

17. Kā mums būtu jāraugās uz ticības biedriem, lai mēs viņus varētu stiprināt mīlestībā?

¹⁷ Negaidīsim no ticības biedriem pilnību. Būsim reālistiski tajā, ko gaidām no saviem garīgajiem brāļiem un māsām. Ja mēs no viņiem gaidītu pilnību, mēs pieredzētu tikai vilšanos. (Sal. Māc. 7:21, 22.) Neaizmirsīsim, ka Jehova no saviem kalpiem neprasa vairāk, kā tie spēj. Ja sekosim viņa paraugam, mums būs vieglāk būt iecietīgiem pret savu ticības biedru nepilnībām. (Efes. 4:2, 32.) Centīsimies neradīt iespaidu, ka, mūsuprāt, viņi nedara pietiekami daudz, kā arī nesalīdzināsim viņus ar citiem. Meklēsim iespējas viņus uzslavēt par to, ko viņi dara. Tas viņus var ļoti uzmundrināt. Uzslava, kas nāk no sirds, citus var stiprināt un dot viņiem ”pamatu priecāties” par to, ko viņi paveic savā kalpošanā. (Gal. 6:4.)

18. Kāpēc mēs vēlamies stiprināt citus mīlestībā?

¹⁸ Jehovam un Jēzum ir ļoti dārgs ikviens draudzes loceklis. (Gal. 2:20.) Mēs ļoti mīlam savus brāļus un māsas, tāpēc mums ir jāizturas pret viņiem maigi un sirsnīgi. Lai mēs būtu citiem par uzmundrinājuma avotu, ”tieksimies pēc tā, kas sekmē mieru un palīdz stiprināt citam citu”. (Rom. 14:19.) Cik gan ļoti mēs ilgojamies pēc dzīves paradīzē, kad nevienam nebūs iemesla justies nomāktam! Nebūs vairs slimību un karu. Cilvēki vairs nemirs mantotā grēka dēļ. Nebūs vajāšanu, problēmu ģimenē un nevienam nebūs jāizjūt vilšanās. Tūkstošgades beigās visi cilvēki būs sasnieguši pilnību. Tie, kas izturēs pēdējo pārbaudījumu, tiks pieņemti par Dieva Jehovas bērniem uz zemes un ”iegūs Dieva bērnu cildeno brīvību”. (Rom. 8:21.) Tāpēc arī turpmāk parādīsim mīlestību, kas stiprina, un palīdzēsim cits citam iemantot dzīvi Dieva jaunajā pasaulē.