1., 2. a) Kā, pretstatā daudziem ietekmīgiem cilvēkiem, pret citiem izturas Jehova? b) Kas ir apskatīts šajā rakstā?

VARENI un ietekmīgi cilvēki bieži valda pār citiem un nereti pat apspiež tos, kas viņiem pakļauti. (Mat. 20:25; Sal. Māc. 8:9.) Turpretī Jehova nekad tā nerīkojas. Kaut gan viņš ir visvarenākā būtne Visumā, viņš ir ļoti iejūtīgs pret mums, nepilnīgiem cilvēkiem. Jehova ir laipns un uzmanīgs. Viņš ņem vērā mūsu jūtas un vajadzības. Jehova ”piemin to, ka mēs esam pīšļi”, un nekad neprasa no mums vairāk, kā mēs spējam. (Ps. 103:13, 14.)

² Bībelē ir minēti daudzi gadījumi, kas parāda, cik iejūtīgi Jehova izturas pret saviem kalpiem. Apskatīsim trīs no tiem: kā Jehova palīdzēja gados jaunajam Samuēlam paziņot nosodošu vēsti augstajam priesterim Ēlim, cik pacietīgi Jehova izturējās pret Mozu, kad tas nevēlējās kļūt par izraēliešu vadītāju, un kā Jehova izveda izraēliešus no Ēģiptes. Aplūkojot šos gadījumus, centīsimies pamanīt, ko tie atklāj par Jehovu un ko mēs no viņa varam mācīties.

3. Kas neparasts notika ar gados jauno Samuēlu, un kāds jautājums tāpēc rodas? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

³ Samuēls bija sācis kalpot Jehovam saiešanas teltī pavisam agrā vecumā. (1. Sam. 2:18.) Kādu nakti, kad viņš jau bija devies pie miera, notika kaut kas ļoti neparasts. * (Nolasīt 1. Samuēla 3:2—10.) Viņš dzirdēja kādu balsi, kas uzrunāja viņu vārdā. Domādams, ka viņu sauc augstais priesteris Ēlis, kas jau bija krietni gados, Samuēls paklausīgi steidzās pie tā un sacīja: ”Redzi, še es esmu, jo tu mani esi saucis.” Taču Ēlis teica: ”Es neesmu tevi saucis.” Kad tā notika vēl divas reizes, Ēlis noprata, ka tas ir Dievs, kas sauc Samuēlu. Viņš pamācīja, ko Samuēlam teikt, kad balss to atkal uzrunās, un zēns tā arī rīkojās. Kāpēc Jehova, ar eņģeļa starpniecību uzrunādams Samuēlu, jau uzreiz neatklāja, ka tas ir viņš, kas vēršas pie zēna? Bībelē tas nav paskaidrots, bet notikumu tālākā gaita vedina domāt, ka Jehova, iespējams, tā rīkojās aiz iejūtības pret gados jauno Samuēlu. Kāpēc tā var teikt?

4., 5. a) Kā Samuēls varēja justies, domājot par uzdevumu, ko Dievs viņam bija devis, un kā risinājās notikumi nākamajā rītā? b) Ko no gadījuma ar Samuēlu un Ēli mēs mācāmies par Jehovu?

⁴ Nolasīt 1. Samuēla 3:11—18. Bauslībā bērniem bija dots norādījums cienīt vecus cilvēkus, it īpaši tautas vadītājus. (2. Moz. 22:27; 3. Moz. 19:32.) Tāpēc ir grūti iztēloties, ka tāds jauns zēns kā Samuēls no rīta dotos pie Ēļa, lai paziņotu Dieva bargo nosodījuma vēsti. Bībelē pat ir teikts, ka Samuēls ”bijās šo parādību atstāstīt Ēlim”. Taču Dievs Ēlim bija ļāvis saprast, ka tas bija viņš, kas bija saucis Samuēlu. Tāpēc Ēlis pats mudināja Samuēlu runāt. Viņš pieteica, lai Samuēls neslēpj pat ”vienu vienīgu vārdu no visas tās vēsts”, ko Dievs tam bija darījis zināmu. Samuēls paklausīgi ”izstāstīja viņam visus dzirdētos vārdus”.

⁵ Samuēla paziņotā vēsts Ēlim nebija pilnīgi negaidīta. Tā saskanēja ar to, ko Ēlim agrāk bija teicis kāds vārdā neminēts ”Dieva vīrs”. (1. Sam. 2:27—36.) Gadījums ar Samuēlu un Ēli parāda, cik gudrs un iejūtīgs ir Jehova.

6. Ko var mācīties no tā, kā Dievs palīdzēja Samuēlam?

⁶ Ja arī jūs esat gados jauni, tas, kas notika ar Samuēlu, jums var apliecināt, ka Jehova redz, ar kādām grūtībām jūs sastopaties, un saprot, kā jūs jūtaties. Varbūt jūs esat kautrīgi un jums ir grūti sludināt pieaugušajiem vai būt atšķirīgiem no saviem vienaudžiem. Nešaubieties, ka Jehova vēlas jums palīdzēt. Izkratiet viņam savu sirdi lūgšanā. (Ps. 62:9.) Domājiet par tādiem Bībelē minētiem gados jauniem Dieva kalpiem kā Samuēls. Runājiet ar ticības biedriem — sava vecuma vai vecākiem —, kuri, iespējams, ir pārvarējuši grūtības, kas līdzīgas tām, kādas pieredzat jūs. Viņi jums varēs pastāstīt par reizēm, kad Jehova viņiem palīdzēja — varbūt pat tā, kā viņi nebija gaidījuši.

7., 8. Kā Jehova apliecināja, ka ņem vērā Mozus jūtas?

⁷ Kad Mozum bija 80 gadi, Jehova viņam deva ļoti grūtu uzdevumu — atbrīvot izraēliešus no ēģiptiešu jūga. (2. Moz. 3:10.) Tā kā Mozus 40 gadus bija bijis gans Midiānā, šis uzdevums  viņam varēja būt pilnīgi negaidīts. ”Kas es esmu, ka man jāiet pie faraona un ka man jāizved israēlieši no Ēģiptes?” viņš vaicāja. Dievs viņu iedrošināja: ”Es būšu ar tevi.” (2. Moz. 3:11, 12.) Vēl Dievs apsolīja, ka izraēliešu vecākie klausīs Mozum. Tomēr Mozus sacīja: ”Viņi.. neklausīs mani.” (2. Moz. 3:18; 4:1.) Būtībā Mozus apstrīdēja Jehovas teikto. Bet Jehova bija pacietīgs. Vēl vairāk, viņš Mozum piešķīra spēju darīt brīnumus. Mozus ir pirmais Bībelē minētais cilvēks, kam bija šāda spēja. (2. Moz. 4:2—9, 21.)

⁸ Pat pēc visa tā Mozum bija vēl viens iebildums. Viņš apgalvoja, ka esot slikts runātājs. Atbildot Dievs viņam teica: ”Es būšu ar tavu muti, un Es tev mācīšu, kas tev sakāms.” Vai Mozus beidzot piekrita pildīt uzdoto? Nē, viņš lūdza, lai Dievs sūta kādu citu. Tad Jehova pamatoti sadusmojās. Taču viņš nebija nepiekāpīgs. Jehova vēlreiz apliecināja, ka ņem vērā Mozus jūtas, un teica, ka sūtīs ar viņu Āronu, lai tas runātu Mozus vietā. (2. Moz. 4:10—16.)

9. Kā Jehovas pacietība un iejūtība palīdzēja Mozum kļūt par labu tautas vadītāju?

⁹ Ko šis gadījums māca par Jehovu? Būdams Visvarenais Dievs, viņš būtu varējis izmantot savu spēku, lai iedvestu Mozū bailes un liktu tam nekavējoties paklausīt. Taču Jehova tā nerīkojās. Viņš pacietīgi un laipni iedrošināja savu pazemīgo un pieticīgo kalpu. Šādai pieejai bija brīnišķīgs iznākums. Mozus kļuva par izcilu tautas vadītāju, kas pret citiem centās izturēties tikpat laipni un iejūtīgi, kā Jehova bija izturējies pret viņu. (4. Moz. 12:3.)

10. Kā mums nāk par labu tas, ka cenšamies līdzināties Jehovam iejūtībā?

¹⁰ Ko no tā var mācīties? Jums, vīri, tēvi un mātes un draudzes vecākie, ir noteikta vara pār citiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai jūs līdzinātos Jehovam un izturētos iejūtīgi, laipni un pacietīgi pret tiem, kas atrodas jūsu gādībā.  (Kol. 3:19—21; 1. Pēt. 5:1—3.) Ja jūs centīsieties līdzināties Jehovam un lielākajam Mozum, Jēzum Kristum, citiem būs viegli pie jums vērsties un jūs būsiet viņiem par uzmundrinājuma avotu. (Mat. 11:28, 29.) Tāpat jūs rādīsiet labu paraugu, kam sekot. (Ebr. 13:7.)

11., 12. Ko Jehova darīja, lai izraēlieši, izejot no Ēģiptes, justos droši?

¹¹ Kad izraēlieši 1513. gadā p.m.ē. izgāja no Ēģiptes, viņu skaits varēja būt vairāk nekā trīs miljoni. Ēģipti pameta trīs vai pat četras izraēliešu paaudzes. Tur bija gan bērni, gan padzīvojuši cilvēki un noteikti arī tādi, kas bija nespēcīgi vai cieta no kādām kaitēm. Lai izvestu šādu milzīgu ļaužu pulku no Ēģiptes, bija vajadzīgs saprotošs un gādīgs vadītājs. Un tieši tāds bija Jehova, kas ar Mozus starpniecību vadīja tautu. Tāpēc izraēlieši varēja justies droši, pametot vienīgās mājas, kādas viņiem jebkad bija bijušas. (Ps. 78:52, 53.)

¹² Ko Jehova darīja, lai izraēlieši justos droši? Pirmām kārtām viņš gādāja, lai tie izietu no Ēģiptes labi organizēti — ”kaujas kārtībā”. (2. Moz. 13:18, NW.) Tas vairoja izraēliešu pārliecību, ka Dievs kontrolē situāciju. Tāpat Jehova viņiem deva mākoni dienā un uguns gaismu naktī, tā atgādinot par savu klātbūtni. (Ps. 78:14.) Jehova viņiem it kā teica: ”Nebaidieties. Es esmu ar jums, lai jūs vadītu un sargātu.” Ņemot vērā to, kas notika tālāk, šāds iedrošinājums izraēliešiem bija ļoti vajadzīgs.

13., 14. a) Kā notikumos pie Sarkanās jūras izpaudās Jehovas gādība par izraēliešiem? b) Kā Jehova parādīja, ka ir daudz spēcīgāks par ēģiptiešiem?

¹³ Nolasīt 2. Mozus 14:19—22. Iztēlojieties sevi starp izraēliešiem, kas ir nonākuši šķietamā bezizejā. No vienas puses ir faraona karaspēks, bet no otras — Sarkanā jūra. Tad Dievs sāk rīkoties. Mākoņu stabs pārvietojas uz izraēliešu nometnes aizmuguri, šķirot izraēliešus no ēģiptiešiem un atstājot pretiniekus tumsā. Turpretī izraēliešu nometni apspīd brīnumaina gaisma. Tad jūs redzat, kā Mozus izstiepj roku pār jūru un spēcīgs austrumu vējš pāršķeļ jūras ūdeņus, paverot platu ceļu uz otru krastu. Jūs ar savu ģimeni un mājdzīvniekiem kopā ar pārējiem cilvēkiem organizēti ejat pa jūras gultni. Jūs uzreiz pamanāt kaut ko neparastu — jūras gultne nav ne dubļaina, ne sasalusi. Tā ir sausa un diezgan cieta, un pa to ir viegli iet. Tāpēc pat vislēnākie gājēji var droši nokļūt otrajā krastā.

¹⁴ Nolasīt 2. Mozus 14:23, 26—30. Pa to laiku lepnais un nesaprātīgais faraons metas pa jūras gultni vajāt izraēliešus. Mozus atkal izstiepj roku pār jūru, un šajā reizē ūdens sienas sakļaujas. Ūdens gāžas no abām pusēm līdzīgi diviem milzīgiem cunami. Faraonam un viņa karaspēkam nav nekādu izredžu izglābties. (2. Moz. 15:8—10.)

15. Ko no tikko apskatītā Bībeles apraksta mēs uzzinām par Jehovu?

¹⁵ No tikko apskatītā Bībeles apraksta ir redzams, ka Jehova ir kārtības Dievs, un šī apziņa mums palīdz justies droši. (1. Kor. 14:33.) Vēl mēs redzam, ka Jehova ir mīlošs gans, kas gādā par saviem kalpiem. Viņš par tiem maigi rūpējas un sargā tos no ienaidniekiem. Cik gan ļoti tas mūs mierina un stiprina šajā laikā, kad tuvojas ļaunās pasaules gals! (Sal. Pam. 1:33.)

16. Ko mēs gūstam, pārdomājot to, kā Jehova izglāba izraēliešus?

 ¹⁶ Arī mūsdienās Jehova rūpējas par savu tautu — gan garīgā, gan fiziskā ziņā. Viņš turpinās to darīt arī lielā posta laikā, kas strauji tuvojas. (Atkl. 7:9, 10.) Tāpēc neatkarīgi no tā, vai Jehovas kalpi būtu jauni vai veci, veseli vai ciestu no kādas kaites, lielā posta laikā viņi nekritīs panikā un nebūs pārbijušies. * Patiesībā būs gluži pretēji. Viņi turēs prātā Jēzus vārdus: ”Izslejieties un paceliet galvu, jo jūsu glābšana tuvojas.” (Lūk. 21:28.) Pat tad, kad viņiem uzbruks Gogs — tautu apvienotie spēki, kas būs daudz spēcīgāki par faraonu un tā armiju —, Jehovas kalpi būs pārliecināti, ka Dievs viņus izglābs. (Ecēh. 38:2, 14—16.) Kāpēc viņiem būs šāda pārliecība? Jo viņi zina, ka Jehova nemainās. Viņš atkal apliecinās, ka ir gādīgs un iejūtīgs glābējs. (Jes. 26:3, 20.)

17. a) Kā mums var nākt par labu iedziļināšanās Bībelē aprakstītajos gadījumos par to, kā Jehova gādā par saviem kalpiem? b) Kas ir apskatīts nākamajā rakstā?

¹⁷ Šajā rakstā mēs esam apskatījuši tikai dažus gadījumus, kas parāda, cik laipni un iejūtīgi Jehova gādā par saviem kalpiem, tos vada un glābj. Pārdomājot šo un līdzīgu notikumu aprakstus, centīsimies pievērst uzmanību detaļām, kas mums var atklāt par Jehovu kaut ko jaunu. To darot, mēs padziļināsim savu sapratni par Jehovas īpašībām, un mūsu ticība un mīlestība pret viņu augs. Nākamajā rakstā ir pievērsta uzmanība tam, kā mēs varam līdzināties Jehovam, parādot iejūtību ģimenē, draudzē un sludināšanā.